Anotācija (ex-ante)

Ar grozījumiem Spēkā stāšanās likumā, kas Saeimā pieņemti 2021.gada 30.septembrī un stājušies spēkā 2021.gada 29.oktobrī (turpmāk - Spēkā stāšanās likuma grozījumi), dalītā īpašuma gadījumiem piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesībām par maksu. 
Spēkā stāšanās likuma 42.panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40.un 41.panta prasības piemēro ar 2024.gada 1.janvāri.
Spēkā stāšanās likuma 42.panta sestajā daļā noteikts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2023.gada 1.oktobrim noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem saskaņā ar 38.panta otro daļu.
Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrajai daļai būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.
Ņemot vērā minētos Spēkā stāšanās likuma grozījumus ir sagatavots MK noteikumu Nr.350 grozījumu projekts (turpmāk - noteikumu projekts).
Papildus, lai novērstu konstatētās neatbilstības, noteikumu projektā ir ietverti redakcionāli MK noteikumu Nr.350 grozījumi.

Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.350 izdošanas tiesiskais pamatojums, papildinot to ar atsauci uz Spēkā stāšanās likuma 38.panta septīto daļu, kurā Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem saskaņā ar šā panta otro daļu. Atbilstoši iepriekš minētajam MK noteikumi Nr.350 tiek papildināti ar jaunu 1.5.apakšpunktu.
Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr.350 1.3.apakšpunkts, kas paredzēja, ka šie noteikumi noteic neizpirktās pilsētu zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus, kā arī pilsētu zemes nomas tipveida līgumu (MK noteikumu Nr.350 pielikums), kā arī attiecīgi tiek svītrota MK noteikumu Nr.350 6.nodaļa "Neizpirktās pilsētu zemes iznomāšana" un MK noteikumu Nr.350 pielikums "Pilsētu zemes nomas tipveida līgums". Minētie grozījumi attiecībā uz neizpirktās pilsētu zemes nomu ietverti noteikumu projektā ņemot vērā ar Spēkā Stāšanās likuma grozījumiem ieviesto zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu, kā arī sagatavotos grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Nr.55/Lp14 Saeimā izskatīti 1.lasījumā 2023.gada 12.janvārī), ar kuriem noteikts, ka dzīvojamās ēkas īpašniekam vai augļu dārza lietotājam, kuram zemes lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir likumiskas zemes lietošanas tiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi (likumprojektā ietvertā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta otrā daļa) un tiek svītrots deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt pilsētu zemes nomas tipveida līgumu un noteikt zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību.
Ar noteikumu projektu tiek grozīta MK noteikumu Nr.350 2.nodaļa, izsakot tās nosaukumu jaunā redakcijā "Apbūvēta zemesgabala iznomāšana un likumiskā lietošana" un šajā nodaļā ietverot nosacījumus dalītā īpašuma gadījumiem atbilstoši Spēkā stāšanās likumā noteiktajam par zemes likumisko lietošanu, kā arī nosacījumus par apbūvēta zemesgabala iznomāšanu uz tās esošas būves lietotājam - nomniekam (saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.97), iznomājot publiskas personas īpašumā esošu nomas objektu, kas sastāv no būves un zemes vienības, papildu maksājumos iekļauj arī maksu par zemes nomu, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas zemes nomu (MK noteikumu Nr.97 69., 79.punkts).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.350 7.punktu apbūvētu zemesgabalu iznomā tikai uz tā esošas būves lietotājam (nomniekam) un apbūvēta zemesgabala likumiskās lietošanas tiesības ir tikai uz tā esošās būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam (turpmāk – zemesgabala lietotājs).
Attiecībā uz publiskas personas zemes iznomāšanu (saskaņā ar MK noteikumos Nr.97 paredzēto, ka publiskas personas īpašumā esošu nomas objektu, kas sastāv no būves un zemes vienības, papildu maksājumos iekļauj arī maksu par zemes nomu, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas zemes nomu) ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.350 tiek papildināti ar jaunu 8.¹ punktu, kas paredz, ka nomas maksas noteikšanai var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Ja iznomā apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi un nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, nomas maksu nosaka visam nomas objektam kopā atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai (MK noteikumu Nr.350 8.¹ punktā faktiski tiek saglabāts šobrīd MK noteikumu Nr.350 18.punktā spēkā jau esošais regulējums, attiecīgi svītrojot MK noteikumu Nr.350 18.punktu).
Attiecībā uz Spēkā stāšanās likuma normu piemērošanu tiem gadījumiem, kuros patstāvīgas būves īpašnieks nav nostiprinājis savas īpašumtiesības zemesgrāmatā, skaidrojums ir sniegts Spēkā stāšanās likuma grozījumu anotācijā (anotācija pieejama:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument, turpmāk - Spēkā stāšanās likuma anotācija). Proti, Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādīts, ja runa ir par būvēm, ar kurām vispār nav skaidra statusa, zemes īpašnieks varēs veikt atbilstošas darbības būvju īpašnieka noskaidrošanai un attiecīgi zaudējumu piedziņai no tā, vai arī prasīt būvi atzīt par zemes daļu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Savukārt, ja būvēm ir tiesiskais valdītājs, un nepastāv strīds par to, ka tiesiskais valdītājs ir būvju īpašnieks (zemes reformas vai privatizācijas likumu kontekstā), Spēkā stāšanās likuma grozījumos ietvertais regulējums netraucēs to piemērot šādiem gadījumiem līdzīgi, kā tas šobrīd ir piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās. Ievērojot Spēkā stāšanas likuma anotācijā norādīto, ar noteikumu projektu tiek paredzēts zemesgabala lietotāja pienākums iesniegt publiskas personas institūcijai, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (turpmāk arī attiecībā uz zemes likumisko lietošanu - zemesgabala iznomātājs), informāciju par būvi, ja uz apbūvēta zemesgabala esoša apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Citu informāciju, kas nepieciešama maksāšanas paziņojuma, rēķina vai zemesgabala lietošanas rakstveida vienošanās sagatavošanai zemesgabala iznomātājs iegūst no attiecīgajiem valsts reģistriem, piemēram, Valsts zemes dienesta, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas u.c. (MK noteikumu Nr.350 13.punkts).
Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrā daļa noteic, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām un ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā, kā arī būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru un šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam. Ņemot vērā Spēkā stāšanas likuma 38.panta otrajā daļā noteikto, ka būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par lietošanas maksas apmēru, MK noteikumu Nr.350 8.² punktā tiek paredzēts, ka publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (zemesgabala iznomātājs) zemesgabala lietotājam nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu atbilstoši šo noteikumu 9.punktam vai arī zemesgabala iznomātājs var izmantot Spēkā stāšanās likumā paredzētās tiesības un vienoties ar zemesgabala lietotāju par lietošanas maksas apmēru. Vienlaikus, ja zemesgabala iznomātājs un zemesgabala lietotājs rakstveidā nevienojas par zemesgabala lietošanas maksas apmēru, apbūvēta zemesgabala lietošanas maksas apmērs tiek noteikts atbilstoši Spēkā stāšanās likumā paredzētajam apmēram (MK noteikumu Nr.350 8.³ punkts).
Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma anotācijā sniegtajam skaidrojumam par likumiskās lietošanas maksas sadalījumu atkarībā no zemes likumiskās lietošanas attiecībās esošo subjektu skaita (proti, Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādīts: lietošanas maksa attiecas uz likumiskām zemes lietošanas tiesībām, nevis tiesību subjektu skaitu, kas tajās atrodas, t.i., ja vienās zemes likumiskās lietošanas tiesībās atrodas no vienas vai abām pusēm vairākas personas (zemes kopīpašnieki vai patstāvīgas būves dzīvokļu īpašnieki), tas nekādā veidā nemaina to, ka šī ir viena tiesiska attiecība, kuras ietvaros lietošanas maksa par zemi ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 euro gadā; šī likumprojekta kontekstā nav nozīmes, vai šāda maksa ir jāmaksā vai jāsaņem vienai vai vairākām personām, līdz ar to arī nebūtu tiesiska pamata reizināt šo maksu ar subjektu skaitu, kas atrodas attiecībās), ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.350 tiek papildināti ar jaunu 8.⁴ punktu, kas noteic, ja uz zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi vai, ja uz zemesgabala esošajai būvei ir vairāki kopīpašnieki vai tiesiskie valdītāji (zemesgabala lietotāji), vai zemesgabals ir kopīpašums, Spēkā stāšanās likumā noteiktā lietošanas maksa, neatkarīgi no zemes likumiskās lietošanas attiecībās esošo subjektu skaita, ir attiecināma uz visu zemesgabalu kopumā un sadalāma proporcionāli.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.350 9.punktu, zemesgabala iznomātājs zemesgabala lietotājam nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu, norādot lietošanā esošā zemesgabala platību, lietošanas maksas apmēru, samaksas termiņu un kārtību, tai skaitā nokavējuma procentus, kā arī citu pēc zemesgabala iznomātāja ieskatiem nepieciešamo informāciju.
Zemesgabala likumiskās lietošanas maksas aprēķina periods un samaksas kārtība tiek noteikta atbilstoši Spēkā stāšanās likumā paredzētajam, ja zemesgabala iznomātājs un zemesgabala lietotājs nevienojas citādi (saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38.panta trešo daļu lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi, un pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ). Ar noteikumu projektu tiek saglabāts MK noteikumos Nr.350 paredzētais, ka par maksājumu termiņu kavējumiem tiek aprēķināti nokavējuma procenti 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu (MK noteikumu Nr.350 16.punkts). Ja atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta trešajā daļā paredzētajam zemesgabala iznomātājs un zemesgabala lietotājs vienojas par citu lietošanas maksas samaksas kārtību, par to ir slēdzama rakstveida vienošanās.
Ņemot vērā, ka ar Spēkā stāšanās likumu piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesību institūtu, ar noteikumu projektu no MK noteikumiem Nr.350 tiek svītrots 10.punkts, kas paredzēja uzaicinājuma par nomas līguma noslēgšanu nosūtīšanu kā arī piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvara noteikšanu tiesas ceļā.
No MK noteikumiem Nr.350 tiek svītrots arī 11.punkts, kurā bija uzskaitīta informācija un dokumentācija, ko zemesgabala lietotājs iesniedz zemesgabala iznomātājam maksāšanas paziņojuma, rēķina vai līguma sagatavošanai. Tā vietā zemesgabala iznomātājs nepieciešamo informāciju iegūst no valsts publiskajiem reģistriem, vienlaikus, ja uz apbūvēta zemesgabala esoša apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ, informāciju par būvi zemesgabala iznomātājam iesniedz zemesgabala lietotājs (MK noteikumu Nr.350 13.punkts).
Papildus ar noteikumu projektu tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr.350 12.punkts attiecībā uz rīcību gadījumos, kad uz apbūvēta zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi.
Noteikumu projektā ietvertajā MK noteikumu Nr.350 23.un 24.punktā tiek noteikti gadījumi, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā paredzēta Spēkā stāšanās likumā.
Attiecīgi MK noteikumu Nr.350 23.punkts paredz, ka zemesgabala lietošanas maksu var samazināt par 50 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par Spēkā stāšanās likumā noteikto lietošanas maksas minimālo apmēru), ja izpildās visi šajā punktā minētie kritēriji (tas ir, uz apbūvētā zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā zemesgabala lietotāja dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus; zemesgabala lietotājam ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss vai I invaliditātes grupa vai viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai vismaz trīs nepilngadīgi bērni, vai pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja viņas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību un nav darba tiesiskajās attiecībās, un uz zemesgabala esošā būve ir deklarēta kā viņu dzīvesvieta; zemesgabala lietotāja parāds par attiecīgā apbūvētā zemesgabala lietošanu nav lielāks par 50 euro​​​​). Vienlaikus MK noteikumu Nr.350 24.punktā paredzēts, ka zemesgabala lietošanas maksu var samazināt par 90 % (bet tā nedrīkst būt mazāka par Spēkā stāšanās likumā noteikto lietošanas maksas minimālo apmēru), ja zemesgabala lietotājam ir piešķirts trūcīgās personas statuss un papildus ir izpildīti šo noteikumu 23.1.un 23.3.apakšpunktā minētie nosacījumi.
Ar noteikumu projektu paredzētais zemesgabala likumiskās lietošanas maksas samazinājums attiecīgi 50% vai 90% apmērā tiek noteikts atbilstoši tādiem pašiem kritērijiem, kādi jau šobrīd ir spēkā esoši nomas maksas samazināšanai (šobrīd spēkā esošo MK noteikumos Nr.350 23.un 24.punkta nosacījumi par nomas maksas samazināšanu).
Lai saņemtu šo noteikumu 23.vai 24.punktā minēto zemesgabala lietošanas maksas samazinājumu ir noslēdzama rakstveida vienošanās un zemesgabala lietotājam ir jāiesniedz zemesgabala iznomātājam dokumentus, kas apliecina apstākļu atbilstību šo noteikumu 23.vai 24.punktā minētajiem kritērijiem. Papildus zemesgabala lietotājam ir pienākums nekavējoties informēt zemesgabala iznomātāju, ja tā sniegtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, tai skaitā, ja sniegtā informācija/faktiskie apstākļi ir mainījušies (noteikumu projektā ietvertais MK noteikumu Nr.350 25.punkts).
Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr.350 22.punkts, kas konkrētos gadījumos paredzēja nomas maksas palielināšanu, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai. Attiecīgais punkts tiek svītrots ņemot vērā, ka Spēkā stāšanās likumā nav paredzēts, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs kādos gadījumos varētu tikt paaugstināts.
Noteikumu projektā ietvertais MK noteikumu Nr.350 26.punkts noteic gadījumus, kad zemesgabala iznomātājam ir tiesības, nosūtot zemesgabala nomniekam vai lietotājam rakstisku paziņojumu vai rēķinu, vienpusēji mainīt nomas vai lietošanas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru bez grozījumu izdarīšanas līgumā vai rakstveida vienošanā, proti, ja normatīvie akti paredz citu apbūvēta zemesgabala nomas vai lietošanas maksas aprēķināšanas kārtību; ja ar normatīvajiem aktiem tiek no jauna ieviesti uz apbūvētu zemesgabalu attiecināmi nodokļi un nodevas vai mainīts ar nodokli apliekamais objekts un normatīvajos aktos paredzēts zemesgabala lietotāja pienākums veikt attiecīgo nodokļu un nodevu samaksu; zemesgabala nomas gadījumā, ja mainās zemesgabala lietošanas faktiskās izmaksas (attiecīgs nosacījums par vienpusēju nomas vai lietošanas maksas apmēra maiņu ir paredzams nomas vai lietošanas līgumā). Minētajos gadījumos nomas vai lietošanas maksa vai citu saistīto maksājumu apmērs tiek mainīts ar dienu, kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos (MK noteikumu Nr.350 27.punkts).
Ievērojot Spēkā stāšanās likumā paredzēto, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir piesaistīts zemes kadastrālajai vērtībai, ar noteikumu projektu paredzēts, ka lietošanas maksu pārskata un maina, ja attiecīgajam apbūvētajam zemesgabalam tiek mainīta tā kadastrālā vērtība (MK noteikumu Nr.350 19.punkts).
Papildus ar noteikumu projektu tiek papildināts MK noteikumu Nr.350 8.nodaļa "Noslēguma jautājumi" paredzot pārejas nosacījumu, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksu, maksu par faktisko apbūvēta zemesgabala lietošanu vai neizpirktās pilsētu zemes nomas maksu par laikposmu līdz 2024.gada 1.janvārim nosaka saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2024.gada 1.janvārim (MK noteikumu Nr.350 135.¹ punkts), kā arī tiek precizēts MK noteikumu Nr.350 134.punkts, paredzot, ja uz zemesgabala atrodas publiskai personai nepiederoša un zemesgrāmatā nereģistrēta būve, attiecīgās būves lietotājs līdz būves tiesiskā statusa sakārtošanai maksā maksu par zemesgabala lietošanu atbilstoši Spēkā stāšanās likumā noteiktajam apmēram (ņemot vērā praksē pastāvošos gadījumos, kad par uz publiskas personas zemesgabala esošas būves tiesisko statusu pastāv strīds – noris tiesvedība, MK noteikumu Nr.350 134.punkts precizēts, paredzot būves lietotājam pienākumu līdz būves tiesiskā statusa sakārtošanai maksāt zemesgabala lietošanas maksu).
Vienlaikus norādāms, ka ievērojot Spēkā Stāšanās likuma anotācijā norādīto noteikumu projektā paredzētais regulējums ir piemērojams zemes likumiskās lietošanas attiecībām ne tikai ne tikai uz publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) piederošo zemi, bet arī uz publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) piekrītošo zemi ievērojot Spēkā stāšanās likuma 14.pantā noteiktos nosacījumus, kad Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, tai skaitā šā panta 1.un 3.punktā paredzēto, ka ēkas var būt uzceltas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes.

Papildus attiecībā uz Spēkā stāšanas likuma 38.panta otrajā daļā noteikto zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru - četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā, norādāms, ka ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2023.gada 2.maija spriedumu lietā Nr.2022-02-01 tiesa ir nospriedusi atzīt Spēkā stāšanās likuma 38.panta otro daļu (kurā noteikts likumiskās lietošanas maksas apmērs) un 42.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no 2024.gada 1.jūlija. Ņemot vērā minēto likumdevējam ir dots laiks līdz 2024.gada 1.jūlijam, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības, proti, likumdevējam uzdots pārskatīt zemes likumiskās lietošanas maksas noteikto apmēru.

Atbilstoši Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izteiktajam priekšlikumam tiek grozīts MK noteikumu Nr.350 29.6.apakšpunkts paredzot, ka bez izsoles organizēšanas neapbūvētu zemesgabalu var iznomāt ne tikai tādiem būvdarbiem, kas saistīti ar ielu būvniecības darbu procesu, bet arī citu būvdarbu veikšanas vajadzībām, proti, ja attiecīgais zemesgabals tiek izmantots tikai minēto būvdarbu nodrošināšanas vajadzībām (ja attiecīgais zemesgabals tiek izmantots nožogojumu, sastatņu, konteineru, estakāžu, būvmateriālu, mehānismu vai citu pagaidu konstrukciju novietošanai). Minētais grozījums veikts ievērojot, ka attīstoties dažādu objektu būvniecības procesam un ņemot vērā, ka nereti ir gadījumi, kad zemesgabalā, kurā tiek veikta būvniecība (pamatgabals) nav iespējams izvietot būvniecības darbiem nepieciešamās konstrukcijas, būvmateriālus un dažādus mehānismus (pārsvarā šāda situācija pastāv pilsētās, jo īpaši Rīgā), zemesgabala nomas izsoles rīkošana un dokumentācijas sagatavošana nav lietderīga un to veicot tiek kavēta attiecīgo būvdarbu uzsākšana, pie tam, ievērojot pamatgabalā notiekošo būvniecības procesu, par šādām neapbūvētām teritorijām interese citiem pretendentiem, kā vien būvniekiem, nav.

Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr.350 80.1.un 80.3.apakšpunkts, kā arī 86.un 87.punkts, lai novērstu konstatēto neatbilstību Civillikumā noteiktajam attiecībās uz apbūves tiesības nosacījumiem.
Saskaņā ar Civillikuma trešajā A nodaļā ietverto apbūves tiesības vispārējo regulējumu apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā (Civillikuma 1129.¹ pants). Ievērojot Civillikuma 1129.¹ pantā noteikto, ka uz apbūves tiesības pamata var tikt celtas gan nedzīvojamas ēkas, gan inženierbūves, atbilstoši tiek precizētas attiecīgās MK noteikumu Nr.350 normas.