Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir izstrādāt kārtību, kādā tiek nodrošināta VAS "Latvijas dzelzceļš" projekta īstenošana 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra”  3.1.prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 3.3.1.1.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros.

Vispārējā kārtība

Dzelzceļa nozares attīstība Latvijā tiek īstenota atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajos transporta politikas plānošanas dokumentos definētiem mērķiem, veidojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu un stiprinot dzelzceļa infrastruktūru kā centrālo elementu kopējā pasažieru pārvadājumu sistēmā.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam (turpmāk - Programma) ir būtiski attīstīt dzelzceļu kā galveno mobilitātes elementu kopējā transporta sistēmā, nodrošinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti starp blīvi apdzīvotiem centriem un reģioniem, vienlaikus piedāvājot privātajiem transporta līdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos.

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir sagatavojusi ReARM iniciatīvu, kuras mērķis ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī mobilizēt resursus un atbalsta iespējas aizsardzības un drošības mērķiem. 2025. gada 1. aprīlī EK publicēja priekšlikumu grozījumiem ES fondu regulās, kura ietvaros aizsardzības un drošības jomā tika ierosināts izveidot jaunu atbalsta mērķi ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam ietvaros, kas paredz attīstīt noturīgu aizsardzības vai divējāda lietojuma infrastruktūru, lai veicinātu militāro mobilitāti ES. Projektiem, kas kvalificējas iepriekš minētajam mērķim, tiek plānotas vairākas priekšrocības to īstenošanā, kā piemēram, pagarināt ES fondu līdzekļu izmantošanas termiņu par 1 gadu (līdz 2030. gada 31. decembrim) kā arī noteikt augstākas ES līdzfinansējuma likmes.
Atbilstoši 2025. gada 28. augusta ES fondu tematiskajā komitejas sēdē atbalstītajam priekšlikumam par Programmas grozījumu tālāku virzību, paredzot gan papildu pārdales, lai reaģētu uz EK komentāriem, gan iekļaujot ReARM grozījumus, proti, atbilstošas jau atbalstītās vidusposma pārdales integrējot ReARM prioritātēs, sākotnējā 3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” otrā atlases kārta tiek pārveidota par 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 3.3.1.1. pasākumu "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (turpmāk-3.3.1.1.pasākums).

Pasākuma mērķis ir modernizēt dzelzceļa esošo elektrificēto tīklu, paplašināt elektrificēto zonu un paaugstināt pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru un veicināt  militāro mobilitāti.  
Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, pārbūvei un atjaunošanai, kas nodrošinās  pasākuma mērķa sasniegšanu. 

ReArm Europe Plan/Readiness 2030. gadam ir izklāstīti konkrēti juridiskie un finansiālie līdzekļi dalībvalstu aizsardzības investīciju atbalstam. Tā ir vērienīga aizsardzības pakete, kas ES dalībvalstīm nekavējoties nodrošina finanšu sviras, lai ātri un būtiski palielinātu investīcijas aizsardzībā un aizsardzības spējas, atbalstīt enerģētisko neatkarību un ieviest pasākumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras austrumu pierobežas reģioni. Vidusposma grozījumu ietvaros Programma papildināta ar jauniem SAM, tai skaitā ar SAM 3.3.1., lai vēl vairāk stiprinātu investīcijas drošībā un aizsardzībā.

Militārās mobilitātes veicināšana ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas dzelzceļa tīkla attīstības jomā, ņemot vērā dzelzceļa nozīmi Nacionālo bruņoto spēku un to Latvijas teritorijā izvietoto sabiedroto spēku militārās apgādes vajadzībām, kā arī pieaugošos centienus veicināt Latvijas transporta infrastruktūras savienojamību ar Rietumeiropu un tās materiāltehnisko līdzekļu piegādes ķēdēm. Jauna dzelzceļa savienojuma izveide ir stratēģiski svarīga militārajai mobilitātei, kas  operatīvi un tehniski droši integrē lidostas staciju esošajā dzelzceļa tīklā. 
Starptautiskās lidostas „Rīga” (turpmāk - RIX) - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (turpmāk - RCS) savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes koridorā. Izveidojot RIX-RCS savienojumu, tiks savienotas abas koridora daļas.
RIX ir svarīgs militārās mobilitātes centrs personālam un vieglajam aprīkojumam. Izmantojot dzelzceļu, būs iespējams nogādāt kritiski svarīgu personālu tieši nepieciešamajās vietās, neizmantojot autoceļu tīklu un izmantojot lieljaudas dzelzceļa ritošo sastāvu. RIX lidostā un tās apkārtnē jau tiek īstenoti vairāki infrastruktūras attīstības projekti ar militāru ievirzi. Eiropas Savienības Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) ir piešķīrusi finansējumu 4. lidmašīnu platformas rekonstrukcijai Rīga lidostā, nākotnē attīstot civilo un militāro kravu apstrādes un dzelzceļa infrastruktūru Rīga lidostas 4. un 5. platformas tuvumā, nodrošinot lidmašīnu apkalpošanu nākotnē un nodrošinot tām piemērotas lidmašīnu stāvvietas. Tiek īstenots projekts jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecībai Rīga lidostā, uzlabojot gaisa satiksmes vadības infrastruktūru un pielāgojot to divējādai lietošanai, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Rīgas lidostai jau tagad ir svarīga loma militārajā jomā. Lidosta regulāri sniedz sauszemes pakalpojumus militārajiem klientiem un citiem. Lidostā ir izvietota aviācijas vienība, no kurienes tā sniedz loģistikas atbalstu NATO daudznacionālajai brigādei, lidosta regulāri uzņem NATO un sabiedroto valstu lidmašīnas, kas piegādā vai piegādā militārās kravas un militāro personālu. Netālu no Rīgas lidostas ir izveidota NATO daudznacionālās brigādes militārā bāze, kur izvietoti NATO karavīri. Pašlaik Rīgas lidosta ir lielākais satiksmes mezgls Baltijā.

Projektam ir sinerģija arī ar atbalstītajām Rail Baltica projekta aktivitātēm - apvienotā tilta pār Daugavas automaģistrāles posmu projektēšana un projektēšanas uzraudzība, Salaspils intermodālā kravas termināļa projektēšana un kravas termināļa un tā apkārtējās infrastruktūras projektēšana Rīgas lidostā, apvienotā automaģistrāles un dzelzceļa tilta pār Daugavu pirmā posma būvdarbiem un būvuzraudzībai, jauna divlīmeņu šķērsojuma pār Daugavu izveide Salaspils un Ķekavas novados. Plānots arī uzbūvēt Rīgas lidostas termināli un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļu, kā arī militārās mobilitātes vajadzībām izbūvēt kravu iekraušanas/izkraušanas punktus Iecavā un Salaspilī. Salaspilī plānots izveidot pilnvērtīgu loģistikas termināli ar civilo un militāro daļu, kas ir kritisks elements no militārās mobilitātes viedokļa. Rail Baltica projektā jau izstrādes stadijā ir integrētas militārās mobilitātes prasības. Plānots, ka Rail Baltica spēs apmierināt NATO transporta un nacionālo bruņoto spēku vajadzības kā militārās mobilitātes stūrakmens reģionā un Baltijas valstu drošības jautājums, tāpēc Rail Baltica II posma savienojumam starp Rīgas lidostu un Salaspili (caur RCS) ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas Savienības kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, drošības nodrošināšanā un militārās mobilitātes veicināšanā.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDz) sadarbībā ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk- EDzL) īstenos projektu "Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveide ("Starptautiskā lidosta “Rīga" - "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" - Aizkraukles virziens)" (turpmāk- Projekts) par kopējo finansējumu 264 176 808 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējumu 224 550 286 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 39 626 522 euro ar šādu indikatīvu finansējuma sadalījumu:

1) LDz veiks 1520 mm dzelzceļa atzara (sliežu ceļa, signalizācijas sistēmas, kontakttīkla u.c. sistēmu) izbūvi no „Starptautiskās lidostas "Rīga"" dzelzceļa stacijas līdz pieturas punktam “Imanta” (izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (estakādi un uzbērumu) un 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai), 1520 mm dzelzceļa līnijas Imanta – RCS modernizāciju, kontakttīkla izbūvi RCS un signalizācijas sistēmu RCS Dienvidu un Ziemeļu daļas savstarpēju integrēšana un RCS Dienvidu daļas sliežu ceļu sistēmu izbūves pabeigšana, 1520 mm dzelzceļa līnijas RCS – Ogre (Aizkraukles virziens) modernizāciju (tādējādi nodrošinot jebkuram Latvijas dzelzceļa sistēmas pasažierim iespēju nokļūt ar vilcienu RIX vēl pirms Rail Baltica pamattrases pabeigšanas) ar sekojošu finansējumu - kopējais plānotais un pieejamais kopējais finansējums:  130 914 368 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 111 277 212 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 19 637 156 euro. 

2) LDz, piesaistot EDzL kā sadarbības partneri, veiks RIX  dzelzceļa stacijas  ēkas un saistītās infrastruktūras pabeigšanu, dzelzceļa trases uzbēruma no Mazās Gramzdas ielas zonas līdz K.Ulmaņa gatves pārvadam, K.Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai un saistīto risinājumu būvniecību ar sekojošu finansējumu - plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir  133 262 440 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 113 273 074 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 19 989 366 euro.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim tiks sasniegti sekojoši rādītāji:
- iznākuma rādītājs "Dzelzceļa stacijas izveide starptautiskajā lidostā “Rīga""- viena stacija;
- iznākuma rādītājs "Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T" - 90km;
-  iznākuma rādītājs "Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas" - trīs stacijas un pieturas;
- rezultāta rādītājs "Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā" - 3 534 660 pasažieri.

Ministru kabineta 2025.gada 27.maija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam” noteica, ka pirms plānoto projektu īstenošanas uzsākšanas, t.i., izstrādājot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu, nodrošināt vienotas dzelzceļa infrastruktūras projektu pārvaldības risinājumu, paredzot, ka plānotos dzelzceļa projektus īsteno valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, kā arī rast risinājumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai, nepieprasot tā segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Izstrādājot 3.3.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" īstenošanas nosacījumus,  LDz ir noteikts par finansējuma saņēmēju un nākotnes infrastruktūras pārvaldītājs, tā rezultātā projektā rodot iespējamību būvniecības darbiem piemērot reversā kārtībā aprēķinātā priekšnodokļa atskaitīšanu, kas tieši neveido ietekmi uz valsts budžetu. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestam ir tikusi pieprasīta un 18.08.2025. saņemta atbildes vēstule ​​​​​​ Nr.30.1/8.6.1/53352, kas apliecina LDz kā finansējuma saņēmēja un infrastruktūras pārvaldītāja tiesības piemērot priekšnodokļa atskaitīšanu reversajam PVN.

Projekta pamatojums un atbilstība plānošanas dokumentiem

Uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, īpaši nozīmīgs un prioritārs ir starptautiskā dzelzceļa maršruta Rail Baltica projekts, kuru īstenojot, tiks veicināta Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa sistēmā un nodrošināta iespēja izmantot dzelzceļa transportu kā līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei, pēc iespējas nodrošinot arī sasaisti ar citiem transporta veidiem. Tā kā Latvijas dzelzceļu tīkls nākotnē sastāvēs no 1435 mm un 1520 mm līnijām, Latvijas interesēs ir jau savlaicīgi veidot tās kā saistītu un vienotu sistēmu. Izstrādātais risinājums paredz, ka Rail Baltica projekta īstenošanas 1. kārtā pasažieru pārvadājumus Rīgas dzelzceļa mezglā tiek nodrošināts ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras integrāciju. Tas ļaus jau tuvākajā laikā nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu mobilitāti vienā no noslogotākajiem pasažieru koridoriem, izmantojot reverso atspoles vilciena risinājumu uz lidostu un Rīgas centru.

Šāds risinājums atbilst arī citu valstu labajai praksei, kur lidostas un lielākie transporta mezgli savienoti ar ērtām pārsēšanās iespējām uz sabiedrisko transportu. Dzelzceļa satiksme nodrošina ātru, precīzu un uzticamu mobilitāti, samazinot atkarību no ceļu sastrēgumiem un veicinot iedzīvotāju laika efektīvu izmantošanu. Turklāt pieprasījums pēc multimodāliem savienojumiem pieaug, un dzelzceļš ir vispiemērotākais transporta veids šādu risinājumu integrācijai.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, dzelzceļš jāattīsta kā transporta sistēmas mugurkauls. Projekts veicinās ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, sniedzot vairākus būtiskus ieguvumus:
1) palielināts pasažieru pārvadājumu apjoms un pieejamība apdzīvotās vietās;
2) samazināts ceļu satiksmes negadījumu un emisiju apjoms;
3) uzlabota darba tirgus mobilitāte un reģionālā attīstība;
4) samazināts transporta radītais ekoloģiskais nospiedums un uzturēšanas izmaksas.
Investīcijas  sniegs būtisku atdevi mobilitātes, drošības, klimata un ekonomiskās attīstības jomās.

Projekts atbilst Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP 2021-2027) mērķiem, kas paredz līdzsvarotas teritorijas attīstību un ilgtspējīgu iekšējo mobilitāti, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Tāpat Projekts iekļaujas NAP 2021–2027 pasākumā 510 – “Dzelzceļa tīkla elektrifikācija”, kā arī Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam pasākumā 1.1.1.1, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vides pieejamības un drošības uzlabošanu, kā arī pārvietošanās ātruma palielināšanu.

Projekts atbilst arī ar informatīvā ziņojuma “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.–2030. gadam” virsmērķi – nostiprināt dzelzceļu kā galveno pārvadājumu asi maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu. Atbilstoši šai pieejai, vilciens veido galveno pārvietošanās posmu, bet autobusi – pasažieru piesaisti līdz dzelzceļa tīklam.

LDz un EDzl sadarbības modelis

Noteikumu projektā ir noteikts, ka EDzL kā sadarbības partneris veic dzelzceļa trases uzbēruma no Mazās Gramzdas  ielas zonas līdz K.Ulmaņa gatves pārvadam, K.Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai un saistīto risinājumu pārprojektēšanu un būvdarbus starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas  ēkas un saistītās infrastruktūras pārprojektēšanu un būvdarbus un tiek paredzēts nosacījums, ka LDz pirms līguma noslēgšanas ar Centrālajā finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk- Sadarbības iestāde) iesniedz Sadarbības iestādē ar EDzL noslēgtu sadarbības līgumu.

Sadarbības līgums nosaka pušu sadarbību Projekta īstenošanā un Projektā sasniegto rezultātu uzturēšanā objektā.
Sadarbības puses vienojas, ka Projekta ietvaros LDz pilda finansējuma saņēmēja un Projekta īstenotāja funkcijas,  savukārt EDzL darbojas kā sadarbības partneris. Ievērojot to, ka par Projekta īstenošanu LDz ar Sadarbības iestādi slēdz Projekta līgumu, LDz apņemas saprātīgā termiņā iesniegt sadarbības partneriem Projekta līguma (tostarp tā grozījumus, ja tādi tiks veikti) atvasinājumu, kas pilnībā atveido dokumenta oriģinālu, kā arī visus citus dokumentus un informāciju, kas nepieciešama šī līguma izpildei. Sadarbības partneris apņemas iepazīties ar Projekta līguma (t.sk. tā grozījumu, ja tādi veikti) saturu un savā darbībā nepieļaut rīcību, kas jebkādā veidā var negatīvi ietekmēt, kavēt vai apdraudēt Projekta līguma izpildi no LDz puses.
Sadarbības līgums paredz pušu sadarbības apjomu projekta īstenošanas laikā (funkcijas, tiesības un pienākumus),finansējumu un tā maksāšanas kārtību, kā arī pušu sadarbību projekta rezultātu uzturēšanā. 

Projekta apakšaktivitātes un darbības 

Pasākuma ietvaros LDz kā finansējuma saņēmējs izstrādā un iesniedz Sadarbības iestādē vienu projektu - "Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveide ("Starptautiskā lidosta “Rīga" - "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" - Aizkraukles virziens)" (turpmāk- Projekts), kura ietvaros tiks īstenotas sekojošas piecas apakšaktivitātes:

1. 1520 mm dzelzceļa atzara izbūve no RIX līdz pieturas punktam “Imanta”, izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (estakādi un uzbērumu) 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai, kuru īsteno LDz sadarbībā ar EDzL un tā iekļauj sekojošas darbu daļas:
1.1. Rail Baltica infrastruktūras apkakšbūves (uzbērums un pārvads) izbūve, ko nodrošina EDzL. Darbi ietver - Rail Baltica pamattrases uzbēruma no Mazās Gramzdas ielas zonas līdz K.Ulmaņa gatves pārvadam, K.Ulmaņa gatves pārvada un uzbēruma no K. Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai, un saistīto risinājumu būvniecība.  Būvdarbu posmu paredzēts sadalīt apakšposmos, lai nodrošinātu ātrāku būvdarbu uzsākšanu. Būvdarbu zonā no K.Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai Pirms būvdarbu sākuma jāveic izmaiņas/pārprojektēšana izstrādātā un saskaņotā būvprojektā, nodrošinot 1520 mm dzelzceļa apakšbūves ievadu no esošās 1520 mm dzelzceļa līnijas. Atlikušā posmā pārprojektēšanu var veikt paralēli būvdarbu uzsākšanai. Kopumā pārprojektēšana nepieciešama, lai rastu  ietaupījumu kopējās būvniecības izmaksās pirmajā būvdarbu kārtā. Konkrēts optimizācijas apjoms tiek noteikts, veicot izpēti un pārprojektēšanu noslēgto līgumu ietvaros. Ņemot vērā to, ka pārprojektēšanas, optimizācijas un būvprojekta sadalīšana būvprojekta kārtās ir papildus darbi, līdz ar to, šajā gadījumā nepastāv dubultais finansējums.
Darbi tiks veikti esošo noslēgto Būvniecības, FIDIC Inženiera/ būvuzrauga, projektēšanas/autoruzraudzības līgumu ietvaros.  
Būvdarbu paredzamais kopējais termiņš ir 2 līdz 2,5 gadi (2026.- 2028. gads),  pārprojektēšanas ietekme paredzama 6 – 8 mēnešus (2025. un 2026. gadā). 
Būvdarbu veikšanai ir pieejami aptuveni 99 % zemes. Pirms darbiem konkrētajā teritorijā nepieciešamas pabeigt iesākto atsavināšanu īpašumiem: Mūkupurva iela 18, Rīga, kad.nr.: 0100 099 0031; Starptautiskā lidosta "Rīga", Ziemeļu iela 18, Lidosta "Rīga", Mārupes novads, kad.nr.: 8076 002 0007. 
Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 10. un 11.panta nosacījumi paredz institūcijas tiesību izlietot servitūta tiesību būvdarbu uzsākšanai līdz atsavināšanas procesu pabeigšanai (valsts īpašuma tiesību iegūšanai).  Servitūta tiesības tiks izmantotas galējas nepieciešamības gadījuma, ja tam būs piešķirts attiecīgs finansējums.
Pēc finansējuma avota rašanas saskaņā ar Ministru kabineta 01.07.2025. lēmumu (25-TA-1174) tiek turpināti apturētie nekustamo īpašumu atsavināšanas procesi:
1) Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei” (657/Lp14), kas paredz nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (kadastra Nr. 0100 099 0031) daļas atsavināšanu, izskatīšanai 3.lasījumā iekļauts  2025.gada 2.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Atsavināšanas procesa pabeigšana ir plānota  2025.gadā un atsavināšanas procesa virzība nerada šķēršļus Projekta uzsākšanai;
2) Atlīdzības noteikšanas komisijas darbs pie nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta “Rīga”, Ziemeļu iela 18, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads (kad. Nr. 8076 002 0007), daļas atlīdzības noteikšanas ir noslēdzies. Pēc Satiksmes ministrijas lēmuma pieņemšanas par atlīdzības apmēru būs uzsākama Ministru kabineta rīkojuma projekta virzība, lai pabeigtu atsavināšanas procesu ar pirkuma līguma noslēgšanu un īpašuma tiesību pārreģistrēšanu zemesgrāmatā 2025.gadā. Atsavināšanas procesa virzība nerada šķēršļus Projekta uzsākšanai.

1.2. 1520 mm visas dzelzceļa sliežu ceļu un saistītās infrastruktūras projektēšana un izbūve, ko īsteno LDz, uz Rail Baltica apakšbūves, ko nodrošinās LDz. Darbi iekļauj 1520 mm balasta, sliežu ceļu, gulšņu, elektrifikācijas, vilcienu kustības vadības sistēmas, un saistītās infrastruktūras izbūvi.

2. 1520 mm dzelzceļa līnijas Imanta – RCS modernizācija
Apakšaktivitāti īsteno LDz un plānoti ir sekojoši darbi - sliežu ceļu pārbūve stacijās Zasulauks un Torņakalns, kontakttīkla un energoapgādes izbūve no Torņakalna līdz Imantai, SCB pielāgošana stacijās Zasulauks un Torņakalns un 1520 mm peronu izbūve stacijās un pieturas punktos Torņakalns, Āgenskalns, Zasulauks, Depo un Imanta pārbūve.
Pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijas ietvaros tiek plānotas sekojošas darbības:
1) paaugstināto pasažieru platformu izbūve ar pandusiem, iebūvētām vadulām, nodrošinot iekāpšanu vilcienā vienā līmenī ar platformas virsmu un bezšķēršļu pieejamību;
2) platformu apgaismojuma modernizācija un aprīkojuma (nojumes, soliņi, urnas), informatīvo zīmju un stendu uzstādīšana;
3) ierīkot pasažieru apziņošanu (vizuāli un audio), gaismas un skaņas luksoforu signalizāciju vai audio paziņojumus pie gājēju pārejām;
4) inženiertīklu pārcelšana ārpus platformu zonas, telekomunikāciju ierīkošana, kontakttīklu balstu nomaiņa, elektroapgādes jaudu palielināšana;
5) sliežu ceļu izbūve/pārbūve, nodrošinot pasažieru platformu gabarītu standartus;
6) gājēju pāreju izbūve/pārbūve, tostarp divlīmeņu šķērsojumi;
7) teritorijas labiekārtošana - gājēju/velo celiņu bruģēšana, velostatīvu uzstādīšana, apgaismojuma, videonovērošanas ierīkošana.
Telekomunikāciju un to sistēmu izbūve ir paredzēta VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašumā esošajās sistēmās un netiek plānoti trešo personu īpašumā esošajās telekomunikāciju sistēmās.

3. RIX dzelzceļa stacijas ēkas un saistītās infrastruktūras pabeigšana (nodots ekspluatācijā), to integrējot esošajā (1520 mm) dzelzceļa sistēmā vēl pirms Rail Baltica pamattrases pabeigšanas uzreiz pēc savienojuma RIX - Imanta izveides 
Apakšaktivitāti īsteno LDz sadarbībā ar EDzL. 
Darbi paredz Rail Baltica pasažieru termināla/ stacijas ēkas Starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvdarbu pabeigšanu (būvdarbi iesākti no CIENA CEF1, CEF6, CEF9 finansējuma). Būvdarbi ietver: stacijas ēkas fasādes, jumta, iekšējās apdares un apkārtējās teritorijas labiekārtojuma un piekļuves nodrošināšanas risinājumu būvniecību.
Darbi tiks veikti esošo noslēgto Būvniecības, FIDIC Inženiera/ būvuzrauga, Projektētāja/ Autoruzrauga līgumu ietvaros.
Pirms būvdarbu sākuma jāveic izmaiņas/ pārprojektēšana izstrādātā un saskaņotā RIX dzelzceļa stacijas ēkas būvniecības tehniskajā projektā, pārprojektēšanā rodot ietaupījumu kopējās būvniecības izmaksās. Konkrēts optimizācijas apjoms, tiks noteikts veicot izpēti un pārprojektēšanu noslēgto līgumu ietvaros. Lai nodrošinātu ātrāku būvdarbu uzsākšanu, pēc iespējas posms tiks dalīts apakšposmos.
Būvdarbu paredzamais kopējais termiņš ir  2,5 – 3 gadi,  pārprojektēšanas ietekme paredzama 9 – 12 mēneši. Būvdarbu veikšanai ir nodrošināta teritorija (atsavināšana ir pabeigta) un par saistītiem īpašumiem ir noslēgta vienošanās ar Lidostu Rīga.

EDzL aktivitātēm, kas aprakstītas 1.aktivitātes 1.1. apakšaktivitātē un 3. aktivitātē, būvniecības kopējais finansējums ir 133 262 440 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 113 273 074 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 19 989 366 euro. 
Ņemot vērā, ka ierobežotu līdzekļu dēļ nav iespējams realizēt apstiprinātos būvprojektu risinājumus, pastāv risks, ka tiks negatīvi ietekmēts stacijas ēkas arhitektoniskais risinājumus.

Lai nodrošinātu Projekta aktivitāšu īstenošanu noteiktajos termiņos, nepieciešams nekavējoties uzsākt aktivitāšu īstenošanu noslēgto līgumu ietvaros. EDzL projekta aktivitāšu īstenošanai kopējais nepieciešamais priekšfinansējums ir 13 875 000 euro, ar sekojošu sadalījumu:
 

Galvenie darbu veidi	2025.gadā  (EUR bez PVN)	2026.gadā  (EUR bez PVN)
Pārprojektēšana ar mērķi optimizēt izmaksas, būvprojekta izmaiņas, būvprojekta ekspertīze, ASBO un NoBo verifikācija.	442 500	1 032 500
Būvdarbi (mobilizācijai būvdarbu uzsākšana un materiālu pasūtīšana, utt.)	2 600 000	9 800 000
Kopā:	3 042 500	10 832 500

EDzL aktivitātēm būvprojekti ir izstrādāti un apstiprināti, kas nekavējoties ļauj uzsākt galvenos būvdarbus noslēgtā būvdarbu līguma ietvaros, kā arī nodrošināt būvuzraudzību FIDIC inženiera līguma ietvaros un autoruzraudzību projektēšanas līgumu ietvaros. Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, nepieciešams veikt būvprojektu risinājumu optimizāciju vienlaicīgi nodrošinot funkcionalitāti un iekļaujoties pieejamā budžetā.
Šobrīd apstiprinātajiem būvprojektiem pārprojektēšanas optimizācijas rezultātā tiks izveidotas būvprojekta kārtas un apakškārtas, nodrošinot Rail Baltica pirmās kārtas ieviešanu. Pirmā būvprojekta kārtā tiks paredzēti visi darbi pieejamā finansējuma ietvaros, kas nodrošinās projekta sasniedzamos rādītājus. Pirmā kārta tiks sadalīta apakškārtās, izdalot darbus, kuru veikšanu var uzsākt uzreiz vai pēc pārprojektēšanas, un apakškārtu, kurai nepieciešama pārprojektēšana.
Rail Baltica otrā kārta vai pārējās būvprojekta kārtas tiks realizētas nākotnē, kad būs pieejami līdzekļi vai pieņemti lēmums pilnai  Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei.
Pārprojektēšana, būvprojektu ekspertīze (kur tas nepieciešams) līdz visu saskaņojumu saņemšanai var aizņemt 6 - 12 mēnešus.
Lai nezaudētu laiku būvdarbu uzsākšanai un sasniegtu rezultatīvos projekta rādītājus, kā arī nepalielinātu būvdarbu izmaksas augošās inflācijas dēļ un vēl ilgāk nekavētu Rīgas Lidostas teritorijas attīstību un sakārtošanu, kā arī samazinātu projekta izmaksas, priekšfinansējums ļaus uzsākt būvdarbus un projektēšanas darbus nekavējoties. Apakšbūvju un stacijas ēkas izbūves darbiem  nepieciešamais laiks ir līdz 3 gadiem (ar būvatļaujas izpildes dokumentāciju un nodošanu ekspluatācijā). Risku izvērtējums ar projekta laika grafiku pamato šādu pieeju.

4. 1520 mm dzelzceļa līnijas RCS – Ogre modernizācija, paredzot sliežu ceļu pārbūvi, izbūvi, kontakttīkla un elektroapgādes sistēmas pārbūvi, izbūvi, signalizācijas sistēmas pielāgošanu, pasažieru platformu pārbūvi.
Apakšaktivitāti īsteno LDz. 
Pamatojoties uz Rail Baltica līdz šim pasažieru terminālos veiktajiem ieguldījumiem un ierobežoto pieejamo finansējuma apjomu abu dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm un 1520 mm) attīstībai, ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no RCS (Torņakalna) uz RIX, kā arī uzlabot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no RCS (Jāņavārti) līdz Saulkalne. Risinājuma pamatā ir abu dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm un 1520 mm) sinerģija Rīgas areālā:
1) 1520 mm dzelzceļa līnijas izbūve no RIX līdz pasažieru stacijai “Imanta”, izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (estakādi un uzbērumu) un sākotnēji to paredzot 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai;
2) 1520 mm dzelzceļa līnijas modernizācija posmā Imanta – RCS (Torņakalns);
3) Modernizēts 1520 mm dzelzceļa posms RCS (Jāņavārti) – Salaspils, tādējādi nodrošinot jebkuram Latvijas dzelzceļa sistēmas pasažierim iespēju nokļūt ar vilcienu RIX vēl pirms Rail Baltica pamattrases pabeigšanas (šis risinājums ļautu arī turpināt 1520 mm sistēmas atjaunošanu);
Apakšaktivitāti plānots realizēt divos posmos, kur 1. posmu plānots dalīt 2 daļās, attiecīgi katrs no posmu tvērumiem paredz:

1.posma 1.daļa:
• Sliežu ceļu pārbūve stacijās Zasulauks un Torņakalns
• KT un energoapgādes izbūve no Torņakalna līdz Imantai
• SCB pielāgošana stacijās Zasulauks un Torņakalns
• 1520 mm peronu izbūve stacijās un pieturas punktos Torņakalns, Āgenskalns, Zasulauks, Depo un Imanta pārbūve

1.posma 2.daļa:
• Pārmiju un sliežu ceļa izbūve no Imantas līdz RIX
• KT un energoapgādes izbūve no Imantas līdz RIX
• SCB pielāgošana līnijā Zasulauks - Imanta – RIX (t.sk. līdz stacijai Priedaine)

2.posms:
• KT un energoapgādes izbūve līnijā Jāņavārti - Ogre
• 1520 mm peronu izbūve stacijās un pieturas punktos  Salaspils, Jāņavārti, Daugmale.
 
Apakšaktivitātes ietvaros paredzētās darbības ir:
- būvuzraudzība, kā arī apvienotā būvprojekta izstrāde un būvdarbu veikšana, neatkarīgi uzraudzības pakalpojumi, autoruzraudzība un attiecīgo būvspeciālistu un būvdarbu veicēju obligātās apdrošināšanas izmaksas;
- būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistītās būvekspertīzes, izpētes un atzinumi;
- dzelzceļa un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve un atjaunošana;
- videonovērošanas un apziņošanas sistēmas ierīkošana/pielāgošana;
- signalizācijas sistēmas izbūve/pielāgošana un atjaunošana;
- būvprojekta verificēšana atbilstoši Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības tehniskām specifikācijām;
- labiekārtošana atbilstoši būvprojekta risinājumam;
- ugunsdrošības un citu drošības prasību ievērošana;
- vides aizsardzības prasību nodrošināšana, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā, tostarp ietekmes uz vidi novērtējums;
- klimatisko risku izvērtējums un nepieciešamās darbības un materiālu izvēle šo risku mazināšanai, lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

5. Kontakttīkla izbūve RCS un signalizācijas sistēmu RCS Dienvidu un Ziemeļu daļas savstarpēja integrēšana un RCS Dienvidu daļas sliežu ceļu sistēmu izbūves pabeigšana
Apakšaktivitāti īsteno LDz līdz 2028. gada 30. aprīlim un tās īstenošanas rezultātā izbūvējamā RCS dienvidu daļā  tiks nodrošināta pasažieru pārvadājumu funkcionalitāte.  
Plānotie darbi 19 milj. euro  ietvaros, kas paredzēti minimālās funkcionalitātes nodrošināšanai un indikatīvs to finansējuma sadalījums:
1) signalizācija - pārmiju vadībai un vilcienu kustības vadībai paredzētās signalizācijas iekārtas un program nodrošinājums (luksofori, kabeļu komunikācijas, sliežu ķēdes) - ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, materiālu iegādi un montāžas un programmēšanas darbus, testēšanas un signalizācijas sistēmas ieslēgšana ekspluatācijā - 8 milj. euro;
2) kontakttīklu un sliežu ceļa sistēmas (MEP) izbūves darbi (kontakttīkla sistēmas izbūve, sākot no balstu izbūves līdz kontakttīkla vadu un pieslēgumu ierīkošanas, sliežu ceļu un pārmiju izbūve) - ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, materiālu iegāde un montāžas darbi, testēšana un elektrificēta posma, un sliežu ceļa sistēmu (MEP) ieslēgšanu ekspluatācijā – 10.3 milj. euro;
3) pasažieru infrastruktūra (ieskaitot drošības, apziņošanas sistēmas, platformas, apgaismojuma un piekļuves nodrošināšanas projektēšanu un izbūvi) - 0.7 milj. euro.

LDz piektā aktivitāte 19 milj. euro apmērā jeb RCS projektam minimālās funkcionalitātes nodrošināšana ietekmēs Projekta aktivitāšu sākotnējā plānotā darbu apjoma izpildi. Tāpēc arī tiek rosināta risinājumu optimizācija un būvprojektu īstenošana kārtās EDzL būvprojektiem, kas ļaus sasniegt RIX funkcionalitāti. Kohēzijas fonda finansētie darbi  19 milj. euro apmērā ir papildinoši un nepieciešami, lai nodrošinātu funkcionalitāti pēc RCS projekta pabeigšanas un šādi darbi un izmaksas netiks iekļautas AF finansējuma apjomā, bet KF finansējums nodrošinās papildinošu funkcionalitāti RCS projektam.

EDzL aktivitāšu laika grafiks un riski. 

Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā ar pieejamo priekšfinansējumu tiek uzsākta aktivitāšu īstenošana, noslēgto būvdarbu, projektēšanas, būvuzraudzības līgumu ietvaros, uzsākot būvdarbus apakškārtās un pārprojektēšanu. Šajā gadījumā iepirkuma veikšanas risks, kas ir lielākais risks, tiek izslēgts.
Apstiprinātie būvprojekti ļauj uzsākt būvdarbus līdz noteiktam līmenim (apakškārtai) (piemēram, Kārļa Ulmaņa gatves dzelzceļa pārvada izbūve, zemes darbi, uzbēruma izbūves sagatavošanās darbi un pirmo kārtu veidošana, inženiertīklu izbūve un pārbūve; ēkas ārtelpu darbi un arī atsevišķi iekštelpu darbi). EDzL aktivitāšu būvdarbi tiks pabeigti līdz 2028.gada beigām, lai 2029.gadā LDz var veikt savu aktivitāšu īstenošanu.
EDzL esošais būvdarbu izpildītājs, projektētājs, būvuzraugs un inženieris ir mobilizēti un iepriekšējo kārtu realizācijā ir  iepazinušies ar projekta risinājumiem, iesaistītajām pusēm un to prasībām un var apzināt  iespējamās ietekmes, līdz ar to, būvdarbu īstenošanas riski no organizācijas puses ir samazināti. Paralēli notiek būvprojektu sadalīšana kārtās, risinājumu optimizācija un pārprojektēšana. Plānotais pārprojektēšanas laiks 6-12 mēneši, pārprojektētā būvprojekta saskaņošana paredzēta 2026. gada otrajā pusē. Šajā gadījumā pastāv tehnisko noteikumu izdevēju (trešo pušu) risks, ka var tikt izvirzītas jaunas prasības un/vai tiek kavēta būvprojekta saskaņošana. EDzL ar projektētāju savlaicīgi un proaktīvi komunicēs izmainītos būvprojekta risinājumus ar tehnisko noteikumu izdevēju, lai mazinātu minēto risku. Kā jau minēts anotācijā, lai saglabātu funkcionalitāti, RIX stacijas  arhitektoniskais risinājums Lidostas kopējā plānā var būt viena no diskusijām ar iesaistītajām pusēm.
Kopēja EDzL un LDz Projekta pieteikuma sagatavošana, iesniegšana Aģentūrā, precizēšana, saskaņošana un finansējuma līguma noslēgšana – no 2025.gada oktobra līdz decembra sākumam. Projekta pieteikuma informācija ir jau apkopota, izmaksu ieguvumu analīze ir veikta, kas ļaus ļoti īsā laikā iesniegt projekta pieteikumu. Riski šajā gadījumā vērtējami kā zemi.
Pirmā avansa maksājuma saņemšana plānota ne vēlāk kā 2025.gada beigās - 2026.gada sākumā. Jāatzīmē, ka līdz šim lielākais Projekta risks ir tieši saistīts ar finansējuma pieejamību un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un instrukciju došanu.
EDzL (īpaši RIX projekta komandas) pieredze šī projekta realizācijā, Lidostas kritiskās infrastruktūras teritorijā, ļauj veiksmīgi īstenot un laikus novērst projekta riskus.

LDz aktivitāšu laika grafiks un riski.

Lai nodrošinātu projekta augstas gatavības stāvokli, 2025.gadā LDz uzsāka sagatavošanas darbus:
1) Sagatavota projekta izmaksu-ieguvuma analīze;
2) 2025.gada maijā sagatavots un izsludināts iepirkums projektēšanas darbiem, būvdarbiem un autoruzraudzībai posmā Torņakalns -Imanta, plānots iepirkumu pabeigt 2025.gada 4.cet.
3) 2025.gada septembrī pabeigts iepirkums Topogrāfijas darbiem, pašlaik notiek vispārīgas vienošanās parakstīšana ar atlasītajiem pretendentiem. Pakalpojuma sniegšana plānota vispārīgās vienošanās ietvarā.  
4) Pašlaik notiek aktīvs darbs pie  iepirkumu izsludināšanas sekojošām aktivitātēm:
- projektēšanas darbi, būvdarbi, autoruzraudzības darbi posmā "Jāņavārti-Ogre”
- inženierkonsulanta pakalpojumu iepirkums

Kopēja (LDz un EDzL) projekta pieteikuma sagatavošana, iesniegšana CFLA, precizēšana, saskaņošana un finansējuma līguma noslēgšana – no 2025.gada oktobra līdz decembra sākumam. Projekta pieteikuma informācija ir jau apkopota, izmaksu ieguvumu analīze ir veikta, kas ļaus ļoti īsā laikā iesniegt projekta pieteikumu. Riski šajā gadījumā vērtējami kā zemi.

Projektēšanas darbu veikšana plānota:
1)  no 2026.gada 1 cet. Līdz 2026.gada 4.cet. posmam Torņakalans-Imanta,
2) no 2026.gada 3 cet. līdz 2027.gada 3.cet. posmam Jāņavārti-Ogre,
3) no 2027.gada 1 cet. līdz 2027.gada 4.cet. posmam Imanta-RIX,
Būvniecības darbu veikšana plānota no 2027.gada 1.cet. līdz 2029.gada 2. cet.

Riski:
Finansējuma neesamība uz paredzamo līguma slēgšanas brīdi var kavēt līguma izpildi/termiņus. Riska statuss un mazināšanas pasākumi  -Būvniecības līgumu slēgšana paredzama 2026.gada I cet., līdz tam vajadzētu būt izstrādātiem MK noteikumiem un piešķirtam finansējumam.  Riska pakāpe minētam riskam - vidēja.
Iepirkumu pārsūdzības risks, kas var kavēt/ietekmēt būvniecības līgumu noslēgšanu. Riska statuss un mazināšanas pasākumi -  pirms iepirkums izsludināšanas veikta iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaude no Iepirkuma uzraudzības biroja, saņemts pozitīvs atzinums. Veikta tirgus apspriede, sniegtas atbildes uz pretendentu jautājumiem, veikti grozījumi iepirkuma dokumentācijā. Riska pakāpe minētam riskam - vidēja.
LDz  RIX projekta komandas iepriekšēja pieredze projektu realizācijā,  kritiskās infrastruktūras objektos (robežpunktos, ceļos, dzelzceļa infrastruktūrā), ļauj veiksmīgi īstenot un laikus novērst projekta riskus. Piesaistīti visi nepieciešami speciālisti, ka ļautu nodrošināt projekta realizāciju no idejas līdz realizācijai.

Būvdarbu izmaksas un indeksācija

EDzL Rail Baltica Lidostas būvdarbu līgums tika noslēgts 2021.gada februārī, kas paredz, ka neatņemama līguma sastāvdaļa ir līguma cenas indeksācija. Indeksācija tiek aprēķināta reizi ceturksnī saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem. Tiek indeksēti 90% no tiešo izpildīto darbu vērtības un virsizdevumiem.
Vispārējais indeksācijas koncepts, saskaņā ar līguma nosacījumiem, ir kompensēt Būvuzņēmējam cenu pieaugumu Projekta īstenošanas laikā, jo Līguma cenas ir noteiktas iepirkuma laikā 2020.gada septembrī. Attiecīgi līgumā noteiktās cenas ir 2020.gada cenas.
Saskaņā ar Līguma nosacījumiem uz 2025.gada trešo ceturksni ir apmēram 35%. Noteikumu projekta 17.17.apakšpunktā norādītie 55% indeksācijas griesti ir prognozēti kā 39.3%+15.7%, ņemot vērā, ka šobrīd valstī apstiprinātā indeksācija periodā kopš līguma slēgšanas brīža līdz 2025.gada augustam, kad šis noteikumu projekts ir  sagatavots 39.3% (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB030c) un pārējais ir nākamā perioda indeksācija ar piesardzīgu prognožu modeli, izmantojot pieņēmumu, ka indeksācija var pieaugt 3% gada + rezerve neparedzētiem gadījumiem. Faktiskais indeksācijas apjoms ir atkarīgs no darbu uzsākšanas perioda un faktiskām indeksācijas izmaiņām.

Līgumā noteikta indeksācijas aprēķināšanas formula:
ΔSn= (ΔLn+ ΔMn+ ΔEn) + (ΔLn+ΔMn+ΔEn) x q

Aprēķinot indeksācijas izmaksas, piemēro šādus nosacījumus: 
(a) bāzes periods - tā gada kalendārais ceturksnis, kurā tika iesniegts piedāvājums (vai izmaiņu rīkojumā noteiktais);
(b) darbu bāzes cena L0; M0; E0 - būvniecības cena par ceturksni saskaņā ar cenu, kas norādīta piedāvājumā, kurš jāiesniedz saskaņā ar 14.1. [Līgumcena] apakšpunktu, ņemot vērā izmaksu elementus (primārās resursu grupas), proti, darbaspēku, materiālus, iekārtas, kā norādīts Izpildītāja Piedāvājumā un 14.1. [Līgumcena] apakšpunktā;
(c) korekcijas periodi - kalendāra ceturkšņi gadā, kas seko pēc bāzes perioda ceturkšņa, līdz Darbu pabeigšanai (ieskaitot).
kur,
ΔLn = 0,90 × (L0 × BnLm/ BnL0 - L0) - darbaspēka izmaksu korekcija
ΔMn = 0,90 × (M0 × BnMn/ BnM0 - M0) - materiālu izmaksu korekcija
ΔEn = 0,90 × (E0 × BnEm/ BnE0 - E0) - iekārtu izmaksu korekcija
Q - pieskaitāmo izmaksu norma – virsizdevumi (OVH), kas norādīta izpildītāja piedāvājumā.
BnLm - būvstrādnieku darba samaksa sadalījumā pa transporta objektiem, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes ceturkšņa publicētais indekss RC082c (pārsaukts uz RCB040c)  par visiem attiecīgajā ceturksnī pabeigtajiem darbiem;
BnL0 - būvstrādnieku darba samaksas izmaiņas sadalījumā pa transporta objektiem, indekss RC082c, ko reizi ceturksnī publicē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, par ceturkšņa beigām, kurā iesniegts piedāvājums;
BnMm, - būvmateriālu izmaksas transporta objektu dalījumā, indekss RC082c (pārsaukts uz RCB040c) , ko reizi ceturksnī publicē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, par visiem attiecīgajā ceturksnī pabeigtajiem darbiem;
BnM0, - būvmateriālu izmaksas transporta objektu dalījumā, indekss RC082c (pārsaukts uz RCB040c) , ko reizi ceturksnī publicē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, kad tika iesniegts piedāvājums;
BnEm - iekārtu izmaksas transporta objektu dalījumā, indekss RC082c (pārsaukts uz RCB040c) , ko reizi ceturksnī publicē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, pēc attiecīgajā ceturksnī pabeigtajiem darbiem;
BnE0, - iekārtu izmaksas sadalījumā pa transporta objektiem, indekss RC082c (pārsaukts uz RCB040c) , ko reizi ceturksnī publicē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, kad tika iesniegts piedāvājums;
m - korekcijas perioda kārtas numurs.

Ja Būvuzņēmējs nepabeidz Darbus Būvdarbu izpildes termiņā, cenu korekcija pēc tam tiek veikta, izmantojot:
(a) katru indeksu vai cenu, kas bija spēkā 49 dienas pirms Darbu pabeigšanas termiņa beigām; vai
(b) pašreizējo indeksu vai cenu, atkarībā no tā, kura no tām ir izdevīgāka Pasūtītājam."

Projekta ietekme uz Rail Baltica projekta realizāciju

Projekta 1.aktivitātes 1.1. apakšaktivitāte un 3. aktivitāte tiek veikta saskaņā ar Rail Baltica projekta pirmās kārtas realizācijas plānu - saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 10.decembra izskatīto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā” (24-TA-2704), kurā tika noteiks, ka, lai nodrošinātu Latvijas nacionālo sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi un ierobežoto finansējumu, iespējami ātri panāktu Latvijas Rail Baltica posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī un sniegtu iespēju veikt pasažieru ātrgaitas un reģionālos pārvadājumus un kravu pārvadājumus, Rail Baltica projekta pirmajā kārtā konceptuāli atbalstīt piedāvāto Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā, kas tai skaitā paredz būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un nodrošināt inženierbūvju/apakšbūvju un saistītās infrastruktūras nodrošināšanu savienojumam ar esošo 1520 mm dzelzceļa līniju.

Rail Baltica lidostas posma projekta realizācija tiek īstenota ar piešķirto CINEA CEF9 finansējumu darbu izpildei viadukta daļai C un A un plānotās CINEA CEF9 finansējuma rezerves pārvirzes viadukta B būvniecībai. Ar minētajiem darbiem tiek nodrošināta Lidostas dzelzceļa stacijas un dzelzceļa līnijas funkcionalitāte.
 
Ar Kohēzijas fonda finansējumu un CINEA CEF9 finansējumu, ir iespējams realizēt projektu jeb Rail Baltica pirmo kārtu - Rail Baltica Lidostas posmā, un sasniedzot sekojošus rezultātus:
1) izbūvēta RIX dzelzceļa stacijas ēka - nodrošinot vismaz vienu sliežu ceļa apakšbūvi un vienu dzelzceļa platformu, kuru pēc sliežu ceļu un saistītās nepieciešamās infrastruktūras izveides var tikt nodrošināta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Nodrošinot iespēju 1520 mm vai 1435 mm vilcienu sliežu izvietošanai uz minētās infrastruktūras (CINEA CEF1, CEF6, CEF9 un KF finansējums).
2) izbūvēts viadukts B no stacijas ēkas līdz Mazās Gramzdas ielai (CINEA CEF9 KF finansējums).
3) izbūvēts uzbērums no Mazās Gramzdas ielas zonas līdz K.Ulmaņa gatvei, nodrošinot iespēju 1520 mm vai 1435 mm vilcienu sliežu izvietošanai uz minētās infrastruktūras (KF finansējums).
4) izbūvēts dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, nodrošinot iespēju 1520 mm vai 1435 mm vilcienu sliežu izvietošanai uz minētās infrastruktūras (KF finansējums).
5) izbūvēts uzbērums no K.Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielas zonai, nodrošinot iespēju 1520 mm vilcienu sliežu izvietošanai uz minētās infrastruktūras (KF finansējums).

CINEA (CEF 1, CEF 6, CEF 9) un KF finansējumi ir nodalāmi, jo tie tiek īstenoti atsevišķos būvprojektos, būvprojektu nodalāmās kārtās un attiecīgi radītās būvēs, kas tiek pamatoti ar izpildes rēķiniem, grāmatvedības uzskaiti, būvdarbu aktiem BIS sistēmās, ko visu uzrauga FIDIC inženieri un būvuzraugi. Attiecīgi par katru finansējuma realizāciju tie veiktas dažādas starp posmu atskaites un noslēguma atskaites, kā arī dažādi auditi. CEF1 un CEF6 finansējuma izpilde ir noslēgusies ar noslēguma atskaiti par izpildi 100% apmērā un pozitīvu auditu atzinumu, bez papildus jautājumiem. Identiska kārtība būs arī CEF9 finansējumam. Katrs no šiem posmiem un finansējumiem ir dokumentāli un fiziski dabā skaidri nodalāms, kas nerada dubulto finansējuma iespēju.
 

Finansēšanas avots	Apraksts
CEF1, CEF6, CEF9	Posms 1 (Pasūtītais posms)  -  Termināļa un estakādes dzelzsbetona būvkonstrukcijas caur termināli, piebraucamie ceļi un saistītā infrastruktūra , kā arī divi estakādes balsti uz dienvidiem no stacijas P31 un P32 un trīs estakādes balsti uz ziemeļiem no stacijas P28, P29 un P30 (būvdarbi pabeigti).
CEF9	Posms 3 (Izvēles Posms II) - Estakāde no Mazās Gramzdas ielas zonas (iekļaujot uzbēruma gala sienu A-A)  līdz stacijas terminālim un estakāde no termināļa līdz Dzirnieku ielai , izņemot Posmā 1 izbūvētie estakādes balsti. Posms 3 ir sadalīts A, B un C apakšposmos, no kuriem darbi šobrīd ir uzsākti būvdarbi A un C daļās. 1) Posms 3A - Estakādes posms no Stacijas ēkas uz Ziemeļiem (Rīgu) līdz Ziemeļu ielai; 2) Posms 3B - Estakādes posms no Ziemeļu ielas līdz uzbēruma sākumam (iekļaujot uzbēruma gala sienu A-A) Mazās Gramzdas ielas zonā. 3) Posms 3C - Estakādes posms no Stacijas ēkas uz Dienvidiem (Mārupi) līdz Dzirnieku ielas zonai.
Kohēzijas fonds	Posms 2 (Izvēles posms I) - Termināļa būvdarbi, izņemot dzelzsbetona būvkonstrukcijas, kā arī saistītā ceļu infrastruktūra un labiekārtojums.   Posms 4 (Izvēles posms III) - Uzbērums no dzelzceļa stacijas “Imanta” Rīgā zonas līdz Mazās Gramzdas ielas zonai , kas ietver uzbērumu no dzelzceļa stacijas “Imanta Rīgā” zonai līdz K. Ulmaņa gatvei , K. Ulmaņa gatves pārvads no , uzbērums no K.Ulmaņa gatves līdz Mazajai Gramzdas ielai  neietverot uzbēruma gala sienu A-A.

3B viadukta posmam būvdarbus var uzsākt nekavējoties, izmantojot CEF 9 rezerves finansējumu no blakus izbūvējamiem posmiem, tiklīdz Satiksmes ministrija sniegs autorizāciju šādu darbu veikšanai. Paredzēts, ka autorizācija tiks sniegta pēc šo noteikumu   apstiprināšanas Minsitru kabinetā. Komunikācijā ar Lidostu, Lidosta ir norādījusi, ka pastāv iespēja salāgot abus projektus, ja līdz 2026.gada beigām tiek veikti visi zemes darbi un vismaz tiek pabeigta viadukta balstu izbūve. Lai to sasniegtu, nepieciešams  2025.gada 4.ceturkšņa sākumā uzsākt darbus Projektā un šobrīd Lidosta nav izvirzījusi piekļuves liegumu. Jāņem vērā, ka daļa no pārbūvējamiem inženiertīkliem un objektiem šajā Projektā ir pakārtoti un salāgoti ar Lidostas būvdarbu realizāciju.
Ja 3B būvdarbus neizdodas uzsākt 2025.gadā, tad risks, ka Lidosta varētu liegt piekļuvi būvdarbu zonai, ir augsts un tad attiecīgi EDzL būvdarbu izpildītājam būtu jāpabeidz iesāktie sagatavošanās darbi un 2027.gada otrajā pusē, pēc Lidosta būvdarbu pabeigšanas, jāatgriežas ar Projekta būvdarbu pabeigšanu. Taču tad būtu jāpārstrādā būvdarbu tehnoloģija, kas būtu savietojama ar Lidostas izbūvētā objekta (4. perona) funkcionalitāti. Būvdarbi būtu jāveic no viadukta vienas puses, koncentrētā nelielā būvdarbu zonā, pilnībā pabeidzot visus paredzētos darbus, pēc darbu izpildes būvdarbu zona jāatbrīvo, lai netraucētu/neietekmētu Lidostas darbību. Šāda pieeja ievērojami sadārdzinās būvdarbus.
Iepriekšējos gados EDzL vairākkārtīgi pieteicies finansējumam un centies uzsākt galvenos būvdarbus 3B posmā. 2026.gada sākumā Rail Baltica projekta ieviesēji gatavos grozījumus CEF9 finansējuma aktivitātēm un termiņa pagarinājumam līdz 2028.g. beigām. Līdz ar to 3B posma atlikušos būvdarbus būtu iespējams turpināt līdz 2028.gada beigām no CINEA līdzekļiem. Attiecīgi Kohēzijas fonda  LDz būvdarbu aktivitātes – dzelzceļa infrastruktūras izbūve uz izbūvētās apakšbūves - šajā posmā īstenotu 2028.-2029.gada laikā.

Rail Baltica projekta 1435mm dzelzceļa apakšbūve daļā tiks pabeigta un tiks izmantota 1520mm dzelzceļa sliežu ceļa infrastruktūras izbūvei (dzelzceļa virsbūve). KF finansējuma izmantošana šim mērķim nekavē pirmās kārtas darbību pabeigšanu, bet tieši veicinās RB projekta īstenošanu un funkcionālu rezultātu ātrāku sasniegšanu.

Komisijas 2025. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679 un atceļot Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1723 atcelšanu (turpmāk – Lēmums) noteikto nekustamo īpašumu iegādes termiņu (Igaunijas un Latvijas robeža–Salaspils – līdz 2027. gada 30. jūnijam; posmam Salaspils–Latvijas un Lietuvas robeža – līdz 2026. gada 31. decembrim) ievērošana turpmāk būs atkarīga no finansējuma pieejamības uzdevumu izpildei.
Finansējums nav pieejams provizoriski 750 kadastra objektu iegūšanas procesiem (projektēšanas darbu laikā skaits var tikt precizēts).

Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, 2025.gadā nav bijis iespējams uzsākt jaunus nekustamo īpašumu iegūšanas procesus trases posmā Igaunijas un Latvijas robeža – Salaspils. Daļai no objektiem procesu uzsākšana plānota 2026.gada vidū nekavējoties pēc finansējuma pieejamības, pie nosacījuma, ja tiks noslēgti esošo Finansēšanas līgumu (CEF8, CEF9) grozījumi.
Ņemot vērā, ka arī Finansēšanas līgumu resursi ir ierobežoti un nepietiekami visu 1.kārtas darbu veikšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegūšanai, ja 2026.gada valsts budžetā netiek paredzēti resursi nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitātei, Īstenošanas lēmumā noteiktie uzdevumi nav izpildāmi noteiktajos termiņos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās īstenojamās procesuālās darbības, kam plānojami optimāli 2 gadi labprātīgas atsavināšanas gadījumā un papildus vismaz gads piespiedu atsavināšanas gadījumos.

Lēmuma izpildē:
1) trases posmā Misa – Latvijas un Lietuvas robeža pabeigtas 99 % nekustamo īpašumu atsavināšanas lietas, procesi turpinās 3 zemes vienībām (no tiem 2 piespiedu atsavināšanas procesi Saeimā);
2) trases posmā Misa – Salaspils uzsāktas 99% kadastra objektu lietu, no tām pabeigtas 30% lietas, plānots, ka līdz 2026.gada beigām varētu tikt pabeigtas līdz 73% lietas. Savukārt 27% apturēto atsavināšanas lietu tālāka virzība būs atkarīga no lēmumu pieņemšanas par Rail Baltica projekta 1.kārtas darbu apjomu Misas trīsstūrī un Tilts pār Daugavu apvidū. Salaspils intermodālā termināļa teritorijā 1.kārtas darbu īstenošanai nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu uzsākšana atkarīga no valsts budžeta finansējuma pieejamības un lēmuma pieņemšanas par Rail Baltica projekta 1.kārtas darbu apjomu;
3) trases posmā Salaspils – Vangaži pabeigtas 11% kadastra objektu iegūšanas lietas, 3% procesi turpinās, apturētas  5% lietu finansējuma nepieejamības dēļ, tāpat finansējuma nepieejamības dēļ un būvprojektu gatavības dēļ nav iespējams uzsākt 81% lietu;
4) trases posmā Vangaži - Igaunijas un Latvijas robeža pabeigtas 24% kadastra objektu iegūšanas lietas, 1% lietu turpinās, apturētas 4% lietu finansējuma nepieejamības dēļ, tāpat finansējuma nepieejamības dēļ un būvprojektu gatavības dēļ nav iespējams uzsākt  71% lietu.

Projekts atbilst Rail Baltica projekta pirmās kārtas tvērumam, kā arī projekta iepriekš uzsāktie posmi, kuru turpinājums būs minētā Rail Baltica 1.kārta projekta zonā, atbilst CINEA piešķirtā finansējuma mērķim. Kā arī projektā tiks izbūvētas RB apakšbūves un saistītās būves atbilstoši RB projektēšanas vadlīnijām un 1435mm Eiropas dzelzceļa tehniskajiem standartiem, kas nākotnē ļaus izbūvēt RB 1435mm dzelzceļa infrastruktūru. Šāda pieeja tika izstrādāta starp RB ieviesējiem un LDz, kā arī apstiprināta no ārējo “JASPERS” konsultantu puses, kas sniedza pozitīvu atzinumu kopējai projekta virzībai.

Pārprojektēšanas jautājumi

Pamatojoties uz MK lēmumu (10.12.2024. sēdes protokols Nr. 52,) tika atbalstīts Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas scenārijs Latvijas Republikā, t.sk., paredzot būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā  “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un dzelzceļa stacijas “Rīgas Centrālā stacija” dienvidu daļā, kā  arī jauna dzelzceļa savienojuma izveidi no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, integrējot Rīgas lidostas dzelzceļa staciju arī esošajā dzelzceļa tīklā.  Rail Baltica projekta realizācijā  apstiprinātie RB būvprojekti tiks savietoti ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras risinājumiem, kā arī izveidots dzelzceļa savienojums ar esošo dzelzceļa infrastruktūru Imantā (Zolitūdes iela).  

Ņemot vērā iepriekš minēto Ministra kabineta lēmumu, kā arī ierobežoto pieejamo finansējumu, esošie būvprojekti tiks sadalīti un pārprojektēti, izveidojot  vairākas būvprojektu kārtas. Pirmajā kārtā tiks realizēti funkcionējoši risinājumi un būves atbilstoši pieejamajam finansējumam. RIX stacijas ēkas būvprojekta pirmajā kārtā tiks veikta arī pārprojektēšanas darbi un optimizācija. Turpmākās būvprojekta kārtas, kuras saskaņā ar būvdarbu līgumu nosacījumiem būs izvēles posmi (posmi, kurus pēc nepieciešamības var pasūtīt būvdarbu veicējam) netiks izslēgti no līguma, saglabājot iespēju tos pasūtīt līdz ar finansējuma pieejamību un Rail Baltica nākamajām kārtām. Minētais dalījums izvēles posmos atbilst līguma nosacījumiem un attiecīgi iepirkuma likuma normām.  
Pārprojektēšanu tiek plānots īstenot esošā RIX projektēšanas līguma ietvaros un  tiks veikta saskaņā ar esošo noslēgto līgumu normām un publiskā iepirkuma likuma normām, kuru atbilstība tiks apstiprināta pirms līgumu slēgšanas saskaņā ar EDzL iekšējiem procesiem.
Mērķis ir īstenot Projektu noslēgto līgumu ietvaros un piešķirtā finansējuma ietvaros, nodrošinot attiecīgo Projekta īstenošanas izmaksu attiecināmību.  
Pārprojektēšanas rezultātā tiek saglabāta atbilstība Rail Baltica projektēšanas vadlīnijām un ES tehniskajiem standartiem. Projektā izbūvētais divsliežu uzbērums Rail Baltica dzelzceļam ļaus nākotnē ar minimālu esošās dzelzceļa satiksmes pārtraukumu izbūvēt Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūru. Rail Baltica pamatlīnijā ir citi projektētāji un būvnieks, līdz ar to nav ietekme uz pamatlīnijas izbūvi.

CINEA CEF9 finansējums

Lai plānotu projekta finanšu plūsmu un gūtu lielāku ieguvumu no jau piešķirtā finansējuma, kas tika piešķirts Posma 3A (viadukts no stacijas ēkas uz Ziemeļiem līdz Ziemeļu ielai) un Posma 3C (viadukts no stacijas ēkas uz Dienvidiem līdz Dzirnieku ielas zonai) būvdarbiem, EDzL ir veica izpēti par iespējamu optimizāciju CEF9 piešķirtā finansējuma darbu apjomā Posmam 3B un identificējis iespējamo CEF9 rezervi. Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju no esošā CEF9 piešķirtā finansējuma, veicot optimizāciju un iespējamu darbu dalīšanu kārtās, būtu iespējams pārvirzīt 45,41 milj. euro uz Posmu 3B. Atbilstoši būvdarbu, FIDIC inženieru un būvuzraugu, projektēšanas un autoruzraudzības līgumiem, iekļaujot virsizdevumus, peļņu, indeksācijas prognozi, u.c. Posma 3 B kopējās prognozētās izmaksas ir 45 406 926 euro.
Lai būtu iespējams segt Posma 3B darbus no CEF9, nepieciešams, lai darbu apjoms/ apraksts atbilstu CEF9 iekļautajam aktivitāšu aprakstam. Saskaņā ar EDzL CEF9 apraksta izvērtējumu, papildus jau pasūtītajiem darbiem, no Posma 3C un 3A apjoma, būtu iespējams autorizēt arī Posma 3B – būvdarbu/ būvlaukuma sagatavošanās un saistītos darbus. Posma 3B darbu apjoma veikšanai būs nepieciešama arī CEF9 grozījumu veikšana.   CINEA ir neformāli paudis atbalstu CEF9 grozījumiem vienlaicīgi ar lēmumu piešķirt Projektam Kohēzijas fonda finansējumu un šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas. 2026. gada sākumā trīs Baltijas valstis iesniegs CINEA CEF9 grozījumus par darbu apjomu precizēšanu un laika pagarinājumu līdz 2028.g.beigām, kurus plānots apstiprināt 2026. gada vidū. 

Kopumā attiecībā uz Latvijas CEF9 grozījumu tvērumu, šobrīd tiek paredzēts veikt tāda paša veida  darbus (viadukta izbūve), kas tika noteikti CEF9 pieteikumā, tikai lielākā apjomā (attiecīgi papildus A un C daļai, izbūvēt arī B daļu). Pamatojoties uz to, ir mazāks risks, ka grozījumi netiktu akceptēti. Vienlaikus jānodrošina, ka līdz ar aktivitāšu tvēruma izmaiņām līdz šim realizētais apjoms paliek attiecināms. 

Posma 3B sagatavošanās darbi (ēku demontāžās, testu pāļi, inženiertīklu pārcelšana) tiks uzsākti tuvākā laikā, taču arī galvenie būvdarbi jāuzsāk nekavējoties, lai neradītu riskus to realizācijai. Saskaņā ar Lidostas 2025. gada 26. maija vēstuli Nr. N-2025-711 un vairākkārtējām tikšanās ar Lidostu, tika secināts, ka Rail Baltica un Lidostas 4.perona būvdarbu zonas pārklājas, un to realizācija paralēli ir ļoti limitēta. 
Ja darbi netiks uzsākti, tad var iestāties sekojoši augstas varbūtības riski: 
1) Lidosta var aizliegt veikt būvdarbus šajā zonā uz termiņu līdz pat 2 gadiem (Lidosta paredz veikt būvdarbus 2026 un 2027 gadā saskaņā ar saņemtā Militārās Mobilitātes finansējuma nosacījumiem)(minētajā gadījumā nebūtu iespējams apgūt CEF9 finansējumu attiecināmības perioda laikā).  
2) Būs nepieciešams pilnībā mainīt būvdarbu metodi, veicot būvniecību tikai no vienas viadukta puses, tā vairākkārtīgi sadārdzinot būvniecības izmaksas. 

Iespējama arī abu risku kombinācija, tāpēc kritiski svarīgi ir uzsākt būvdarbus pēc iespējas ātrāk, lai saskaņā ar abu projektu salāgošanas iespēju, Rail Baltica projektā izbūvētu viadukta balstus līdz 2026.gada beigām, tā rodot iespēju abu projektu būvniecībai paralēli.

Lai nodrošinātu projekta aktivitāšu īstenošanu noteiktajos termiņos, nepieciešams nekavējoties uzsākt arī CEF9 aktivitāšu īstenošanu noslēgto līgumu ietvaros vēl pirms oficiālu grozījumu veikšanas ar CINEA.

Ja CEF9 finansējuma apstiprinājums kavējās, tad var iestāties augstāk minētie riski. Atkarībā no kavēšanās ilgumu, lai nodrošinātu Lidostas 4 perona un Rail Baltica projekta salāgošanu, var būt nepieciešamība veikt būvniecības akcelerāciju vai būvniecības metodes un laika grafika pārskatīšanu.

Ja CEF9 finansējuma apstiprinājums netiek piešķirts, tad jāmeklē alternatīvie finansējuma avoti, piemēram, izmantojot neapgūtos KF līdzekļus no citiem projektiem, piesaistot citus finanšu instrumentus (jaunos CEF uzsaukums vai “Rearm”). Bez 3B posma izbūves, nav iespējams nodrošināt projekta funkcionalitāti.
Komunikācijā ar Eiropas Komisiju tika apliecināts, ka EK lemjot par Kohēzijas fonda finansējuma pārdali Projektam, vienlaicīgi arī pieņems lēmumu par CEF 9 piešķirto līdzekļu novirzīšanas 3B posmam.

Posms 3B (viadukts) (CEF9)

CEF9 esošā finansējuma papildus būvdarbu posms, kura būvdarbu apjomā iekļauti dzelzceļa līnijas viadukta būvniecības darbi no Ziemeļu ielas līdz Mazās Gramzdas ielai, iekļaujot uzbēruma atbalsta sienu un saistītos darbus. Pirms būvdarbu  autoruzraudzības kārtībā.
Pārprojektēšana nodrošinās Lidostas 4 perona projekta risinājumu salāgošana ar Projektu, paredzot darbu izslēgšanu (perona apgaismojums, marķējums, u.c.) un precizējot komunikāciju novietojumu, un risinot citu ietekmi.  
Saskaņā ar sākotnējo izvērtējamu nav paredzama iespēja rast papildus optimizāciju. Viadukta konstrukcijai jau tika veikta optimizācija ar Būvnieka iesaisti.   
Būvdarbu paredzamais kopējais termiņš 2 līdz 2,5 gadi. Būvdarbi jāuzsāk ne vēlāk kā 2025. gada rudenī.  
Būvdarbu veikšanai ir pieejama teritorija saskaņā ar noslēgto vienošanos ar Lidostu.  

Lai nodrošinātu Projekta īstenošanu un mērķu sasniegšanu, līdz ar Kohēzijas fonda finansējumu apstiprinājumu, nepieciešams saņemt apstiprinājumu no CINEA par CEF9 finansējuma rezerves pārvirzīšanu viadukta B daļas izbūvei.

Valsts budžeta līdzfinansējums

LDz īstenotajam Projektam saskaņā ar noteikumu projekta 14. punktu ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 15 % apmērā, jo pasākuma ietvaros LDz attīstīs publisko dzelzceļa infrastruktūru, kas ir būtiska, lai nodrošinātu reģionālos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu valsts pasūtījuma ietvaros.

Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija ir nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, tādējādi tā ir tieši saistīta ar valsts politikas mērķu sasniegšanu transporta jomā, it īpaši attiecībā uz sabiedriskā transporta pieejamības, drošības un ilgtspējas nodrošināšanu. Atbilstoši Dzelzceļa likumam un Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumiem Nr.680  “Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi” LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi, un tā būtiskā funkcija ir lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu.

Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršana ir būtiska, lai LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veidotu sabiedrības interesēm atbilstošu, drošu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru.

Noteikumu projektā paredzēta avansa izsniegšanas nepieciešamība, kas saistīta ar LDz finanšu situāciju, proti,noteikumu projektā paredzēta avansa un starpposma maksājumu kopsummas piešķiršana līdz 100% apmēram, kas ir būtiska, ņemot vērā LDz finanšu situāciju un plānoto projektu  finansiālo apjomu. Ja LDz būtu jānodrošina projekta priekšfinansēšana no saviem ierobežotajiem līdzekļiem, tas radītu ievērojamu finanšu resursu iesaldēšanu un līdzekļu atgūšanu tikai vēlākā posmā. Tas savukārt varētu piespiest LDz īstermiņā aizņemties nepieciešamos līdzekļus no kredītiestādēm, radot papildu izmaksas procentu maksājumu un komisiju veidā. Šāda situācija ne tikai palielinātu projekta izmaksas, bet arī radītu papildu riskus valsts kapitālsabiedrībai, kuras finanšu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ noteikumu projektā  nepieciešams noteikt avansa un starpposma maksājumu piešķiršanu līdz 100% apmēram, kas arī ir viens no  priekšnoteikumiem projekta īstenošanai efektīvā un finansiāli pamatotā veidā.

LDz darbu veikšana pašu spēkiem

Noteikumu projekts paredz nosacījumus, pie kuriem ir iespējams nepieciešamos darbus veikt un šo darbu veikšanas izmaksas attiecināt finansējuma saņēmējam. 

Pašu veikto darbu ietvaros atbilstoši noteikumu projekta 17.5., 17.7. un 17.12. apakšpunktam un ievērojot Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, LDz ir attiecināmas šādas izmaksas:
1) LDz sertificētā būvdarbu personāla izmaksas, speciālistu darba algas. Šajās izmaksās neietilpst citas ar būvdarbiem saistītās izmaksas, tostarp piemaksas un komandējumu izmaksas. Projektā nodarbinātajiem ir jābūt līdzvērtīgiem atalgojuma nosacījumiem tiem darbiniekiem, kas nestrādā projektā un veic vienādu darbu;
2) LDz tehnikas izmantošanas izmaksas (tehnoloģiskais autotransports nolietojuma izdevumi amortizācijas apmērā par Projekta īstenošanas periodu). Tehnoloģiskā autotransporta ceļa izdevumi kā projekta citas netiešās attiecināmās izmaksas, transportam izbraucot uz būvdarbu veikšanas vietu, izmaksām pamatojot saistību ar projekta mērķa sasniegšanu. Šajās izmaksās neietilpst uzcenojums. Tehnoloģisko transportlīdzekļu (tai skaitā specializēta) noma/ pakalpojuma pirkšana (atbilstoši Vadlīnijām) un Projekta mērķu sasniegšanai.
3) LDz materiālu, tostarp darbu veikšanai nepieciešamo būvmateriālu iegādes izmaksas, izejvielas - degviela, eļļa, smērvielas, rezerves daļas), kas rodas, izmantojot savu tehniku (tehnoloģisko autotransportu). Šajās izmaksās neietilpst citas ar būvdarbiem saistītās izmaksas, tostarp piemaksas par darba braucieniem un komandējumu izmaksas.
4) būvobjekta teritorijas sagatavošana.

Konkurences ietekmes izvērtējums
LDz ir valsts kapitālsabiedrība, kas pilda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas atbilstoši Dzelzceļa likumam. Līdzšinējā prakse paredz infrastruktūras būvdarbus (sliežu ceļu atjaunošana, tiltu remonti, elektrifikācijas darbi u.c.) galvenokārt veikt ārēju būvuzņēmēju piesaistes ceļā publiskajos iepirkumos. Savukārt publisko iepirkumu likums paredz veikt atklātus konkursus, izņemot gadījumus, kad darbus tehniski var veikt tikai pats infrastruktūras pārvaldītājs.
LDz, izvērtējot līdzšinējo sadarbības pieredzi, salīdzināmo darbu izmaksu salīdzināšanu, kā arī efektivitātes, drošības un operativitātes apsvērumus, apsver iespēju noteiktu apjomu darbu (piemēram, neatliekamus remontus, specializētus darbus) veikt pašu spēkiem, izmantojot savus un savas meitas sabiedrības resursus.
Pašu spēkiem darbu iesaistes apjoms definēts ņemot vērā, ka pašu spēkiem veicamie darbi neietekmē tirgus situāciju, tostarp:
1) publiskas lietošanas dzelzceļa transporta attīstība nav uzskatāma par valsts atbalstu atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktam.
2) LDz ir reģistrēts kā komersants attiecīgajā darbu veikšanas sfērā. 
3) LDz specifiska dzelzceļa infrastruktūras izbūves un modernizācijas tehnoloģiskā kompetence ar atbilstošo dzelzceļa infrastruktūras izbūves tehniku un personālu - ikgadēji tiek veikti sliežu ceļu modernizācijas būvdarbi pašu finansētos projektos ~ 10 milj. euro apmērā, ko veido:
- A un B tipa sliežu kapitāla atjaunošana un modernizācija (pilnīga dzelzceļa infrastruktūras pārbūve, uzbēruma izbūve, sliežu ceļu izbūve).
- Dzelzceļa garsliežu nomaiņa un modernizācija nolūkā paaugstināt vilcienu kustības ātrumu.
- Tehniskās kontroles pakalpojumi, signālisti u.c., bez kuriem nevar tikt veikti būvdarbi uz ekspluatācijā esošas infrastruktūras.
- Tehniskā būvdarbu veikšanas komanda (LDz Sliežu ceļu pārvalde, ~1000 speciālisti) – t.i. speciālisti, kas sertificēti attiecīgajā darbības sfērā.

Tas vienlaikus apliecina arī ar pašu resursiem veikto darbu ekonomisko pamatotību, piemēram, 3.1.1.1.pasākuma"Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros jau izsludināto iepirkumu rezultāti parāda, ka zemākais tirgus piedāvājums ir par 71,81 % augstāks un  apliecina ekonomisko pamatojumu LDz sliežu ceļu un ar tiem saistīto darbu veikšanai ar pašu spēkiem.

Līdz ar ko LDz pašu spēku būvniecība tiek veikta, saglabājot tirgus neitralitātes un konkurences neierobežošanas nosacījumu, vienlaikus LDz tirgū iepērk pārējo būvniecības pakalpojumu, kur ir pierādīta ekonomiskā pamatotība un netiek mainīts tirgus konkurences līdzsvars. 
Ar LDz pašu spēku modeli Projektā nodrošināmi izmaksu efektīvāki publiskā finansējuma risinājumi, ietaupījumi novirzāmi papildu staciju modernizācijai, kā arī tas ļauj potenciāli samazināt LDz izmaksas, tostarp ikgadējo zaudējumu apmēru – kas nozīmē mazāku nepieciešamo valsts budžeta iesaisti finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Izmaksu samazināšanas apmērs atkarīgs no tā, cik lielā mērā esošos darbiniekus iesaistām Projekta būvdarbu veikšanā.

Pozitīvie aspekti no lēmuma veikt daļu darbu pašu spēkiem:
1) Efektivitāte un izmaksu kontrole: LDz varētu elastīgāk plānot darbu izmaksas un termiņus, samazinot starpnieku izmaksas.
2) Drošība un kvalitāte: LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs varētu nodrošināt augstāku darba kvalitātes kontroli.
3) Rezerves kapacitāte: iespēja veikt neatliekamus darbus (avārijas, steidzamus remontus), negaidot iepirkuma procedūras.
4) Iespēja sniegt pakalpojumus citiem infrastruktūras apsaimniekotājiem (piemēram, ostu dzelzceļi, industriālie parki) – ilgtermiņā var nodrošināt spēcīgu un stabilu sadarbību infrastruktūras uzturēšanai.
 Lai samazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar valsts atbalsta ierobežojumiem, negodīgas konkurences apstākļiem vai industrijas monopolizāciju, LDz pašu spēkiem veiks tikai tos darbus, kuros tam ir tehniskais pārākums un kuri nodrošina būtisku ekonomisku ieguvumu valstij
Tiks realizēta tā saucamā “Jauktā pieeja”, kad LDz veic tikai neatliekamos un specializētos darbus, bet lielākos projektus turpina nodot konkursā un nodrošinot caurspīdīgus noteikumus – skaidri definējot, kādos gadījumos darbi tiek veikti pašu spēkiem. Tāpat tiks nodrošināta atklāta finanšu atdalīšana – nodalīts infrastruktūras pārvaldīšanas finansējums no komerciālajām būvniecības aktivitātēm, lai izvairītos no slēpta valsts atbalsta. Tāpat turpināsies sadarbība ar tirgu – LDz varētu veidot kopprojektus ar privātajiem būvuzņēmējiem, saglabājot tirgus dinamiku.

Veicot īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas no ES fondu līdzekļiem pasākuma ietvaros īstenotajos projektos, ir jāievēro vienlīdzības un proporcionalitātes principi, tas ir, jāievēro vienlīdzīgi nosacījumi attiecībā uz ES fondu projektā nodarbinātajiem un pārējo finansējuma saņēmēja personālu. Personālam ir attiecināmas atlīdzības izmaksas  - mēnešalga (izņemot virsstundas) proporcionāli projektā nostrādātajam laika periodam.

Ietekmes uz tirgus dalībniekiem izvērtējums

Latvijā dzelzceļa būvniecības tirgus ik gadu veido desmitiem miljonu eiro. Vēsturiskie dati par pēdējo desmitgadi rāda, ka 2014. un 2015. gadā kapitālieguldījumi dzelzceļa būvniecībā pārsniedza 100 milj. EUR, savukārt 2016.–2022. gadā tie stabilizējās ap 30 milj. EUR gadā. Pēdējos gados būvniecības apjomi ir būtiski pieauguši, sasniedzot vairāk nekā 50 milj. EUR ikgadēji 1520 mm sliežu platuma infrastruktūras attīstības un modernizācijas darbos.

Papildus jāņem vērā, ka Latvijā aktīvi norisinās Rail Baltica būvdarbi un jau ir veikti kapitālieguldījumi nozīmīgos punktveida infrastruktūras objektos, tostarp starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglos, kas palielina kopējā tirgus apjomu vēl vairāk.
Šajā segmentā strādā vairāki spēcīgi būvuzņēmumi ar ievērojamu kapacitāti, piemēram, Leonhard Weiss, A.C.B., Binders, Tilts, BMGS, Nordes būve, RECK, BELAM Rīga, kā arī starptautiski uzņēmumi Alstom, Siemens, Thales, Arcom, Industry Service Partner, Latvijas Energoceltnieks un citi. Tie regulāri piedalās publiskajos iepirkumos, savukārt lielākie projekti – staciju pārbūves, tiltu rekonstrukcijas, elektrifikācija – tiek un arī turpmāk tiks realizēti atklātu konkursu kārtībā.

Plānots, ka LDz pašu spēkiem tiks veikti tikai neatliekami un specializēti darbi. Tas veido aptuveni 5% no kopējā pēdējos 5 gados veiktā kopējā 1520 mm dzelzceļa būvniecības tirgus apjoma, savukārt vairāk nekā 90% tirgus paliek atvērts privāto uzņēmēju konkurencei publisko iepirkumu kārtībā.

Atvērto iepirkumu turpināšanas princips tiek ievērots, ņemot vērā, ka visi apjomīgie projekti un investīcijas (tostarp, kontakttīkla atjaunošanas un vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekti) ar būtisku tirgus interesi turpinās tikt realizēti atvērtos iepirkumos, nodrošinot privātajiem dzelzceļa būvniecības komersantiem noteiktu darba apjomu un brīvu konkurenci.

Tāpat uz tirgus kopējiem dalībniekiem tiek ievērota konkurences risku mazināšana:
1) caurspīdīgi kritēriji- tiek skaidri noteikts, kādos gadījumos darbi tiek veikti pašu spēkiem, tas noteikts šo noteikumu projekta tvērumā - LDz realizējot pašu spēkiem tikai sliežu ceļu būvniecības un tehniskās kontroles (signālistu) pakalpojumu apjomu.
2) finanšu plūsmu atdalīšana- tiek nodalīts LDz pašu spēkiem noteikto darbu apjoms no projekta būvdarbu daļas, ko projektā veic iepirkumā iepirkts būvnieks;
3) sadarbība ar tirgus dalībniekiem- LDz saglabā iespēju iepirkumu rezultātā pie labāka tirgus piedāvājuma un ekonomiskā pamatojuma projekta viena apjoma būvdarbus nodot ārējam būvniekam.

Plānots, ka LDz pašu spēkiem tiks veikti tikai neatliekami un specializēti darbi. Tas veido aptuveni 5% no kopējā pēdējos 5 gados veiktā kopējā 1520 mm dzelzceļa būvniecības tirgus apjoma, savukārt vairāk nekā 90% tirgus paliek atvērts privāto uzņēmēju konkurencei publisko iepirkumu kārtībā.

Atvērto iepirkumu turpināšanas princips tiek ievērots, ņemot vērā, ka visi apjomīgie projekti un investīcijas (tostarp, kontakttīkla atjaunošanas un vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekti) ar būtisku tirgus interesi turpinās tikt realizēti atvērtos iepirkumos, nodrošinot privātajiem dzelzceļa būvniecības komersantiem noteiktu darba apjomu un brīvu konkurenci.

Konkurences riski palielinātos, ja tirgū būtu pieejami resursi ar tādu pašu kapacitāti kā LDz, tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā tiek īstenoti vienlaikus vairāki apjomīgi dzelzceļa infrastruktūras būvniecības projekti un notiek projekta Rail Baltica ieviešana, tad specializētās sliežu ceļu tehnikas pieejamība reģionā ir ierobežota, līdz ar to pastāv riski, ka tehnikas nepieejamības dēļ darbus nebūtu iespējams veikt plānotajā laikā.

LDz pašu spēku modeļa ietekme uz tirgu ir ierobežota un samērīga. Vairāk nekā 90 % darbu apjoma arī turpmāk tiks nodrošināti atklātas konkurences apstākļos, līdz ar to tirgus līdzsvars nemainās. Pašu spēku veikums paredzēts vienīgi tajos gadījumos, kur ir nepārprotams tehnoloģiskais vai drošības pamatojums, kā arī skaidri identificējams ekonomiskais ieguvums valstij.

Pasākuma atbalstāmās darbības un izmaksas.

LDz pasākuma ietvaros var plānot neparedzētos izdevumus, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ministru kabineta noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu kā obligātu nosacījumu paredz būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus, kas šajos noteikumos tiek paredzēti kā attiecināmās izmaksas 55 % apmērā. Šādu izmaksu apjoms pirms izdevumu veikšanas ir saskaņojams ar Sadarbības iestādi.

Noteikumu projekta 17.3. un 17.4. apakšpunktā noteiktās izmaksas ir iekļautas, pamatojoties uz Būvniecības likumā noteikto terminoloģiju, un apakšpunkta mērķis ir noteikt, ka attiecināmas  ir visas būvniecības izmaksas, kas ietver projektēšanas un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā, bet ne tikai, būvprojekta izstrāde (jebkura būvniecības ieceres izstrādes dokumentācijas forma – apliecinājuma karte, paskaidrojuma raksts u.c.) un saskaņošana, būvdarbu un  būvizstrādājumu, būvniecības dokumentu izstrādes un saskaņošanas, atļauju un nodevu izmaksas.Būvniecības līgumos ir iekļauts nosacījums, ka nepieciešamības gadījumā var būt izmaiņas darbos (izmaiņu veikšana) vai to apjomos,un var būt nepieciešami papildus darbi, kā arī publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti paredz būtisku grozījumu veikšanu iespējamību iepirkuma līgumā. LDz īstenoto projektu ietvaros var rasties situācijas, kad darba apjoms mainās vai rodas nepieciešamība pēc papildu darbiem, kurus pretendents, sagatavojot savu piedāvājumu iepirkumam, objektīvi nevarēja paredzēt, attiecīgi šo darbu izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmām izmaksām, par ko LDz veic grozījumus būvniecības līgumā, pirms izdevumu veikšanas saskaņojot to ar Sadarbības iestādi.

Noteikumu projekta 17.4.apakšpunktā noteiktās apdrošināšanas izmaksas tiek noteiktas kā tiešās attiecināmās izmaksas, jo tās ir obligātas atbilstoši likumā un būvnormatīvos noteiktās izmaksas bez kurām nav iespējams saņemt būvatļauju darbu veikšanai būvobjektā, kā arī līgumā ar būvnieku tās parasti tiek iekļautās kopējās izmaksas, neizdalot atsevišķi.

Pasākuma ietvaros kā netiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas, t.sk. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas.

Pasākuma ietvaros tiek piemērots vienkāršoto izmaksu vienotās likmes veids – netiešo izmaksu vienotā likme 15 % apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.

Lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos noteikumu projekta 17.4. apakšpunktā  kā attiecināmās izmaksas tiek iekļauti  pārvadātāja izdevumi, kas saistīti ar ierobežojumiem dzelzceļa infrastruktūras izmantošanā, kā rezultātā pārvadājumi ar vilcienu tiek pilnībā vai daļēji aizstāti ar autobusu pārvadājumiem (līdzīgi kā 3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos"  pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumos ( 25-TA-1507) un grozījumos Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" īstenošanas noteikumi" (25-TA-607)).  

Komercdarbības atbalsts 
Paredzamās investīcijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu - Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07). Vadlīnijas nosaka, ka atbalsts dzelzceļa infrastruktūrai (šajā gadījumā – RIX) netiek uzskatīts par valsts atbalstu, jo publiski finansētā infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai dzelzceļa uzņēmumiem, kas nodrošina pārvadājumus, ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst ES tiesību aktiem. 
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts komunikācijas ietvaros par atbalstu Rīgas centrālajai stacijai savā 2019.gada 31.jūlija atbildes vēstulē Nr.087737 ir skaidrojis, ka pasažieru stacijas nav uzskatāmas par dzelzceļa infrastruktūru Direktīvas Nr.2012/34/ES 1.pielikuma izpratnē, līdz ar to, atbalsts tām nav izslēdzams pamatojoties uz Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktu. Taču ir maz ticams, ka atbalsts stacijām kvalificētos kā valsts atbalsts, jo Eiropas Komisijas izpratne ir, ka “[..] dzelzceļa termināla stacijas ir pakļautas likumīgam monopolam, tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci šajā tirgū, ir maz ticams, ka pasažieru stacijas projektēšanas un būvniecības daļa izkropļos konkurenci, un tādēļ ir maz ticams, ka tām būtu valsts atbalsts” (skatīt lietas SA.54468 (2019/PN) „The Rail Baltica Riga Central Terminal and related railway infrastructure (Project)” materiālus, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministrijas 08.08.2019. vēstuli Nr.7-2/18/3677). Šī brīža apstākļi kontekstā ar dzelzceļa staciju monopolstāvokli nav mainījušies,  Eiropas Komisijas 2019.gadā sniegtais viedoklis joprojām ir attiecināms un VAS “Latvijas dzelzceļš" kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Citi jautājumi

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2021. gada 1. janvārī un pasākuma ietvaros nedrīkst attiecināt darbības, kas ir jau pabeigtas pirms projektu iesniegumu iesniegšanas Sadarbības iestādē.

3.3.1.1.pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu. Plānotajām investīcijām ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana" un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projekts noteic, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms.

LDz kā finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Noteikumu projektā ir noteikti projektu īstenošanas nosacījumi, tostarp projektu īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Pasākuma ietvaros Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Pasākuma rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par Projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūru veikšanu, tai skaitā novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem.

Noteikumu projekta 32.6.apakšpunktā noteikts, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka infrastruktūras objekts, kurā plānots veikt ieguldījumus ir īpašumā un finansējuma saņēmēja tiesības uz konkrēto objektu vai īpašumu ir nostiprinātas valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā vai infrastruktūras objekts tiesību aktos noteiktā kārtībā nodots finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā.
Gadījumā, ja infrastruktūras objekts tiesību aktos noteiktā kārtībā tiks nodots finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, tad atbilstoši 
normatīvo aktu regulējumam, tam attiecīgi ir jābūt nostiprinātam Zemesgrāmatā.

Noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka finansējuma saņēmējs ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Pasākuma ietvaros  tiks īstenoti stratēģiski svarīgam projektam noteiktie pienākumi un obligātie projekta informācijas un publicitātes pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ņemot vērā, ka sākotnēji plānotais 3.1.1.1.pasākums ir iekļauts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 9.sadaļā “Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks”.  Noteikumu projektā ir noteikts pienākums finansējuma saņēmējam nodrošināt papildus komunikācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam un stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā ir jāizstrādā stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai (piemēram, projekta atklāšanas, vidusposma vai noslēguma fāzē), kā arī  komunikācijas plāns jāiesniedz informācijai arī atbildīgajā iestādē. Tāpat finansējuma saņēmējam ir jānodrošina visu minēto projektu komunikācijas aktivitāšu īstenošanu (īpaši, plašāka mēroga publicitātes pasākumi, preses relīzes)  ciešā sadarbībā ar atbildīgo iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākuma ietvaros projektu atlase tiks veikta atbilstoši jau izstrādātajiem un ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 2023.gada 18.jūlija lēmumu apstiprinātajiem 3.1.1.1. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.  Vienlaikus tiks veikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju tehniskie precizējumi.

Noteikumu projekts iekļauj nosacījumu, ka Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma. Šis nosacījums ir iekļauts noteikumu projektā, jo pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei.

Intervences kategorija*
Visas pasākumu ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 100 “Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls”.

*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.

Nē

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota dzelzceļa infrastruktūra  un ieguvēji būs pasažieri un ar tiem saistītie citu transporta veidu satiksmes dalībnieki.

Tiesiskais regulējums attiecas uz VAS "Latvijas dzelzceļš" kā finansējuma saņēmēju un SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā sadarbības partneri.

Jā

Nē

Nē

Nē

-