Anotācija (ex-ante)

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72 ir apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns). Plāna 3.rīcības virziena “Būvniecības nozares pasākumi” ietvaros paredzēts ieviest 3.1.1.pasākumu “Pazemināt elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (turpmāk – EDLUS) ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)”, kā arī 3.1.4.pasākumu “Samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (turpmāk – VEDLUDB) datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %”, kas nozīmē, ka Elektroniskās darba laika uzskaites dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros ne vairāk kā par 15 % varēs atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.
Lai izstrādātu būvniecības nozares priekšlikumus jaunajam plānam tika izveidota ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē priekšlikumu izstrādes darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuru vadīja EM, un kurā darbojās VID, FM, SM pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri – LDDK, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība u.c.. Darba grupa rūpīgi izanalizēja līdz šim paveikto ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ka arī izstrādāja jaunus priekšlikumus. Būvniecības nozarē kopš 2015.gada konsekventi tika īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kas ir vērsti uz nozares sakārtošanu kopumā. Analizējot situāciju šobrīd, darba grupa kopā ar nozares sociālajiem partneriem ir apzinājusi nepieciešamību uzlabot situācijas kontroli mazākos būvniecības laukumos, kā arī pievērst uzmanību, lai ieviestie pasākumi darbotos pilnvērtīgi. Darba grupa ierosināja veikt pasākumus EDLUS ieviešanas kontroles stiprināšanai un plašākai pielietošanai. 
Darba grupa ir konstatējusi, ka divi iedarbīgākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvlaukumos ir elektroniskā darba laika uzskaite un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu. Tāpēc, lai veicinātu EDLUS izmantošanu, tika nolemts iekļaut plānā pasākumus par EDLUS plašāku izmantošanu (skatīt plāna 3.1.1., 3.1.4., 3.3.2.pasākumus). Šie pasākumi tiek plānoti kopā ar stingrākiem VID kontroles pasākumiem, kas ir iekļauti plānā un kopumā veicinās nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanu, darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu, kā arī sniegs datus nozares situācijas analīzei un uzraudzībai (skatīt plāna 3.1.5 un 3.1.3.pasākumus). 
Pamatojies uz VID sniegtām prognozēm, provizoriskajiem budžeta ieņēmumiem plāna 3.1.1.pasākumam “Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)” neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1,22 milj. euro, 2026.gadā – 1,25 milj. euro un 2027.gadā – 1,28 milj. euro apmērā.
Saistībā ar plāna 3.1.4. pasākuma “VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20% līdz 15%” fiskālo efektu, provizoriskie nodokļu ieņēmumi no iespējamās nedeklarētās darba algas samazināšanas varētu veidot 26 tūkst. euro gadā.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskie pasūtījumi veido aptuveni pusi no visiem būvdarbu pasūtījumiem. Pamatojoties uz 2023.gada statistikas datiem, var prognozēt, ka plāna 3.1.1.pasākumā minētais attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu tiek aplēstas aptuveni 100-200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Lai uzlabotu elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma darbību, kā arī uzlabotu tā sniegumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, nepieciešams veikt plašāku un stingrāku elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzraudzību, veicot pārbaudes būvobjektos, kā arī šo uzraudzību balstīt uz risku novērtējumiem un analīzi, nepieciešamības gadījumā, plašāk izmantojot būvniecības informācijas sistēmas datus.
Gatavojot priekšlikumus plānam, darba grupa vērtēja vairākus pasākums un plānā iekļautie pasākumi tika izvēlēti kā optimāli – ar mazāku administratīvo slogu pret sasniedzamo rezultātu. Tādējādi kompensējošie pasākumi netiek paredzēti.