Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par grāmatvedību” 8.panta trešā daļa noteic, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato grāmatvedības reģistros pēc iespējas ātrā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments saņemts vai izsniegts, un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam. Līdz ar to visiem attaisnojuma dokumentiem jābūt iereģistrētiem līdz pārskata gadam sekojošā gada 15. janvārim.

Projektā paredzēts precizēt 28. un 28.¹ punkta redakciju, nosakot, ka 4. ceturksnī pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu iesniedz līdz sekojošā gada 15. janvārim.

Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēti gadījumi, kad pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai iesniedz projektus bez gataviem būvprojektiem, kā rezultātā nav iespējams korekti noteikt nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu, kā arī netiek radīta pārliecība, ka projekts iesniegumos minētajos termiņos var tikt realizēts, ņemot vērā, ka jāveic vēl projektēšanas darbi.

Projektā paredzēts precizēt Noteikumu 38. un 39. punktu, nosakot, ka pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai var pieteikt projektus ar gataviem būvprojektiem vai saņemt finansējumu pašu būvprojektu izstrādei.
Papildus Projektā paredzēts precizēt Noteikumu 41. punktu, nosakot kāda no Noteikumu 40. punktā minētās dokumentācijas nav jāiesniedz gadījumos, kad pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējums tiek pieprasīts būvprojekta sagatavošanai.

Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēta nepieciešamība pašvaldību iesniegumam pievienot apliecinājumu, ka projekts netiek finansēts vai līdzfinansēts no Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī projekta ietvaros plānotās darbības atšķiras no tām darbībām, kas tiek finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai šāds apliecinājums nebūtu jāprasa iesniegumu izvērtēšanas gaitā.

Projektā paredzēts papildināt Noteikumus ar 40.8. apakšpunktu.

Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēti gadījumi, kad pašvaldības pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansējuma saņemšanai iesniedz projektus, kuros ir iekļauti tilti, un nepieciešams precizēt iesniedzamās dokumentācijas sarakstu.
Valsts kontrole atbilstības un lietderības revīzijas “Vai pašvaldību tilti un pārvadi ir droši?” ietvaros ir ieteikusi Satiksmes ministrijai pārskatīt kritērijus tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai pašvaldībās, ņemot vērā, ka atbilstoši Noteikumu esošajai redakcijai līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai ir iespējams saņemt tikai tad, kad seguma stāvokļa vizuālais novērtējums atbilst vērtējumam “slikts”. Šāda situācija Valsts kontroles ieskatā neveicina situācijas ar pašvaldību tiltiem uz tranzīta ielām uzlabošanos.

Projekts paredzē papildināt Noteikumus ar 40.9. un 40.10. apakšpunktu, nosakot iesniedzamās informācijas sarakstu.
Vienlaikus Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 43.9. apakšpunktu, nosakot kritēriju, ka tranzīta ielas maršrutā ietilpstoša tilta seguma stāvoklis atbilst vērtējumam “apmierinošs” vai “slikts”, šādā veidā pieļaujot, ka līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai iespējams saņemt arī tiltiem, kura seguma stāvoklis atbilst vērtējumam “apmierinošs”.

Noteikumu piemērošanas laika gaitā praksē konstatēts, ka valsts budžeta finansējuma apmērs nav pietiekams, lai ar valsts līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai atbalstītu pašvaldību iesniegtos projektus pilnā apmērā vai atbalstītu vairākus pašvaldību iesniegtos projektus.

Projekts paredz precizēt Noteikumu 46. punktu, nosakot, ka valsts līdzfinansējumu tranzīta ielas atjaunošanai ir 50 procentu apmērā neatkarīgi no pašvaldības projekta apmēra.

Noteikumos iekļautas normas, kas nav aktuālas un būtu svītrojamas, kā arī nepieciešami  tehniski precizējumi Noteikumu punktos.

Projekts paredz svītrot Noteikumu 50., 53., 54., 55., 57. un 60.punktu.
Papildus Projekts paredz precizēt Noteikumu 6.17. apakšpunktā ietvertu būvniecības terminoloģiju, 40.2. apakšpunktā svītrot lieko piebildi iekavās, 43.1. apakšpunktā svītrot vārdus “ar četrām asīm un vairāk”, ņemot vērā, ka visu kravas transportlīdzekļu pārvietošanās pa ceļu ir saimniecisko darbību raksturojošs parametrs.

Noteikumos iekļautā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nav pārskatīta kopš 2008. gada, kā rezultātā mērķdotācijas sadalījums neatbilst esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Vienlaikus Valsts kontroles 2018. gada revīzijā "Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību?" norādītajam jau iepriekš bijis nepieciešams pārskatīt valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījumu.

Projekts paredz noteikt mērķdotācijas sadalījuma pārejas periodu no 2022. līdz 2024. gadam, kura laikā finansējums tiek sadalīts starp pašvaldībām atbilstoši Projekta 1. pielikumam, šādā veidā mazinot ietekmi, ko rada mērķdotācijas sadalījuma pārrēķins.
Projekta 1. pielikumā atrodamās vērtības noteiktas, veicot mērķdotācijas pārrēķinu atbilstoši zemāk minētajiem precizējumiem, tādā veidā nosakot 2024. gadā sasniedzamo mērķdotācijas sadalījuma vērtību, secīgi to sadalot vienādās daļās un par šādu vērtību pielīdzinot vērtības 2022. un 2023. gada mērķdotācijas sadalījumam.
Savukārt pēc pārejas perioda beigām no 2025. gada Projekts paredz mērķdotācijas sadalījumu veikt atbilstoši Noteikumu 51. punktā noteiktajam aprēķina algoritmam.
Vienlaikus Projekts paredz Noteikumu 51.2.5. apakšpunktā noteikt tiltu (satiksmes pārvadu) laukuma koeficientu (k) ar vērtību 27, iepriekš esošā 10 vietā.
Šāds precizējums atbilst Valsts kontrole atbilstības un lietderības revīzijas “Vai pašvaldību tilti un pārvadi ir droši?” ziņojumā norādītājām, ka tilti ir svarīga mobilitāti nodrošinoša infrastruktūra, kuras ietekme uz mobilitāti ir ievērojami lielāka nekā ceļu.
Koeficienta vērtība 27 noteikta atbilstoši VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veiktajai izmaksu analīzei, kur tilta 1 kilometra būvniecības izmaksas ir vidēji 27 reizes lielākas nekā ceļa būvniecības izmaksas.
Papildus precizētas 51.2.2., 51.2.3. un 51.2.4. noteiktās iedzīvotāju skaita robežas, tās samazinot par ~9%, kas ir apmērs par kādu Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits kopš 2008. gada 1. janvāra, kad iedzīvotāju skaits bija 2 276 282 (atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas pieejami:  https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2008-gada), savukārt 2021. gada 1. janvārī tas bija 2 069 089 iedzīvotāji (atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas pieejami: https://www.pmlp.gov.lv/lv/fizisko-personu-registra-statistika-2021-gada).
Papildus veikti arī tehniski precizējumi 51. punktā izmantotajā terminoloģijā.

Liela daļa no 12 880 km valsts vietējo autoceļu neatbilst likumā “Par autoceļiem” noteiktajai valsts vietējā autoceļa funkcionālajai definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.
Vienlaikus liela daļa no valsts vietējiem autoceļiem ir ar ļoti mazu satiksmes intensitāti zem (100 transportlīdzekļiem diennaktī), tātad valsts īpašumā ir liels skaits maznoslogotu autoceļu, kas neatbilst valsts autoceļa funkcionālajam statusam.
Līdz ar to, lai veiktu visu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr.26 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” noteiktajā apmēra saskaņā ar 2021. gadā veikto VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aprēķinu, katru gadu būtu nepieciešami aptuveni 129 milj. EUR, savukārt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai 2021.gadā ir piešķirti 64,271 milj. EUR, kas ir 2 reizes mazāks nekā nepieciešams, tāpēc visus nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus nebūs iespējams veikt pilnā apjomā.
Savukārt pašvaldības ir informētas par savā pašvaldības teritorijā esošo situāciju un vajadzībām, kā rezultātā ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto radušos situāciju, kur valsts budžeta finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai nav pietiekams, valsts īpašumā ir liels skaits maznoslogotu autoceļu, kas neatbilst valsts autoceļa funkcionālajam statusam, nepieciešams risināt jautājumu par valsts vietējo autoceļu nodošanu pašvaldībām, kas pieejamos nepietiekamos finanšu līdzekļus var izlietot racionālāk un atbilstošāk, ņemot vērā, ka pašvaldības ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 9.¹, 9.², 9.³ un 9.⁵ punktu, kas paredz pašvaldībai piešķirt papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 euro apmērā uz termiņu ne ilgāku kā 5 gadiem par katru pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa vai tā posma kilometru. Vienlaicīgi nosakot, ka šis papildus mērķdotācijas finansējums tiek piešķirts sekojošajā gadā pēc konkrēto pārņemšanas faktu apliecinošu grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumos Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”. Tāpat tiek noteikts, ka šo papildu mērķdotācijas finansējumu var izlietot pēc pašvaldības ieskatiem, bet atbilstoši Noteikumu 11., 23., 24., un 24.¹ punktos noteiktajām prasībām.
Finansējuma apmērs 1560 euro noteikts, aprēķinot vidēji uz viena kilometra maznoslogota valsts vietējā autoceļa izlietoto valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas finansējuma apjomu.
Risinājums paredz papildu mērķdotācijas finansējumu pašvaldībām pārdalīt no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirtā finansējuma, tādējādi darbības veicot esošā finansējuma ietvaros.
Pašvaldības pārņemto valsts vietējo autoceļu uzturēšanai var izmantot pašvaldību budžetu līdzekļus, valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām līdzekļus, kā arī ar šo noteikumu grozījumu redakciju piedāvāto papildus mērķdotācijas finansējumu.