22-TA-2337: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu pāreju no viena pētījuma cikla uz nākamo bez pārrāvuma, nodrošinot pēctecību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.1. pasākuma "Dalība starptautiskos pētījumos" atbalstītajiem un īstenotajiem pētījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nepieciešams uzsākt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” (turpmāk – 4.2.2.SAM) 4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” (turpmāk – 4.2.2.5. pasākums) ieviešanu, lai Latvija varētu piedalīties starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos bez pārrāvuma. Dalība starptautiskajās pētījumu programmās uzsākama ne vēlāk kā ar 2022. gadu, jo laika grafiks atkarīgs no ārējiem faktoriem (starptautiskās pētījumu programmas uzsākšanas laika grafika, kuru nosaka starptautiskās pētījumu organizācijas, nevis 4.2.2.5. pasākuma īstenotājs).
Atsaucoties uz 2022. gada 14. decembra Deklarācijā par Artura Krišjāņa Karina vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto mērķi izglītības jomā panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija būtu OECD PISA pētījuma rezultātos starp desmit līderiem pasaulē, ir būtiski nodrošināt starptautisko izglītības pētījumu un programmu nepārtrauktību. Dalība pētījumos un programmās dod iespēju gan mērīt pārmaiņas, gan analizēt cēloņus un veicot starptautisko salīdzinājumu arī novērtēt nepieciešamās izmaiņas. Valdības rīcības plāna projektā tiek nostiprināta dalība pētījumos un programmās, ar to sekmējot priekšlikumu sagatavošanu izglītības procesa, pārvaldības un mācību satura pilnveidei izglītības, cilvēkresursu un tautsaimniecības attīstības politikas plānotājiem un īstenotājiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju plānots kopdarbs gan darba tirgus kapacitātes, gan darba spēka produktivitāti ietekmējošo faktoru izvērtēšanā. Starptautisko izglītības pētījumu un programmu dati un sekundārās izpētes dod tālāko pozitīvo ietekmi pētniecības attīstībā un zinātniskās domas izcilībā. Turpmāk dota 1. tabula, kurā ir apkopoti visi 4.2.2.5. pasākumā aptvertie starptautiskie izglītības pētījumi, un par katru no tiem akcentējot to primāro mērķi un ieguvumus.
1.tabula. 4.2.2.5. pasākuma starptautiskie izglītības pētījumi un to galvenie mērķi un ieguvumi
Dotais apkopojoms 1. tabulā tiek sākts ar mācību vides pētījumu OECD TALIS, kas ļauj identificēt jomas, kurās Latvijas skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts, kā arī tos apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina, lai izglītojamiem būtu pieejams visa veida nodrošinājums kvalitatīvai izglītībai. Tālākās 1. tabulas rindas attiecas uz starptautiskajiem izglītības pētījumiem mācību priekšmetu un skolēnu vecuma grupu dalījumā, sākot ar ceturto klasi (matemātika un dabaszinātnes IEA TIMSS un lasītprasme IEA PIRLS), turpinot ar astotās klases izglītojamiem (datorprasmes un informācijpratība IEA ICILS un pilsoniskā atbildība IEA ICCS) un 15 gadus veciem bērniem (lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātnes prasmes, ko novērtē OECD PISA) un noslēdzot ar pieaugušajiem (OECD PIAAC pētījums). Līdz ar to kopējais izglītības pētījumu tvērums ļauj vērtēt Latvijas izglītības kvalitātes noturību un pietiekamību dažādos mūsu sabiedrības dzīves posmos, kā arī Latvijas izglītības atbilstību mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.
Ieguldot ESF līdzekļus izglītības pētījumu īstenošanā un tālākajā datu izpētē, ir iespēja strādāt ar starptautiski salīdzināmiem valstu datiem augstāk nosauktajās jomās. Kopējais 4.2.2.5. pasākuma investīciju apjoms ir 5,8 milj. eiro. Ja šo apjomu rēķina viena gada griezumā, tad tas caurmērā ir 0,002% no Latvijas IKP (prognozes 2023. gadam). Šādā apjomā tiek atbalstīts arī Latvijas kopējais ieguldījums pētniecībā un attīstībā, un R&D ieguldījumi izglītībā no kopējiem R&D ieguldījumiem nozaru sadalījumā veido 3,5% (2020. gada dati, avots: OECD). Balstoties starptautisko izglītības pētījumu datos ir iespēja pārvērtēt savas valsts izdevumu prioritātes, lai ne tikai uzlabotu panākumus starptautiskajā salīdzinājumā, bet arī turpinātu mērķtiecīgāk attīstīt Latvijas cilvēkkapitālu, kas ir būtisks sekundārais efekts 4.2.2.5. pasākuma investīciju atdeves vērtēšanā.
Atsaucoties uz 2022. gada 14. decembra Deklarācijā par Artura Krišjāņa Karina vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto mērķi izglītības jomā panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija būtu OECD PISA pētījuma rezultātos starp desmit līderiem pasaulē, ir būtiski nodrošināt starptautisko izglītības pētījumu un programmu nepārtrauktību. Dalība pētījumos un programmās dod iespēju gan mērīt pārmaiņas, gan analizēt cēloņus un veicot starptautisko salīdzinājumu arī novērtēt nepieciešamās izmaiņas. Valdības rīcības plāna projektā tiek nostiprināta dalība pētījumos un programmās, ar to sekmējot priekšlikumu sagatavošanu izglītības procesa, pārvaldības un mācību satura pilnveidei izglītības, cilvēkresursu un tautsaimniecības attīstības politikas plānotājiem un īstenotājiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju plānots kopdarbs gan darba tirgus kapacitātes, gan darba spēka produktivitāti ietekmējošo faktoru izvērtēšanā. Starptautisko izglītības pētījumu un programmu dati un sekundārās izpētes dod tālāko pozitīvo ietekmi pētniecības attīstībā un zinātniskās domas izcilībā. Turpmāk dota 1. tabula, kurā ir apkopoti visi 4.2.2.5. pasākumā aptvertie starptautiskie izglītības pētījumi, un par katru no tiem akcentējot to primāro mērķi un ieguvumus.
1.tabula. 4.2.2.5. pasākuma starptautiskie izglītības pētījumi un to galvenie mērķi un ieguvumi
| Pētījums | Izpētes kopa | Joma | Mērķis un ieguvumi |
| OECD TALIS |
Skolotāji, skolu direktori | Mācību un mācīšanās vide | - Identificē mācību vides jomas, kurās skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts; - Izvērtē apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina, lai izglītojamiem būtu pieejams visa veida nodrošinājums kvalitatīvai izglītībai; - Nodrošina iespēju skolotājiem un skolu vadītājiem novērtēt darba apstākļus un mācību vidi viņu skolās, lai palīdzētu valstīm kopīgi risināt minētās jomas problēmas. |
| IEA TIMSS |
4.klases izglītojamie | Matemātika un dabaszinātnes | - Mēra izglītojamo sasniegumu tendences matemātikā un dabaszinātnēs; - Apkopo informāciju par matemātikas un dabaszinātņu mācību kontekstiem; - Apkopo datus par matemātikas un dabaszinātņu mācību programmām katrā valstī; un - Nodrošina valstis ar informāciju, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos. |
| IEA PIRLS |
4.klases izglītojamie | Lasītprasme | - Mēra tendences lasītprasmes sasniegumos sākumskolā, lai palīdzētu stiprināt lasītprasmes mācīšanu un apguvi; - Pasākumu izmaiņas lasīšanas sasniegumos; un - Izpēta pieredzi, kas bērniem ir mājās un skolā, mācoties lasīt. |
| IEA ICCS |
8.klases izglītojamie | Pilsoniskā izglītība | - Izpēta pilsoniskās izglītības kontekstu un nozīmi vairākās valstīs; - Apkopo informāciju par izglītojamo pilsoniskajām zināšanām, attieksmi un iesaistīšanos; un - Informē izglītības praktiķus un politikas veidotājus, vecākus un iedzīvotājus par pilsoniskās izglītības statusu. |
| IEA ICILS |
8.klases izglītojamie | Datorprasmes un informācij-pratība | - Izvērtē izglītojamo gatavību studijām, darbam un dzīvei digitālajā pasaulē; - Mēra izglītojamo kompetences starpvalstu salīdzinājumā datorprasmēs un informācijpratībā. - Mēra prasmes izmantot datorus, lai pētītu, izveidotu un sazinātos, lai efektīvi piedalītos mājās, skolā, darba vietā un sabiedrībā. |
| OECD PISA |
15 g.v. izglītojamie | Lasītprasme, matemātika, dabaszinātnes | - Izvērtē dažādu valstu izglītības sistēmas; - Novērtē, cik lielā mērā izglītojamie ir apguvuši zināšanas un prasmes, kas ir būtiskas pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā; - Nodrošina zināšanu bāzi politikas analīzei un izpētei; un - Mēra tendences, to izmaiņas laikā, saistībā ar izglītojamo un skolas raksturlielumiem. |
| OECD PIAAC |
Pieaugušie, 16 g.v.-64 g.v. |
Turpinot PISA prasmes jau darba spēka vecuma grupai | - Izvērtē pieaugušo prasmes svarīgākajās kompetenču jomās, sākot no lasīšanas un skaitliskiem aprēķiniem līdz problēmu risināšanai digitālajā vidē; - Dod iespēju veikt pieaugušo prasmju inventarizāciju un atbilstības novērtējumu darba tirgus dinamiskajos apstākļos, t.sk. ļauj plānot arī inovatīvu izglītības piedāvājumu pieaugušajiem. |
Dotais apkopojoms 1. tabulā tiek sākts ar mācību vides pētījumu OECD TALIS, kas ļauj identificēt jomas, kurās Latvijas skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts, kā arī tos apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina, lai izglītojamiem būtu pieejams visa veida nodrošinājums kvalitatīvai izglītībai. Tālākās 1. tabulas rindas attiecas uz starptautiskajiem izglītības pētījumiem mācību priekšmetu un skolēnu vecuma grupu dalījumā, sākot ar ceturto klasi (matemātika un dabaszinātnes IEA TIMSS un lasītprasme IEA PIRLS), turpinot ar astotās klases izglītojamiem (datorprasmes un informācijpratība IEA ICILS un pilsoniskā atbildība IEA ICCS) un 15 gadus veciem bērniem (lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātnes prasmes, ko novērtē OECD PISA) un noslēdzot ar pieaugušajiem (OECD PIAAC pētījums). Līdz ar to kopējais izglītības pētījumu tvērums ļauj vērtēt Latvijas izglītības kvalitātes noturību un pietiekamību dažādos mūsu sabiedrības dzīves posmos, kā arī Latvijas izglītības atbilstību mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.
Ieguldot ESF līdzekļus izglītības pētījumu īstenošanā un tālākajā datu izpētē, ir iespēja strādāt ar starptautiski salīdzināmiem valstu datiem augstāk nosauktajās jomās. Kopējais 4.2.2.5. pasākuma investīciju apjoms ir 5,8 milj. eiro. Ja šo apjomu rēķina viena gada griezumā, tad tas caurmērā ir 0,002% no Latvijas IKP (prognozes 2023. gadam). Šādā apjomā tiek atbalstīts arī Latvijas kopējais ieguldījums pētniecībā un attīstībā, un R&D ieguldījumi izglītībā no kopējiem R&D ieguldījumiem nozaru sadalījumā veido 3,5% (2020. gada dati, avots: OECD). Balstoties starptautisko izglītības pētījumu datos ir iespēja pārvērtēt savas valsts izdevumu prioritātes, lai ne tikai uzlabotu panākumus starptautiskajā salīdzinājumā, bet arī turpinātu mērķtiecīgāk attīstīt Latvijas cilvēkkapitālu, kas ir būtisks sekundārais efekts 4.2.2.5. pasākuma investīciju atdeves vērtēšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā IZM īsteno darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” 8.3.6.1 pasākuma “Dalība starptautiskos pētījumos” (turpmāk – 8.3.6.1 pasākums) projektu Nr.8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos“ (turpmāk – 8.3.6.1. pasākuma projekts). 8.3.6.1. pasākumā ietverto starptautisko pētījumu īstenošana ir cikliska. 8.3.6.1 pasākuma projektā nav finansējuma jaunu saistību uzņemšanai. Lai gan ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 8.3.6.1 pasākuma projekts turpinās līdz 2023. gadam, tajā pieejamais finansējums ir jau saplānots atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām par dalību starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. Tādēļ nepieciešams uzsākt ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.2.2.SAM 4.2.2.5 pasākumu, lai nodrošinātu 8.3.6.1.pasākuma ietvaros notiekošo pētījumu turpināšanos un starptautisko saistību izpildi bez pārtraukuma.
Risinājuma apraksts
4.2.2.5. pasākuma ietvaros tiks finansēta Latvijas dalība starptautiskos izglītības pētījumos, tādējādi nodrošinot 8.3.6.1. pasākuma ietvaros notiekošo pētījumu un datu analīzes programmu turpināšanos, kā arī starptautisko saistību izpildi. Dalība tiek plānota pētījumos un to īstenošanas ciklos, kas atbilst 4.2.2.5. pasākuma periodam, t.i. no 2022. gada līdz 2029. gadam. Pētījumu cikliskumu raksturo gan satura tvēruma amplitūda, piemēram, tajos paredzot aptvert vairākas jomas, kuru skaits iepriekš nav ierobežots, gan arī pētījumu noteiktas, teju standartizētas, daļas periodiska atkārtotība.
4.2.2.5. pasākumā indikatīvi ieplānots īstenot šādus starptautiskos izglītības pētījumus un piedalīties šādās datu analīzes programmās:
OECD PISA (the Programme for International Student Assessment (PISA)) – skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetenču mērījums, aptverot PISA 2025 un PISA 2029 pētījuma ciklus. Ņemot vērā 2023. gada sākumā attīstībā esošo PISA 2029 pētījuma cikla tvērumu (galveno pamatmoduļu skaits, speciālās izglītības izglītojamie u.c.) sagaidāms arī IZM papildinošs lēmums tuvojoties cikla sākumam;
OECD TALIS (Teaching and Learning International Survey (TALIS)) – mācību vides izpēte un skolotāju aptaujas, aptverot TALIS 2024 un TALIS 2029 (2030) pētījuma ciklus. TALIS 2029 pētījuma cikla īstenošana būs atkarīga no elastības finansējuma un EK grantu pieejamības, un tam pakārtota IZM lēmuma;
OECD PIAAC (the Programme for the International Assessment of Adult Competencies (PIAAC)) – pieaugušo iedzīvotāju kompetenču mērījumi, aptverot PIAAC 2022-2023 pētījuma ciklu;
OECD CERI (The Centre for Educational Research and Innovation (CERI)) – Izglītības pētniecības un inovāciju centra aktivitātes, t.sk. arī ikgadējs datu analīzes darbs;
OECD INES (the Indicators of Education Systems (INES)) – izglītības rādītāju salīdzinājums un ikgadēja datu analīze;
EK SGBI (Standing Group on Indicators and Benchmarks (SGIB)) – Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta Izglītības indikatoru un mērķrādītāju pastāvīgās grupas programma – atbalsts Eiropas izglītības indikatoru un mērķrādītāju noteikšanā un analīzē;
IEA TIMSS (the Trends in International Mathematics and Science Study (TIMSS)) – matemātikas un dabaszinātņu kompetences 4. klašu skolēniem, aptverot TIMSS 2023 un TIMSS 2027 pētījuma ciklus;. Attiecībā uz dalību TIMSS 2027 sagaidāms IZM pakārtots lēmums, lemjot kontekstuāli ar 4.2.2.5. pasākuma finanšu ietvaru un pētījumu prioritātēm, respektējot, ka Valdības rīcības plāna 59.1. pasākumā viens no minētajiem rezultātiem ir bērnu mācību snieguma valsts pārbaudes darbu sistēmas ieviešana visos izglītības standarta noteiktajos posmos (pirmsskola, 3.klase un 6.klase);
IEA PIRLS (the Progress in International Reading Literacy Study (PIRLS)) – lasītprasme 4. klašu skolēniem, aptverot PIRLS 2026 pētījuma ciklu;
IEA ICCS (International Civic and Citizenship Education Study (ICCS)) – pilsoniskās izglītības zināšanu, attieksmju, sagaidāmās rīcības un uzvedības mērījums 8. klašu skolēniem, viņu skolotājiem un skolas direktoriem (iepriekšējā ciklā nodrošināts 8.3.6.2. pasākuma ietvaros), aptverot ICCS 2027 pētījuma ciklu.
IEA ICILS (International Computer and Information Literacy Study (ICILS)) – datorprasme un problēmrisināšana digitālajā vidē 8. klašu skolēniem, aptverot ICILS 2023 un ICILS 2028 pētījuma ciklus.
Ņemot vērā, ka iepriekšējos pētījumu ciklos tika konstatēts apmēram 10% izglītības iestāžu noraidījums dalībai pētījumos, un to ka pētījumu kvalitātei ir svarīga visu izlasē iekļuvušo skolu dalība, IZM norāda, ka skolām dalību pētījumā nevajadzētu atteikt. Perspektīvā tiks izskatīta iespēja dalības imperatīvu nostiprināt normatīvajos aktos līdzīgi kā tas ir, piemēram, Lietuvā, Francijā u.c. ES dalībvalstīs.
Katru pētījuma ciklu papildus var sadalīt četrās apakšgrupās, kurām ir konkrēts sasniedzams starprezultāts: (1) dalības saistību nodrošinājums; (2) pētījuma īstenošanas fāze; (3) sākotnējās (primārās) datu izpētes nodevumi un (4) otrreizējās (sekundārās) izpētes nodevumi. Ņemot vērā, ka 4.2.2.5. pasākums turpina 8.3.6.1. pasākumu, kā arī tā noslēguma gads ir saistīts ES fondu 2021.-2027. gadu plānošanas periodu, ne katram pētījuma ciklam ir visi starprezultāti iespējami (sk. zemāk 2. un 3. tabulu).
Tuvāk skaidrojot starprezultātus, pirmkārt, starptautisko institūciju noteiktās dalības maksas, lai Latvija varētu piedalīties ieplānotajos pētījumu ciklos. 4.2.2.5. pasākuma gadījumā tās ir divas starptautiskās institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)) un Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement (IEA)), kuras nosaka dalības maksu apjomu; otrkārt, pētījuma cikla īstenošanas fāze, kas paredz pētījuma datu nodrošināšanu un iesniegšanu starptautiskajai institūcijai, kuri ievākti atbilstoši pētījuma metodoloģiskajām prasībām. Pētījuma cikla īstenošanas fāze var ietvert arī pirmējo datu apstrādi; treškārt, sākotnējā (primārā) datu izpēte paredz pētījuma pirmo rezultātu sagatavošanu publiskošanai, akcentējot īpaši aktuālus nacionālus izglītības politikas jautājumus gan starptautisko institūciju interneta vietnēs, gan, piemēram, Latvijas atvērto datu portālā, un to prezentēšanu; ceturtkārt, otrreizējā (sekundārā) izpēte paredz veikt pētījuma datu padziļinātu analīzi, sniedzot datos balstītu atbildi uz konkrētu ministrijas rīcībpolitikas jautājumu. Šis nodevums var ietvert, piemēram, arī akadēmiskās diskusijas nodrošināšanu.
Turpmāk dotas divas tabulas, kurās atspoguļots plānotais katra pētījumu cikla starprezultātu nodevums, atsevišķi nodalot dalības maksu saistības un pētījumu ciklus.
2. tabula. 4.2.2.5. pasākuma pētījumu ciklu un datu analīzes programmu plānotās starptautiskās dalības maksas.
SGIB nav minēts 2. tabulā, jo Eiropas Komisijas SGIB programmā nav jāveic dalības iemaksa.
3. tabula. 4.2.2.5. pasākuma pētījumu ciklu plānotie starprezultāti.
*2. un 3. tabulā minētās PISA 2029, TALIS 2029 un TIMSS 2027 dalības maksas un starprezultāti īpaši atzīmēti, jo par šo pētījumu ciklu īstenošanu tiks lemts pēc elastības finansējuma un EK granta, piemēram, Eiropas Savienības programmas Erasmus+ atbalsta pasākumu ietvaros, saņemšanas un attiecīgā finansējuma palielinājuma. Finanšu resursu pieejamības robežās IZM var izskatīt arī citu starptautisko izglītības pētījumu īstenošanu, piemēram, PIAAC nākamo pētījuma ciklu.
Vienlaikus 4.2.2.5. pasākuma ietvaros paredzēta iespēja piesaistīt OECD un citus starptautiskos ekspertus aktuālu izglītības politikas plānošanas jautājumu risināšanas atbalstam.
Pasākuma īstenošana uzsākta no 01.01.2022., vienlaicīgi īstenojot divus projektus paralēli, t.i., turpinot 8.3.6.1.pasākuma projektu “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” un uzsākot 4.2.2.5. pasākuma projektu.
4.2.2.5. pasākuma projekta izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 1. janvāra, ņemot vērā, ka Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) darbs ICILS 2023 pētījuma cikla īstenošanā jau notiek. Ir svarīgi, ka Latvija nodrošina kvalitatīvu dalību, iesaistoties jau pētījuma sagatavošanas darbos. Latvijas Universitāte, kā sadarbības partneris ICILS 2023 pētījuma cikla īstenošanā, jau veic nepieciešamās darbības, t.i., iesaistās pētījuma uzsākšanas sagatavošanas darbos, minētā pētījuma nodrošināšanai. Vienlaikus tiek nodrošināta izmaksu attiecināmība atbilstoši aktivitāšu īstenošanai pamatpētījuma posma sekmīgai turpināšanai.
Vienlaikus Ministru kabineta 17.05.2022. sēdes protokola Nr.27 lēmums atbalsta visa 4.2.2.5 pasākuma īstenošanas ātrāku uzsākšanu, t.i., saskaņā ar 2. punktu – tiek atbalstīts 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" īstenošanas ātrāka uzsākšana.
Tāpat, protokollēmuma 7. punkts pieņemts zināšanai, ka IZM kā plānotais 4.2.2.5. pasākuma finansējuma saņēmējs uzsāk informatīvajā ziņojumā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu ar 2022. gada 1. janvāri, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktos un informatīvajā ziņojumā ietvertos pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Dalība starptautiskajos pētījumos un programmās uzsākama ne vēlāk kā ar 2022. gadu, vienlaikus tā ir atkarīga no ārējiem faktoriem, t.i., starptautisko pētījumu un programmu uzsākšanas laika grafika, kuru nosaka starptautiskās pētījumu organizācijas, nevis 4.2.2.5. pasākuma īstenotājs.
4.2.2.5. pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 835 606 EUR (no kopējā attiecināmā finansējums: Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) 85% finansējums 5 810 265 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 1 025 341 EUR), tai skaitā 1 059 518 EUR elastības finansējums. Taču pieejamais kopējais attiecināmais finansējums vienošanās slēgšanai, paredzot iznākuma rādītāju proporcionāli pieejamajam finansējumam ir 5 776 088 EUR (ESF+ 85% finansējums 4 909 674 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 866 414 EUR). Elastības finansējums 1 059 518 EUR apmērā 4.2.2.5. pasākumam var tikt piešķirts pēc ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vidusposma izvērtējuma sasniegtajiem rādītājiem.
Papildus vēršam uzmanību, ka elastības finansējums palielināts 4.2.2.4. pasākumā, lai nodrošinātu 4.2.2.5. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu vienošanās slēgšanai 5 776 088 euro apjomā, un šīs izmaiņas neietekmēs kopējo 4.2. prioritātes ESF+ piešķīrumu, t.sk. pieejamo un elastības finansējuma apmēru. Plānotais elastības finansējums pēc izmaiņu veikšanas 4.2.2.4. pasākumā – 724 918 EUR.
Projekta atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir IZM. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumu iesniedz atbilstoši 2022. gada 17. maijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” īstenošanu” un tajā noteiktajam.
4.2.2.5. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 iestāde;
2) programmas specifiskais rezultāta rādītājs: iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum – 1;
3) nacionālie rādītāji: atbalstīto starptautisko pētījumu ciklu skaits, kuros nodrošināta dalība, – astoņi (OECD PISA 2025, OECD TALIS 2024, IEA TIMSS 2023, IEA PIRLS 2026, IEA ICILS 2023, IEA ICILS 2028, IEA ICCS 2027, OECD PIAAC 2022-2023), tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim paziņoti, izplatīti un izanalizēti rezultāti vismaz par diviem pētījumu cikliem;
4) nodrošināta dalība trīs starptautiskajās programmās – OECD INES, OECD CERI un EK SGIB.
Minēto nacionālo rādītāju par dalību starptautiskajos izglītības pētījumos un dalību starptautiskajās programmās sasniegšanas nosacījumi:
- dalības starptautiskajos izglītības pētījumos rādītāju uzskata par izpildītu, kad ir noslēgts Sadarbības līgums ar pētījuma veicēju (sadarbības partneri) un veikts pirmais maksājums par pētījuma veikšanu;
- dalības starptautiskajās programmās rādītāju uzskata par izpildītu, kad veikts starptautiskās dalības maksas maksājums programmas īstenotājam (OECD) ESF atbalsta ietvaros, izņemot EK SGIB programmu, kurā dalības maksa nav paredzēta.
Sadarbības iestāde neveic nacionālo rādītāju datu pārbaudes (noteikti noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.
Lai sasniegtu rādītājus tiks piesaistīti sadarbības partneri: (1) Centrālā statistikas pārvalde, kas savas kompetences ietvaros sniegs statistikas datus vai citu nepieciešamo informāciju, kas būs nepieciešama starptautisko pētījumu un programmu īstenošanai (OECD INES), atbilstoši savam nolikumam, nodrošinot nacionālo statistiku starptautiskajiem, t.sk. OECD organizētajiem, statistikas apkopojumiem, tajā skaitā apvienotajai UNESCO/OECD/Eurostat (UOE) datubāzei; (2) Latvijas Universitātei, kas ir ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” projektos jau uzsākto pētījumu sadarbības partneris Starptautiskajā mācību vides pētījumā TALIS 2024, Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC 2022-2023 un Starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā TIMSS 2023, Latvijas Universitāte IZM veiktajā atlasē ir kļuvusi par sadarbības partneri Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023; (3) augstākās izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kas īsteno izglītības programmas studiju virzienā “Izglītība un pedagoģija”, un attiecībā uz šo noteikumu 5.1.6. apakšpunktā minētā starptautiskā pētījuma PIAAC gadījumā papildus arī studiju virziens "Socioloģija, politoloģija un antropoloģija", nodrošinot maksimālu labumu no projekta īstenošanas rezultātā iegūtajiem rezultātiem, t.i., pētījumu veikšanas laikā un pēc datu publiskošanas tiks nodrošināta iespējami lielāka datu un metožu turpmākā izmantošana, nodrošinot pilnīgāku sadarbību starp tiešo projekta mērķa grupu, pētniekiem, skolotājiem, esošajiem un topošajiem izglītības iestāžu vadītājiem; (4) augstākās izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kas nodrošinās pētījumos savākto un publiski pieejamo primāro datu sekundāro izpēti. Šajā gadījumā pētniecības organizācijas atlase netiek ierobežota ar izglītības programmas virzienu "Izglītība un pedagoģija", kā tas ir pētījuma īstenošanas un primāro datu nodrošināšanas posmā. Ņemot vērā, ka pētāmie jautājumi ir starpdisciplināri, nepastāv nepieciešamība sašaurināt pētniecības organizāciju jomu. Līdz ar to arī sadarbības partneru piesaiste šajā gadījumā tiks īstenota konkursa kārtībā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (turpmāk – Paziņojums) “pētniecības organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Atbilstoši Komisijas noteiktajam, Paziņojuma 2.1.1. punktā ir noteiktas nesaimnieciska rakstura darbības:
1) pētniecības organizāciju un pētniecības infrastruktūru pamatdarbības, jo īpaši izglītība nolūkā panākt personāla daudzuma un kvalifikācijas pieaugumu. Publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, tiek uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība;
2) neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā,
3) pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru.
Latvijas Universitāte ir sadarbības partneris pētījumos, kuri uzsākti šobrīd īstenotā 8.3.6.1. pasākuma projekta ietvaros, kuru pētījumu cikls turpināsies 4.2.2.5. pasākuma īstenotajā projektā. Tādējādi Latvijas Universitātes kā sadarbības partnera atlase konkrētajiem TIMSS 2023, TALIS 2024, PIAAC 2022-2023 pētījumiem, kā arī jaunajam ICILS 2023 pētījumam ir veikta. IZM kā Latvijas dalības nodrošinātāja starptautiskos izglītības pētījumos, atlasē aicina pētnieciskās organizācijas – augstākās izglītības iestādes, kas īsteno studiju programmas studiju virzienā “Izglītība, pedagoģija un sports” un pētniecību izglītības zinātnēs, sagatavot un iesniegt IZM pētījuma pieteikumu atbilstoši starptautiski salīdzinošajos pētījumos noteiktajai metodoloģijai un plānotajiem rezultātiem. Sadarbības partnera modelis paredz arī to, ka pētniecības organizācija pētījuma laikā īsteno nesaimnieciska rakstura darbības, tai skaitā:
1) prasības pētnieku komandai noteiktas starptautiskā pētījuma metodoloģijā. Praksē Latvijas pētnieku komandā tiek arī piesaistīti studējošie, t.sk. doktoranti un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Tādējādi tiek veicināta jauno pētnieku iesaiste un akadēmiskā pēctecība;
2) starptautisko salīdzinošo pētījumu metodoloģija nosaka, ka pētījums tiek īstenots sadarbojoties visām to valstu pētnieku grupām, kas piedalās pētījumā, piemēram, PISA 2022 pētījumā piedalās aptuveni 90 valstis. Pētnieki piedalās kopīgās sanāksmēs, lai salāgotu aptaujas instrumentus, uzdevumus un jautājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiski salīdzināmu datu iegūšanu, kā arī piedalās uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanā un verificēšanā;
3) pētījumu rezultātā iegūtie dati ir publiski pieejami pētījumu tīmekļvietnēs, piemēram, PISA aptauju rezultāti ir pieejami PISA tīmekļvietnē (pieejami: https://www.oecd.org/pisa/data/); dati tiek izmantoti studiju procesā un iesaistot studējošos datu sekundārajā analīzē, kā arī izglītības politikas veidošanai, tai skaitā, prasmju novērtēšanas kontekstā. Par pētījuma rezultātiem pētnieki ziņo zinātniskās konferencēs un sagatavo zinātniskās publikācijas. Papildus sagaidām, ka iegūtie dati tiek publiskoti, piemēram, Latvijas atvērto datu portālā vai sadarbības partnera mājaslapā metadatu un saišu uz pētījumu datubāzēm formātā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pētniecības organizācija starptautiski salīdzinošos izglītības pētījumus īsteno savas nesaimnieciskās darbības ietvaros, t.i. projekta ietvaros tiek apmaksātas tikai partnera faktiskās izmaksas (bez papildus uzcenojuma), vienlaicīgi ļaujot sadarbības partnerim stiprināt savu kā pētnieciskās organizācijas kapacitāti (nesaimniecisko darbību). Tādējādi komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās valsts atbalsta pazīmes nav konstatētas. Tiks īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Jauniem pētījumu cikliem, piemēram, PISA 2025, PIRLS 2026 u.c., kā arī sekundārās izpētes pētījumiem tiks veikta sadarbības partnera piesaiste no jauna.
Sadarbības partneris projektā īsteno pētījumu Latvijā, t.i. nodrošina datu iegūšanu (aptaujas norisi) nacionālā līmenī, strikti ievērojot OECD un IEA starptautisko metodoloģiju. Atlases kārtībā izraudzītais sadarbības partneris ne tikai tehniski nodrošina pētījuma norisi un datu vākšanu, bet arī izmanto pētījuma datus un rezultātus savā darbā, tai skaitā izmantojot pētījuma rezultātus skolotāju sagatavošanas programmu satura attīstībai. Līdzvērtīgi IZM, saņemot sekundārās izpētes ziņojumus, tos izmanto tālāk rīcībpolitikas izstrādēs un novērtējumos.
Sadarbības partneris nodrošina augstskolās studējošo un doktora zinātniskā grāda pretendentu piesaisti pētījuma aktivitātēs, kā arī vismaz viena pētnieka piesaisti, kurš ir darba attiecībās ar citu augstākās izglītības iestādi vai zinātnisko institūciju atbilstošā studiju virzienā un kuram ir pieredze starptautisko pētījumu veikšanā attiecīgajā jomā. Finansējuma saņēmējs attiecīgi izvērtēs pieaicināmos sadarbības partnerus, konsekventi ievērojot nepieciešamību celt pētnieciskās darbības kapacitāti valstī, kas izteikts arī OECD ieteikumos par izglītības sistēmas attīstību Latvijā, kā arī paplašināt dalības starptautiskajos pētījumos pieredzi jauno un topošo zinātnieku vidū.
Sadarbības partneris ir atbildīgs par sadarbību ar starptautiskajām pētījuma veicējinstitūcijām, un sadarbojas ar tām izmēģinājuma (ja attiecināms) un galvenā apsekojuma sagatavošanā un īstenošanā, tai skaitā atbildot par pētījuma izlases kopu veidošanu; apsekojuma instrumentu, datu vākšanas procedūru un rokasgrāmatu pielāgošanu un tulkošanu; kvalitātes kontroles pasākumiem; datu vākšanas un datu iegūšanas vispārējo norisi; kā arī datu tīrīšanas un verifikācijas darbībām saskaņā ar starptautisko pētījumu tehniskajiem standartiem un papildu vadlīnijām. Sadarbības partneris pētījuma īstenošanai algo nacionālo pētījuma vadītāju, kuram, ja nepieciešams, var palīdzēt izlases vadītājs, datu pārvaldnieks un/vai cits īstenošanas personāls. Sadarbības partneris ir atbildīgs par nacionālā ziņojuma izstrādi un sagatavošanu, nepieciešamības gadījumā tā izstrādei piesaistot pētniekus ar padziļinātām statistikas zināšanām, zināšanām par starpvalstu salīdzinājumiem, par nacionālajiem izglītības politikas jautājumiem un kontekstu, kā arī prasmēm un pieredzi sagatavot rekomendācijas izglītības politikas un prakses jautājumu risināšanai. Nacionālā ziņojuma mērķis ir informēt visas pētījuma rezultātos ieinteresētās puses par pētījuma rezultātiem, koncentrējoties uz īpaši aktuāliem nacionālajiem izglītības politikas un izglītības sistēmas jautājumiem un nodrošinot pētījuma datu analīzi izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un izglītības kvalitātes monitoringa rīku vajadzībām. Vienojoties un saskaņojot ar finansējuma saņēmēju, t.sk. jau atlases procesa laikā, sadarbības partneris pētījuma rezultātu ziņojuma izstrādei un pētījuma rezultātu pārnesei uz praksi piesaista ar pētījuma tematu saistītus asociētos partnerus, veido konsultatīvās padomes, domnīcas un/vai diskusiju forumus, lai veicinātu starpdisciplināru pētnieku komandu veidošanos un lai izstrādātu pētījumu rezultātos un nacionālās izglītības sistēmas kontekstā balstītas un praksē ieviešamas un izmantojamas rekomendācijas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas snieguma uzlabošanai.
Ja pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pasākuma īstenošanai tiek palielināts kopējais pieejamais finansējums projektā būs iespējams (1) sekmīgi noslēgt dalību OECD PISA 2029 ciklā, veicot izmēģinājuma un galveno pētījumu, savukārt pētījuma pirmo rezultātu paziņošana būs ārpus 4.2.2.5. pasākuma ietvara. 2023. un 2024. gadā tuvāk apzinot PISA 2029 pētījuma cikla saturiskās izmaiņas, IZM var izskatīt minētā pētījuma cikla īstenošanas finansējuma apjoma izmaiņas, (2) sekmīgi noslēgt dalību IEA TIMSS 2027 ciklā, veicot izmēģinājuma un galveno pētījumu, kā arī nodrošinot pētījuma pirmo rezultātu paziņošanu 2028. gadā, (3) nodrošināt izmaksas OECD TALIS Starting Strong pētījumā 2029. gadā.
Papildus augstāk minētajiem trim starptautisko pētījumu cikliem finansējuma pieejamības robežās IZM var izskatīt arī citu starptautisko izglītības pētījumu īstenošanu vai papildus īstenot kāda pētījuma cikla datu otrreizējo (sekundāro) izpēti. Piemēram, IZM var lemt par PIAAC nākamo pētījuma ciklu. Līdz šim PIAAC cikli aptvēra desmit gadu periodu, uzsākot gatavošanos nākamajām ciklam īstenotā cikla vidū, cikliem pārklājoties. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, PIAAC otrais cikls tika pagarināts, aptverot 2024. gadu. 2023. gada sākumā OECD PIAAC dalībvalstu līmenī notiek diskusijas par izmaiņām pētījuma ciklu periodiskumā. Indikatīvi sagatavošanās darbi dalībai PIAAC trešajā ciklā indikatīvi varētu tikt uzsākti 2027. gadā. Taču 2023. gada sākumā lēmums par OECD PIAAC trešā cikla indikatīvo sākumu vēl nav pieņemts.
Projekta attiecināmās izmaksas ietver vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas projekta atbildīgās amatpersonas, projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī netiešās izmaksas 15% apmērā un neparedzētos izdevumus ar projekta īstenošanu saistīto tiešo attiecināmo izmaksu segšanai. Vienlaikus finansējuma saņēmēja personāla atlīdzības izmaksas tiks segtas, piemērojot atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Sadarbības partnera atbalstāmās darbības tiks plānotas un attiecinātas, izmantojot atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, piemērojot budžeta projekta aprēķina metodi, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Noteikumu projekta 21. punktā uzskaitītas sadarbības partnera tiešās attiecināmās izmaksas, kas tiek ietvertas budžeta projektā, t.sk. vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas.
Minētā metodika plānota pētījumu ciklu un noteikumu projekta 5.2.1. apakšpunktā minēto datu analīzes programmu datu sagatavošanai un nodrošināšanai, kurā darba samaksas likmes un pārējo izmaksu proporcijas tiek balstītas 8.3.6.1. pasākuma budžeta datos, tai skaitā apzinot šādas četras finanšu ziņā ietilpīgākās izmaksu pamatpozīciju grupas: (1) sadarbības partnera īstenošanas personāla atlīdzība; (2) sadarbības partnera īstenošanas personāla komandējumi; (3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un datu apstrādes pakalpojumi; (4) pārējās preces un pakalpojumi, kas nepieciešami pētījuma īstenošanai.
Noteikumu projekta 20.7. un 20.8. apakšpunktā noteiktās izmaksas finansējuma saņēmējam būtiski atšķiras no sadarbības partnera, t.i., sadarbības partnera tulkošanas izmaksas galvenokārt ir saistītas ar pētījumu ietvara un instrumentu tulkošanu, savukārt finansējuma saņēmēja gadījumā tās ir galvenokārt nepieciešamas saistībā ar starptautisko ekspertu piesaisti datu analīzes programmu prezentācijas pasākumos un sinhronās tulkošanas nodrošinājumu, kur abi tulkošanas veidi pēc būtības atšķiras. Līdzvērtīgi arī semināru organizēšana iepriekšējā 8.3.6.1. pasākuma īstenošanā sadarbības partnera gadījumā bija saistīta ar detalizētu, analītisko pasākumu organizēšanu, savukārt finansējuma saņēmējs strādāja vairāk ar plašāku sabiedrības informēšanas semināru organizēšanu par pētījumu un datu analīzes programmu pirmējiem rezultātiem. Attiecībā par pakalpojumu un preču piegādes izmaksām sadarbības partnerim tās ir predefinētas pozīcijas budžeta projektā un saglabā savu atkārtotību no pētījuma uz pētījumu, savukārt finansējuma saņēmējam šajā postenī ir izdevumi, kas saistīti ar atsevišķos gadījumos nepieciešamajiem pētījumu reprezentācijas izdevumiem.
Vienlaikus informējam, ka 4.2.2.5. pasākuma projekta īstenošana jau ir uzsākta, kā rezultātā ar sadarbības partneri, kurš atlasīts atlases procedūrā par noteiktu pētījumu īstenošanu ir noslēgts Sadarbības līgums, bet ar partneri, kas atlasīts 8.3.6.1. pasākuma projekta īstenošanas laikā ir noslēgtas Vienošanās. Nodomu protokols tiks slēgts nepieciešamības gadījumā ar sadarbības partneri, ja jauno sadarbības partneru atlasi būs jāizveic pirms tiks noslēgts līgums ar CFLA par projekta īstenošanu.
4.2.2.5. pasākuma ietvaros ir paredzētas šādu pētījumu ciklu sadarbības partneru atlases pētījumu īstenošanas un primārās analītikas posmam (laika plānojums indikatīvs) – 2023. gadā PISA 2025 un PIRLS 2026 cikla atlase, kā arī PIAAC 2022-2023 tikai sākotnējās (primārās) datu izpētes posma atlase. 2024. gadā ICCS 2027 un ICILS 2028 cikla atlase. Papildu atlases turpmākajos gados noritētu atbilstoši pakārtotiem IZM lēmumiem, t.sk. EK grantu pieejamībai dalības maksām un elastības finansējuma pieejamībai: (1) 2024. gadā TIMSS 2027 cikla atlase; (2) 2026. gadā PISA 2029 un TALIS 2029 (vai 2030) cikla atlase, kā arī PIAAC nākamo ciklu atlase.
Otrreizējās (sekundārās) izpētes sadarbības partneru atlases plānotas (arī šeit laika plānojums indikatīvs): (1) 2023. gadā TIMSS 2019 cikla atlase; (2) 2024. gadā PISA 2022, PIAAC 2022-2023, ICCS 2022 un ICILS 2023 cikla atlase; (3) 2025. gadā TALIS 2024 cikla atlase; (4) 2026. gadā PIRLS 2021 un TIMSS 2023 cikla atlase.
Ārvalstu komandējumu izdevumi no projekta līdzekļiem tiek segti arī tiem pētniekiem, kuri atbilstoši projekta mērķim tiek deleģēti dalībai starptautiskajās pētījumu programmu un indikatoru programmu attīstības plānošanas sanāksmēs, lai nodrošinātu pētījumu programmu un indikatoru programmu aktivitāšu pārnesi un ieviešanu Latvijas pētniecības vidē un institūcijās, veicinot šo institūciju iesaisti starptautiskajos izglītības pētījumos un datu analīzes programmās.
Starptautiskos pētījumus koordinē starptautiskās organizācijas – OECD un IEA, kas pētījumu pārvaldību starptautiskā līmenī īsteno caur pētījumu valdēm (Governing boards). Tajās piedalās dalībvalstu nominētie pārstāvji (ne pētījuma tiešie īstenotāji, kuriem ir savas tehniskās sanāksmes), Latvijas gadījumā IZM deleģēti pārstāvji, kuru komandējumu izmaksas dalībai valdes sēdēs arī attiecināmas no projekta budžeta. IZM deleģēto pārstāvju darba amata aprakstos ir noteikts augstāk minētais pienākums darbam attiecīgajā valdē. Pētījumu valžu sanāksmes parasti notiek divas reizes gadā kādā no pētījumu dalībvalstīm. Pētījumu valžu sanāksmēs tiek pieņemti lēmumi par pētījumu prioritātēm, īstenošanas gaitu, budžetu u.c. vadības aspektiem, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties vai balsojot sanāksmes laikā. Gadījumā, ja Latvijas pārstāvju dalība pētījumu valžu tikšanās vadības līmenī netiks nodrošināta, Latvija nespēs pilnvērtīgi piedalīties starptautisko pētījumu īstenošanā.
Attiecībā uz neparedzētām izmaksām – tās var tikt novirzītas arī pētījumu dalības maksas sadārdzinājuma segšanai, ņemot vērā, ka starptautiskās dalības maksas apmērs var variēt atkarībā no vairākiem rādītājiem, t.sk. dalībvalstu skaita, attiecīgās dalībvalsts ekonomiskā stāvokļa, valūtas kursa svārstībām.
Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido projekta Uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no vadošās iestādes un sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
Finansējuma saņēmējs ne mazāk kā vienu reizi 12 mēnešos projekta Uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem, sniedzot atgriezenisko saiti no sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta Uzraudzības padomē.
Ņemot vērā, ka 4.2.2.5. pasākumā pētījumos dalības maksas ir gan euro, gan ASV dolāros, kā rezultātā apmaksas summas regulāri ir pakļautas valūtas konvertācijas svārstībām, tādējādi balstoties uz iepriekšējo pieredzi neparedzēto izmaksu pozīcija ir noteikta 5% apmērā no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas.
Izstrādājot informatīvo ziņojumu par nepieciešamību ātrāk (pirms Programmas apstiprināšanas) uzsākt 4.2.2.5. pasākuma īstenošanu jau tika izvērtētas izmaksu pozīcijas, kā rezultātā visās pozīcijās, kur iespējams jau ir noteikta vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošana.
No 2023. gada 1. janvāra nepieciešams attiecināt atalgojuma un komandējuma izmaksas projekta vadošajam vecākajam ekspertam-projekta vadītājam un trīs vecākajiem ekspertiem satura jautājumos (OECD CERI programma, satura jautājumi, datu analītika), kā arī grāmatvedi vai finansistu, kas, ieskaitot netiešās izmaksas, veido 130 097,06 euro apmēru periodam līdz 2023. gada 30. septembrim. Šobrīd ir maza varbūtība, ka pirms projekta apstiprināšanas izlietotais finansējums varētu tikt neattiecināts. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri būs nepieciešams attiecināt atalgojuma un komandējuma izmaksas arī vecākajam ekspertam stratēģiskās satura komunikācijas jomā, citstarp atbildot arī par galveno mērķa grupu (politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju, skolotāju, metodiķu, izglītības satura veidotāju un izglītības pētnieku un datu analītiķu) iesaistīšanu pētījumu rezultātu izmantošanā.
Tiks uzsākta aktīva sadarbība ar sadarbības partneriem (t.sk. sadarbības partneru atlase), saziņa ar starptautiskajām organizācijām, savstarpējās sadarbības procesu iedibināšana, projekta attīstības detalizēta plānošana, atbilstošo iekšējo un ārējo normatīvu u.c. sakārtošana. Tāpat plānoti komandējuma izdevumi, lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautisko organizāciju procesos. Piemēram, OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra (CERI) valdē, kur ir visu OECD dalībvalstu pārstāvji, un arī IZM ir deleģējusi pārstāvi darbam CERI valdē. Valde pieņem galvenos lēmumus par CERI darbības virzieniem un izvērtē darba progresu. Dalība klātienes valdes sanāksmē ir svarīga Latvijai, lai paustu savu nostāju CERI darbības jautājumos un piedalītos ar darba programmu saistītajos lēmumu pieņemšanas procesos. Piemēram, CERI 108. valdes sēde notika 2023. gada aprīlī, kurā piedalījās ministriju pārstāvošais valdes loceklis. Arī Eiropas Komisijas Pastāvīgajā indikatoru un mērķrādītāju grupā (SGIB) divas reizes gadā notiek sanāksmes, kurās tiek tehniski vērtētas EK iniciatīvas izglītības indikatoru izstrādē un pilnveidē ES izglītības mērķu sasniegšanas progresa mērīšanai. Ar SGIB starpniecību EK identificē dalībvalstu prioritātes izglītības kvalitātes monitoringa jautājumos un dalībvalstu iespējas starptautiski salīdzināmu datu nodrošināšanā. Grupas sanāksmēs piedalās projekta eksperts indikatoru jautājumos vai eksperts datu analīzes jautājumos.
4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” projektā saistītas ar ES Padomes ieteikumiem par Latvijas 2022. gada valsts reformu programmu, t.sk. ieteikumu palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ar minēto transformāciju saistīti starptautiskie pētījumi skolēnu un pieaugušo datorprasmēs un informācijpratībā, kā arī skolēnu vides un klimata kompetenču pētījumi, un šo pētījumu rezultātu izmantošana, kā arī dalība izglītības sistēmu indikatoru programmā, kas monitorē progresu izglītības sistēmā. Digitālo transformāciju sekmēs Latvijas dalība OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI projektos, kuru caurviju temats ir digitālā izglītība un jaunās digitālās prasmes 21. gadsimtā.
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Sociālā fonda Plus sekundārās tēmas “Ieguldījums zaļajās prasmēs un darbā un zaļajā ekonomikā” kā pamata intervences kodi definēti – 149 (pamata un vidējā izglītība) un 150 (augstākā izglītība).
4.2.2.5. pasākumā indikatīvi ieplānots īstenot šādus starptautiskos izglītības pētījumus un piedalīties šādās datu analīzes programmās:
OECD PISA (the Programme for International Student Assessment (PISA)) – skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetenču mērījums, aptverot PISA 2025 un PISA 2029 pētījuma ciklus. Ņemot vērā 2023. gada sākumā attīstībā esošo PISA 2029 pētījuma cikla tvērumu (galveno pamatmoduļu skaits, speciālās izglītības izglītojamie u.c.) sagaidāms arī IZM papildinošs lēmums tuvojoties cikla sākumam;
OECD TALIS (Teaching and Learning International Survey (TALIS)) – mācību vides izpēte un skolotāju aptaujas, aptverot TALIS 2024 un TALIS 2029 (2030) pētījuma ciklus. TALIS 2029 pētījuma cikla īstenošana būs atkarīga no elastības finansējuma un EK grantu pieejamības, un tam pakārtota IZM lēmuma;
OECD PIAAC (the Programme for the International Assessment of Adult Competencies (PIAAC)) – pieaugušo iedzīvotāju kompetenču mērījumi, aptverot PIAAC 2022-2023 pētījuma ciklu;
OECD CERI (The Centre for Educational Research and Innovation (CERI)) – Izglītības pētniecības un inovāciju centra aktivitātes, t.sk. arī ikgadējs datu analīzes darbs;
OECD INES (the Indicators of Education Systems (INES)) – izglītības rādītāju salīdzinājums un ikgadēja datu analīze;
EK SGBI (Standing Group on Indicators and Benchmarks (SGIB)) – Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta Izglītības indikatoru un mērķrādītāju pastāvīgās grupas programma – atbalsts Eiropas izglītības indikatoru un mērķrādītāju noteikšanā un analīzē;
IEA TIMSS (the Trends in International Mathematics and Science Study (TIMSS)) – matemātikas un dabaszinātņu kompetences 4. klašu skolēniem, aptverot TIMSS 2023 un TIMSS 2027 pētījuma ciklus;. Attiecībā uz dalību TIMSS 2027 sagaidāms IZM pakārtots lēmums, lemjot kontekstuāli ar 4.2.2.5. pasākuma finanšu ietvaru un pētījumu prioritātēm, respektējot, ka Valdības rīcības plāna 59.1. pasākumā viens no minētajiem rezultātiem ir bērnu mācību snieguma valsts pārbaudes darbu sistēmas ieviešana visos izglītības standarta noteiktajos posmos (pirmsskola, 3.klase un 6.klase);
IEA PIRLS (the Progress in International Reading Literacy Study (PIRLS)) – lasītprasme 4. klašu skolēniem, aptverot PIRLS 2026 pētījuma ciklu;
IEA ICCS (International Civic and Citizenship Education Study (ICCS)) – pilsoniskās izglītības zināšanu, attieksmju, sagaidāmās rīcības un uzvedības mērījums 8. klašu skolēniem, viņu skolotājiem un skolas direktoriem (iepriekšējā ciklā nodrošināts 8.3.6.2. pasākuma ietvaros), aptverot ICCS 2027 pētījuma ciklu.
IEA ICILS (International Computer and Information Literacy Study (ICILS)) – datorprasme un problēmrisināšana digitālajā vidē 8. klašu skolēniem, aptverot ICILS 2023 un ICILS 2028 pētījuma ciklus.
Ņemot vērā, ka iepriekšējos pētījumu ciklos tika konstatēts apmēram 10% izglītības iestāžu noraidījums dalībai pētījumos, un to ka pētījumu kvalitātei ir svarīga visu izlasē iekļuvušo skolu dalība, IZM norāda, ka skolām dalību pētījumā nevajadzētu atteikt. Perspektīvā tiks izskatīta iespēja dalības imperatīvu nostiprināt normatīvajos aktos līdzīgi kā tas ir, piemēram, Lietuvā, Francijā u.c. ES dalībvalstīs.
Katru pētījuma ciklu papildus var sadalīt četrās apakšgrupās, kurām ir konkrēts sasniedzams starprezultāts: (1) dalības saistību nodrošinājums; (2) pētījuma īstenošanas fāze; (3) sākotnējās (primārās) datu izpētes nodevumi un (4) otrreizējās (sekundārās) izpētes nodevumi. Ņemot vērā, ka 4.2.2.5. pasākums turpina 8.3.6.1. pasākumu, kā arī tā noslēguma gads ir saistīts ES fondu 2021.-2027. gadu plānošanas periodu, ne katram pētījuma ciklam ir visi starprezultāti iespējami (sk. zemāk 2. un 3. tabulu).
Tuvāk skaidrojot starprezultātus, pirmkārt, starptautisko institūciju noteiktās dalības maksas, lai Latvija varētu piedalīties ieplānotajos pētījumu ciklos. 4.2.2.5. pasākuma gadījumā tās ir divas starptautiskās institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)) un Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement (IEA)), kuras nosaka dalības maksu apjomu; otrkārt, pētījuma cikla īstenošanas fāze, kas paredz pētījuma datu nodrošināšanu un iesniegšanu starptautiskajai institūcijai, kuri ievākti atbilstoši pētījuma metodoloģiskajām prasībām. Pētījuma cikla īstenošanas fāze var ietvert arī pirmējo datu apstrādi; treškārt, sākotnējā (primārā) datu izpēte paredz pētījuma pirmo rezultātu sagatavošanu publiskošanai, akcentējot īpaši aktuālus nacionālus izglītības politikas jautājumus gan starptautisko institūciju interneta vietnēs, gan, piemēram, Latvijas atvērto datu portālā, un to prezentēšanu; ceturtkārt, otrreizējā (sekundārā) izpēte paredz veikt pētījuma datu padziļinātu analīzi, sniedzot datos balstītu atbildi uz konkrētu ministrijas rīcībpolitikas jautājumu. Šis nodevums var ietvert, piemēram, arī akadēmiskās diskusijas nodrošināšanu.
Turpmāk dotas divas tabulas, kurās atspoguļots plānotais katra pētījumu cikla starprezultātu nodevums, atsevišķi nodalot dalības maksu saistības un pētījumu ciklus.
2. tabula. 4.2.2.5. pasākuma pētījumu ciklu un datu analīzes programmu plānotās starptautiskās dalības maksas.
| Pētījums | Pētījuma cikls | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 |
| PISA | 2025 2029* |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
| TALIS | 2024 2029* |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
| PIAAC | 2022- 2023 |
x | |||||||
| CERI | ikgadējs | x | x | x | x | x | x | x | |
| INES | ikgadējs | x | x | x | x | x | x | ||
| PIRLS | 2026 | x | x | x | x | x | |||
| TIMSS | 2023 2027* |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
| ICCS | 2027 | x | x | x | x | x | |||
| ICILS | 2023 2028 |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
SGIB nav minēts 2. tabulā, jo Eiropas Komisijas SGIB programmā nav jāveic dalības iemaksa.
3. tabula. 4.2.2.5. pasākuma pētījumu ciklu plānotie starprezultāti.
| Pētījuma cikls | PISA 20- |
TALIS 20- |
PIAAC 20- |
PIRLS 20- |
TIMSS 20- |
ICCS 20- |
ICILS 20- |
||||||
| starp- rezultāti |
22 | 25 | 29* | 24 | 29* | 22-23 | 26 | 23 | 27* | 22 | 27 | 23 | 28 |
| pētījumu īstenošana | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||
| sākotnējā (primārā) datu izpēte | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||
| otrreizējā (sekundā-rā) izpēte | x | x | x | x | x | x | x | x | |||||
*2. un 3. tabulā minētās PISA 2029, TALIS 2029 un TIMSS 2027 dalības maksas un starprezultāti īpaši atzīmēti, jo par šo pētījumu ciklu īstenošanu tiks lemts pēc elastības finansējuma un EK granta, piemēram, Eiropas Savienības programmas Erasmus+ atbalsta pasākumu ietvaros, saņemšanas un attiecīgā finansējuma palielinājuma. Finanšu resursu pieejamības robežās IZM var izskatīt arī citu starptautisko izglītības pētījumu īstenošanu, piemēram, PIAAC nākamo pētījuma ciklu.
Vienlaikus 4.2.2.5. pasākuma ietvaros paredzēta iespēja piesaistīt OECD un citus starptautiskos ekspertus aktuālu izglītības politikas plānošanas jautājumu risināšanas atbalstam.
Pasākuma īstenošana uzsākta no 01.01.2022., vienlaicīgi īstenojot divus projektus paralēli, t.i., turpinot 8.3.6.1.pasākuma projektu “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” un uzsākot 4.2.2.5. pasākuma projektu.
4.2.2.5. pasākuma projekta izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 1. janvāra, ņemot vērā, ka Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) darbs ICILS 2023 pētījuma cikla īstenošanā jau notiek. Ir svarīgi, ka Latvija nodrošina kvalitatīvu dalību, iesaistoties jau pētījuma sagatavošanas darbos. Latvijas Universitāte, kā sadarbības partneris ICILS 2023 pētījuma cikla īstenošanā, jau veic nepieciešamās darbības, t.i., iesaistās pētījuma uzsākšanas sagatavošanas darbos, minētā pētījuma nodrošināšanai. Vienlaikus tiek nodrošināta izmaksu attiecināmība atbilstoši aktivitāšu īstenošanai pamatpētījuma posma sekmīgai turpināšanai.
Vienlaikus Ministru kabineta 17.05.2022. sēdes protokola Nr.27 lēmums atbalsta visa 4.2.2.5 pasākuma īstenošanas ātrāku uzsākšanu, t.i., saskaņā ar 2. punktu – tiek atbalstīts 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" īstenošanas ātrāka uzsākšana.
Tāpat, protokollēmuma 7. punkts pieņemts zināšanai, ka IZM kā plānotais 4.2.2.5. pasākuma finansējuma saņēmējs uzsāk informatīvajā ziņojumā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu ar 2022. gada 1. janvāri, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktos un informatīvajā ziņojumā ietvertos pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Dalība starptautiskajos pētījumos un programmās uzsākama ne vēlāk kā ar 2022. gadu, vienlaikus tā ir atkarīga no ārējiem faktoriem, t.i., starptautisko pētījumu un programmu uzsākšanas laika grafika, kuru nosaka starptautiskās pētījumu organizācijas, nevis 4.2.2.5. pasākuma īstenotājs.
4.2.2.5. pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 835 606 EUR (no kopējā attiecināmā finansējums: Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) 85% finansējums 5 810 265 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 1 025 341 EUR), tai skaitā 1 059 518 EUR elastības finansējums. Taču pieejamais kopējais attiecināmais finansējums vienošanās slēgšanai, paredzot iznākuma rādītāju proporcionāli pieejamajam finansējumam ir 5 776 088 EUR (ESF+ 85% finansējums 4 909 674 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 866 414 EUR). Elastības finansējums 1 059 518 EUR apmērā 4.2.2.5. pasākumam var tikt piešķirts pēc ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vidusposma izvērtējuma sasniegtajiem rādītājiem.
Papildus vēršam uzmanību, ka elastības finansējums palielināts 4.2.2.4. pasākumā, lai nodrošinātu 4.2.2.5. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu vienošanās slēgšanai 5 776 088 euro apjomā, un šīs izmaiņas neietekmēs kopējo 4.2. prioritātes ESF+ piešķīrumu, t.sk. pieejamo un elastības finansējuma apmēru. Plānotais elastības finansējums pēc izmaiņu veikšanas 4.2.2.4. pasākumā – 724 918 EUR.
Projekta atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir IZM. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumu iesniedz atbilstoši 2022. gada 17. maijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” īstenošanu” un tajā noteiktajam.
4.2.2.5. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 iestāde;
2) programmas specifiskais rezultāta rādītājs: iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum – 1;
3) nacionālie rādītāji: atbalstīto starptautisko pētījumu ciklu skaits, kuros nodrošināta dalība, – astoņi (OECD PISA 2025, OECD TALIS 2024, IEA TIMSS 2023, IEA PIRLS 2026, IEA ICILS 2023, IEA ICILS 2028, IEA ICCS 2027, OECD PIAAC 2022-2023), tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim paziņoti, izplatīti un izanalizēti rezultāti vismaz par diviem pētījumu cikliem;
4) nodrošināta dalība trīs starptautiskajās programmās – OECD INES, OECD CERI un EK SGIB.
Minēto nacionālo rādītāju par dalību starptautiskajos izglītības pētījumos un dalību starptautiskajās programmās sasniegšanas nosacījumi:
- dalības starptautiskajos izglītības pētījumos rādītāju uzskata par izpildītu, kad ir noslēgts Sadarbības līgums ar pētījuma veicēju (sadarbības partneri) un veikts pirmais maksājums par pētījuma veikšanu;
- dalības starptautiskajās programmās rādītāju uzskata par izpildītu, kad veikts starptautiskās dalības maksas maksājums programmas īstenotājam (OECD) ESF atbalsta ietvaros, izņemot EK SGIB programmu, kurā dalības maksa nav paredzēta.
Sadarbības iestāde neveic nacionālo rādītāju datu pārbaudes (noteikti noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.
Lai sasniegtu rādītājus tiks piesaistīti sadarbības partneri: (1) Centrālā statistikas pārvalde, kas savas kompetences ietvaros sniegs statistikas datus vai citu nepieciešamo informāciju, kas būs nepieciešama starptautisko pētījumu un programmu īstenošanai (OECD INES), atbilstoši savam nolikumam, nodrošinot nacionālo statistiku starptautiskajiem, t.sk. OECD organizētajiem, statistikas apkopojumiem, tajā skaitā apvienotajai UNESCO/OECD/Eurostat (UOE) datubāzei; (2) Latvijas Universitātei, kas ir ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” projektos jau uzsākto pētījumu sadarbības partneris Starptautiskajā mācību vides pētījumā TALIS 2024, Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC 2022-2023 un Starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā TIMSS 2023, Latvijas Universitāte IZM veiktajā atlasē ir kļuvusi par sadarbības partneri Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023; (3) augstākās izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kas īsteno izglītības programmas studiju virzienā “Izglītība un pedagoģija”, un attiecībā uz šo noteikumu 5.1.6. apakšpunktā minētā starptautiskā pētījuma PIAAC gadījumā papildus arī studiju virziens "Socioloģija, politoloģija un antropoloģija", nodrošinot maksimālu labumu no projekta īstenošanas rezultātā iegūtajiem rezultātiem, t.i., pētījumu veikšanas laikā un pēc datu publiskošanas tiks nodrošināta iespējami lielāka datu un metožu turpmākā izmantošana, nodrošinot pilnīgāku sadarbību starp tiešo projekta mērķa grupu, pētniekiem, skolotājiem, esošajiem un topošajiem izglītības iestāžu vadītājiem; (4) augstākās izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kas nodrošinās pētījumos savākto un publiski pieejamo primāro datu sekundāro izpēti. Šajā gadījumā pētniecības organizācijas atlase netiek ierobežota ar izglītības programmas virzienu "Izglītība un pedagoģija", kā tas ir pētījuma īstenošanas un primāro datu nodrošināšanas posmā. Ņemot vērā, ka pētāmie jautājumi ir starpdisciplināri, nepastāv nepieciešamība sašaurināt pētniecības organizāciju jomu. Līdz ar to arī sadarbības partneru piesaiste šajā gadījumā tiks īstenota konkursa kārtībā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (turpmāk – Paziņojums) “pētniecības organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Atbilstoši Komisijas noteiktajam, Paziņojuma 2.1.1. punktā ir noteiktas nesaimnieciska rakstura darbības:
1) pētniecības organizāciju un pētniecības infrastruktūru pamatdarbības, jo īpaši izglītība nolūkā panākt personāla daudzuma un kvalifikācijas pieaugumu. Publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, tiek uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība;
2) neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā,
3) pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru.
Latvijas Universitāte ir sadarbības partneris pētījumos, kuri uzsākti šobrīd īstenotā 8.3.6.1. pasākuma projekta ietvaros, kuru pētījumu cikls turpināsies 4.2.2.5. pasākuma īstenotajā projektā. Tādējādi Latvijas Universitātes kā sadarbības partnera atlase konkrētajiem TIMSS 2023, TALIS 2024, PIAAC 2022-2023 pētījumiem, kā arī jaunajam ICILS 2023 pētījumam ir veikta. IZM kā Latvijas dalības nodrošinātāja starptautiskos izglītības pētījumos, atlasē aicina pētnieciskās organizācijas – augstākās izglītības iestādes, kas īsteno studiju programmas studiju virzienā “Izglītība, pedagoģija un sports” un pētniecību izglītības zinātnēs, sagatavot un iesniegt IZM pētījuma pieteikumu atbilstoši starptautiski salīdzinošajos pētījumos noteiktajai metodoloģijai un plānotajiem rezultātiem. Sadarbības partnera modelis paredz arī to, ka pētniecības organizācija pētījuma laikā īsteno nesaimnieciska rakstura darbības, tai skaitā:
1) prasības pētnieku komandai noteiktas starptautiskā pētījuma metodoloģijā. Praksē Latvijas pētnieku komandā tiek arī piesaistīti studējošie, t.sk. doktoranti un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Tādējādi tiek veicināta jauno pētnieku iesaiste un akadēmiskā pēctecība;
2) starptautisko salīdzinošo pētījumu metodoloģija nosaka, ka pētījums tiek īstenots sadarbojoties visām to valstu pētnieku grupām, kas piedalās pētījumā, piemēram, PISA 2022 pētījumā piedalās aptuveni 90 valstis. Pētnieki piedalās kopīgās sanāksmēs, lai salāgotu aptaujas instrumentus, uzdevumus un jautājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiski salīdzināmu datu iegūšanu, kā arī piedalās uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanā un verificēšanā;
3) pētījumu rezultātā iegūtie dati ir publiski pieejami pētījumu tīmekļvietnēs, piemēram, PISA aptauju rezultāti ir pieejami PISA tīmekļvietnē (pieejami: https://www.oecd.org/pisa/data/); dati tiek izmantoti studiju procesā un iesaistot studējošos datu sekundārajā analīzē, kā arī izglītības politikas veidošanai, tai skaitā, prasmju novērtēšanas kontekstā. Par pētījuma rezultātiem pētnieki ziņo zinātniskās konferencēs un sagatavo zinātniskās publikācijas. Papildus sagaidām, ka iegūtie dati tiek publiskoti, piemēram, Latvijas atvērto datu portālā vai sadarbības partnera mājaslapā metadatu un saišu uz pētījumu datubāzēm formātā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pētniecības organizācija starptautiski salīdzinošos izglītības pētījumus īsteno savas nesaimnieciskās darbības ietvaros, t.i. projekta ietvaros tiek apmaksātas tikai partnera faktiskās izmaksas (bez papildus uzcenojuma), vienlaicīgi ļaujot sadarbības partnerim stiprināt savu kā pētnieciskās organizācijas kapacitāti (nesaimniecisko darbību). Tādējādi komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās valsts atbalsta pazīmes nav konstatētas. Tiks īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Jauniem pētījumu cikliem, piemēram, PISA 2025, PIRLS 2026 u.c., kā arī sekundārās izpētes pētījumiem tiks veikta sadarbības partnera piesaiste no jauna.
Sadarbības partneris projektā īsteno pētījumu Latvijā, t.i. nodrošina datu iegūšanu (aptaujas norisi) nacionālā līmenī, strikti ievērojot OECD un IEA starptautisko metodoloģiju. Atlases kārtībā izraudzītais sadarbības partneris ne tikai tehniski nodrošina pētījuma norisi un datu vākšanu, bet arī izmanto pētījuma datus un rezultātus savā darbā, tai skaitā izmantojot pētījuma rezultātus skolotāju sagatavošanas programmu satura attīstībai. Līdzvērtīgi IZM, saņemot sekundārās izpētes ziņojumus, tos izmanto tālāk rīcībpolitikas izstrādēs un novērtējumos.
Sadarbības partneris nodrošina augstskolās studējošo un doktora zinātniskā grāda pretendentu piesaisti pētījuma aktivitātēs, kā arī vismaz viena pētnieka piesaisti, kurš ir darba attiecībās ar citu augstākās izglītības iestādi vai zinātnisko institūciju atbilstošā studiju virzienā un kuram ir pieredze starptautisko pētījumu veikšanā attiecīgajā jomā. Finansējuma saņēmējs attiecīgi izvērtēs pieaicināmos sadarbības partnerus, konsekventi ievērojot nepieciešamību celt pētnieciskās darbības kapacitāti valstī, kas izteikts arī OECD ieteikumos par izglītības sistēmas attīstību Latvijā, kā arī paplašināt dalības starptautiskajos pētījumos pieredzi jauno un topošo zinātnieku vidū.
Sadarbības partneris ir atbildīgs par sadarbību ar starptautiskajām pētījuma veicējinstitūcijām, un sadarbojas ar tām izmēģinājuma (ja attiecināms) un galvenā apsekojuma sagatavošanā un īstenošanā, tai skaitā atbildot par pētījuma izlases kopu veidošanu; apsekojuma instrumentu, datu vākšanas procedūru un rokasgrāmatu pielāgošanu un tulkošanu; kvalitātes kontroles pasākumiem; datu vākšanas un datu iegūšanas vispārējo norisi; kā arī datu tīrīšanas un verifikācijas darbībām saskaņā ar starptautisko pētījumu tehniskajiem standartiem un papildu vadlīnijām. Sadarbības partneris pētījuma īstenošanai algo nacionālo pētījuma vadītāju, kuram, ja nepieciešams, var palīdzēt izlases vadītājs, datu pārvaldnieks un/vai cits īstenošanas personāls. Sadarbības partneris ir atbildīgs par nacionālā ziņojuma izstrādi un sagatavošanu, nepieciešamības gadījumā tā izstrādei piesaistot pētniekus ar padziļinātām statistikas zināšanām, zināšanām par starpvalstu salīdzinājumiem, par nacionālajiem izglītības politikas jautājumiem un kontekstu, kā arī prasmēm un pieredzi sagatavot rekomendācijas izglītības politikas un prakses jautājumu risināšanai. Nacionālā ziņojuma mērķis ir informēt visas pētījuma rezultātos ieinteresētās puses par pētījuma rezultātiem, koncentrējoties uz īpaši aktuāliem nacionālajiem izglītības politikas un izglītības sistēmas jautājumiem un nodrošinot pētījuma datu analīzi izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un izglītības kvalitātes monitoringa rīku vajadzībām. Vienojoties un saskaņojot ar finansējuma saņēmēju, t.sk. jau atlases procesa laikā, sadarbības partneris pētījuma rezultātu ziņojuma izstrādei un pētījuma rezultātu pārnesei uz praksi piesaista ar pētījuma tematu saistītus asociētos partnerus, veido konsultatīvās padomes, domnīcas un/vai diskusiju forumus, lai veicinātu starpdisciplināru pētnieku komandu veidošanos un lai izstrādātu pētījumu rezultātos un nacionālās izglītības sistēmas kontekstā balstītas un praksē ieviešamas un izmantojamas rekomendācijas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas snieguma uzlabošanai.
Ja pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pasākuma īstenošanai tiek palielināts kopējais pieejamais finansējums projektā būs iespējams (1) sekmīgi noslēgt dalību OECD PISA 2029 ciklā, veicot izmēģinājuma un galveno pētījumu, savukārt pētījuma pirmo rezultātu paziņošana būs ārpus 4.2.2.5. pasākuma ietvara. 2023. un 2024. gadā tuvāk apzinot PISA 2029 pētījuma cikla saturiskās izmaiņas, IZM var izskatīt minētā pētījuma cikla īstenošanas finansējuma apjoma izmaiņas, (2) sekmīgi noslēgt dalību IEA TIMSS 2027 ciklā, veicot izmēģinājuma un galveno pētījumu, kā arī nodrošinot pētījuma pirmo rezultātu paziņošanu 2028. gadā, (3) nodrošināt izmaksas OECD TALIS Starting Strong pētījumā 2029. gadā.
Papildus augstāk minētajiem trim starptautisko pētījumu cikliem finansējuma pieejamības robežās IZM var izskatīt arī citu starptautisko izglītības pētījumu īstenošanu vai papildus īstenot kāda pētījuma cikla datu otrreizējo (sekundāro) izpēti. Piemēram, IZM var lemt par PIAAC nākamo pētījuma ciklu. Līdz šim PIAAC cikli aptvēra desmit gadu periodu, uzsākot gatavošanos nākamajām ciklam īstenotā cikla vidū, cikliem pārklājoties. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, PIAAC otrais cikls tika pagarināts, aptverot 2024. gadu. 2023. gada sākumā OECD PIAAC dalībvalstu līmenī notiek diskusijas par izmaiņām pētījuma ciklu periodiskumā. Indikatīvi sagatavošanās darbi dalībai PIAAC trešajā ciklā indikatīvi varētu tikt uzsākti 2027. gadā. Taču 2023. gada sākumā lēmums par OECD PIAAC trešā cikla indikatīvo sākumu vēl nav pieņemts.
Projekta attiecināmās izmaksas ietver vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas projekta atbildīgās amatpersonas, projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī netiešās izmaksas 15% apmērā un neparedzētos izdevumus ar projekta īstenošanu saistīto tiešo attiecināmo izmaksu segšanai. Vienlaikus finansējuma saņēmēja personāla atlīdzības izmaksas tiks segtas, piemērojot atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Sadarbības partnera atbalstāmās darbības tiks plānotas un attiecinātas, izmantojot atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, piemērojot budžeta projekta aprēķina metodi, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Noteikumu projekta 21. punktā uzskaitītas sadarbības partnera tiešās attiecināmās izmaksas, kas tiek ietvertas budžeta projektā, t.sk. vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas.
Minētā metodika plānota pētījumu ciklu un noteikumu projekta 5.2.1. apakšpunktā minēto datu analīzes programmu datu sagatavošanai un nodrošināšanai, kurā darba samaksas likmes un pārējo izmaksu proporcijas tiek balstītas 8.3.6.1. pasākuma budžeta datos, tai skaitā apzinot šādas četras finanšu ziņā ietilpīgākās izmaksu pamatpozīciju grupas: (1) sadarbības partnera īstenošanas personāla atlīdzība; (2) sadarbības partnera īstenošanas personāla komandējumi; (3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un datu apstrādes pakalpojumi; (4) pārējās preces un pakalpojumi, kas nepieciešami pētījuma īstenošanai.
Noteikumu projekta 20.7. un 20.8. apakšpunktā noteiktās izmaksas finansējuma saņēmējam būtiski atšķiras no sadarbības partnera, t.i., sadarbības partnera tulkošanas izmaksas galvenokārt ir saistītas ar pētījumu ietvara un instrumentu tulkošanu, savukārt finansējuma saņēmēja gadījumā tās ir galvenokārt nepieciešamas saistībā ar starptautisko ekspertu piesaisti datu analīzes programmu prezentācijas pasākumos un sinhronās tulkošanas nodrošinājumu, kur abi tulkošanas veidi pēc būtības atšķiras. Līdzvērtīgi arī semināru organizēšana iepriekšējā 8.3.6.1. pasākuma īstenošanā sadarbības partnera gadījumā bija saistīta ar detalizētu, analītisko pasākumu organizēšanu, savukārt finansējuma saņēmējs strādāja vairāk ar plašāku sabiedrības informēšanas semināru organizēšanu par pētījumu un datu analīzes programmu pirmējiem rezultātiem. Attiecībā par pakalpojumu un preču piegādes izmaksām sadarbības partnerim tās ir predefinētas pozīcijas budžeta projektā un saglabā savu atkārtotību no pētījuma uz pētījumu, savukārt finansējuma saņēmējam šajā postenī ir izdevumi, kas saistīti ar atsevišķos gadījumos nepieciešamajiem pētījumu reprezentācijas izdevumiem.
Vienlaikus informējam, ka 4.2.2.5. pasākuma projekta īstenošana jau ir uzsākta, kā rezultātā ar sadarbības partneri, kurš atlasīts atlases procedūrā par noteiktu pētījumu īstenošanu ir noslēgts Sadarbības līgums, bet ar partneri, kas atlasīts 8.3.6.1. pasākuma projekta īstenošanas laikā ir noslēgtas Vienošanās. Nodomu protokols tiks slēgts nepieciešamības gadījumā ar sadarbības partneri, ja jauno sadarbības partneru atlasi būs jāizveic pirms tiks noslēgts līgums ar CFLA par projekta īstenošanu.
4.2.2.5. pasākuma ietvaros ir paredzētas šādu pētījumu ciklu sadarbības partneru atlases pētījumu īstenošanas un primārās analītikas posmam (laika plānojums indikatīvs) – 2023. gadā PISA 2025 un PIRLS 2026 cikla atlase, kā arī PIAAC 2022-2023 tikai sākotnējās (primārās) datu izpētes posma atlase. 2024. gadā ICCS 2027 un ICILS 2028 cikla atlase. Papildu atlases turpmākajos gados noritētu atbilstoši pakārtotiem IZM lēmumiem, t.sk. EK grantu pieejamībai dalības maksām un elastības finansējuma pieejamībai: (1) 2024. gadā TIMSS 2027 cikla atlase; (2) 2026. gadā PISA 2029 un TALIS 2029 (vai 2030) cikla atlase, kā arī PIAAC nākamo ciklu atlase.
Otrreizējās (sekundārās) izpētes sadarbības partneru atlases plānotas (arī šeit laika plānojums indikatīvs): (1) 2023. gadā TIMSS 2019 cikla atlase; (2) 2024. gadā PISA 2022, PIAAC 2022-2023, ICCS 2022 un ICILS 2023 cikla atlase; (3) 2025. gadā TALIS 2024 cikla atlase; (4) 2026. gadā PIRLS 2021 un TIMSS 2023 cikla atlase.
Ārvalstu komandējumu izdevumi no projekta līdzekļiem tiek segti arī tiem pētniekiem, kuri atbilstoši projekta mērķim tiek deleģēti dalībai starptautiskajās pētījumu programmu un indikatoru programmu attīstības plānošanas sanāksmēs, lai nodrošinātu pētījumu programmu un indikatoru programmu aktivitāšu pārnesi un ieviešanu Latvijas pētniecības vidē un institūcijās, veicinot šo institūciju iesaisti starptautiskajos izglītības pētījumos un datu analīzes programmās.
Starptautiskos pētījumus koordinē starptautiskās organizācijas – OECD un IEA, kas pētījumu pārvaldību starptautiskā līmenī īsteno caur pētījumu valdēm (Governing boards). Tajās piedalās dalībvalstu nominētie pārstāvji (ne pētījuma tiešie īstenotāji, kuriem ir savas tehniskās sanāksmes), Latvijas gadījumā IZM deleģēti pārstāvji, kuru komandējumu izmaksas dalībai valdes sēdēs arī attiecināmas no projekta budžeta. IZM deleģēto pārstāvju darba amata aprakstos ir noteikts augstāk minētais pienākums darbam attiecīgajā valdē. Pētījumu valžu sanāksmes parasti notiek divas reizes gadā kādā no pētījumu dalībvalstīm. Pētījumu valžu sanāksmēs tiek pieņemti lēmumi par pētījumu prioritātēm, īstenošanas gaitu, budžetu u.c. vadības aspektiem, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties vai balsojot sanāksmes laikā. Gadījumā, ja Latvijas pārstāvju dalība pētījumu valžu tikšanās vadības līmenī netiks nodrošināta, Latvija nespēs pilnvērtīgi piedalīties starptautisko pētījumu īstenošanā.
Attiecībā uz neparedzētām izmaksām – tās var tikt novirzītas arī pētījumu dalības maksas sadārdzinājuma segšanai, ņemot vērā, ka starptautiskās dalības maksas apmērs var variēt atkarībā no vairākiem rādītājiem, t.sk. dalībvalstu skaita, attiecīgās dalībvalsts ekonomiskā stāvokļa, valūtas kursa svārstībām.
Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido projekta Uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no vadošās iestādes un sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
Finansējuma saņēmējs ne mazāk kā vienu reizi 12 mēnešos projekta Uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem, sniedzot atgriezenisko saiti no sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta Uzraudzības padomē.
Ņemot vērā, ka 4.2.2.5. pasākumā pētījumos dalības maksas ir gan euro, gan ASV dolāros, kā rezultātā apmaksas summas regulāri ir pakļautas valūtas konvertācijas svārstībām, tādējādi balstoties uz iepriekšējo pieredzi neparedzēto izmaksu pozīcija ir noteikta 5% apmērā no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas.
Izstrādājot informatīvo ziņojumu par nepieciešamību ātrāk (pirms Programmas apstiprināšanas) uzsākt 4.2.2.5. pasākuma īstenošanu jau tika izvērtētas izmaksu pozīcijas, kā rezultātā visās pozīcijās, kur iespējams jau ir noteikta vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošana.
No 2023. gada 1. janvāra nepieciešams attiecināt atalgojuma un komandējuma izmaksas projekta vadošajam vecākajam ekspertam-projekta vadītājam un trīs vecākajiem ekspertiem satura jautājumos (OECD CERI programma, satura jautājumi, datu analītika), kā arī grāmatvedi vai finansistu, kas, ieskaitot netiešās izmaksas, veido 130 097,06 euro apmēru periodam līdz 2023. gada 30. septembrim. Šobrīd ir maza varbūtība, ka pirms projekta apstiprināšanas izlietotais finansējums varētu tikt neattiecināts. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri būs nepieciešams attiecināt atalgojuma un komandējuma izmaksas arī vecākajam ekspertam stratēģiskās satura komunikācijas jomā, citstarp atbildot arī par galveno mērķa grupu (politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju, skolotāju, metodiķu, izglītības satura veidotāju un izglītības pētnieku un datu analītiķu) iesaistīšanu pētījumu rezultātu izmantošanā.
Tiks uzsākta aktīva sadarbība ar sadarbības partneriem (t.sk. sadarbības partneru atlase), saziņa ar starptautiskajām organizācijām, savstarpējās sadarbības procesu iedibināšana, projekta attīstības detalizēta plānošana, atbilstošo iekšējo un ārējo normatīvu u.c. sakārtošana. Tāpat plānoti komandējuma izdevumi, lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautisko organizāciju procesos. Piemēram, OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra (CERI) valdē, kur ir visu OECD dalībvalstu pārstāvji, un arī IZM ir deleģējusi pārstāvi darbam CERI valdē. Valde pieņem galvenos lēmumus par CERI darbības virzieniem un izvērtē darba progresu. Dalība klātienes valdes sanāksmē ir svarīga Latvijai, lai paustu savu nostāju CERI darbības jautājumos un piedalītos ar darba programmu saistītajos lēmumu pieņemšanas procesos. Piemēram, CERI 108. valdes sēde notika 2023. gada aprīlī, kurā piedalījās ministriju pārstāvošais valdes loceklis. Arī Eiropas Komisijas Pastāvīgajā indikatoru un mērķrādītāju grupā (SGIB) divas reizes gadā notiek sanāksmes, kurās tiek tehniski vērtētas EK iniciatīvas izglītības indikatoru izstrādē un pilnveidē ES izglītības mērķu sasniegšanas progresa mērīšanai. Ar SGIB starpniecību EK identificē dalībvalstu prioritātes izglītības kvalitātes monitoringa jautājumos un dalībvalstu iespējas starptautiski salīdzināmu datu nodrošināšanā. Grupas sanāksmēs piedalās projekta eksperts indikatoru jautājumos vai eksperts datu analīzes jautājumos.
4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” projektā saistītas ar ES Padomes ieteikumiem par Latvijas 2022. gada valsts reformu programmu, t.sk. ieteikumu palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ar minēto transformāciju saistīti starptautiskie pētījumi skolēnu un pieaugušo datorprasmēs un informācijpratībā, kā arī skolēnu vides un klimata kompetenču pētījumi, un šo pētījumu rezultātu izmantošana, kā arī dalība izglītības sistēmu indikatoru programmā, kas monitorē progresu izglītības sistēmā. Digitālo transformāciju sekmēs Latvijas dalība OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI projektos, kuru caurviju temats ir digitālā izglītība un jaunās digitālās prasmes 21. gadsimtā.
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Sociālā fonda Plus sekundārās tēmas “Ieguldījums zaļajās prasmēs un darbā un zaļajā ekonomikā” kā pamata intervences kodi definēti – 149 (pamata un vidējā izglītība) un 150 (augstākā izglītība).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pasākuma ietvaros īstenotie pētījumi un minētās atbalstāmās darbības veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ES SBJR) noteikto mērķu sasniegšanu. Dalība starptautiskos izglītības pētījumos un programmās paaugstinās Latvijas pētnieku un izglītības politikas veidotāju pētniecisko un analītisko kapacitāti, veicinot Latvijas kā Baltijas jūras reģiona daļas konkurētspēju. Pētījumu rezultātos un datos balstītie izglītības politikas lēmumi un pasākumi sekmēs ES SBJR Izglītības politikas jomas (PA Education) uzdevumu sasniegšanu: izglītības pieejamība visiem, darba tirgus efektīvā darbība, atbalsts profesionālajai un sociāli-ekonomiskajai mobilitātei, kā arī ciešāka sadarbība zinātnes un pētniecības jomā. ES SBJR Izglītības politikas joma fokusējas uz plašāku dalību zinātnē un pētniecībā, un starptautiskajā ekselencē, ko tiešā veidā nodrošina dalība starptautiskajos OECD un IEA izglītības pētījumos un OECD programmās CERI un INES.
Vienlaikus informējam, ka noteikumu projekts ir nosūtīts paralēli arī sabiedrības pārstāvjiem, ja tiks saņemti komentāri/priekšlikumi tie tiks izvērtēti.
Vienlaikus informējam, ka noteikumu projekts ir nosūtīts paralēli arī sabiedrības pārstāvjiem, ja tiks saņemti komentāri/priekšlikumi tie tiks izvērtēti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- IZM, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī projekta īstenošanā iesaistītos sadarbības partnerus – LU un CSP.
Ietekmes apraksts
Pamatojoties uz tiesisko regulējumu, tiks nodrošināta dalība starptautiskos izglītības pētījumos un programmās, kas palīdzēs uzlabot izglītojamo mācību sniegumu, skolas vidi, izglītības personāla kvalifikāciju, kā arī labāk sagatavot izglītojamos augstākās izglītības iegūšanai un darba tirgum u.c.. Sabiedrības grupām un institūcijām projekta noteikumu tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
696 439
0
879 382
0
772 772
805 984
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
696 439
0
879 382
0
772 772
805 984
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
819 340
0
1 034 567
0
909 144
948 217
2.1. valsts pamatbudžets
0
819 340
0
1 034 567
0
909 144
948 217
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-122 901
0
-155 185
0
-136 372
-142 233
3.1. valsts pamatbudžets
0
-122 901
0
-155 185
0
-136 372
-142 233
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-122 901
-155 185
-136 372
-142 233
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Indikatīvais plānotais finansējuma sadalījums 2023. - 2028. gadam:
2023. gads: kopējais plānotais finansējums ir 819 340 euro, no tā ESF+ finansējums – 696 439 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 122 901 euro;
2024. gads: kopējais plānotais finansējums ir 1 034 567 euro, no tā ESF+ finansējums – 879 382 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 155 185 euro;
2025. gads: kopējais plānotais finansējums ir 909 144 euro, no tā ESF+ finansējums – 772 772 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 136 372 euro;
2026. gads kopējais plānotais finansējums ir 948 217 euro, no tā ESF+ finansējums – 805 984 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 142 233 euro;
2027.gads gads kopējais plānotais finansējums ir 950 091 euro, no tā ESF+ finansējums – 807 577 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 142 514 euro;
2028. gads gads kopējais plānotais finansējums ir 765 054 euro, no tā ESF+ finansējums – 650 294 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 114 760 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi par pieejamo summu pie vienošanās slēgšanas, t.i., 5 776 088 EUR (ESF+ 85% finansējums 4 909 674 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 866 414 EUR) un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu un elastības finansējuma piešķīrumu.
2023. gada nepieciešamais finansējums 819 340 euro veidojas no: 35 000 euro dalības maksa CERI, 493 143 euro pētījumu (PISA, TALIS, TIMSS, PIRLS, ICILS) izmaksas un dalības maksas, kā arī 291 197 euro, kas sevī ietver atalgojumu, komandējumus, tulkošanu u.c.
Nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās attiecīgā gada valsts budžeta sagatavošanas laikā 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas ,,Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros.
2023. gads: kopējais plānotais finansējums ir 819 340 euro, no tā ESF+ finansējums – 696 439 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 122 901 euro;
2024. gads: kopējais plānotais finansējums ir 1 034 567 euro, no tā ESF+ finansējums – 879 382 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 155 185 euro;
2025. gads: kopējais plānotais finansējums ir 909 144 euro, no tā ESF+ finansējums – 772 772 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 136 372 euro;
2026. gads kopējais plānotais finansējums ir 948 217 euro, no tā ESF+ finansējums – 805 984 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 142 233 euro;
2027.gads gads kopējais plānotais finansējums ir 950 091 euro, no tā ESF+ finansējums – 807 577 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 142 514 euro;
2028. gads gads kopējais plānotais finansējums ir 765 054 euro, no tā ESF+ finansējums – 650 294 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 114 760 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi par pieejamo summu pie vienošanās slēgšanas, t.i., 5 776 088 EUR (ESF+ 85% finansējums 4 909 674 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 866 414 EUR) un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu un elastības finansējuma piešķīrumu.
2023. gada nepieciešamais finansējums 819 340 euro veidojas no: 35 000 euro dalības maksa CERI, 493 143 euro pētījumu (PISA, TALIS, TIMSS, PIRLS, ICILS) izmaksas un dalības maksas, kā arī 291 197 euro, kas sevī ietver atalgojumu, komandējumus, tulkošanu u.c.
Nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās attiecīgā gada valsts budžeta sagatavošanas laikā 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas ,,Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un Kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam 4.2.2.5. nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana.
Vienlaikus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju, vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, pasākuma īstenošanā iesaistītās institūcijas ievēros nediskriminācijas principus un īstenos vispārīgas HP darbības, piemēram:
(1) Projektu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana, tostarp tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
(2) Īstenojot projekta publicitātes aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
(3) Projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
(4) Pētījumos un izvērtējumos iegūtie dati, kas attiecas uz personām, kur vien tas ir iespējams, tiks norādīti sadalījumā pēc dzimuma.
Projektu iesniegumu vērtēšanā tiks piemērots specifiskais atbilstības kritērijs, kura neizpildes gadījumā projekts var tikt noraidīts.
Vienlaikus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju, vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, pasākuma īstenošanā iesaistītās institūcijas ievēros nediskriminācijas principus un īstenos vispārīgas HP darbības, piemēram:
(1) Projektu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana, tostarp tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
(2) Īstenojot projekta publicitātes aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
(3) Projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
(4) Pētījumos un izvērtējumos iegūtie dati, kas attiecas uz personām, kur vien tas ir iespējams, tiks norādīti sadalījumā pēc dzimuma.
Projektu iesniegumu vērtēšanā tiks piemērots specifiskais atbilstības kritērijs, kura neizpildes gadījumā projekts var tikt noraidīts.
Pielikumi