22-TA-2055: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) iniciatīvas saistībā ar 2022. gada 19. maija grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā:
1) militārajam darbiniekam piešķir un izmaksā Atlīdzības likuma 19. panta 2.2 un 2.3 daļā minēto pabalstu;
2) militārā darbinieka mantiniekiem piešķir un izmaksā Atlīdzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minēto pabalstu;
3) sedz ar militārā darbinieka apbedīšanu saistītos izdevumus.
1) militārajam darbiniekam piešķir un izmaksā Atlīdzības likuma 19. panta 2.2 un 2.3 daļā minēto pabalstu;
2) militārā darbinieka mantiniekiem piešķir un izmaksā Atlīdzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minēto pabalstu;
3) sedz ar militārā darbinieka apbedīšanu saistītos izdevumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar 2022. gada 21. aprīļa likumu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” tika ieviesta jauna NBS nodarbināto civilpersonu grupa – militārie darbinieki. Militārie darbinieki ir noteiktās jomas apmācīti un pieredzējuši aizsardzības nozares darbinieki, kurus atbilstoši savai kompetencei plānots regulāri iesaistīti NBS militārajās mācībās. Sākotnēji šie amati tiks izveidoti šādām profesijām: pavāriem (militāro mācību laikā nodrošinās ēdināšanas iespējas), autovadītājiem (militāro mācību laikā nodrošinās transportēšanu), tehniskās apkopes speciālistiem (militāro mācību laikā nodrošinās remontu), kā arī speciālistiem, kas sniegs ģeodēzisko, kartogrāfisko vai ģeotelpiskās informācijas atbalstu NBS.
Ņemot vērā, ka militāro mācību laikā militāro darbinieku veselība un dzīvība neatkarīgi no veicamajiem amata pienākumiem būs pakļauta paaugstinātam riskam, 2022. gada 19. maijā tika izdarīti grozījumi Atlīdzības likuma 19. pantā, paredzot, ka:
- ja militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo viņu veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), viņiem izmaksā šā panta 2.2 vai 2.3 daļā minēto vienreizēju pabalstu;
- ja militārie darbinieki gājuši bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miruši gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, viņi tiek apbedīti par valsts budžeta līdzekļiem un to laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto vienreizēju pabalstu.
Minēto grozījumu mērķis ir bijis noteikt, ka par militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma rezultātā gūto veselības bojājumu vai iestājušos bojāeju vai nāvi pabalsts pienāksies neatkarīgi no tā, vai tika pildīti veselībai vai dzīvībai bīstami darba pienākumi MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 565) 6.1 punkta izpratnē. Savukārt, ja militārā darbinieka veselības bojājumam vai bojāejai (nāvei) nav saistības ar militārajām mācībām, militārais darbinieks vai viņa mantinieki varēs pretendēt uz pabalstu tikai tad, ja militārais darbinieks pildījis MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" 6.1 punktā minētos veselībai vai dzīvībai bīstamus darba pienākumus.
Ņemot vērā, ka militāro mācību laikā militāro darbinieku veselība un dzīvība neatkarīgi no veicamajiem amata pienākumiem būs pakļauta paaugstinātam riskam, 2022. gada 19. maijā tika izdarīti grozījumi Atlīdzības likuma 19. pantā, paredzot, ka:
- ja militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo viņu veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), viņiem izmaksā šā panta 2.2 vai 2.3 daļā minēto vienreizēju pabalstu;
- ja militārie darbinieki gājuši bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miruši gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, viņi tiek apbedīti par valsts budžeta līdzekļiem un to laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto vienreizēju pabalstu.
Minēto grozījumu mērķis ir bijis noteikt, ka par militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma rezultātā gūto veselības bojājumu vai iestājušos bojāeju vai nāvi pabalsts pienāksies neatkarīgi no tā, vai tika pildīti veselībai vai dzīvībai bīstami darba pienākumi MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 565) 6.1 punkta izpratnē. Savukārt, ja militārā darbinieka veselības bojājumam vai bojāejai (nāvei) nav saistības ar militārajām mācībām, militārais darbinieks vai viņa mantinieki varēs pretendēt uz pabalstu tikai tad, ja militārais darbinieks pildījis MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" 6.1 punktā minētos veselībai vai dzīvībai bīstamus darba pienākumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk –MK noteikumi Nr. 565), kas nosaka kārtību, kādā:
- piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (1.2.apakšpunkts);
- amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (1.3.apakšpunkts);
- sedz ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus, ja amatpersona (darbinieks) gājusi bojā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (1.4.apakšpunkts).
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 565 6.1punktam veselības bojājuma vai nāves pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona (darbinieks), kuras amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku), ir cietusi:
6.1 1. aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot medicīnisko vai cita veida palīdzību atbilstoši amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumiem;
6.1 2. pārvietojoties specializētā transportlīdzeklī ar ieslēgtām bākugunīm, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, tai skaitā veicot meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un dzēšanu vai tehnisko līdzekļu paaugstināta riska sagatavošanas darbus, kā arī zemūdens meklēšanas darbus;
6.1 3. veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;
6.1 4. veicot reaģēšanas vai neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, kā arī veicot radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;
6.1 5. tieši nodrošinot personu aizturēšanu, kā arī administratīvā soda (administratīvais arests), drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;
6.1 6. piedaloties institūcijas vadītāja noteiktajā speciālajā apmācībā, treniņnodarbībās vai sporta pasākumos, kas ir tieši saistīti ar iestādes pamatfunkciju veikšanu;
6.1 7. veicot normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai;
6.1 8. apmeklējot militāros objektus, bruņoto spēku vienību dislokācijas vietas un mācību poligonus, kā arī apsekojot vietas, kur iespējama saskare ar nesprāgušu munīciju;
6.1 9. veicot amata (dienesta, darba) pienākumus ārvalstī, tai skaitā piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, un ciešot karadarbībā, pilsoņu karā, bruņotā konfliktā, terora aktā, ārvalsts sankcionētā vardarbībā, dabas vai citā katastrofā vai citos nepārvaramas varas apstākļos;
6.1 10. veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildi vai veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;
6.1 11. veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības pasākumu veikšanu un valsts noslēpuma aizsardzību.
Militārā darbinieka dalība militārajās mācībās var nebūt tieši saistīta ar MK noteikumi Nr. 565 6.1 punktā uzskaitīto pienākumu veikšanu. Tādējādi secināms, ka MK noteikumi Nr. 565 pašlaik neaptver gadījumus, kad militārais darbinieks guvis veselības bojājumu vai gājis bojā (miris) militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma rezultātā. Tāpēc MK noteikumi Nr.565 ir jāpapildina ar attiecīgu regulējumu.
- piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (1.2.apakšpunkts);
- amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (1.3.apakšpunkts);
- sedz ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus, ja amatpersona (darbinieks) gājusi bojā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (1.4.apakšpunkts).
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 565 6.1punktam veselības bojājuma vai nāves pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona (darbinieks), kuras amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku), ir cietusi:
6.1 1. aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot medicīnisko vai cita veida palīdzību atbilstoši amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumiem;
6.1 2. pārvietojoties specializētā transportlīdzeklī ar ieslēgtām bākugunīm, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, tai skaitā veicot meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un dzēšanu vai tehnisko līdzekļu paaugstināta riska sagatavošanas darbus, kā arī zemūdens meklēšanas darbus;
6.1 3. veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;
6.1 4. veicot reaģēšanas vai neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, kā arī veicot radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;
6.1 5. tieši nodrošinot personu aizturēšanu, kā arī administratīvā soda (administratīvais arests), drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;
6.1 6. piedaloties institūcijas vadītāja noteiktajā speciālajā apmācībā, treniņnodarbībās vai sporta pasākumos, kas ir tieši saistīti ar iestādes pamatfunkciju veikšanu;
6.1 7. veicot normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai;
6.1 8. apmeklējot militāros objektus, bruņoto spēku vienību dislokācijas vietas un mācību poligonus, kā arī apsekojot vietas, kur iespējama saskare ar nesprāgušu munīciju;
6.1 9. veicot amata (dienesta, darba) pienākumus ārvalstī, tai skaitā piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, un ciešot karadarbībā, pilsoņu karā, bruņotā konfliktā, terora aktā, ārvalsts sankcionētā vardarbībā, dabas vai citā katastrofā vai citos nepārvaramas varas apstākļos;
6.1 10. veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildi vai veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;
6.1 11. veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības pasākumu veikšanu un valsts noslēpuma aizsardzību.
Militārā darbinieka dalība militārajās mācībās var nebūt tieši saistīta ar MK noteikumi Nr. 565 6.1 punktā uzskaitīto pienākumu veikšanu. Tādējādi secināms, ka MK noteikumi Nr. 565 pašlaik neaptver gadījumus, kad militārais darbinieks guvis veselības bojājumu vai gājis bojā (miris) militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma rezultātā. Tāpēc MK noteikumi Nr.565 ir jāpapildina ar attiecīgu regulējumu.
Risinājuma apraksts
Lai papildus noregulētu militāro darbinieku sociālās garantijas (nelames gadījuma pabalstu, pabalstu sakarā ar militārā darbinieka nāvi), tiek precizēta 1.2. un 1.3. apakšpunkta, kā arī 22.1 un 23.1punkta redakcija. Vienlaikus MK noteikumi Nr. 565 tiek papildināti ar 1.4.1 apakšpunktu un 7.3 un 7.4punktu.
Atbilstoši grozījumiem militārajiem darbiniekiem nelaimes gadījuma pabalstu izmaksas ne tikai 6.1 punktā minētajos gadījumos, bet arī tad, ja ir spēkā šādi nosacījumi:
- nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;
- militārais darbinieks ir guvis šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;
- komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;
- tās institūcijas (Nacionālo bruņoto spēku vai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras), kurā militārais darbinieks pilda darba pienākumus, vadītājs vai tā pilnvarotā persona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 565 6.punktam nelaimes gadījumu izmeklēs instucijas vadītāja vai tā pilnvarotās personas izveidotā komisija. Savukārt veselības bojājuma smaguma pakāpi militārajiem darbiniekiem, tāpat kā citiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām, noteiks Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu militārajam darbiniekam pieņems mēneša laikā pēc Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par militārajam darbniekam piešķirto invaliditātes grupu. Lēmuma pieņemšanas kārtība tiks atrunāta iekšējā normatīvajā aktā.
Atbilstoši grozījumiem militārajiem darbiniekiem nelaimes gadījuma pabalstu izmaksas ne tikai 6.1 punktā minētajos gadījumos, bet arī tad, ja ir spēkā šādi nosacījumi:
- nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;
- militārais darbinieks ir guvis šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;
- komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;
- tās institūcijas (Nacionālo bruņoto spēku vai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras), kurā militārais darbinieks pilda darba pienākumus, vadītājs vai tā pilnvarotā persona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 565 6.punktam nelaimes gadījumu izmeklēs instucijas vadītāja vai tā pilnvarotās personas izveidotā komisija. Savukārt veselības bojājuma smaguma pakāpi militārajiem darbiniekiem, tāpat kā citiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām, noteiks Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu militārajam darbiniekam pieņems mēneša laikā pēc Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par militārajam darbniekam piešķirto invaliditātes grupu. Lēmuma pieņemšanas kārtība tiks atrunāta iekšējā normatīvajā aktā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Militārie darbinieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā militārajiem darbiniekiem piešķir Atlīdzības likuma 19. pantā minētās sociālās garantijas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt gadījumu skaitu attiecībā uz nelaimes gadījumiem, veselības bojājumiem un nāves gadījumiem, līdz ar to nav iespējams prognozēt precīzu finansējuma apmēru pabalstiem. Ņemot vērā atviegloto militāro apmācību un ierobežoto mācību skaitu, prognozējams, ka nelaimes gadījumi militārajiem darbiniekiem mācību laikā nebūs regulāri un skaita ziņā nozīmīgi, attiecīgi arī papildus nepieciešamais finansējums nav ievērojams.
Teorētiski nelaimes gadījumi militārajiem darbiniekiem militāro mācību laikā nebūs vairāk par 3 līdz 4 gūtām vieglām traumām uz 100 cilvēkiem gada laikā. 2-3 gadu laikā var būt 1-2 vidēji smagas traumas. Bojāeja, smagi veselības bojājumi un invaliditāte ir maz ticama, jo nav atbilstošu risku.
Finansējums pabalstiem tiks nodrošināts no Aizsardzības ministrijas programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” ietvaros.
Teorētiski nelaimes gadījumi militārajiem darbiniekiem militāro mācību laikā nebūs vairāk par 3 līdz 4 gūtām vieglām traumām uz 100 cilvēkiem gada laikā. 2-3 gadu laikā var būt 1-2 vidēji smagas traumas. Bojāeja, smagi veselības bojājumi un invaliditāte ir maz ticama, jo nav atbilstošu risku.
Finansējums pabalstiem tiks nodrošināts no Aizsardzības ministrijas programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts skar šauru personu loku - militāros darbiniekus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Nacionālie bruņotie spēki
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi