Anotācija (ex-ante)

21-TA-860: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 89.4. pasākums "Izvērtēt iespējamo valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu un mazāk izmantotos valsts vietējos ceļus nodot pašvaldībām".
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumus Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi), ņemot vērā gan Noteikumu piemērošanas praksē konstatētās nepilnības, Satiksmes ministrijas iekšējā audita ieteikumus, Valsts kontroles ieteikumus, kā arī salāgot Noteikumu piemērošanu ar valsts budžeta finansiālajām iespējām

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nepieciešams precizēt Noteikumus, ņemot vērā gan Noteikumu piemērošanas praksē konstatētās nepilnības, Satiksmes ministrijas iekšējā audita ieteikumus, Valsts kontroles ieteikumus, kā arī salāgot Noteikumu piemērošanu ar valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Vienlaikus Noteikumos paredzēts papildus mērķdotācijas finansējums pašvaldībām par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu īpašumā, izpildot Valdības rīcības plāna 89.4. pasākumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Projektā paredzēto izmaiņu saistībā ar valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījumu stāšanās spēkā iespējama no kalendāra gada sākuma.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kopš Noteikumu stāšanās spēkā un dažādu grozījumu veikšanas Noteikumu piemērošanas praksē ir konstatētas nepilnības, saņemti Satiksmes ministrijas iekšējā audita uzdevumi, Valsts kontroles ieteikumi, kā arī nepieciešams Noteikumu prasību piemērošanu salāgot ar valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma “Par grāmatvedību” 8.panta trešā daļa noteic, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato grāmatvedības reģistros pēc iespējas ātrā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments saņemts vai izsniegts, un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam. Līdz ar to visiem attaisnojuma dokumentiem jābūt iereģistrētiem līdz pārskata gadam sekojošā gada 15. janvārim.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts precizēt 28. un 28.1 punkta redakciju, nosakot, ka 4. ceturksnī pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu iesniedz līdz sekojošā gada 15. janvārim.
Problēmas apraksts
Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēti gadījumi, kad pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai iesniedz projektus bez gataviem būvprojektiem, kā rezultātā nav iespējams korekti noteikt nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu, kā arī netiek radīta pārliecība, ka projekts iesniegumos minētajos termiņos var tikt realizēts, ņemot vērā, ka jāveic vēl projektēšanas darbi.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts precizēt Noteikumu 38. un 39. punktu, nosakot, ka pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai var pieteikt projektus ar gataviem būvprojektiem vai saņemt finansējumu pašu būvprojektu izstrādei.
Papildus Projektā paredzēts precizēt Noteikumu 41. punktu, nosakot kāda no Noteikumu 40. punktā minētās dokumentācijas nav jāiesniedz gadījumos, kad pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējums tiek pieprasīts būvprojekta sagatavošanai.
Problēmas apraksts
Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēta nepieciešamība pašvaldību iesniegumam pievienot apliecinājumu, ka projekts netiek finansēts vai līdzfinansēts no Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī projekta ietvaros plānotās darbības atšķiras no tām darbībām, kas tiek finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai šāds apliecinājums nebūtu jāprasa iesniegumu izvērtēšanas gaitā.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts papildināt Noteikumus ar 40.8. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēti gadījumi, kad pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai iesniedz projektus, kuros ir iekļauti tilti, un nepieciešams precizēt iesniedzamās dokumentācijas sarakstu.
Valsts kontrole atbilstības un lietderības revīzijas “Vai pašvaldību tilti un pārvadi ir droši?” ietvaros ir ieteikusi Satiksmes ministrijai pārskatīt kritērijus tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai pašvaldībās, ņemot vērā, ka atbilstoši Noteikumu esošajai redakcijai līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai ir iespējams saņemt tikai tad, kad seguma stāvokļa vizuālais novērtējums atbilst vērtējumam “slikts”. Šāda situācija Valsts kontroles ieskatā neveicina situācijas ar pašvaldību tiltiem uz tranzīta ielām uzlabošanos.
Risinājuma apraksts
Projekts paredzē papildināt Noteikumus ar 40.9. un 40.10. apakšpunktu, nosakot iesniedzamās informācijas sarakstu.
Vienlaikus Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 43.9. apakšpunktu, nosakot kritēriju, ka tranzīta ielas maršrutā ietilpstoša tilta seguma stāvoklis atbilst vērtējumam “apmierinošs” vai “slikts”, šādā veidā pieļaujot, ka līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai iespējams saņemt arī tiltiem, kura seguma stāvoklis atbilst vērtējumam “apmierinošs”.
Problēmas apraksts
Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēts, ka valsts budžeta finansējuma apmērs nav pietiekams, lai ar valsts līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai atbalstītu pašvaldību iesniegtos projektus pilnā apmērā vai atbalstītu vairākus pašvaldību iesniegtos projektus.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Noteikumu 46. punktu, nosakot, ka valsts līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai ir 50 procentu apmērā neatkarīgi no pašvaldības projekta apmēra.
Problēmas apraksts
Noteikumos iekļautas normas, kas nav aktuālas un būtu svītrojamas, kā arī nepieciešami  tehniski precizējumi Noteikumu punktos.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot Noteikumu 50., 53., 54., 55., 57. un 60.punktu.
Papildus Projekts paredz precizēt Noteikumu 6.17. apakšpunktā ietvertu būvniecības terminoloģiju, 40.2. apakšpunktā svītrot lieko piebildi iekavās, 43.1. apakšpunktā svītrot vārdus “ar četrām asīm un vairāk”, ņemot vērā, ka visu kravas transportlīdzekļu pārvietošanās pa ceļu ir saimniecisko darbību raksturojošs parametrs.
Problēmas apraksts
Noteikumos iekļautā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nav pārskatīta kopš 2008. gada, kā rezultātā mērķdotācijas sadalījums neatbilst esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Vienlaikus Valsts kontroles 2018. gada revīzijā "Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību?" norādītajam jau iepriekš bijis nepieciešams pārskatīt valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījumu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt mērķdotācijas sadalījuma pārejas periodu no 2022. līdz 2024. gadam, kura laikā finansējums tiek sadalīts starp pašvaldībām atbilstoši Projekta 1. pielikumam, šādā veidā mazinot ietekmi, ko rada mērķdotācijas sadalījuma pārrēķins.
Projekta 1. pielikumā atrodamās vērtības noteiktas, veicot mērķdotācijas pārrēķinu atbilstoši zemāk minētajiem precizējumiem, tādā veidā nosakot 2024. gadā sasniedzamo mērķdotācijas sadalījuma vērtību, secīgi to sadalot vienādās daļās un par šādu vērtību pielīdzinot vērtības 2022. un 2023. gada mērķdotācijas sadalījumam.
Savukārt pēc pārejas perioda beigām no 2025. gada Projekts paredz mērķdotācijas sadalījumu veikt atbilstoši Noteikumu 51. punktā noteiktajam aprēķina algoritmam.
Vienlaikus Projekts paredz Noteikumu 51.2.5. apakšpunktā noteikt tiltu (satiksmes pārvadu) laukuma koeficientu (k) ar vērtību 27, iepriekš esošā 10 vietā.
Šāds precizējums atbilst Valsts kontrole atbilstības un lietderības revīzijas “Vai pašvaldību tilti un pārvadi ir droši?” ziņojumā norādītājām, ka tilti ir svarīga mobilitāti nodrošinoša infrastruktūra, kuras ietekme uz mobilitāti ir ievērojami lielāka nekā ceļu.
Koeficienta vērtība 27 noteikta atbilstoši VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veiktajai izmaksu analīzei, kur tilta 1 kilometra būvniecības izmaksas ir vidēji 27 reizes lielākas nekā ceļa būvniecības izmaksas.
Papildus precizētas 51.2.2., 51.2.3. un 51.2.4. noteiktās iedzīvotāju skaita robežas, tās samazinot par ~9%, kas ir apmērs par kādu Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits kopš 2008. gada 1. janvāra, kad iedzīvotāju skaits bija 2 276 282 (atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas pieejami:  https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2008-gada), savukārt 2021. gada 1. janvārī tas bija 2 069 089 iedzīvotāji (atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas pieejami: https://www.pmlp.gov.lv/lv/fizisko-personu-registra-statistika-2021-gada).
Papildus veikti arī tehniski precizējumi 51. punktā izmantotajā terminoloģijā.
Problēmas apraksts
Liela daļa no 12 880 km valsts vietējo autoceļu neatbilst likumā “Par autoceļiem” noteiktajai valsts vietējā autoceļa funkcionālajai definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.
Vienlaikus liela daļa no valsts vietējiem autoceļiem ir ar ļoti mazu satiksmes intensitāti zem (100 transportlīdzekļiem diennaktī), tātad valsts īpašumā ir liels skaits maznoslogotu autoceļu, kas neatbilst valsts autoceļa funkcionālajam statusam.
Līdz ar to, lai veiktu visu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr.26 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” noteiktajā apmēra saskaņā ar 2021. gadā veikto VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aprēķinu, katru gadu būtu nepieciešami aptuveni 129 milj. EUR, savukārt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai 2021.gadā ir piešķirti 64,271 milj. EUR, kas ir 2 reizes mazāks nekā nepieciešams, tāpēc visus nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus nebūs iespējams veikt pilnā apjomā.
Savukārt pašvaldības ir informētas par savā pašvaldības teritorijā esošo situāciju un vajadzībām, kā rezultātā ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto radušos situāciju, kur valsts budžeta finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai nav pietiekams, valsts īpašumā ir liels skaits maznoslogotu autoceļu, kas neatbilst valsts autoceļa funkcionālajam statusam, nepieciešams risināt jautājumu par valsts vietējo autoceļu nodošanu pašvaldībām, kas pieejamos nepietiekamos finanšu līdzekļus var izlietot racionālāk un atbilstošāk, ņemot vērā, ka pašvaldības ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 9.1, 9.2, 9.un 9.5 punktu, kas paredz pašvaldībai piešķirt papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 euro apmērā uz termiņu ne ilgāku kā 5 gadiem par katru pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa vai tā posma kilometru. Vienlaicīgi nosakot, ka šis papildus mērķdotācijas finansējums tiek piešķirts sekojošajā gadā pēc konkrēto pārņemšanas faktu apliecinošu grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumos Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”. Tāpat tiek noteikts, ka šo papildu mērķdotācijas finansējumu var izlietot pēc pašvaldības ieskatiem, bet atbilstoši Noteikumu 11., 23., 24., un 24.1 punktos noteiktajām prasībām.
Finansējuma apmērs 1560 euro noteikts, aprēķinot vidēji uz viena kilometra maznoslogota valsts vietējā autoceļa izlietoto valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas finansējuma apjomu.
Risinājums paredz papildu mērķdotācijas finansējumu pašvaldībām pārdalīt no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirtā finansējuma, tādējādi darbības veicot esošā finansējuma ietvaros.
Pašvaldības pārņemto valsts vietējo autoceļu uzturēšanai var izmantot pašvaldību budžetu līdzekļus, valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām līdzekļus, kā arī ar šo noteikumu grozījumu redakciju piedāvāto papildus mērķdotācijas finansējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvi risinājumi tehnisku precizējumu un jauno politikas iniciatīvu veikšanai, kas paredzēti Projektā, nav iespējami.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projektā iekļautie grozījumi veicami esošā budžeta ietvaros. Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījuma izmaiņas rada ietekmi uz konkrētajām pašvaldībām saņemamo valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām apmēru, taču ietekme tiek mazināta ar mērķdotācijas sadalījuma pārejas perioda ieviešanu no 2022. līdz 2024. gadam. Vienlaicīgi tranzīta ielu atjaunošanai iespējamā valsts līdzfinansējuma apmērs ietekmē pašvaldību rīcību, piesakoties šī līdzfinansējuma saņemšanai.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Skaidrojam, ka noteikumu 6.17. apakšpunkts valsts autoceļu būvniecības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai, veicot autoceļu būvniecību, nodrošinātu drošu satiksmi uz valsts autoceļiem, kā arī nepasliktinātu piekļuvi pie autoceļa esošajiem īpašumiem, piemēram, gadījumos, kad valsts autoceļa būvniecības rezultātā tiek izmainīts autoceļa klātnes augstums un lai nodrošinātu drošu satiksmi nepieciešams samazināt pievienojuma slīpumu, kā rezultātā pievienojuma konstrukcija ir jāpagarina ārpus valsts autoceļu nodalījuma joslas.
Norādām, ka darbi, kurus iespējams finansēt, izmantojot valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļus atbilstoši noteikumu 6.17. apakšpunktā minētajam, neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajiem komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm vienlaicīgi, ņemot vērā, ka, veicot valsts autoceļu būvniecības darbus, komercsabiedrība/saimnieciskās darbības veicēji negūst ekonomiskas priekšrocības (neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punktā minētā komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme), bet gan tiek veikta valsts autoceļu infrastruktūras būvniecība, lai tiktu nodrošināta satiksmes drošība uz valsts autoceļiem, kā arī tiktu nodrošinātas un nepasliktinātos esošās piekļuves īpašumiem pie ceļa.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ieliem sadalījuma izmaiņas rada ietekmi uz konkrētajām pašvaldībām saņemamo valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ieliem apmēru, vienlaikus tranzīta ielu atjaunošanai iespējamā valsts līdzfinansējuma apmērs ietekmē pašvaldību rīcību, piesakoties šī līdzfinansējuma saņemšanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījuma izmaiņas rada ietekmi uz konkrētajām pašvaldībām saņemamo valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām apmēru, taču nerada ietekmi uz valsts budžetu kopumā. Noteikumu projekts tiks īstenots Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmas 23.00.00 “Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammu 23.04.00 "Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)" un 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/115f250c-bbe0-4f30-9acb-632d1c893595

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā saņemts biedrības „Reģionālo attīstības centru apvienība” priekšlikums 51.2. apakšpunktā noteikto koeficientu (k), ar kuru palīdzību sadala 35 procentus no mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam autoceļu brauktuvju, ielu brauktuvju un tiltu (tostarp satiksmes pārvadu) laukumam, sadalījuma apakšējo noteikt pilsētas ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 iedzīvotājiem, kā arī papildināt ar jaunu pilsētu iedzīvotāju skaita iedalījumu no 4000 līdz 6400 iedzīvotājiem. Priekšlikums nav ņemts vērā, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaita iedalījuma izmaiņas netiek pamatotas ar datiem vai citu skaidrojošo informāciju.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
  • Satiksmes ministrija
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi