24-TA-590: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72 ir apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns). Plāna 3.rīcības virziena “Būvniecības nozares pasākumi” ietvaros paredzēts ieviest 3.1.1.pasākumu “Pazemināt elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (turpmāk – EDLUS) ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)”, kā arī 3.1.4.pasākumu “Samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (turpmāk – VEDLUDB) datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %”, kas nozīmē, ka Elektroniskās darba laika uzskaites dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros ne vairāk kā par 15 % varēs atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.
Lai izstrādātu būvniecības nozares priekšlikumus jaunajam plānam tika izveidota ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē priekšlikumu izstrādes darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuru vadīja EM, un kurā darbojās VID, FM, SM pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri – LDDK, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība u.c.. Darba grupa rūpīgi izanalizēja līdz šim paveikto ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ka arī izstrādāja jaunus priekšlikumus. Būvniecības nozarē kopš 2015.gada konsekventi tika īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kas ir vērsti uz nozares sakārtošanu kopumā. Analizējot situāciju šobrīd, darba grupa kopā ar nozares sociālajiem partneriem ir apzinājusi nepieciešamību uzlabot situācijas kontroli mazākos būvniecības laukumos, kā arī pievērst uzmanību, lai ieviestie pasākumi darbotos pilnvērtīgi. Darba grupa ierosināja veikt pasākumus EDLUS ieviešanas kontroles stiprināšanai un plašākai pielietošanai.
Darba grupa ir konstatējusi, ka divi iedarbīgākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvlaukumos ir elektroniskā darba laika uzskaite un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu. Tāpēc, lai veicinātu EDLUS izmantošanu, tika nolemts iekļaut plānā pasākumus par EDLUS plašāku izmantošanu (skatīt plāna 3.1.1., 3.1.4., 3.3.2.pasākumus). Šie pasākumi tiek plānoti kopā ar stingrākiem VID kontroles pasākumiem, kas ir iekļauti plānā un kopumā veicinās nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanu, darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu, kā arī sniegs datus nozares situācijas analīzei un uzraudzībai (skatīt plāna 3.1.5 un 3.1.3.pasākumus).
Pamatojies uz VID sniegtām prognozēm, provizoriskajiem budžeta ieņēmumiem plāna 3.1.1.pasākumam “Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)” neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1,22 milj. euro, 2026.gadā – 1,25 milj. euro un 2027.gadā – 1,28 milj. euro apmērā.
Saistībā ar plāna 3.1.4. pasākuma “VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20% līdz 15%” fiskālo efektu, provizoriskie nodokļu ieņēmumi no iespējamās nedeklarētās darba algas samazināšanas varētu veidot 26 tūkst. euro gadā.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskie pasūtījumi veido aptuveni pusi no visiem būvdarbu pasūtījumiem. Pamatojoties uz 2023.gada statistikas datiem, var prognozēt, ka plāna 3.1.1.pasākumā minētais attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu tiek aplēstas aptuveni 100-200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Lai uzlabotu elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma darbību, kā arī uzlabotu tā sniegumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, nepieciešams veikt plašāku un stingrāku elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzraudzību, veicot pārbaudes būvobjektos, kā arī šo uzraudzību balstīt uz risku novērtējumiem un analīzi, nepieciešamības gadījumā, plašāk izmantojot būvniecības informācijas sistēmas datus.
Gatavojot priekšlikumus plānam, darba grupa vērtēja vairākus pasākums un plānā iekļautie pasākumi tika izvēlēti kā optimāli – ar mazāku administratīvo slogu pret sasniedzamo rezultātu. Tādējādi kompensējošie pasākumi netiek paredzēti.
Lai izstrādātu būvniecības nozares priekšlikumus jaunajam plānam tika izveidota ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē priekšlikumu izstrādes darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuru vadīja EM, un kurā darbojās VID, FM, SM pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri – LDDK, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība u.c.. Darba grupa rūpīgi izanalizēja līdz šim paveikto ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ka arī izstrādāja jaunus priekšlikumus. Būvniecības nozarē kopš 2015.gada konsekventi tika īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kas ir vērsti uz nozares sakārtošanu kopumā. Analizējot situāciju šobrīd, darba grupa kopā ar nozares sociālajiem partneriem ir apzinājusi nepieciešamību uzlabot situācijas kontroli mazākos būvniecības laukumos, kā arī pievērst uzmanību, lai ieviestie pasākumi darbotos pilnvērtīgi. Darba grupa ierosināja veikt pasākumus EDLUS ieviešanas kontroles stiprināšanai un plašākai pielietošanai.
Darba grupa ir konstatējusi, ka divi iedarbīgākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvlaukumos ir elektroniskā darba laika uzskaite un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu. Tāpēc, lai veicinātu EDLUS izmantošanu, tika nolemts iekļaut plānā pasākumus par EDLUS plašāku izmantošanu (skatīt plāna 3.1.1., 3.1.4., 3.3.2.pasākumus). Šie pasākumi tiek plānoti kopā ar stingrākiem VID kontroles pasākumiem, kas ir iekļauti plānā un kopumā veicinās nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanu, darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu, kā arī sniegs datus nozares situācijas analīzei un uzraudzībai (skatīt plāna 3.1.5 un 3.1.3.pasākumus).
Pamatojies uz VID sniegtām prognozēm, provizoriskajiem budžeta ieņēmumiem plāna 3.1.1.pasākumam “Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)” neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1,22 milj. euro, 2026.gadā – 1,25 milj. euro un 2027.gadā – 1,28 milj. euro apmērā.
Saistībā ar plāna 3.1.4. pasākuma “VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20% līdz 15%” fiskālo efektu, provizoriskie nodokļu ieņēmumi no iespējamās nedeklarētās darba algas samazināšanas varētu veidot 26 tūkst. euro gadā.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskie pasūtījumi veido aptuveni pusi no visiem būvdarbu pasūtījumiem. Pamatojoties uz 2023.gada statistikas datiem, var prognozēt, ka plāna 3.1.1.pasākumā minētais attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu tiek aplēstas aptuveni 100-200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Lai uzlabotu elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma darbību, kā arī uzlabotu tā sniegumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, nepieciešams veikt plašāku un stingrāku elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzraudzību, veicot pārbaudes būvobjektos, kā arī šo uzraudzību balstīt uz risku novērtējumiem un analīzi, nepieciešamības gadījumā, plašāk izmantojot būvniecības informācijas sistēmas datus.
Gatavojot priekšlikumus plānam, darba grupa vērtēja vairākus pasākums un plānā iekļautie pasākumi tika izvēlēti kā optimāli – ar mazāku administratīvo slogu pret sasniedzamo rezultātu. Tādējādi kompensējošie pasākumi netiek paredzēti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – likums) ir nepieciešami, lai paplašinātu EDLUS lietošanu arī mazākos būvniecības objektos, tādējādi uzlabojot darba laika uzskaiti un nodokļu nomaksas disciplīnu. Vienlaikus nepieciešams uzlabot VEDLUDB datu kvalitāti, samazinot VEDLUDB datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu šobrīd vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē tiek iekļauta informācija par trešās grupas būves būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir 350 000 euro vai vairāk.
EDLUS reģistrētie dati ietver arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētos pārtraukumus darbā. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam regulējumam darba dēvēji un darba ņēmēji var vienoties par pārtraukumu izmantošanu un ilgumu. Tādējādi galvenie būvdarbu veicēji izvēlējās dažādus risinājumus attiecībā uz pārtraukumu uzskaiti EDLUS – to ietverot vai neietverot EDLUS uzskaitītajos datos. Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka EDLUS reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 20 procentiem var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvniecības laukumā. Tomēr konstatēts, ka šāda pieļaujamā novirze ir pārāk liela un ievērojami pārsniedz Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu (uz 8 stundu darba dienu pieļaujama 2 stundu novirze). Ņemot vērā, ka darbinieki ierodas pirms darba laika, lai sagatavotos darbam un pēc darba uzkavējas, lai sagatavotos doties mājās, šī novirze nevarētu pilnībā sakrist ar Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu. Darba grupā iesaistītie nozares pārstāvji ir piekrituši šādam precizējumam.
EDLUS reģistrētie dati ietver arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētos pārtraukumus darbā. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam regulējumam darba dēvēji un darba ņēmēji var vienoties par pārtraukumu izmantošanu un ilgumu. Tādējādi galvenie būvdarbu veicēji izvēlējās dažādus risinājumus attiecībā uz pārtraukumu uzskaiti EDLUS – to ietverot vai neietverot EDLUS uzskaitītajos datos. Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka EDLUS reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 20 procentiem var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvniecības laukumā. Tomēr konstatēts, ka šāda pieļaujamā novirze ir pārāk liela un ievērojami pārsniedz Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu (uz 8 stundu darba dienu pieļaujama 2 stundu novirze). Ņemot vērā, ka darbinieki ierodas pirms darba laika, lai sagatavotos darbam un pēc darba uzkavējas, lai sagatavotos doties mājās, šī novirze nevarētu pilnībā sakrist ar Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu. Darba grupā iesaistītie nozares pārstāvji ir piekrituši šādam precizējumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Plāna izstrādes darba grupa ir konstatējusi, ka arī būvdarbos, kuru vērtība ir mazāka par 350 000 euro, ir nepieciešams izmantot EDLUS, lai mazinātu nedeklarēto darba stundu skaitu būvlaukumā.
2. Šobrīd ir pieļaujams VEDLUDB datu ticamības diapazons līdz 20 %, kas savulaik tika pieļauts, lai darbinieki varētu ierēķināt darba pauzes, piemēram, pusdienu pārtraukumu un laiku no rīta pirms darba un vakarā pēc darba. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes darba grupā tika konstatēts, ka šāds datu ticamības diapazons tomēr ir pārāk liels, tāpēc to ir nepieciešams samazināt līdz 15%.
2. Šobrīd ir pieļaujams VEDLUDB datu ticamības diapazons līdz 20 %, kas savulaik tika pieļauts, lai darbinieki varētu ierēķināt darba pauzes, piemēram, pusdienu pārtraukumu un laiku no rīta pirms darba un vakarā pēc darba. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes darba grupā tika konstatēts, ka šāds datu ticamības diapazons tomēr ir pārāk liels, tāpēc to ir nepieciešams samazināt līdz 15%.
Risinājuma apraksts
1. Lai īstenotu plānu, nepieciešams grozīt likuma 116.panta pirmās daļas 7. punktu, samazinot būvdarbu uzsākšanas izmaksas no 350 000 euro uz 170 000 euro, no kuras būvdarbu veicējam nepieciešams iesniegt informāciju VEDLUDB.
2. Grozīt 115.panta otro daļu, samazinot VEDLUDB datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %.
2. Grozīt 115.panta otro daļu, samazinot VEDLUDB datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ieņēmumu palielinājums tiks iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" (24-TA-2000) iekļautajām nodokļu ieņēmumu prognozēm. (Ministru kabineta 20.08.2024. sēdes protokols Nr.32, 61. §)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Būvkomersanti, kuriem jāievieš EDLUS būvobjektos, kas palielinās administratīvo slogu un izmaksas.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem datiem no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskais pasūtījums veido aptuveni pusi no būvdarbu pasūtījumiem, pamatojoties uz 2023. gada statistikas datiem, var prognozēt, ka plāna 3.1.1.pasākumā minētais s attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu var veidot aptuveni100-200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem datiem no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskais pasūtījums veido aptuveni pusi no būvdarbu pasūtījumiem, pamatojoties uz 2023. gada statistikas datiem, var prognozēt, ka plāna 3.1.1.pasākumā minētais s attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu var veidot aptuveni100-200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Tiks ieviesta darba laika uzskaite mazākos objektos
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 220 000
0
1 250 500
1 281 800
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 220 000
0
1 250 500
1 281 800
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
1 220 000
0
1 250 500
1 281 800
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 220 000
0
1 250 500
1 281 800
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
1 220 000
1 250 500
1 281 800
5.1. valsts pamatbudžets
0
1 220 000
1 250 500
1 281 800
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
VID veiktais fiskālā efekta aprēķins balstās uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par 2022. gada kopējo vērtību būvdarbiem publisko iepirkumu un privātmāju segmentos, kuriem paziņojumā norādītā līgumcena ir no 170 tūkst. EUR līdz 350 tūkst. EUR, vai arī apbūves platība paredz vērtību diapazonā no 170 tūkst. EUR līdz 350 tūkst. (balstoties uz pieņēmumu, ka viena kvadrātmetra apbūves izmaksas veido 1,5 tūkst. euro). Ņemot vērā ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā (saskaņā ar SSE Rīga publicētā pētījuma datiem par 2023.gadu – 34,2%) un VID vērtējumā noteikto VEDLUDB preventīvo efektu, neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1 220,00 tūkst. euro apmērā. Balstoties uz Finanšu ministrijas Prognozēšanas darba grupas informāciju par inflāciju (2,5% gadā), turpmākais fiskālais ieguvums ir aplēsts: 2026.gadā – 1 250,5 tūkst. euro un 2027.gadā – 1 281,8 tūkst. euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ieņēmumu palielinājums tiks iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" iekļautajām nodokļu ieņēmumu prognozēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pasākumi ir definēti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72), kas jau tika apspriests ar sabiedrību, sociālajiem un sadarbības partneriem.
Plāna 3.rīcības virziena “Būvniecības nozares pasākumi” 3.1.1.pasākums paredz pazemināt elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro), savukārt 3.1.4.pasākums paredz samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %”.
Plāna 3.rīcības virziena “Būvniecības nozares pasākumi” 3.1.1.pasākums paredz pazemināt elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro), savukārt 3.1.4.pasākums paredz samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi