22-TA-1802: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva (ES) Nr. 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju)
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plāna 2.9.2., 3.3.1., 4.11.1. un 4.11.2. pasākums.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Trauksmes celšanas likums (kas stājās spēkā 2022. gada 4. februārī)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Vienlaikus ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Maksātnespējas jomu regulējošie normatīvie akti konceptuāli atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvā (ES) Nr. 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju)[1] (turpmāk – Direktīva) ietvertajam tvērumam, proti, Latvijas nacionālajā regulējumā jau šobrīd ir paredzēta iespēja restrukturizēt finanšu grūtībās esošus parādniekus, kā arī sniegt uzņēmējiem otro iespēju. Tāpat nacionāli jau ir paredzēta iesaistīto speciālistu uzraudzība, kā arī prasības šādiem speciālistiem.
Tomēr, vairākas nacionālā regulējuma nianses nav pilnībā atbilstošas Direktīvas prasībām, un tamdēļ ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.
Nacionālā regulējuma uzlabošana identificēta arī nacionālās prakses un maksātnespējas jomas attīstības ietekmē. Ar attīstības plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju konstatēts, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai izmaksu kontroli maksātnespējas procesos, bet arī nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams godprātīgam parādniekam.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju); OV L 172, 26.6.2019., 18.–55. lpp.; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2019.172.01.0018.01.LAV&toc=OJ:L:2019:172:TOC.
Tomēr, vairākas nacionālā regulējuma nianses nav pilnībā atbilstošas Direktīvas prasībām, un tamdēļ ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.
Nacionālā regulējuma uzlabošana identificēta arī nacionālās prakses un maksātnespējas jomas attīstības ietekmē. Ar attīstības plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju konstatēts, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai izmaksu kontroli maksātnespējas procesos, bet arī nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams godprātīgam parādniekam.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju); OV L 172, 26.6.2019., 18.–55. lpp.; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2019.172.01.0018.01.LAV&toc=OJ:L:2019:172:TOC.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi - uzraugošās personas loma – prasības; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana; pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; pasākumu plāna pārsūdzēšana; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību maksātnespējas process; grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī; grozījumi saistībā ar norādēm uz Eiropas Centrālo banku; grozījumi saistībā ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā; grozījumu stāšanās spēkā.
Tāpat norādāms, ka 2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paredz paplašināt to subjektu loku, uz kuru būtu attiecināmas aizsardzības garantijas pret trauksmes celšanas dēļ radītām sekām.
Tāpat norādāms, ka 2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paredz paplašināt to subjektu loku, uz kuru būtu attiecināmas aizsardzības garantijas pret trauksmes celšanas dēļ radītām sekām.
Risinājuma apraksts
2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta Direktīva.
Saistītais likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (turpmāk – saistītais likumprojekts) Direktīvas kontekstā kopumā aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošā persona) kvalifikāciju un lomu TAP, par TAP pasākumu plāna (turpmāk – pasākumu plāns) izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, par TAP ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām, kā arī par citām, ar maksātnespējas jomu kopumā saistītām niansēm.
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir saistītā likumprojekta pavadošais likumprojekts. Attiecīgi plašāks apraksts par Direktīvas ieviešanas pasākumiem un argumentāciju atrodams saistītā likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.
TAP uzraugošās personas loma - prasības
Saistītajā likumprojektā paredzēts mainīt ne tikai uzraugošās personas kvalifikācijas prasības, lai uzlabotu pasākumu plānu kvalitāti, bet arī šo personu lomu, paredzot, ka uzraugošo personu iesaiste galvenokārt ir procesa sākumā. Attiecīgi arī Civilprocesa likumā nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu tiesas rīcību uzraugošo personu iecelšanā jau TAP lietas sākumā. Secīgi – likumprojektā arī nodrošināta tiesas rīcība (atturēšanās no uzraugošās personas iecelšanas), ja pasākumu plāna īstenošanas stadijā uzraugošā persona nav nepieciešama.
Ar likumprojektu būs nodrošināta uzraugošās personas kandidatūras, kā arī piekrišanas un atbilstības, norādīšana TAP pieteikumā. Tāpat uzraugošās personas apliecinājumā būs jānorāda informāciju par spēju nodrošināt iepriekš minētās regulas prasību izpildi, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Direktīvas 26. panta 1. punkta “c” apakšpunkta prasību izpildi.
Norādāms, ka uzraugošā persona pasākumu plāna izpildes uzraudzībai būtu obligāti ieceļama tad, ja pasākumu plāns tiktu apstiprināts pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā[1]. Fakultatīvi paredzamas tiesības kreditoram vai kreditoriem lūgt iecelt uzraugošo personu pasākumu plāna izpildes uzraudzībai, ja viņu ieskatā tas ir nepieciešams. Šādā gadījumā kopumā saglabājams esošais mehānisms uzraugošās personas kandidāta izvēlei un ieteikšanai.
Attiecīgi parādnieks, lūdzot apstiprināt pasākumu plānu pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā, vienlaikus tiesai sniedz nepieciešamo informāciju par uzraugošās personas kandidātu.
TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana
Saistītajā likumprojektā paredzēts pārskatīt atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas (turpmāk – apturēšana) vairākus elementus – tās darbību laikā, kā arī ieviest iespēju to atcelt.
Konceptuāli nemainīgs paliek jau esošais regulējums, ka par pagarināšanu lemj tiesa. Attiecīgi grozījumi ietverti likumprojektā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesa pēc TAP lietas ierosināšanas, saņemot attiecīgu pieteikumu, var lemt par apturēšanas pilnīgu vai daļēju atcelšanu saistītajā likumprojektā noteiktajos gadījumos.
Pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana
Latvijas nacionālais regulējums daļā par pasākumu plāna apstiprināšanu jau pašlaik kopumā atbilst Direktīvā ietvertajai procedūrai.
Savukārt, ievērojot civilprocesa nacionālās īpatnības un sabiedrības pašlaik esošo ievērojamo neuzticēšanos TAP, pasākumu plāna apstiprināšanai ir paredzamas stingrākas prasības, nekā paredzēts Direktīvā. Proti, ir saglabājams jau pašreizējais regulējums, kas paredz, ka visos gadījumos pasākumu plāns ir jāapstiprina, lai tas stātos spēkā un būtu attiecināms uz visiem – parādnieku, saskaņojušiem kreditoriem un it īpaši – nesaskaņojušiem kreditoriem.
Ievērojot Direktīvas 10. panta 2. punktā noteikto, tiesai, lemjot par pasākumu plāna apstiprināšanu, kreditoru interešu ievērošanas kritērija izpilde būtu jāpārbauda tikai tajos gadījumos, ja kāds iebilst pret plānu tieši šādu apsvērumu dēļ.
Maksātnespējas likums jau šobrīd daļēji aptver minēto kritēriju, kas nostiprināts Direktīvas 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā, taču tā pilnīgai atbilstībai ir papildināms Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punkts.
Papildus, lai nodrošinātu ne tikai Direktīvas 10. panta 2. punkta, bet arī tās 14. panta izpildāmību, uzraugošajai personai nosakāms pienākums sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu.
Attiecīgi, likumprojektā līdzīgs pienākums paredzēts arī gadījumos, kad TAP pieteikuma apmierināšana tiek pārsūdzēta, pamatojoties uz kreditoru interešu ievērošanas kritērija pārkāpšanu, vai gadījumos, kad kreditors pārsūdz TAP pieteikuma apmierināšanu, jo nav ievērots viens no pārkategoriju piespiedu piemērošanas nosacījumiem.
Šāds pienākums uzraugošajai personai būs arī tajos gadījumos, kad tiks pārsūdzēta TAP pieteikuma apmierināšana, pamatojoties uz to, ka nav ievērots kreditoru interešu ievērošanas kritērijs vai nav ievērots saistītajā likumprojektā ietvertā 42. panta trešās daļas 2. punkta nosacījums.
Tāpat likumprojektā paredzētas tiesības tiesai, neraugoties uz citiem dokumentiem, piemēram, uzraugošās personas atzinumu, atteikt apstiprināt pasākumu plānu, ja tas, objektīvi spriežot, nenovērsīs parādnieka maksātnespēju. Minētais ne tikai nodrošinās atbilstību Direktīvas 10. panta 3. punktam, bet arī sniegs iespēju tiesai neapstiprināt tādus plānus, kas acīmredzami neatjaunos vai nesaglabās parādnieka maksātspēju.
Pasākumu plāna pārsūdzēšana
Latvijas nacionālais regulējums pašlaik paredz pārsūdzības iespēju tikai tajos gadījumos, kad TAP pieteikums noraidīts[2].
Taču Direktīvas 16. pants prasa ļaut pārsūdzēt arī tādus tiesas nolēmumus, ar kuriem apstiprināta TAP pasākumu plāna īstenošana. Attiecīgi, vienlaikus paredzot arī parādnieka saimnieciskās darbības vērtēšanu noteiktos gadījumos, ievērojot Direktīvas 14. pantu, likumprojektā paredzēta plašākas tiesas nolēmumu pārsūdzēšanas iespējas.
Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi
Direktīvas III sadaļa fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā paredz divas būtiskas novitātes Latvijas nacionālajam regulējumam – saistību dzēšanas plāna pagarināšana parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšana.
Pamata regulējums ietverts saistītajā likumprojektā, taču likumprojekts paredz grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu tiesas rīcību gadījumos, kad jālemj par saistību dzēšanas procedūras pagarināšanu vai tās atcelšanu.
Vienlaikus jāuzsver, ka gadījumā, ja pret parādnieku, kuram piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, ir bijusi uzsākta izpildu lietvedība, kuru zvērināts tiesu izpildītājs, sākoties fiziskās personas maksātnespējas procesam būs apturējis, tad pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa beigām ieinteresētajām personām būtu jāinformē zvērināts tiesu izpildītājs par to, vai tika piemērota saistību dzēšana un vai tā vēlāk tika atcelta. Minētais izriet no Civilprocesa likuma 563. panta pirmās daļas ievaddaļā norādītā, ka izpildu lietvedību izbeidz pēc ieinteresētās personas lūguma.
Saistību dzēšanas procedūras pagarināšanu tiesa izlems, lemjot, vai parādnieks atbrīvojams no saistībām, beidzoties saistību dzēšanas plāna termiņam.
Pieteikums par atcelšanu būs iesniedzams un izskatāms attiecīgās fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ietvaros un kārtību paredz likumprojekts.
Individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību maksātnespējas process
Šobrīd[3] Maksātnespējas likumā ir atšķirīga pieeja atkarībā no tā, kādā veidā fiziskā persona veic saimniecisko darbību – kā pati vai kā individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība.
Ja fiziskā persona pati veic saimniecisko darbību (tai skaitā ir paziņojusi par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu) – viņas saimnieciskās darbības parādus nenošķir no personīgiem parādiem un maksātspējas grūtības formālas procedūras nepieciešamības gadījumā tiek risinātas vienotā procedūrā – fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Taču gadījumā, kad fiziskā persona ir veikusi saimniecisko darbību kā komersants, tad formālo procedūru piemērošana maksātnespējas gadījumiem ir citādāka, taču tā nav vienota un turklāt ir dažāda atkarībā no izvēlētā komersanta veida un tādējādi neatbilst Direktīvas 24. panta prasībām.
Lai nodrošinātu šādās situācijas procedūru salāgotību, kā arī efektīvu resursu izlietojumu visiem iesaistītajiem, tajā skaitā tiesām, arī likumprojekts paredz atsevišķus grozījumus, lai regulētu tiesas rīcību.
Tādējādi ar saistīto likumprojektu paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad fiziskā persona vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, piemērojams uzreiz un vienīgi fiziskās personas maksātnespējas process.
Attiecīgi likumprojektā veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu tiesas rīcības noteiktību gadījumos, kad ir šo subjektu maksātnespējas process (piemēram, pāreju no tiesiskās aizsardzības procesa paredzot uz fiziskās personas maksātnespējas procesu).
Papildus norādāms, ka gadījumā, ja parādnieka iesniegtajā pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu individuālajam komersantam, individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieku saimniecībai vai zvejnieku saimniecībai nav norādītas ziņas par attiecīgo fizisko personu, tad tas ir patstāvīgs pamats pieteikuma noraidīšanai. Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju tiesām ir nodrošināta izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra, un tādējādi tiesa teorētiski varētu pati iegūt ziņas par attiecīgo fizisko personu.
Tomēr ziņas par šīs personas identitāti arī ir vienīgās, par kurām tiesa var pārliecināties, pārbaudot pieteikumu. Šajā saistībā jāuzsver, ka Civilprocesa likuma 363.23 panta pirmās daļas 3., 3.1, 4. un 5. punktā jau pašlaik ir paredzēts, ka pieteikumā norādāmas ziņas par visām termiņā neizpildītajām saistībām un to summu, par visām saistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši Maksātnespējas likuma 134. panta trešajai daļai, par visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, kā arī ziņas par parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā.
Līdz ar to, vienlaikus atkārtoti uzsverot šo subjektu atbildības nedalāmību, ja parādnieks pieteikumu būs iesniedzis tikai par individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai zvejnieku saimniecību, tad pieteikumā iztrūkst būtiska daļa informācijas, lai tiesa varētu taisīt pamatotu spriedumu.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un samērīgi paredzēt, ka šādu ziņu trūkuma gadījumā tiesa noraida pieteikumu.
Grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī
Ņemot vērā to, ka 2021. gada 23. septembrī Saeimā tika pieņemts Latvijas Bankas likums (Latvijas Vēstnesis, 2021, 193. nr.), ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, kā arī Latvijas Bankas likumā mainās terminoloģija attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, ir nepieciešami atbilstoši tehniski grozījumi Maksātnespējas likumā. Līdz ar to likumprojektā paredzēts aizstāt visā likumā vārdus “finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki” ar vārdiem “finanšu tirgus dalībnieki” un vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” ar vārdiem Latvijas Banka.
Grozījumi saistībā ar norādēm uz Eiropas Centrālo banku
Grozījums nepieciešams, lai Civilprocesa likuma regulējumu saskaņotu ar Padomes 2013.gada 15. oktobra Regulas (ES) Nr.1024/2013[4] ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 4. panta 1. punkta “a” apakšpunktu, kurā Eiropas Centrālajai bankai ir noteikta ekskluzīva kompetence izsniegt atļaujas kredītiestādēm un anulēt kredītiestāžu atļaujas.
Grozījumi saistībā ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā
Ir nepieciešams precizēt Civilprocesa likuma ietverto regulējumu saistībā ar 2018. gada 1. novembra likumu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”[6], ar ko no Kredītiestāžu likuma ir izslēgts regulējums par kredītiestāžu bankrota procedūru un sanāciju, tai skaitā pārskatot kārtību, kādā tiesai izvērtēšanai tiek nodots maksātnespējas procesa administratora amata kandidāts, un izslēgta norma par tiesas pienākumu pasludināt administratora apliecību un zīmogu par nederīgu, kā arī izslēgts regulējums par vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšanu konkrētajā procesā. Šo grozījumu būtība ir vienkāršot un padarīt caurskatāmāku kredītiestāžu maksātnespējas procesu, izslēdzot no kredītiestāžu maksātnespējas procesa sanāciju un bankrotu kā mūsdienu finanšu nozarei novecojušu un neatbilstošu regulējumu.
Papildus norādāms, ka kopš 2015. gada 16. jūlija ir spēkā Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, ar mērķi nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu un finanšu sabiedrību glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Grozījumi, kas saistīti ar jauno Trauksmes celšanas likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 4. februārī
Ar 2019. gada 28. februāra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likuma 43. panta pirmā daļa tika papildināta ar 16.1 punktu, kas paredz, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvota puse, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks Trauksmes celšanas likuma izpratnē. Savukārt ar 2021. gada 25. marta likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" 567. panta otrā daļa papildināta ar 7. punktu, kas paredz, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji, kas ir trauksmes cēlēji un viņu radinieki ar šādu statusu celtajās prasībās, arī pieteikumos par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.
Minētie grozījumi veikti, ņemot vērā Trauksmes celšanas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, ietverto regulējumu.
2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, ar kuru pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Minētajā direktīvā (4. panta 4. punkts) noteikts, ka trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus piemēro ne tikai trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, bet arī, piemēram, kolēģiem, juridiskām personām, kuras pieder trauksmes cēlējiem.
Ievērojot minēto, šobrīd Trauksmes celšanas likums paredz, ka ar trauksmes cēlēju saistītām personām, tāpat kā trauksmes cēlēja radiniekiem, tiek sniegts atbalsts un konsultācijas trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā, nodrošinātas aizsardzības garantijas, tām ir aizliegts trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas, tās, noteiktos gadījumos, ir atbrīvotas no juridiskās atbildības un no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā, kā arī, ja pieteikums ir saistīts ar trauksmes celšanas dēļ radītu nelabvēlīgu seku novēršanu, ir atbrīvotas no valsts nodevas administratīvajā procesā tiesā.
Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktu saistītā persona ir fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju ir nepieciešams Civilprocesa likumā noteikt, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvo ne tikai pusi, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks Trauksmes celšanas likuma izpratnē, bet arī saistīto personu, kā arī, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti, ne tikai piedzinēji, kas ir trauksmes cēlēji un viņu radinieki ar šādu statusu celtajās prasībās, bet arī piedzinēji, kas ir saistītas personas.
Līdz ar to likumprojekts paredz precizēt Civilprocesa likuma 43. panta pirmā daļas 16.1 punktu un 567. panta otrās daļas 7. punktu.
Vienlaikus norādāms, ka atbrīvojums no sprieduma vai attiecīgā lēmuma izpildes izdevumu samaksas izpildes stadijā ir secīgs turpinājums trauksmes cēlēja vai viņa radinieka un ar viņu saistīto personu atbrīvojumam no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 16.1 punktu. Vienlaikus būtiski ņemt vērā apstākli, ka jautājums par Civilprocesa likuma 567. panta otrajā daļā noteiktā subjektu loka paplašināšana ikvienā gadījumā vērtējams piesardzīgi. Minētais saistīts ar apstākli, ka šajā normā noteikto prasījumu loka paplašināšana tieši rada risku palielināt to lietu proporciju, kurās izpildes procesu finansē pats zvērināts tiesu izpildītājs no saviem privātajiem līdzekļiem, nevis lietas dalībnieki. Līdz ar to līdz ar šādu grozījumu veikšanu vienmēr būtiski vērtēt, vai netiktu izjaukts likumdevēja noteiktais sistēmiskais ietvars zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībai, kas attiecīgi pakārtoti nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības uz materiālo nodrošinājumu.
Grozījumu veikšana Civilprocesa likuma 567.panta otrajā daļā, to papildinot ar 7.punktu (2021.gada 25.marta grozījumi), bez papildu risinājuma sprieduma izpildes izdevumu segšanai šādās lietās gadījumos, kad piedziņa no parādnieka nav iespējama, tika atbalstīta, ņemot vērā aspektu, ka ar trauksmes cēlēju un to radinieku iekļaušanu Civilprocesa likuma 567. panta otrajā daļā, izpildu lietu, kurās piedzinējs atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, proporcija pieaugtu ļoti minimāli vai pat nemainītos. Proti, tika prognozēts, ka šādas izmaiņas likumā neradītu būtisku ietekmi uz Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija spriedumā lietā Nr.2012-22-0103 minēto šķērssubsīdiju sistēmu amata atlīdzības nodrošināšanai (pieņemot Trauksmes celšanas likumu, tika prognozēts, ka valsts nodrošināta juridiskā palīdzība gadā būs nepieciešama 10 trauksmes cēlējiem, kuriem radītas nelabvēlīgas sekas, un uz to brīdi atbilstoši Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtai informācijai kopš likuma spēkā stāšanās praksē nebija bijis neviens šāds gadījums). Ierosinājums paplašina 7.punktā noteikto subjektu loku ar trauksmes cēlēju saistītām personām, kas pēc būtības ir nedefinēts personu loks. Un šobrīd nav iespējams ticami prognozēt, vai un kādā apjomā likumprojektā ierosinātie grozījumi varētu ietekmēt šādu izpildu lietu skaitu. Ņemot vērā apstākli, ka atbilstoši Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtajiem datiem valsts nodrošināta juridiskā palīdzība Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, sakarā ar trauksmes cēlējam radītam nelabvēlīgām sekām, kuru risināšanai nepieciešama juridiskā palīdzība, 2021.gadā sniegta 9 trauksmes cēlējiem, bet 2022.gada pirmajā pusgadā - 2, iespējams pieņemt, ka grozījumu rezultātā izpildu lietu, kurās piedzinējs atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, kopējā proporcija varētu nemainīties.
Komercdarbības atbalsta atgūšana
Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" plānots veikt grozījumus Maksātnespējas likumā, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasību izpildi attiecībā uz nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšanu. Ar šiem grozījumiem, ņemot vērā, ka parādnieks - fiziskā persona - nebeidz pastāvēt pēc procesa pabeigšanas, cita starp paredzēts noteikt vēl vienu izņēmumu Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā, to papildinot ar jaunu tā sauktās “nedzēšamās saistības” veidu. Vienlaikus tas papildināts ar papildu nosacījumiem - ka parādniekam nav jebkādu ar tā komercdarbību saistītu atgūstamu aktīvu, izņemot mājokli, kas saglabāts fiziskās personas īpašumā atbilstoši Maksātnespējas likuma 148. pantā noteiktajam, un ka nav konstatējama saimnieciskā pēctecība, arī tiesību un saistību pārņemšana.
Vienlaikus jāņem vērā, ka tā saukto "nedzēšamo saistību" piedziņu neietekmē fiziskās personas maksātnespējas procesa iznākums. Proti, neatkarīgi no tā, vai parādnieks procesa gaitā ir pildījis visus tam paredzētos pienākumus un tiesai tādējādi ir pamats atbrīvot parādnieku no atlikušajām saistībām, ir atsevišķi prasījumu veidi, kas ir izslēgti no to prasījumu tvēruma, uz kuriem var attiecināt atbrīvojumu. Līdz ar to šajos gadījumos līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu atjaunojas visas piedzinēja (kreditora) tiesības, kas tam ir paredzētas.
Ievērojot minēto, kā arī lai nodrošinātu regulējuma saskaņotību ar Maksātnespējas likumu, Civilprocesa likuma 563. panta 3.1 daļa papildināta ar skaidru norādi, ka arī šajos gadījumos pat pēc sekmīgas fiziskās personas maksātnespējas procesa izpildes (parādnieks atbrīvots no atlikušajām saistībām) izpildu lietvedība nav izbeidzama.
Grozījumu stāšanās spēkā
Ņemot vērā TAP un maksātnespējas procesu norises īpatnības, procesu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt pārejas regulējumu. Proti, visi likumprojektā ietvertie grozījumi būtu attiecināmi tikai uz tādiem procesiem, kas uzsākti pēc grozījumu stāšanās spēkā.
Grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos būs piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, savukārt grozījumi saistībā ar administratora izvēli konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā – no brīža, kad būs izdarīti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
[1] Skat. saistītajā likumprojektā paredzētos grozījumus Maksātnespējas likuma 42. pantā.
[2] Skat. Civilprocesa likuma 341.6 panta astoto daļu un 440.1 pantu.
[3] Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 32., 56., 123. un 127. pantā noteikto.
[4] Padomes 2013.gada 15. oktobra Regula (ES) Nr.1024/2013[5] ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex:32013R1024.
[5] 2018. gada 1. novembra likums "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Latvijas Vēstnesis, 225 (6311), 14.11.2018. https://likumi.lv/ta/id/302994
Saistītais likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (turpmāk – saistītais likumprojekts) Direktīvas kontekstā kopumā aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošā persona) kvalifikāciju un lomu TAP, par TAP pasākumu plāna (turpmāk – pasākumu plāns) izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, par TAP ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām, kā arī par citām, ar maksātnespējas jomu kopumā saistītām niansēm.
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir saistītā likumprojekta pavadošais likumprojekts. Attiecīgi plašāks apraksts par Direktīvas ieviešanas pasākumiem un argumentāciju atrodams saistītā likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.
TAP uzraugošās personas loma - prasības
Saistītajā likumprojektā paredzēts mainīt ne tikai uzraugošās personas kvalifikācijas prasības, lai uzlabotu pasākumu plānu kvalitāti, bet arī šo personu lomu, paredzot, ka uzraugošo personu iesaiste galvenokārt ir procesa sākumā. Attiecīgi arī Civilprocesa likumā nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu tiesas rīcību uzraugošo personu iecelšanā jau TAP lietas sākumā. Secīgi – likumprojektā arī nodrošināta tiesas rīcība (atturēšanās no uzraugošās personas iecelšanas), ja pasākumu plāna īstenošanas stadijā uzraugošā persona nav nepieciešama.
Ar likumprojektu būs nodrošināta uzraugošās personas kandidatūras, kā arī piekrišanas un atbilstības, norādīšana TAP pieteikumā. Tāpat uzraugošās personas apliecinājumā būs jānorāda informāciju par spēju nodrošināt iepriekš minētās regulas prasību izpildi, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Direktīvas 26. panta 1. punkta “c” apakšpunkta prasību izpildi.
Norādāms, ka uzraugošā persona pasākumu plāna izpildes uzraudzībai būtu obligāti ieceļama tad, ja pasākumu plāns tiktu apstiprināts pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā[1]. Fakultatīvi paredzamas tiesības kreditoram vai kreditoriem lūgt iecelt uzraugošo personu pasākumu plāna izpildes uzraudzībai, ja viņu ieskatā tas ir nepieciešams. Šādā gadījumā kopumā saglabājams esošais mehānisms uzraugošās personas kandidāta izvēlei un ieteikšanai.
Attiecīgi parādnieks, lūdzot apstiprināt pasākumu plānu pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā, vienlaikus tiesai sniedz nepieciešamo informāciju par uzraugošās personas kandidātu.
TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana
Saistītajā likumprojektā paredzēts pārskatīt atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas (turpmāk – apturēšana) vairākus elementus – tās darbību laikā, kā arī ieviest iespēju to atcelt.
Konceptuāli nemainīgs paliek jau esošais regulējums, ka par pagarināšanu lemj tiesa. Attiecīgi grozījumi ietverti likumprojektā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesa pēc TAP lietas ierosināšanas, saņemot attiecīgu pieteikumu, var lemt par apturēšanas pilnīgu vai daļēju atcelšanu saistītajā likumprojektā noteiktajos gadījumos.
Pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana
Latvijas nacionālais regulējums daļā par pasākumu plāna apstiprināšanu jau pašlaik kopumā atbilst Direktīvā ietvertajai procedūrai.
Savukārt, ievērojot civilprocesa nacionālās īpatnības un sabiedrības pašlaik esošo ievērojamo neuzticēšanos TAP, pasākumu plāna apstiprināšanai ir paredzamas stingrākas prasības, nekā paredzēts Direktīvā. Proti, ir saglabājams jau pašreizējais regulējums, kas paredz, ka visos gadījumos pasākumu plāns ir jāapstiprina, lai tas stātos spēkā un būtu attiecināms uz visiem – parādnieku, saskaņojušiem kreditoriem un it īpaši – nesaskaņojušiem kreditoriem.
Ievērojot Direktīvas 10. panta 2. punktā noteikto, tiesai, lemjot par pasākumu plāna apstiprināšanu, kreditoru interešu ievērošanas kritērija izpilde būtu jāpārbauda tikai tajos gadījumos, ja kāds iebilst pret plānu tieši šādu apsvērumu dēļ.
Maksātnespējas likums jau šobrīd daļēji aptver minēto kritēriju, kas nostiprināts Direktīvas 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā, taču tā pilnīgai atbilstībai ir papildināms Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punkts.
Papildus, lai nodrošinātu ne tikai Direktīvas 10. panta 2. punkta, bet arī tās 14. panta izpildāmību, uzraugošajai personai nosakāms pienākums sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu.
Attiecīgi, likumprojektā līdzīgs pienākums paredzēts arī gadījumos, kad TAP pieteikuma apmierināšana tiek pārsūdzēta, pamatojoties uz kreditoru interešu ievērošanas kritērija pārkāpšanu, vai gadījumos, kad kreditors pārsūdz TAP pieteikuma apmierināšanu, jo nav ievērots viens no pārkategoriju piespiedu piemērošanas nosacījumiem.
Šāds pienākums uzraugošajai personai būs arī tajos gadījumos, kad tiks pārsūdzēta TAP pieteikuma apmierināšana, pamatojoties uz to, ka nav ievērots kreditoru interešu ievērošanas kritērijs vai nav ievērots saistītajā likumprojektā ietvertā 42. panta trešās daļas 2. punkta nosacījums.
Tāpat likumprojektā paredzētas tiesības tiesai, neraugoties uz citiem dokumentiem, piemēram, uzraugošās personas atzinumu, atteikt apstiprināt pasākumu plānu, ja tas, objektīvi spriežot, nenovērsīs parādnieka maksātnespēju. Minētais ne tikai nodrošinās atbilstību Direktīvas 10. panta 3. punktam, bet arī sniegs iespēju tiesai neapstiprināt tādus plānus, kas acīmredzami neatjaunos vai nesaglabās parādnieka maksātspēju.
Pasākumu plāna pārsūdzēšana
Latvijas nacionālais regulējums pašlaik paredz pārsūdzības iespēju tikai tajos gadījumos, kad TAP pieteikums noraidīts[2].
Taču Direktīvas 16. pants prasa ļaut pārsūdzēt arī tādus tiesas nolēmumus, ar kuriem apstiprināta TAP pasākumu plāna īstenošana. Attiecīgi, vienlaikus paredzot arī parādnieka saimnieciskās darbības vērtēšanu noteiktos gadījumos, ievērojot Direktīvas 14. pantu, likumprojektā paredzēta plašākas tiesas nolēmumu pārsūdzēšanas iespējas.
Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi
Direktīvas III sadaļa fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā paredz divas būtiskas novitātes Latvijas nacionālajam regulējumam – saistību dzēšanas plāna pagarināšana parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšana.
Pamata regulējums ietverts saistītajā likumprojektā, taču likumprojekts paredz grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu tiesas rīcību gadījumos, kad jālemj par saistību dzēšanas procedūras pagarināšanu vai tās atcelšanu.
Vienlaikus jāuzsver, ka gadījumā, ja pret parādnieku, kuram piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, ir bijusi uzsākta izpildu lietvedība, kuru zvērināts tiesu izpildītājs, sākoties fiziskās personas maksātnespējas procesam būs apturējis, tad pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa beigām ieinteresētajām personām būtu jāinformē zvērināts tiesu izpildītājs par to, vai tika piemērota saistību dzēšana un vai tā vēlāk tika atcelta. Minētais izriet no Civilprocesa likuma 563. panta pirmās daļas ievaddaļā norādītā, ka izpildu lietvedību izbeidz pēc ieinteresētās personas lūguma.
Saistību dzēšanas procedūras pagarināšanu tiesa izlems, lemjot, vai parādnieks atbrīvojams no saistībām, beidzoties saistību dzēšanas plāna termiņam.
Pieteikums par atcelšanu būs iesniedzams un izskatāms attiecīgās fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ietvaros un kārtību paredz likumprojekts.
Individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību maksātnespējas process
Šobrīd[3] Maksātnespējas likumā ir atšķirīga pieeja atkarībā no tā, kādā veidā fiziskā persona veic saimniecisko darbību – kā pati vai kā individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība.
Ja fiziskā persona pati veic saimniecisko darbību (tai skaitā ir paziņojusi par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu) – viņas saimnieciskās darbības parādus nenošķir no personīgiem parādiem un maksātspējas grūtības formālas procedūras nepieciešamības gadījumā tiek risinātas vienotā procedūrā – fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Taču gadījumā, kad fiziskā persona ir veikusi saimniecisko darbību kā komersants, tad formālo procedūru piemērošana maksātnespējas gadījumiem ir citādāka, taču tā nav vienota un turklāt ir dažāda atkarībā no izvēlētā komersanta veida un tādējādi neatbilst Direktīvas 24. panta prasībām.
Lai nodrošinātu šādās situācijas procedūru salāgotību, kā arī efektīvu resursu izlietojumu visiem iesaistītajiem, tajā skaitā tiesām, arī likumprojekts paredz atsevišķus grozījumus, lai regulētu tiesas rīcību.
Tādējādi ar saistīto likumprojektu paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad fiziskā persona vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, piemērojams uzreiz un vienīgi fiziskās personas maksātnespējas process.
Attiecīgi likumprojektā veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu tiesas rīcības noteiktību gadījumos, kad ir šo subjektu maksātnespējas process (piemēram, pāreju no tiesiskās aizsardzības procesa paredzot uz fiziskās personas maksātnespējas procesu).
Papildus norādāms, ka gadījumā, ja parādnieka iesniegtajā pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu individuālajam komersantam, individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieku saimniecībai vai zvejnieku saimniecībai nav norādītas ziņas par attiecīgo fizisko personu, tad tas ir patstāvīgs pamats pieteikuma noraidīšanai. Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju tiesām ir nodrošināta izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra, un tādējādi tiesa teorētiski varētu pati iegūt ziņas par attiecīgo fizisko personu.
Tomēr ziņas par šīs personas identitāti arī ir vienīgās, par kurām tiesa var pārliecināties, pārbaudot pieteikumu. Šajā saistībā jāuzsver, ka Civilprocesa likuma 363.23 panta pirmās daļas 3., 3.1, 4. un 5. punktā jau pašlaik ir paredzēts, ka pieteikumā norādāmas ziņas par visām termiņā neizpildītajām saistībām un to summu, par visām saistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši Maksātnespējas likuma 134. panta trešajai daļai, par visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, kā arī ziņas par parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā.
Līdz ar to, vienlaikus atkārtoti uzsverot šo subjektu atbildības nedalāmību, ja parādnieks pieteikumu būs iesniedzis tikai par individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai zvejnieku saimniecību, tad pieteikumā iztrūkst būtiska daļa informācijas, lai tiesa varētu taisīt pamatotu spriedumu.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un samērīgi paredzēt, ka šādu ziņu trūkuma gadījumā tiesa noraida pieteikumu.
Grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī
Ņemot vērā to, ka 2021. gada 23. septembrī Saeimā tika pieņemts Latvijas Bankas likums (Latvijas Vēstnesis, 2021, 193. nr.), ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, kā arī Latvijas Bankas likumā mainās terminoloģija attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, ir nepieciešami atbilstoši tehniski grozījumi Maksātnespējas likumā. Līdz ar to likumprojektā paredzēts aizstāt visā likumā vārdus “finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki” ar vārdiem “finanšu tirgus dalībnieki” un vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” ar vārdiem Latvijas Banka.
Grozījumi saistībā ar norādēm uz Eiropas Centrālo banku
Grozījums nepieciešams, lai Civilprocesa likuma regulējumu saskaņotu ar Padomes 2013.gada 15. oktobra Regulas (ES) Nr.1024/2013[4] ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 4. panta 1. punkta “a” apakšpunktu, kurā Eiropas Centrālajai bankai ir noteikta ekskluzīva kompetence izsniegt atļaujas kredītiestādēm un anulēt kredītiestāžu atļaujas.
Grozījumi saistībā ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā
Ir nepieciešams precizēt Civilprocesa likuma ietverto regulējumu saistībā ar 2018. gada 1. novembra likumu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”[6], ar ko no Kredītiestāžu likuma ir izslēgts regulējums par kredītiestāžu bankrota procedūru un sanāciju, tai skaitā pārskatot kārtību, kādā tiesai izvērtēšanai tiek nodots maksātnespējas procesa administratora amata kandidāts, un izslēgta norma par tiesas pienākumu pasludināt administratora apliecību un zīmogu par nederīgu, kā arī izslēgts regulējums par vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšanu konkrētajā procesā. Šo grozījumu būtība ir vienkāršot un padarīt caurskatāmāku kredītiestāžu maksātnespējas procesu, izslēdzot no kredītiestāžu maksātnespējas procesa sanāciju un bankrotu kā mūsdienu finanšu nozarei novecojušu un neatbilstošu regulējumu.
Papildus norādāms, ka kopš 2015. gada 16. jūlija ir spēkā Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, ar mērķi nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu un finanšu sabiedrību glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Grozījumi, kas saistīti ar jauno Trauksmes celšanas likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 4. februārī
Ar 2019. gada 28. februāra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Civilprocesa likuma 43. panta pirmā daļa tika papildināta ar 16.1 punktu, kas paredz, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvota puse, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks Trauksmes celšanas likuma izpratnē. Savukārt ar 2021. gada 25. marta likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" 567. panta otrā daļa papildināta ar 7. punktu, kas paredz, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji, kas ir trauksmes cēlēji un viņu radinieki ar šādu statusu celtajās prasībās, arī pieteikumos par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.
Minētie grozījumi veikti, ņemot vērā Trauksmes celšanas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, ietverto regulējumu.
2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, ar kuru pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Minētajā direktīvā (4. panta 4. punkts) noteikts, ka trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus piemēro ne tikai trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, bet arī, piemēram, kolēģiem, juridiskām personām, kuras pieder trauksmes cēlējiem.
Ievērojot minēto, šobrīd Trauksmes celšanas likums paredz, ka ar trauksmes cēlēju saistītām personām, tāpat kā trauksmes cēlēja radiniekiem, tiek sniegts atbalsts un konsultācijas trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā, nodrošinātas aizsardzības garantijas, tām ir aizliegts trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas, tās, noteiktos gadījumos, ir atbrīvotas no juridiskās atbildības un no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā, kā arī, ja pieteikums ir saistīts ar trauksmes celšanas dēļ radītu nelabvēlīgu seku novēršanu, ir atbrīvotas no valsts nodevas administratīvajā procesā tiesā.
Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktu saistītā persona ir fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju ir nepieciešams Civilprocesa likumā noteikt, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvo ne tikai pusi, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks Trauksmes celšanas likuma izpratnē, bet arī saistīto personu, kā arī, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti, ne tikai piedzinēji, kas ir trauksmes cēlēji un viņu radinieki ar šādu statusu celtajās prasībās, bet arī piedzinēji, kas ir saistītas personas.
Līdz ar to likumprojekts paredz precizēt Civilprocesa likuma 43. panta pirmā daļas 16.1 punktu un 567. panta otrās daļas 7. punktu.
Vienlaikus norādāms, ka atbrīvojums no sprieduma vai attiecīgā lēmuma izpildes izdevumu samaksas izpildes stadijā ir secīgs turpinājums trauksmes cēlēja vai viņa radinieka un ar viņu saistīto personu atbrīvojumam no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 16.1 punktu. Vienlaikus būtiski ņemt vērā apstākli, ka jautājums par Civilprocesa likuma 567. panta otrajā daļā noteiktā subjektu loka paplašināšana ikvienā gadījumā vērtējams piesardzīgi. Minētais saistīts ar apstākli, ka šajā normā noteikto prasījumu loka paplašināšana tieši rada risku palielināt to lietu proporciju, kurās izpildes procesu finansē pats zvērināts tiesu izpildītājs no saviem privātajiem līdzekļiem, nevis lietas dalībnieki. Līdz ar to līdz ar šādu grozījumu veikšanu vienmēr būtiski vērtēt, vai netiktu izjaukts likumdevēja noteiktais sistēmiskais ietvars zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībai, kas attiecīgi pakārtoti nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības uz materiālo nodrošinājumu.
Grozījumu veikšana Civilprocesa likuma 567.panta otrajā daļā, to papildinot ar 7.punktu (2021.gada 25.marta grozījumi), bez papildu risinājuma sprieduma izpildes izdevumu segšanai šādās lietās gadījumos, kad piedziņa no parādnieka nav iespējama, tika atbalstīta, ņemot vērā aspektu, ka ar trauksmes cēlēju un to radinieku iekļaušanu Civilprocesa likuma 567. panta otrajā daļā, izpildu lietu, kurās piedzinējs atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, proporcija pieaugtu ļoti minimāli vai pat nemainītos. Proti, tika prognozēts, ka šādas izmaiņas likumā neradītu būtisku ietekmi uz Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija spriedumā lietā Nr.2012-22-0103 minēto šķērssubsīdiju sistēmu amata atlīdzības nodrošināšanai (pieņemot Trauksmes celšanas likumu, tika prognozēts, ka valsts nodrošināta juridiskā palīdzība gadā būs nepieciešama 10 trauksmes cēlējiem, kuriem radītas nelabvēlīgas sekas, un uz to brīdi atbilstoši Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtai informācijai kopš likuma spēkā stāšanās praksē nebija bijis neviens šāds gadījums). Ierosinājums paplašina 7.punktā noteikto subjektu loku ar trauksmes cēlēju saistītām personām, kas pēc būtības ir nedefinēts personu loks. Un šobrīd nav iespējams ticami prognozēt, vai un kādā apjomā likumprojektā ierosinātie grozījumi varētu ietekmēt šādu izpildu lietu skaitu. Ņemot vērā apstākli, ka atbilstoši Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtajiem datiem valsts nodrošināta juridiskā palīdzība Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, sakarā ar trauksmes cēlējam radītam nelabvēlīgām sekām, kuru risināšanai nepieciešama juridiskā palīdzība, 2021.gadā sniegta 9 trauksmes cēlējiem, bet 2022.gada pirmajā pusgadā - 2, iespējams pieņemt, ka grozījumu rezultātā izpildu lietu, kurās piedzinējs atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, kopējā proporcija varētu nemainīties.
Komercdarbības atbalsta atgūšana
Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" plānots veikt grozījumus Maksātnespējas likumā, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasību izpildi attiecībā uz nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšanu. Ar šiem grozījumiem, ņemot vērā, ka parādnieks - fiziskā persona - nebeidz pastāvēt pēc procesa pabeigšanas, cita starp paredzēts noteikt vēl vienu izņēmumu Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā, to papildinot ar jaunu tā sauktās “nedzēšamās saistības” veidu. Vienlaikus tas papildināts ar papildu nosacījumiem - ka parādniekam nav jebkādu ar tā komercdarbību saistītu atgūstamu aktīvu, izņemot mājokli, kas saglabāts fiziskās personas īpašumā atbilstoši Maksātnespējas likuma 148. pantā noteiktajam, un ka nav konstatējama saimnieciskā pēctecība, arī tiesību un saistību pārņemšana.
Vienlaikus jāņem vērā, ka tā saukto "nedzēšamo saistību" piedziņu neietekmē fiziskās personas maksātnespējas procesa iznākums. Proti, neatkarīgi no tā, vai parādnieks procesa gaitā ir pildījis visus tam paredzētos pienākumus un tiesai tādējādi ir pamats atbrīvot parādnieku no atlikušajām saistībām, ir atsevišķi prasījumu veidi, kas ir izslēgti no to prasījumu tvēruma, uz kuriem var attiecināt atbrīvojumu. Līdz ar to šajos gadījumos līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu atjaunojas visas piedzinēja (kreditora) tiesības, kas tam ir paredzētas.
Ievērojot minēto, kā arī lai nodrošinātu regulējuma saskaņotību ar Maksātnespējas likumu, Civilprocesa likuma 563. panta 3.1 daļa papildināta ar skaidru norādi, ka arī šajos gadījumos pat pēc sekmīgas fiziskās personas maksātnespējas procesa izpildes (parādnieks atbrīvots no atlikušajām saistībām) izpildu lietvedība nav izbeidzama.
Grozījumu stāšanās spēkā
Ņemot vērā TAP un maksātnespējas procesu norises īpatnības, procesu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt pārejas regulējumu. Proti, visi likumprojektā ietvertie grozījumi būtu attiecināmi tikai uz tādiem procesiem, kas uzsākti pēc grozījumu stāšanās spēkā.
Grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos būs piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, savukārt grozījumi saistībā ar administratora izvēli konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā – no brīža, kad būs izdarīti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
[1] Skat. saistītajā likumprojektā paredzētos grozījumus Maksātnespējas likuma 42. pantā.
[2] Skat. Civilprocesa likuma 341.6 panta astoto daļu un 440.1 pantu.
[3] Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 32., 56., 123. un 127. pantā noteikto.
[4] Padomes 2013.gada 15. oktobra Regula (ES) Nr.1024/2013[5] ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex:32013R1024.
[5] 2018. gada 1. novembra likums "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Latvijas Vēstnesis, 225 (6311), 14.11.2018. https://likumi.lv/ta/id/302994
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- administratori
- uzraugošās personas
- parādnieki Maksātnespējas likuma 2. un 127.panta izpratnē
- kreditori
Ietekmes apraksts
Administratori
Administratīvo slogu samazinās likumprojektā ietvertā iespēja individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem likumprojektā savas finanšu grūtības risināt vienotā procedūrā – fiziskās personas maksātnespējas procesā, tādējādi aizstājot nepieciešamību vispirms piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu un secīgi fiziskās personas maksātnespējas procesu, atkārtoti veicot parādnieka mantas apzināšanu un realizēšanu, kā arī darījumu un kreditoru prasījumu izvērtēšanu.
Līdz ar to, kaut arī katrā no procesiem pašlaik ir cits administrators, administratīvais slogs samazināsies administratoriem kopumā, tā kā nebūs nepieciešams atkārtoti veikt iepriekš minētās darbības. Vienlaikus jānorāda, ka nav nosakāms konkrēts samazinātais apmērs, tā kā veicamās darbības ir tieši atkarīgas no konkrētā procesa apstākļiem.
Uzraugošās personas
Administratīvo slogu palielinās saimnieciskās darbības novērtējuma veikšanas nepieciešamība, tomēr jāatzīmē, ka saistītajā likumprojektā “Grozījumi Maksātnespējas likumā” ir paredzēta iespēja piesaistīt trešo personu. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka saimnieciskās darbības novērtējumu būs jāveic vien noteiktos gadījumos, administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms. Palielinājums ir samērīgs un nav citu alternatīvu, jo ir būtiski nodrošināt kreditoru interešu aizsardzību (saimnieciskās darbības novērtējumu veiks konkrētos, ļoti specifiskos gadījumos).
Parādnieki Maksātnespējas likuma 2. un 127. panta izpratnē (fiziskās personas)
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu šīm personām. Proti, turpmāk, lai iegūtu saistību dzēšanu būs nepieciešams iziet tikai fiziskās personas maksātnespējas procesu, nevis vispirms juridiskās personas maksātnespējas procesu un pēc tam vēl fiziskās personas maksātnespējas procesu. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iziet tikai vienu no procesiem, administratīvo slogu samazinās būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Parādniekam administratīvais slogs palielināsies, ja saistību dzēšanas plāna izpildes termiņš tiks pagarināts nebūtisku pārkāpumu gadījumā, tā kā vēl papildu gadu būs nepieciešams nodrošināt, ka kreditoriem tiek veikti ikmēneša maksājumi. Administratīvā sloga palielinājuma konkrēts apmērs nav nosakāms, jo nav iespējams paredzēt šādu gadījumu skaitu (atkarīgs ne tikai no gadījumu skaita, kad parādnieka pārkāpumi ir nebūtiski, bet arī no kreditoru skaita). Palielinājums ir samērīgs un nav citu alternatīvu, jo ir būtiski nodrošināt, ka parādnieks rīkojas godprātīgi un tiek aizsargātas kreditoru kopuma intereses.
Parādniekam palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām tiks iesniegts pieteikums par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan paša parādnieka, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez parādnieka aktīvas iesaistes.
Kreditori (fiziskās personas), tai skaitā darbinieki
TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditors vēlēsies iesniegt lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu, tā kā pašlaik šāda iespēja vispār nav paredzēta. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt kreditora iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu arī kreditoriem, jo turpmāk šo subjektu maksātnespējas procesu gadījumā būs nepieciešams iesaistīties tikai vienā maksātnespējas procesā. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iesaistīties tikai vienā no procesiem samazinās administratīvo slogu būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Kreditoriem palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām kreditori iesniegs pieteikumu par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez kreditora aktīvas iesaistes, ja kreditors pats ir iniciējis jautājuma pārskatīšanu.
Administratīvo slogu samazinās likumprojektā ietvertā iespēja individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem likumprojektā savas finanšu grūtības risināt vienotā procedūrā – fiziskās personas maksātnespējas procesā, tādējādi aizstājot nepieciešamību vispirms piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu un secīgi fiziskās personas maksātnespējas procesu, atkārtoti veicot parādnieka mantas apzināšanu un realizēšanu, kā arī darījumu un kreditoru prasījumu izvērtēšanu.
Līdz ar to, kaut arī katrā no procesiem pašlaik ir cits administrators, administratīvais slogs samazināsies administratoriem kopumā, tā kā nebūs nepieciešams atkārtoti veikt iepriekš minētās darbības. Vienlaikus jānorāda, ka nav nosakāms konkrēts samazinātais apmērs, tā kā veicamās darbības ir tieši atkarīgas no konkrētā procesa apstākļiem.
Uzraugošās personas
Administratīvo slogu palielinās saimnieciskās darbības novērtējuma veikšanas nepieciešamība, tomēr jāatzīmē, ka saistītajā likumprojektā “Grozījumi Maksātnespējas likumā” ir paredzēta iespēja piesaistīt trešo personu. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka saimnieciskās darbības novērtējumu būs jāveic vien noteiktos gadījumos, administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms. Palielinājums ir samērīgs un nav citu alternatīvu, jo ir būtiski nodrošināt kreditoru interešu aizsardzību (saimnieciskās darbības novērtējumu veiks konkrētos, ļoti specifiskos gadījumos).
Parādnieki Maksātnespējas likuma 2. un 127. panta izpratnē (fiziskās personas)
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu šīm personām. Proti, turpmāk, lai iegūtu saistību dzēšanu būs nepieciešams iziet tikai fiziskās personas maksātnespējas procesu, nevis vispirms juridiskās personas maksātnespējas procesu un pēc tam vēl fiziskās personas maksātnespējas procesu. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iziet tikai vienu no procesiem, administratīvo slogu samazinās būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Parādniekam administratīvais slogs palielināsies, ja saistību dzēšanas plāna izpildes termiņš tiks pagarināts nebūtisku pārkāpumu gadījumā, tā kā vēl papildu gadu būs nepieciešams nodrošināt, ka kreditoriem tiek veikti ikmēneša maksājumi. Administratīvā sloga palielinājuma konkrēts apmērs nav nosakāms, jo nav iespējams paredzēt šādu gadījumu skaitu (atkarīgs ne tikai no gadījumu skaita, kad parādnieka pārkāpumi ir nebūtiski, bet arī no kreditoru skaita). Palielinājums ir samērīgs un nav citu alternatīvu, jo ir būtiski nodrošināt, ka parādnieks rīkojas godprātīgi un tiek aizsargātas kreditoru kopuma intereses.
Parādniekam palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām tiks iesniegts pieteikums par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan paša parādnieka, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez parādnieka aktīvas iesaistes.
Kreditori (fiziskās personas), tai skaitā darbinieki
TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditors vēlēsies iesniegt lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu, tā kā pašlaik šāda iespēja vispār nav paredzēta. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt kreditora iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu arī kreditoriem, jo turpmāk šo subjektu maksātnespējas procesu gadījumā būs nepieciešams iesaistīties tikai vienā maksātnespējas procesā. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iesaistīties tikai vienā no procesiem samazinās administratīvo slogu būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Kreditoriem palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām kreditori iesniegs pieteikumu par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez kreditora aktīvas iesaistes, ja kreditors pats ir iniciējis jautājuma pārskatīšanu.
Juridiskās personas
- parādnieki Maksātnespējas likuma 2., 32. un 56.panta izpratnē
- kreditori
Ietekmes apraksts
Parādnieki Maksātnespējas likuma 2., 32. un 56.panta izpratnē (juridiskās personas)
Administratīvo slogu, iespējams, palielinās TAP pieteikuma sagatavošana, tā kā jau iesniedzot TAP pieteikumu būs jānorāda ziņas par uzraugošo personu. Tomēr jāņem vērā, ka ikkatra pieteikuma sagatavošana ir individuāla un atkarīga no attiecīgās situācijas, kā arī ņemot vērā, ka jau pašlaik TAP lietas ierosināšanas stadijā parādniekam ir jālūdz tiesu iecelt uzraugoši personu, turklāt ar likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir paredzēta retāka uzraugošo personu iecelšana pasākumu plāna īstenošanai. Līdz ar to ir iespējams, ka parādniekam ne tikai nemainīsies administratīvais slogs, bet tas pat varētu samazināties, jo samazināsies uzraugošās personas iecelšanas izvērtēšanas gadījumu skaits. Tādējādi nav nosakāms ietekmes uz administratīvo slogu apmērs. Turklāt jāuzsver, ka pat gadījumos, kad parādniekam faktiski palielināsies administratīvais slogs šajā aspektā, šāds palielinājums būs samērīgs un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā ar saistītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā tiek pārskatīta uzraugošās personas loma TAP ietvaros, paaugstinot iesaistāmo personu kvalifikāciju un atbildību, lai tādējādi pastarpināti veicinātu pasākumu plāna un TAP kopumā efektivitāti un kvalitāti. Tādējādi sabiedrības (un arī paša parādnieka) ieguvums kopumā ir lielāks, kā radītais administratīvais slogs.
Parādniekam TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditori iesniegs lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt parādnieka iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Kreditori (juridiskās personas)
TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditors vēlēsies iesniegt lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu, tā kā pašlaik šāda iespēja vispār nav paredzēta. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt kreditora iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu arī kreditoriem, jo turpmāk šo subjektu maksātnespējas procesu gadījumā būs nepieciešams iesaistīties tikai vienā maksātnespējas procesā. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iesaistīties tikai vienā no procesiem samazinās administratīvo slogu būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Kreditoriem palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām kreditori iesniegs pieteikumu par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez kreditora aktīvas iesaistes, ja kreditors pats ir iniciējis jautājuma pārskatīšanu.
Administratīvo slogu, iespējams, palielinās TAP pieteikuma sagatavošana, tā kā jau iesniedzot TAP pieteikumu būs jānorāda ziņas par uzraugošo personu. Tomēr jāņem vērā, ka ikkatra pieteikuma sagatavošana ir individuāla un atkarīga no attiecīgās situācijas, kā arī ņemot vērā, ka jau pašlaik TAP lietas ierosināšanas stadijā parādniekam ir jālūdz tiesu iecelt uzraugoši personu, turklāt ar likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir paredzēta retāka uzraugošo personu iecelšana pasākumu plāna īstenošanai. Līdz ar to ir iespējams, ka parādniekam ne tikai nemainīsies administratīvais slogs, bet tas pat varētu samazināties, jo samazināsies uzraugošās personas iecelšanas izvērtēšanas gadījumu skaits. Tādējādi nav nosakāms ietekmes uz administratīvo slogu apmērs. Turklāt jāuzsver, ka pat gadījumos, kad parādniekam faktiski palielināsies administratīvais slogs šajā aspektā, šāds palielinājums būs samērīgs un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā ar saistītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā tiek pārskatīta uzraugošās personas loma TAP ietvaros, paaugstinot iesaistāmo personu kvalifikāciju un atbildību, lai tādējādi pastarpināti veicinātu pasākumu plāna un TAP kopumā efektivitāti un kvalitāti. Tādējādi sabiedrības (un arī paša parādnieka) ieguvums kopumā ir lielāks, kā radītais administratīvais slogs.
Parādniekam TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditori iesniegs lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt parādnieka iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Kreditori (juridiskās personas)
TAP ietvaros palielināsies administratīvais slogs, ja kreditors vēlēsies iesniegt lūgumu par Maksātnespējas likuma 37. pantā paredzēto seku atcelšanu, tā kā pašlaik šāda iespēja vispār nav paredzēta. Konkrēts administratīvā sloga palielinājuma apmērs nav nosakāms, tā kā notikuma iestāšanās nav paredzama un nav garantējama katrā TAP lietā, turklāt kreditora iesaistes apjoms katrā gadījumā būs individuāls un tieši atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un samērīgs, tā kā piemērojot Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktās sekas tiek ierobežotas kreditoru tiesības realizēt to prasījumus pret parādnieku un tādējādi pastāv risks, ka parādnieks šajā laikā, baudot tiesas aizsardzību, veic kreditoru kopuma interesēm pretējas darbības.
Likumprojektā paredzētā jaunā pieeja attiecībā uz tā sauktās “otrās iespējas” paredzēšanu individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem samazinās administratīvo slogu arī kreditoriem, jo turpmāk šo subjektu maksātnespējas procesu gadījumā būs nepieciešams iesaistīties tikai vienā maksātnespējas procesā. Neraugoties uz to, ka ir saprātīgi pieņemams, ka nepieciešamība iesaistīties tikai vienā no procesiem samazinās administratīvo slogu būtiski, norādāms, ka jebkura maksātnespējas procesa norise ir individuāla. Tā ir tieši atkarīga gan no paša parādnieka apstākļiem, gan kreditoru un administratora rīcības. Līdz ar to konkrēts administratīvā sloga samazinājuma apmērs nav nosakāms.
Kreditoriem palielināsies administratīvais slogs, ja gada laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa, kura ietvaros dzēstas atlikušās saistības, beigām kreditori iesniegs pieteikumu par saistību dzēšanas atcelšanu. Konkrēts administratīvā sloga palielinājums nav nosakāms, tā kā notikums neiestāsies visos gadījumos un ir tieši atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču norādāms, ka administratīvā sloga palielinājums ir pamatots un tam nav paredzamu alternatīvu risinājumu, tā kā parādnieku no atlikušajām saistībām atbrīvo tiesa ar lēmumu. Līdz ar to, gan kreditoru interešu aizsardzības nolūkos ir nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu izskatīšanas procedūru, kas nav iespējama bez kreditora aktīvas iesaistes, ja kreditors pats ir iniciējis jautājuma pārskatīšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo nodrošinās augstāku TAP kvalitāti un mazinās gadījumus, kad TAP tiek ierosināts negodprātīgi ar mērķi novilcināt maksātnespējas procesa uzsākšanu, kā arī atvieglos individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem pilnvērtīgu piekļuvi otrajai iespējai, tādējādi efektīvāk ļaujot šīm personām atgriezties ekonomiskajos procesos.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts uzlabos konkurenci, efektivizējot individuālajiem komersantiem un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem iespējas pilnvērtīgi līdzdarboties ekonomiskajos procesos, kā arī nodrošinot komersantu maksātspējas efektīvu saglabāšanu vai atjaunošanu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
administratori
Konkrēts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms (detalizēts skaidrojums ietverts šīs sadaļas 2.1.punktā).
uzraugošās personas
Konkrēts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms (detalizēts skaidrojums ietverts šīs sadaļas 2.1.punktā).
parādnieki Maksātnespējas likuma 2. un 127.panta izpratnē
Konkrēts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms (detalizēts skaidrojums ietverts šīs sadaļas 2.1.punktā).
kreditori
Konkrēts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms (detalizēts skaidrojums ietverts šīs sadaļas 2.1.punktā).
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
parādnieki Maksātnespējas likuma 2., 32. un 56.panta izpratnē
Norādāms, ka vienīgais indikatīvi nosakāmais administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir saistīts ar likumprojektā paredzēto jauno pieeju individuālo komersantu un individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašnieku maksātnespējas procesam. Turklāt novērtējumu ir iespējams veikt ierobežotā apmērā attiecībā par visos gadījumos piemērojamām izmaksām maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai. Izmaksas saistībā ar pieteikuma sagatavošanu nav nosakāmas, tā kā pieteikuma sagatavošana ir unikāla katram individuālam gadījumam.
Pašlaik šo subjektu gadījumā tā sauktās “otrās iespējas” iegūšanai ir nepieciešami divi maksātnespējas procesi, kuru uzsākšanai ir nepieciešams iesniegt divus secīgus maksātnespējas procesa pieteikumus. Abu pieteikumu gadījumā ir maksājama valsts nodeva un maksātnespējas procesa depozīts. Parādnieka darbinieks var tikt atbrīvots no valsts nodevas, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksas.
Tādējādi pašlaik ar attiecīgo pieteikumu iesniegšanu saistītās izmaksas ir no 1070 eiro līdz 2425 euro . Ievērojot likumprojektā paredzētās izmaiņas, minimālā summa saglabāsies nemainīga. Taču maksimālais apmērs samazināsies līdz 1355 euro.
2020. gadā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti kopā 47 484 komersanti. Taču jāuzsver, ka tikai 10 no tiem tika pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Tādējādi kreditoru un parādnieka kopējais maksimālais administratīvo izmaksu samazinājums kontekstā ar praktiski piemēroto gadījumu skaitu varētu samazināties no 24 250 euro uz 13 550 euro jeb par 10 700 euro gadā.
kreditori
Konkrēts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms (detalizēts skaidrojums ietverts šīs sadaļas 2.1.punktā).
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Maksātnespējas likumā
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas ir pamata likumprojekts, lai nodrošinātu Direktīvas prasību izpildi.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 “Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”
Pamatojums un apraksts
Lai noteiktu regulējumu administratora izvēlei un kārtībai kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru amata pretendentu saraksta kārtošanai.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1023
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (turpmāk – Direktīva) jāpārņem vai jāievieš līdz 2021. gada 17. jūlijam, izņemot attiecībā uz Direktīvas 28. panta prasībām[1]. Atbilstoši Direktīvas 34. panta 2. punktā noteiktajam, sastopoties ar īpašām grūtībām Direktīvas īstenošanā un līdz 2021. gada 17. janvārim paziņojot Eiropas Komisijai, var izmantot pagarinājumu, kas nepārsniedz vienu gadu pēc pamata termiņa (2021. gada 17. jūlijs). Latvijas Republika izmantoja pagarinājumu līdz 2022. gada 17. janvārim.
Direktīvas kontekstā nav tiesu judikatūras, kas interpretē to.
Likumprojekts nav izstrādāts, lai izbeigtu pret Latvijas Republiku uzsāktu pārkāpuma procedūras vai tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā lietu vai novērstu Latvijas Republikas tiesību akta neatbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
[1] Direktīvas 28. panta a), b) un c) punkta prasības jāpārņem vai jāievieš līdz 2024. gada 17. jūlijam, savukārt 28. panta d) punkta prasības – līdz 2026. gada 17. jūlijam.
Direktīvas kontekstā nav tiesu judikatūras, kas interpretē to.
Likumprojekts nav izstrādāts, lai izbeigtu pret Latvijas Republiku uzsāktu pārkāpuma procedūras vai tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā lietu vai novērstu Latvijas Republikas tiesību akta neatbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
[1] Direktīvas 28. panta a), b) un c) punkta prasības jāpārņem vai jāievieš līdz 2024. gada 17. jūlijam, savukārt 28. panta d) punkta prasības – līdz 2026. gada 17. jūlijam.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Maksātnespējas likuma 1., 2. un 5. pants un D sadaļa, kā arī Civilprocesa likuma 45.1, 46.1 un 46.2 nodaļa. Attiecībā uz 5. punktu – Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtā daļa.
-
-
2. panta 1. punkta 1.-5. apakšpunkts
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā.
-
-
2. panta 1. punkta 6. apakšpunkts
Saistītā likumprojekta 15. pants.
Maksātnespējas likuma 40. panta trešo daļu un ceturtās daļas 15. punktu.
Maksātnespējas likuma 40. panta trešo daļu un ceturtās daļas 15. punktu.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts
Saistītā likumprojekta 15. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
2. panta 1. punkta 8. apakšpunkts
Saistītā likumprojekta 12. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
2. panta 1. punkta 9.-12. apakšpunkts un 2. punkts
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā.
-
-
3. pants
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
4. pants
Maksātnespējas likuma 3. pants un B sadaļa jau paredz preventīvās pārstrukturēšanas pieejamību. Maksātnespējas likuma 34. panta 2. un 3. punkts paredz ierobežojumus, kas ietverti Direktīvas 4. panta 4. punktā. Maksātnespējas likuma 33. panta pirmā daļa un Civilprocesa likuma 341.3 panta pirmā daļa paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz parādnieks.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
5. pants
Saistītā likumprojekta 4., 7., 10., 11., 13., 15., 18., 20., 21., 23., 24., 25., 26., 27. pants.
TAP lietas ierosināšana nemaina parādnieka kontroli pār saviem aktīviem un savu uzņēmumu ikdienas darbu (skat. Maksātnespējas likuma 37. pantu). TAP īstenošanas laikā parādnieka rīcība tiek minimāli ierobežota, lai nodrošinātu kreditoru kopuma interešu ievēršanu un pēc iespējas nodrošinātu TAP mērķa sasniegšanu (skat. Maksātnespējas likuma 49. pantu).
TAP lietas ierosināšana nemaina parādnieka kontroli pār saviem aktīviem un savu uzņēmumu ikdienas darbu (skat. Maksātnespējas likuma 37. pantu). TAP īstenošanas laikā parādnieka rīcība tiek minimāli ierobežota, lai nodrošinātu kreditoru kopuma interešu ievēršanu un pēc iespējas nodrošinātu TAP mērķa sasniegšanu (skat. Maksātnespējas likuma 49. pantu).
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
6. pants
Saistītā likumprojekta 12. pants.
Maksātnespējas likuma 37. pants.
Maksātnespējas likuma 37. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
7. pants
Saistītā likumprojekta 12. pants.
Maksātnespējas likuma 37. pants.
Maksātnespējas likuma 37. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
8. pants
Saistītā likumprojekta 15. pants.
Maksātnespējas likuma 40. pants. Direktīvas 8. panta 2. punkts ir neleģislatīvs pasākums.
Maksātnespējas likuma 40. pants. Direktīvas 8. panta 2. punkts ir neleģislatīvs pasākums.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
9. pants
Maksātnespējas likuma 42. pants.
Pārņemtas pilnībā
Ir paredzētas stingrākas prasības – visus pasākumu plānus nepieciešams apstiprināt tiesā, lai tos būtu iespējams attiecināt arī uz nepiekrītošajiem kreditoriem.
10. pants
Saistītā likumprojekta 15. pants.
Likumprojekta 7. pants.
Maksātnespējas likums un Civilprocesa likuma 45.1 nodaļa.
Likumprojekta 7. pants.
Maksātnespējas likums un Civilprocesa likuma 45.1 nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
11. pants
Saistītā likumprojekta 17. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
12. pants
Normas regulējums jau ir ietverts Maksātnespējas likuma 42. panta sestajā daļā.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
13. pants
Saistītā likumprojekta 12. un 14. pants.
Pašreizējais darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums.
Pašreizējais darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
14. pants
Likumprojekta 7., 34. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
15. pants
Maksātnespējas likuma 45. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
16. pants
Likumprojekta 7. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
17. pants
Saistītā likumprojekta 12., 32. un 33. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
18. pants
Saistītā likumprojekta 32. un 33. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
19. pants
Komerclikuma 219. un 271. pants jau paredz valdes pienākumu rīkoties.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
20. pants
Maksātnespējas likuma D sadaļa jau paredz fiziskās personas maksātnespējas procesu, kas attiecināms arī uz saimnieciskās darbības veicējiem.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
21. pants
Maksātnespējas likuma 155. pants maksimālo saistību dzēšanas termiņu jau noteic trīs gadus.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
22. pants
Nacionālais regulējums pilnībā atbilst Direktīvas normai, tā kā Maksātnespējas likums neparedz šādas sekas.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
23. pants
Saistītā likumprojekta 42., 56., 57. pants.
Maksātnespējas likuma 130., 153. un 164. pants jau paredz parādnieka godprātības un rīcības izvērtēšanu kontekstā ar otrās iespējas došanu.
Maksātnespējas likuma 130., 153. un 164. pants jau paredz parādnieka godprātības un rīcības izvērtēšanu kontekstā ar otrās iespējas došanu.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
24. pants
Saistītā likumprojekta 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 46., 48., 50., 51. pants.
Maksātnespējas likuma D sadaļa jau pašlaik pieļauj fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu uzņēmējam, kurš nav reģistrējies kā komersants.
Maksātnespējas likuma D sadaļa jau pašlaik pieļauj fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu uzņēmējam, kurš nav reģistrējies kā komersants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
25. pants
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
26. pants
Saistītā likumprojekta 3. un 8. pants.
Likumprojekta 4. pants.
Maksātnespējas likuma 15., 16.1 un 16.2 pants, kā arī ar Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" jau paredz administratoru kvalifikācijas prasības.
Likumprojekta 4. pants.
Maksātnespējas likuma 15., 16.1 un 16.2 pants, kā arī ar Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" jau paredz administratoru kvalifikācijas prasības.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
27. pants
Saistītā likumprojekta 5. pants.
Maksātnespējas likums paredz uzraudzības tiesības Maksātnespējas kontroles dienestam, taču vienlaikus netiešā veidā uzraudzības tiesības ir arī pašiem kreditoriem un arī tiesai, taču neregulē vispusīgi uzraugošo personu atlīdzības noteikumus. Līdz ar to uzraudzība pār uzraugošajām personām un administratoriem jau pastāv. Maksātnespējas likuma 31.4 pants paredz ētikas kodeksu uzraugošajām personām un administratoriem.
Maksātnespējas likums paredz uzraudzības tiesības Maksātnespējas kontroles dienestam, taču vienlaikus netiešā veidā uzraudzības tiesības ir arī pašiem kreditoriem un arī tiesai, taču neregulē vispusīgi uzraugošo personu atlīdzības noteikumus. Līdz ar to uzraudzība pār uzraugošajām personām un administratoriem jau pastāv. Maksātnespējas likuma 31.4 pants paredz ētikas kodeksu uzraugošajām personām un administratoriem.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
28. pants
Civilprocesa likuma 341.3 pants, 363.7 pants un 363.24 pants jau paredz tiesības iesniegt pieteikumu elektroniski, kā arī 56. pants paredz tiesas dokumentus lietas dalībniekiem nosūtīt elektroniski.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
29. pants
Direktīvas normas imperatīvās daļas jau šobrīd ir iespējams nodrošināt, izmantojot maksātnespējas reģistra un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas datus, nepieciešamības gadījumā tos kombinējot savstarpēji vai ar datiem no citām valsts informācijas sistēmām.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
30. pants
Nav attiecināms.
-
-
31. pants
Nav attiecināms.
-
-
32. pants
Nav attiecināms.
-
-
33. pants
Nav attiecināms.
-
-
34. pants
Saistītā likumprojekta 63. pants.
Likumprojekta 38. pants.
Likumprojekta 38. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
35. pants
Nav attiecināms.
-
-
36. pants
Nav attiecināms.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
nav attiecināms
Cita informācija
nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība notikusi, nodrošinot likumprojekta pieejamību viedokļu sniegšanai pirms izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, kā arī notikušas apspriedes ar Tieslietu ministrijas darba grupām – “Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupa” un “Civilprocesa likuma darba grupa”.
6.4. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas detalizētas konsultācijas par Direktīvas normām ar Tieslietu ministrijas darba grupām – “Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupa” un “Civilprocesa likuma darba grupa”.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Maksātnespējas kontroles dienests
- Tiesu administrācija
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- tiesas (pilsētas (rajona) tiesas un apgabaltiesas)
- zvērināti tiesu izpildītāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts ir saistīts ar Nacionālā attīstības plāna rādītājiem uzņēmējdarbības jomā, taču norādāms, ka to korelācija ir pastarpināta un tamdēļ ietekme uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem ir netieša.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi