Anotācija

Informācija par nekustamo īpašumu "Dravnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80560010211) Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums) un Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu:
1. Nekustamais īpašums pēc zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010211 sadales sastāv no divām zemes vienībām:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010674) 1,27 ha platībā;  
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010675) 1,07 ha platībā.
2. Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 321 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
3. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrēti apgrūtinājumi, nomas tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes. 
4. Kadastra informācijas sistēmā par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu veikti ieraksti:
4.1.    zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010675) 1,07 ha platībā, no kuras mežu platība – 1,07 ha.
4.2. apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (7312050201) – 0,0046 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi (7311050200) – 0,08 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu (7312050300) – 0,0003 ha;
- aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās (7313060000) – 0,68 ha;
- Daugavas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (7311020107) – 1,07 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas(aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos (7314020101) - 1,07 ha.
4.3. lietošanas mērķis – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101) 1,07 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Līdz ar to Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.

Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022. gada 11. augusta atzinumu Nr. 1-7.1/22/1937 Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā) daļa aptuveni 1,3503 ha platībā (pirms precizējumu veikšanas – atlikusī daļa bija nosakāma aptuveni 1,3771 ha platībā) ir izmantojama patstāvīgi atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Pēc Nekustamā īpašuma  zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010211 sadales Nekustamā īpašuma atlikušo (neatsavināmo) daļu veido zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010674) 1,27 ha platībā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmās daļas regulējumu, kas noteic, ka visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.¹ panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem, Rail Baltica projekta risinājumi paredz Nekustamā īpašuma atlikušai (neatsavināmai) daļai izveidot piekļuvi no jaunizbūvējamā pašvaldības nozīmes autoceļa. Risinājumi ir apstiprināti ar Ķekavas novada domes 2024. gada 13. marta lēmumu Nr. 27 (protokols Nr. 6) "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma "Dravnieki" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, sadalei" .  
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai, Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmai) daļai 1,27 ha platībā tiks nodrošināta piekļuve no projektētā valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. pantu EDzL 2022. gada 24. augustā nosūtīja Īpašniekam paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-1048 par nekustamā īpašuma "Dravnieki" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr.80560010211, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.
2023. gada 13. septembrī EDzL ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2781 nosūtīja Īpašniekam precizējumus atsavināšanas paziņojumā, norādot, ka projekta īstenošanas procesā ir precizētas Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās atsavināmās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010211 daļas robežas un platības un atsavināmā daļa pirms zemes sadales un kadastrālās uzmērīšanas veido 1,1497 ha.

2022. gada 26. septembrī sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk – Institūcija) saņemta Īpašnieka 2022. gada 23. septembra vēstule.
Īpašnieks informēja, ka Nekustamajā īpašumā ir esošs elektroapgādes un ūdensapgādes pieslēgums un pieteica prasījumus:
- Nekustamā īpašuma atlikušajā (neatsavināmajā) daļā nodrošināt likvidētā elektropieslēguma aizvietošanu ar jaunu elektropieslēgumu (16A, trīs fāzes) un izbūvēt ūdensapgādi, kas būtu līdzvērtīga šobrīd pieejamajai;  
- noteikt mežaudzes (koki, krūmi un šķelda), kas atrodas Nekustamā īpašuma daļā, vērtību pēc aktuālajām tirgus cenām;
- izbūvēt pie Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas pienākošu piebraucamo ceļu;
- ņemt vērā Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavinātās) daļas tirgus vērtības kritumu, jo turpmāk tai blakus būs valsts un starptautiska mēroga un nozīmes inženierbūve ar paaugstinātu trokšņu līmeni un vispārējo estētiku, kas neiederas blakus īpašumam ar skatu uz pļavu, mežu un Daugavu.

Faktisko apstākļu noskaidrošanai par Nekustamā īpašuma daļā izbūvēto ūdensapgādes sistēmu, Institūcija vērsās pašvaldībā un saņēma Ķekavas novada Būvvaldes 2022. gada 28. oktobra vēstuli Nr. 4-2/22/281, ar kuru tika informēta, ka Būvvaldes arhīvā atrodas 1994. gada 6. jūnijā ar Nr. 16 apstiprināts darba projekts "Dzīvojamās mājas rekonstrukcija un izstāžu zāle Rīgas raj. Daugmales pag. "Dravnieki" (turpmāk – Projekts). Pašvaldība vērsa uzmanību, ka Projektā kā ūdens avots norādīts “grodu aka ar tajā uzstādītu sūkni ūdens padevei uz spiedrezervuāru, kas novietots mājas pagrabā"; kanalizācija: divas nosēdakas, bet elektriskā apgaismošana – ievads ēkā no gaisa elektrotīkla. Papildus minētajam pašvaldība 2022. gada 9. decembra vēstulē Nr. 4-2/22/320 norādīja, ka minētais Projekts (būvatļauja), pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 70. panta trešo daļu, atzīstams par spēku zaudējušu.

Institūcija 2023. gada 28. jūlijā vērsās Ķekavas novada pašvaldībā un ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2268 lūdza pašvaldību sniegt informāciju par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010211 atļauto izmantošanu un noteiktajiem izmantošanas aprobežojumiem atbilstoši spēkā esošajiem apbūves noteikumiem, tai skaitā laikā uz 2001. gada 30. martu (brīdi, kad Īpašnieks reģistrēja īpašuma tiesības zemesgrāmatā).
Ķekavas novada pašvaldība 2023. gada 1. septembra vēstulē Nr. 1-7.1/23/2462 informēja Institūciju, ka:
1. Nekustamā īpašuma plānotā (atļautā) izmantošana ir Mežu un purvu teritorijas, Lauksaimniecības teritorijas un Turpmākās izpētes un plānošanas teritorija, kā arī Rajona nozīmes ainaviski izteiksmīga teritorija (visā platībā). 
2. Nekustamā īpašuma izmantošanas aprobežojumi: 
2.1. aizsargjosla (aizsargzona) ap valsts aizsargājamo kultūras pieminekli Nr. 2090 – Daugmales pilskalnu ar senpilsētu un senkapiem (Nekustamais īpašums ietilpst visā platībā). Apbūve šajā aizsargjoslā ir iespējama ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju;
2.2. perspektīvais gājēju celiņš piekļuvei Daugavai pa Nekustamā īpašuma rietumu un dienvidrietumu robežu. Kājāmgājējiem piekļūšanu Daugavai nodrošina pa vismaz 1,5 m platu servitūta ceļu – gājēju taku, kas izveidojama starp katriem diviem īpašumiem;
2.3. Daugavas krasta erozijas riska teritorija;
2.4. virszemes ūdensobjekta (Daugavas) aizsargjosla lauku apvidos  - 500 m no krants (Nekustamais īpašums ietilpst pilnībā);
2.5. Daugavas tauvas josla – 10 m no krants.
3. Uz 2001. gada 30. martu Rīgas rajona Daugmales pagastā bija spēkā 1999. gada teritorijas plānojums (tostarp Grafiskā daļa un Apbūves noteikumi; turpmāk - Ģenerālplāns), atbilstoši kuram:
3.1. Nekustamā īpašuma plānotā (atļautā) izmantošana - Zaļās zonas mežsaimniecisko mežu teritorija un Turpmākās izpētes teritorijas. Turpmākās izpētes teritorijai Ģenerālplāna Apbūves noteikumu 3. nodaļā noteikts:
- zemes un būvju izmantošanas veids pagaidām nav noteikts un būs jānosaka turpmākajā plānošanas procesā - detālplānojumā vai jaunā ģenerālplānā;
- līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana, bet tās attīstība – tikai ar pagaidu statusu.

Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 5. decembra sēdē pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to tirgus vērtības 44 378 EUR apmērā jeb 3,86 EUR par zemes kvadrātmetru.
Institūcija 2023. gada 11. decembra vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4034 informēja Īpašnieku par pieteikto prasījumu izskatīšanu:
1. Par līdzvērtīgas ūdensapgādes izbūvi atlikušajā (neatsavināmajā) Nekustamā īpašuma daļā - saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Rīgas rajona tiesas Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 321 ir nostiprinātas 2001. gada 30. martā. Saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo 1999. gada teritorijas plānojumu (Grafiskā daļa un Apbūves noteikumi - Ģenerālplāns) Nekustamā īpašuma daļa, kurā ir izbūvēts ūdens apgādes kabelis (3/4 collas) ar pieslēgumu dabiskajam ūdensapgādes avotam ar betona grodu rezervuāru (turpmāk – ūdens apgādes kabelis), atradās Turpmākās izpētes teritorijas (T) zonējumā. Ģenerālplāna Apbūves noteikumu 3. nodaļā (18. lpp.) noteikts, ka līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana, bet tās attīstība – tikai ar pagaidu statusu. Arī Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 91 "Noteikumi par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem" 4. punkts noteic, ka Nacionālo interešu objekta teritorijā pieļaujama īslaicīgas lietošanas būvju būvniecība; pēc īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņa beigām īpašnieks būvi nojauc par saviem līdzekļiem. Īpašnieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina ūdens apgādes inženierbūves likumīgu izbūvi pirms Ģenerālplāna spēkā stāšanās, attiecīgi nav pamata apmierināt prasījumu Nekustamā īpašuma atlikušajā (neatsavināmajā) daļā izbūvēt ūdensapgādi, kas būtu līdzvērtīga šobrīd pieejamajai.
2. Par elektropieslēguma (16A, trīs fāzes) nodrošināšanu Nekustamā īpašuma atlikušajā (neatsavināmajā) daļā - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) daļai Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiks nodrošināts elektroapgādes pieslēgums (16A, 3 fāzes), ja esošais pieslēgums ierīkots un būves izbūvētas atbilstoši būvniecības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
3. Par ietekmes uz vidi (skata jeb ainavas) izmaiņām - atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 25. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajam par zaudējumiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par izmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi, kas saistīti ar jaunas piekļuves izveidošanu, izmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa. 
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir konstatējis, ka ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu nerodas Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas aptuveni 1,3503 ha platībā vērtības samazinājums.  
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. A42443506 (SKA – 35/2010) 10. punktā minēto Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. panta saturs ir līdzīgs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 1. panta saturam un paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 9. punktu). Tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 12. punktu). Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 12. punktu). Satversmes 105. pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.1. punktu). Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. Tāpat minētais Satversmes pants šo pamattiesību izmantošanai noteic robežas, proti, īpašuma tiesības nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.2. punktu). 
Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības. Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava. Normatīvie akti neparedz personai tiesības prasīt atlīdzinājumu par nekustamā īpašuma vērtības krišanos, ko rada izmaiņas apkārtējā ainavā. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu. Tādējādi spēkā esošais regulējums neparedz pienākumu atlīdzināt personai zaudējumus, kas izpaužas kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar potenciālām izmaiņām apkārtējā ainavā.
4. Par paaugstinātu trokšņu līmeni - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai apvienotā Daugavas tilta un ar to saistītās infrastruktūras būvprojektā tiek paredzēts trokšņa ietekmes mazināšanas komplekss, tai skaitā konkrētā īpašuma teritorijā prognozēto kumulatīvā satiksmes trokšņa līmeni mazinās speciāli šim nolūkam izbūvētie dzelzceļa damperi un paredzētā sliežu akustiskā slīpēšana, kā arī trokšņa barjeras uz saistītās infrastruktūras. Tai pat laikā jāatzīmē, ka sagatavotā vides trokšņa prognoze parāda, ka pie 2046.gadā plānotās satiksmes intensitātes vides trokšņa līmenis Nekustamā īpašuma atlikušajā daļā ar plānotajiem pasākumiem prognozējams paaugstināts, jo atradīsies tilta un saistītās satiksmes infrastruktūras tiešā tuvumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 3.2. punktam vides trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa robežlielumiem novērtē teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem. Nekustamajā īpašumā pašlaik nav dzīvojamās apbūves. Ja Nekustamā īpašuma atlikušajā daļā tāda nākotnē tiktu plānota, minēto Ministru kabineta noteikumu 14.2. apakšpunkts paredz, ka teritorijā, kurā trokšņa rādītāja vērtība saskaņā ar vides trokšņa novērtēšanu pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minēto trokšņa robežlielumu, ēku būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ir pieļaujama. Vienlaikus minētā tiesību norma paredz, ka šādā gadījumā būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.
5. Par mežaudzes novērtējumu - mežaudze ievērtēta Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībā, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības paaugstinošu koeficientu par teritorijas labiekārtojumu. Nekustamais īpašums visā platībā atrodas virszemes ūdensobjekta (Daugavas) aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37. panta 3. punktu Nekustamajā īpašumā ir aizliegta kailcirte. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 65.2. apakšpunktam kailcirte aizliegta mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis. Ņemot vērā Nekustamā īpašuma atrašanos ūdensobjekta aizsargjoslā un koku sugu sastāvu (valdošā koku suga ir ozols), Nekustamā īpašuma daļā koku ciršana nav pieļaujama. 
6. Par piekļuves nodrošināšanu Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) daļai - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) daļai Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiks nodrošināta piekļuve pa projektētiem pašvaldības nozīmes autoceļiem. Piekļuve tiks nodrošināta arī Rail Baltica projekta būvdarbu īstenošanas ietvaros atbilstoši būvprojekta risinājumiem un, ja esošās piekļuves izmantošana būs traucēta, būvdarbu ietvaros tiks nodrošināts alternatīvs piekļuves ceļš, tai skaitā arī citām personām, kam nepieciešams piekļūt saviem īpašumiem.

Īpašnieks tika uzaicināts piedalīties Komisijas 2024. gada 25. janvāra sēdē aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai.
Īpašnieks Komisijas sēdē nepiedalījās un 2024. gada 30. janvārī iesniedza Institūcijā iebildumus par aprēķināto atlīdzību.
Institūcija 2024. gada 9. februārī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-723 sniedza atbildes Īpašniekam uz izteiktajiem iebildumiem. 
Pēc savas būtības iebildumi ir sniegti par situāciju ar Nekustamā īpašuma daļas izmantošanas ierobežojumiem un to ietekmē sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja konstatēto tirgus vērtības samazinājumu. 
Rīgas rajona tiesas Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 321 Īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas 2001. gada 27. aprīlī. Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
Līdz ar to vērtējama ir situācija pēc stāvokļa uz īpašuma tiesību nostiprināšanas brīdi zemesgrāmatā.
Ķekavas novada pašvaldība vēstulē Nr. 1-7.1/23/2462 sniedza skaidrojumu, ka pēc stāvokļa uz 2001. gada 30. martu Rīgas rajona Daugmales pagastā bija spēkā 1999. gada teritorijas plānojums (tostarp Grafiskā daļa un Apbūves noteikumi; turpmāk - Ģenerālplāns), atbilstoši kuram:
1) Nekustamā īpašuma plānotā (atļautā) izmantošana – Zaļās zonas mežsaimniecisko mežu teritorija un Turpmākās izpētes teritorijas (T). Turpmākās izpētes teritorijai Ģenerālplāna Apbūves noteikumu 3. nodaļā (18. lpp.) noteikts:
a) zemes un būvju izmantošanas veids pagaidām nav noteikts un būs jānosaka turpmākajā plānošanas procesā - detālplānojumā vai jaunā ģenerālplānā;
b) līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana, bet tās attīstība – tikai ar pagaidu statusu.
Nekustamā īpašuma izmantošanas aprobežojumi: 
a) aizsargjosla ap kultūras pieminekli – Daugmales pilskalnu - 500 m platumā (Nekustamais īpašums ietilpst pilnībā);
b) virszemes ūdensobjekta (Daugavas) aizsargjosla lauku apvidos - 500 m no krants (Nekustamais īpašums ietilpst visā platībā);
c) Daugavas tauvas josla – 10 m no krants.
Atbilstoši spēkā esošajam Ķekavas novada Daugmales pagasta teritorijas plānojumam (tostarp Grafiskā daļa un Apbūves noteikumu abas daļas):
1) Nekustamā īpašuma plānotā (atļautā) izmantošana – Mežu un purvu teritorijas, Lauksaimniecības teritorijas un Turpmākās izpētes un plānošanas teritorija, kā arī Rajona nozīmes ainaviski izteiksmīga teritorija (visā platībā); 
2) Nekustamā īpašuma izmantošanas aprobežojumi: 
a) aizsargjosla (aizsargzona) ap valsts aizsargājamo kultūras pieminekli Nr. 2090 – Daugmales pilskalnu ar senpilsētu un senkapiem (Nekustamais īpašums ietilpst visā platībā). Apbūve šajā aizsargjoslā ir iespējama ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju;
b) perspektīvais gājēju celiņš piekļuvei Daugavai pa Nekustamā īpašuma rietumu un dienvidrietumu robežu. ATIAN 4.1.8. apakšpunkts noteic, ka kājāmgājējiem piekļūšanu Daugavai nodrošina pa vismaz 1,5 m platu servitūta ceļu – gājēju taku, kas izveidojama starp katriem diviem īpašumiem;
c) Daugavas krasta erozijas riska teritorija;
d) virszemes ūdensobjekta (Daugavas) aizsargjosla lauku apvidos - 500 m no krants (Nekustamais īpašums ietilpst pilnībā);
e) Daugavas tauvas josla – 10 m no krants.
Līdz ar to secināms, ka Dzelzceļa līnijas Rail Baltica infrastruktūras attīstības teritorijas noteikšana nav radījusi papildus aprobežojumus Nekustamā īpašuma izmantošanas iespējām un sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs tirgus vērtības samazinājumu un to apmēru nav pamatojis ar šādas nozīmes teritorijas ietekmi.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir norādījis, ka Nekustamā īpašuma daļai īpašuma tiesību iegādes brīdī bija saistošs Turpmākās izpētes teritorijas (T) zonējums, kurā līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana (Zaļās zonas mežsaimniecisko mežu teritorija), bet tās attīstība – tikai ar pagaidu statusu (Ģenerālplāna Apbūves noteikumu 3. nodaļā (18. lpp.)). 
Turpmākās izpētes teritorijas (T) zonējums, kurā līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana, bet tās attīstība – tikai ar pagaidu statusu, būtiski ierobežo īpašuma izmantošanas iespējas. Pirmkārt, - īpašumam (T) zonējumā ir jūtami ierobežots lietošanas veids – zeme bez kapitālās apbūves tiesībām. Uz šāda zemes gabala nav prognozējams turpmākās lietošanas laiks līdz atsavināšanas brīdim. 
Nekustamajiem īpašumiem bez kapitālās apbūves tiesībām  -  Turpmākās izpētes teritorijas (T) zonējuma, "sarkano līniju" vai aizsargājamās dabas pamatnes teritoriju robežās tirgus vērtība ir ievērojami zemāka. Pietiekami liela darījumu skaita analīze uzrāda darījuma cenas pazeminājumu plašās robežās – no 20% līdz 70% ar mediānu 48,5% līmenī. 
Lai taisnīgas atlīdzības aprēķina kritērijus padarītu maksimāli pārskatāmus, Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācijas eksperti iesaka pieņemt, ka apbūves pagaidu statusa esamība - zeme bez kapitālās apbūves tiesībām (Turpmākās izpētes teritorijas (T) zonējums, "sarkanās līnijas" vai aizsargājamās dabas pamatnes teritorijas) visos gadījumos īpašuma tirgus vērtību samazina par 50%.  (Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācijas metodiskie norādījumi "sarkanajās līnijās" esošo nekustamo īpašumu vērtības noteikšanai.) 

Atsavināšanas likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 1. pantu ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 20. panta otro daļu Ministru kabinets ir izdevis 2011. gada 15. marta noteikumus Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 204).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 20. panta pirmo daļu Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajai daļai institūcijas noteikto atlīdzības apmēru nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā pēc tam, kad pieņemts šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais lēmums, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Īpašnieks uzaicināts piedalīties 2024. gada 22. februāra Komisijas sēdē atlīdzības izvērtēšanai.
Īpašnieks Komisijas sēdē nepiedalījās.
Īpašnieks ar Institūcijas elektroniskā pasta sūtījumu tika uzaicināts piedalīties Komisijas 2024. gada 29. februāra sēdē. Īpašnieks Komisijas sēdē nepiedalījās.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.

Komisija 2024. gada 29. februāra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja Komisijas 2023. gada 5. decembra sēdē aprēķināto atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to  tirgus vērtības 44 378 EUR apmērā jeb 3,86 EUR par zemes kvadrātmetru.
2024. gada 7. martā Institūcija iesniedza Satiksmes ministrijā Komisijas 2024. gada 29. februāra lēmumu Nr. 2024/29 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra apstiprināšanu par nekustamā īpašuma "Dravnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80560010211) Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, daļu, kas atsavināma projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" izvērtēšanai atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36. punktā noteiktajam.

Satiksmes ministrija 2024. gada 3. jūlijā vēstulē Nr. 03.1-14/2415  un 2024. gada 17. oktobrī vēstulē Nr. 03.1-01.3/3568 lūdza Institūciju atkārtoti izvērtēt Komisijas 2024. gada 29. februāra sēdes slēgtajā daļā apstiprināto atlīdzību, vēršot uzmanību, ka nepieciešams Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo mežaudzes vērtību izdalīt atsevišķi no zemes tirgus vērtības. 2024. gada 17. oktobra Satiksmes ministrijas vēstulei Nr. 03.1-01.3/3568 pievienots biedrības "Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija" skaidrojums par mežaudzes novērtēšanu aizsargjoslas teritorijā atsavināšanai sabiedrības vajadzībām.

2024. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5412 Institūcija lūdza sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju sagatavot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas precizētu vērtējumu, mežaudzes vērtību izdalot atsevišķi no zemes tirgus vērtības. Papildus Institūcija lūdza vērtējumā ņemt vērā informāciju par Nekustamā īpašuma zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010211 sadali un vērtējumu sagatavot atbilstoši aktuālajiem tirgus datiem.
2024. gada 29. oktobrī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs iesniedza Institūcijā nekustamā īpašuma "Dravnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80560010211) Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, daļas uz 2024. gada 23. oktobri aktualizētu vērtējumu, kas tika izskatīts Komisijas 2024. gada 29. oktobra sēdē slēgtajā daļā.
Komisija 2024. gada 29. oktobrī precizēja 2024. gada 29. februāra sēdē noteikto (apstiprināto) atlīdzību un apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010675) 1,07 ha platībā atsavināšanu, nosakot to atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja 2024. gada 23. oktobrī aktualizētajā vērtējumā noteiktajai kopējai tirgus vērtībai 45 036,00 EUR (četrdesmit pieci tūkstoši trīsdesmit seši euro un 00 centi), ko veido:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80560010675 - 1,07 ha platībā tirgus vērtība 40981,00 EUR jeb 3,83 EUR par zemes kvadrātmetru;
2) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 80560010675 - 1,07 ha platībā augošās mežaudzes tirgus vērtība 4 055,00 EUR.
Institūcija 2024. gada 30. oktobra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5560 ir informējusi Īpašnieku par 2024. gada 29. oktobrī Komisijas sēdes slēgtajā daļā apstiprināto atlīdzības apmēru.

Institūcijā saņemta Īpašnieka piekrišana apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Informāciju par piekrišanu atlīdzības apmēram Īpašnieks ir izteicis arī rakstiski, 2024. gada 2. decembrī iesniedzot Institūcijā piekrišanu elektroniskā veidā.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024.gada 27. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3951 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 45 036,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
 

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt no privātpersonas nekustamā īpašuma "Dravnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80560010211) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80560010675) 1,07 ha platībā - Daugmales pagastā, Ķekavas novadā.