Anotācija (ex-ante)

Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, paredzēts, ka katrā pašvaldībā būs obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi jeb minimālais sociālo pakalpojumu grozs, un citus sociālos pakalpojumus pašvaldība varēs attīstīt tikai tad, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.

Vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšana ir plānota neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita, t.i., visām pašvaldībām tiek izvirzītas vienādas prasības obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai. Šāda principa ieviešanai Labklājības ministrija (turpmāk – LM) izstrādāja un Ministru kabinets 2021. gada 19. oktobrī pieņēma informatīvo ziņojumu “Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem”[6]. Ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, vienlaikus ir plānots turpināt diskusijas un meklēt risinājumus efektīvākai sociālo pakalpojumu finansēšanai, tai skaitā valsts atbalsta piešķiršanai pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu cilvēka dzīvesvietā, piešķirot papildu finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām.

Ņemot vērā minēto, plānots, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks noteikts, ka obligāti ikvienā pašvaldībā ir jānodrošina šādi SBSP sadalījumā pa mērķa grupām:
- aprūpes mājās pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums cilvēkiem ar GRT;
- specializētās darbnīcas pakalpojums cilvēkiem ar GRT;
- atelpas brīža pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar pirmās grupas invaliditāti un personām ar GRT ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Augstākminētais pašvaldībās obligāti nodrošināmo SBSP klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci pašvaldībās, pamatā orientējoties uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (mobilā aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un atelpas brīža pakalpojumu  pieejamību visās Latvijas pašvaldībās.

Pašvaldību nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāstā pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci ietilpst ne tikai aprūpes mājās pakalpojums, bet arī ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojums (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums). Uz SBSP ir attiecināma tikai tā pakalpojumu daļa, kas paredz ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu[7]. Atbilstoši statistikas datiem pēc ATR aprūpes mājās pakalpojumi tiek nodrošināti visās pašvaldībās, tomēr to apjoms un sniegtais atbalsts ne vienmēr ir pietiekams, tāpēc ar Eiropas Socciālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu ir nepieciešams atbalstīt aprūpes mājās pakalpojumu attīstību, tai skaitā mobilās aprūpes komandas ar speciāli aprīkotiem transportlīdzekļiem.

Lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniedzējs, vēl būtu jāizveido vismaz 37 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 528 klientu vietām.

Papildus ir jāņem vērā, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, tāpēc iespēja veidot jaunus sociālo pakalpojumu sniedzējus ir jāparedz arī tajās pašvaldībās, kurās jau tiek sniegts konkrētais pakalpojumus, bet mērķa grupas vajadzības ar to netiek pilnībā apmierinātas.

DI ESF projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā sociālo pakalpojumu sniegšanu ir iespējams nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, gandrīz pusi no sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts un grupu nodarbības, t.sk. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, kas ir svarīgas, bet nevar aizvietot citus SBSP.

[6] Informatīvais ziņojums par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem ir apstiprināts MK 19.10.2021., skat. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8d83ec55-047f-4f8c-ab7d-7bb181cd67db 

[7] Investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei pensijas vecuma personām ir paredzētas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (investīcijas Nr. 3.1.2.3.i.), bet aprūpes mājās pakalpojumu attīstība – ar ESF+ atbalstu.

Lai Latvijā turpinātu attīstīt SBSP, īpaši pašvaldībās, kur šādi pakalpojumi nav pieejami vai to pieejamība ir nepietiekama, TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Lai nodrošinātu SBSP tālāku attīstību pašvaldībās, 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros tiks īstenota gan jaunu un papildinošu SBSP infrastruktūras izveide, gan secīga pakalpojumu sniegšana jaunizveidotajā infrastruktūrā.

SBSP attīstībai 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā galvenais princips ir, ka visām pašvaldībām neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valsts pilsētām) tiek izvirzītas prasības vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanai.  Līdz ar to, īstenojot projektus 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas ietvaros, pašvaldības, kurās šobrīd netiek nodrošināts minimālais sociālo pakalpojumu grozs, šādus pakalpojumus varēs attīstīt. Papildus minētajam, pašvaldībās, kurās ir nodrošināts minimālais sociālo pakalpojumu grozs, varēs paplašināt šo pakalpojumu pieejamo apjomu, veidojot jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ja ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā DI projektu mērķa grupas bija cilvēki ar GRT, bērni ar FT un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, tad 2021. – 2027. gada plānošanas periodā tiek turpināta SBSP attīstība cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un kā papildu mērķa grupa ir plānota pensijas vecuma personas.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1. pilngadīgām personām ar GRT (I vai II invaliditātes grupa);
2. bērniem ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
3. personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci.

Mērķa grupa – pilngadīgas personas ar GRT – ietver personas, kurām ir psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā. Vienlaikus šīm personām atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupa (smaga invaliditāte). Bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, ietver bērnus, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus. Personas pensijas vecumā ietver personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt (noteikts pirmais, otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis). Pensijas vecuma personām, kurām ir demence, ieteicams veidot īpaši šai mērķa grupai pielāgotus pakalpojumus.

4.3.5.1. pasākumu 1.kārtu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmējus nosakot pašvaldības vai to izveidotus sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par ESF+ finansējuma saņēmēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

Pašvaldības (vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji) tiek noteikti kā finansējuma saņēmēji 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros, jo 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta:
1)       ir balstīta uz LM izstrādāto DI vajadzību kartējumu[8], kas nosaka, ka minimāla sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pārklājuma nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā pašvaldībās vēl ir nepieciešams izveidot vismaz 540 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas;
2)       ir pēdējā iespēja tām pašvaldībām, kuras dažādu iemeslu dēļ nav izveidojušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām, lai ar 2026. gadu nodrošinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza prasības pašvaldībās, ar ES fondu atbalstu izveidot nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru un uzsāktu pakalpojumu sniegšanu jaunizveidotajā infrastruktūrā mērķa grupas personām.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 59 085 884 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 50 223 001 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 8 862 883 euro. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – programma) noteiktajam 4.3.5.1. pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF atbalsta jomas darbību veikšanai, kas nepārsniedz 53% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma[9]. Ņemot vērā, ka ERAF atbalsta jomas darbības tiek paredzētas tikai 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas projektu ietvaros, 40 185 181 euro (jeb 68% no 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtai pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma) tiek ieplānots jaunas un papildinošas SBSP infrastruktūras izveidei. Kopējais ERAF atbalsta jomas darbībām paredzētais finansējuma apmēra ierobežojums (68%) ir jānodrošina 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas līmenī un tā procentuālais īpatsvars katrā projektā var būt atšķirīgs, vienlaikus visos projektos nepārsniedzot Kopējo pieejamo ERAF atbalsta jomas finansējuma apmēru (40 185 181 euro).
Atlikušais 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtai pieejamais attiecināmais finansējums 18 900 703 euro apmērā tiks novirzīts secīgu SBSP sniegšanas nodrošināšanai ne vairāk kā 24 mēnešus pēc pakalpojumu infrastruktūras izveidošanas un nodošanas ekspluatācijā.

4.3.5.1. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtai paredzētajā apmērā tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 29 154 038 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgtas vienošanās par projekta īstenošanu.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas īstenošana ir plānota no 2024. gada 3. ceturkšņa līdz 2029. gada 4. ceturksnim (decembrim). Jaunas un papildinošas SBSP infrastruktūras izveide 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas projektā tiks uzsākta, noslēdzot vienošanos par projekta īstenošanu, un projekta īstenotājiem iespēju robežās infrastruktūras izveidi būs jāpabeidz līdz 2027.gada 31.decembrim, lai pēc infrastruktūras izveides SBSP sniegšanu jaunizveidotajā infrastruktūrā varētu uzsākt un nodrošināt no 2028.gada 1.janvāra kopumā ne vairāk kā 24 mēnešus. Vienlaikus atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam jaunizveidotie SBSP būs jāreģistrē Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā trīs mēnešu laikā no šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. programmas iznākuma rādītājs – SBSP pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits – 540;
2. programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas SBSP –540 ;
3. programmas rezultāta rādītājs – SBSP pieejamības pieaugums – 20%.
4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas ietvaros uzraudzības rādītāju starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024.gada 31.decembrim vēl nebūs izveidota SPBP infrastruktūra un uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām jaunizveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:

1. SBSP infrastruktūras izveide, tai skaitā:
1.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēji – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju plānotās būvniecības, būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā[10];
1.2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība un teritorijas labiekārtošana). 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas ietvaros pašvaldības var izveidot un attīstīt šādu SBSP infrastruktūru:
- Grupu mājas (dzīvokļi) personām ar GRT. Grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar GRT nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Grupu mājā (dzīvoklī) personai nodrošina diennakts uzraudzību, palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu, sociālo prasmju pilnveidi, sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Grupu mājā (dzīvoklī) personai tiek veidota izpratne par normālu dienas ritmu, t.i., darba dienās dienas laikā persona pēc iespējas ir nodarbināta (stādā algotu darbu brīvā darba tirgū, sociālajā uzņēmumā, subsidētajā darbā vietā, u.tml.), ir algota darba meklējumos, apgūst arodu vai kvalifikāciju, apmeklē specializētās darbnīcas, apmeklē dienas aprūpes centru un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir svarīgi, lai grupu māja (dzīvoklis) atrastos ar kājām (tai skaitā izmantojot tehniskos palīglīdzekļus) vai sabiedrisko transportu sasniedzamā attālumā no citiem mērķa grupai nepieciešamiem pakalpojumiem, kā arī vispārējiem pakalpojumiem (ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kultūras iestādes u.c.).
Ņemot vērā, ka pasākuma mērķa grupa grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, t.i. personas ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pakalpojuma sniegšanas izmaksām plānots piemērot aprūpes pakalpojumu mājās vienības likmi, sociālās aprūpes komponentes nodrošināšana pakalpojuma ietvarā ir obligāta. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā.
Papildus minētajam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma ietvaros var paredzēt veselības aprūpes speciālistu atbalsta nodrošināšanu, ņemot vērā, ka mērķa grupas personām var būt hroniskas slimības un var būt nepieciešama, piemēram, medicīnas māsas veikta medikamentu ievadīšana, ādas bojājuma aprūpe, urīna katetera maiņa un aprūpe vai citas ārstniecības personas piesaistīšana atbilstoši personas individuālajām vajadzībām. Tas neizslēdz vispārējo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu kā prioritāru gadījumos, kad tas ir iespējams;
- Dienas aprūpes centrs personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām). Dienas aprūpes centrs dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dienas aprūpes centrs strādā pilnu darba dienu, bet nepieciešamais pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli atbilstoši katras personas vajadzībām. Dienas aprūpes centram ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta. Pasākuma ietvaros sniegto dienas aprūpes centru pakalpojumos veselības aprūpes speciālistu iesaiste ir obligāta, jo Eiropas Savienības noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienas vienības izmaksās dienas aprūpes pakalpojumam pakalpojuma finansētajās darbībās ir iekļauta medicīniskā aprūpe;
- Specializētās darbnīcas personām ar GRT. Specializētās darbnīcas ir darbnīcas, kurās nodrošināts speciālistu atbalsts personām ar GRT. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi, individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamība, brīvā laika pasākumus. Specializētajām darbnīcām ir jāatrodas vietā, kas tās normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistu iekļaušana specializēto darbnīcu pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta. Pasākuma ietvaros sniegto specializēto darbnīcu pakalpojumos veselības aprūpes speciālistu iesaiste ir obligāta, jo Eiropas Savienības noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienas vienības izmaksās dienas aprūpes pakalpojumam pakalpojuma finansētajās darbībās ir iekļauta medicīniskā aprūpe.

Savukārt šīs atbalstāmās darbības ietvaros teritorijas labiekārtošana paredz sociālā pakalpojuma sniedzējam pieguļošās teritorijas iekārtošanu, nodrošinot iespēju ērti piebraukt ēkai un novietot transportlīdzekļus, ērti pārvietoties pa teritoriju, tai skaitā riteņkrēslā, aktīvi pavadīt brīvo laiku ārpus telpām, piemēram, izveidojot celiņus pastaigām, soliņus, nojumes, ārtelpu galdus sēdošām spēlēm, piemēram, šaham, iespējas darboties dārzā u.c. Mērķa grupas personām jāplāno iespēja ne tikai pastaigāties un apsēsties, bet veikt arī citas aktivitātes brīvā laika pavadīšanai ārā.
Labiekārtojot teritoriju jāparedz universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam, kā arī estētikas un ilgtspējas principu nodrošināšanu, pēc nepieciešamības pieaicinot kvalificētus speciālistus ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās kā to paredz Eiropas Jaunā Bauhaus principi
1.3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta nepieciešamā inventāra un aprīkojuma iegāde izveidoto SBSP pilnvērtīgai nodrošināšanai;
1.4. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transporta līdzekļa iegāde un aprīkošana, lai nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT – darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām). Aprūpe mājās ietver pakalpojumus mērķa grupas personas ikdienas pamatvajadzību apmierināšanai, īpaši personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Blīvi apdzīvotās vietās ar attīstītiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem palīdzību personiskās higiēnas nodrošināšanā, veļas mazgāšanā u.c. aprūpē mājās ietilpstošas darbības salīdzinoši vienkārši var nodrošināt aprūpētājs, kurš ierodas aprūpējamās personas mājoklī ar sabiedrisko transportu vai vieglo transportlīdzekli. Savukārt teritorijās, kur aprūpējamās personas ir izkliedētas, nereti dzīvo grūti sasniedzamās vietās ar sliktu ceļa segumu un kur nav infrastruktūras mūsdienīgai personīgās higiēnas nodrošināšanai, ēdiena gatavošanai un mājvietas uzkopšanai, lai nokļūtu cilvēka dzīvesvietā un nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojumu, ir nepieciešams speciāli pielāgots transportlīdzeklis ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plīti, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs, īstenojot iepirkuma procedūru, iegādājas un aprīko specializēto transportlīdzekli, savukārt secīga aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana mērķa grupas personām projekta ietvaros netiek atbalstīta un pakalpojuma sniegšana un specializētā transportlīdzekļa uzturēšana pašvaldībām pēc iegādātā un aprīkotā specializētā transportlīdzekļa reģistrācijas ir jānodrošina ārpus 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas projekta par pašvaldības finanšu līdzekļiem. Specializēto transportlīdzekļa iegādi projektā var plānot finansējuma saņēmēji, kuru administratīvajai teritorijai ir pieguļoša lauku teritorija. Ar pieguļošu lauku teritoriju tiek saprasts, ka pašvaldībā, kurā tiek attīstīts pakalpojums, bez pilsētām ietilpst arī lauku teritorijas. Tā, piemēram, tādās pašvaldībās kā Rīgas valstspilsēta, Ventspils valstspilsēta vai Liepājas valstspilsētas, kur pašvaldību veido tikai pilsēta, aprūpei mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana netiks atbalstīta, savukārt tādās pašvaldībās kā Jēkabpils novads vai Valmieras novads, kurās bez valstspilsētas ietilpst arī lauku teritorija, atbalsts šādai darbībai būs iespējams. Kopumā 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas ietvaros tiks atbalstīta maksimāli 10 specializēto transportlīdzekļu iegāde un aprīkošana visā Latvijas teritorijā. Finansējuma saņēmējs – pašvaldība vai to izveidots sociālo pakalpojumu sniedzējs 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas projektā var plānot maksimāli viena specializētā transportlīdzekļa iegādi un aprīkošanu. Gadījumā, ja 4.3.5.1. paskuma 1.kārtas ietvaros tiks iesniegti projekta iesniegumi par vairāk kā 10 specializētu transportlīdzekļu iegādei un aprīkošana, prioritāri tiks atbalstīta specializēto transporta līdzekļu iegāde un aprīkošana pašvaldībās ar pieguļošam lauku teritorijām, kurās ir zemāks iedzīvotāju blīvums.
1.5. specializēta transportlīdzekļa iegāde mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta iespēja nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējam iegādāties specializēto transportlīdzekli, kas ir īpaši aprīkots transportlīdzeklis riteņkrēslā sēdošu vai guļošu personu pārvadāšanai. Specializēto transportu iegādes iespējas ir nepieciešamas, lai pakalpojuma sniedzējam būtu iespēja nogādāt personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, uz dienas aprūpes centru vai jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju vai vietu, kur personai ir nepieciešams nokļūt un tas nav iespējams, izmantojot sabiedrisko transportu. Specializētā transportlīdzekļa iegādes izmaksas finansējuma saņēmējs var plānot izmaksās, kuras tas plāno SBSP sniegšanas vietu izveidei (papildu izmaksas transportlīdzekļa iegādei projektā neplāno). Piemēram, ja projektā ir plānots izveidot 10 pakalpojuma sniegšanas vietas dienas aprūpes centrā personām ar GRT un vienas pakalpojuma vietas izveidei finansējuma saņēmējs plāno izmaksas 65 000 euro apmērā, specializētā transporta līdzekļa iegādes izmaksas ietilpst kopējās SBSP infrastruktūras izveides izmaksās (šajā gadījumā 650 000 euro). Gadījumā, ja projektā tiek iegādāts specializētais transportlīdzeklis mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai, transporta līdzekļa iegādi neuzskaita uzraudzības rādītājā “SBSP pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits”.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros var paredzēt jaunu, papildus vietu izveidi jau esošu sociālo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, tai skaitā 2014.-2020.gada plānošanas perioda 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" ERAF līdzfinansētajos projektos izveidotajā sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, bet būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas var plānot tikai jauno, papildus klientu vietu izveidei.

2. SBSP sniegšana. Pēc jaunas vai papildinošas SBSP infrastruktūras izveides, pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji ne vairāk kā 24 mēnešu periodā nodrošinās izveidoto dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām, atbilstoši mērķa grupas personu individuālajām vajadzībām.

3. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina informācijas un publicitātes, kā arī vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās; 

4. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros paredzētas, gan tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas, gan vienkāršotās attiecināmās izmaksas.

4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas ietvaros katra projekta kopējo attiecināmo izmaksu kopsumma būs atkarīga no katras pašvaldības izvēlētā izveidojamo SBSP vietu skaita un attiecīgi arī pakalpojumu saņemšanā iesaistāmo mērķa grupas personu skaita.

SBSP infrastruktūras izveides posmā projektā plāno šādas faktiskās izmaksas:

Tiešās attiecināmās izmaksas:

1. SBSP infrastruktūras izveides izmaksas, kas nepārsniedz 66 324 euro par vienu izveidojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, neatkarīgi no izveidojamā pakalpojuma veida (grupu māja (dzīvoklis), dienas aprūpes centrs vai specializētā darbnīca).

Šāds izmaksu apmēra ierobežojums tiek noteikts, balstoties uz faktiskajām pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides izmaksām 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda 9.3.1.1.pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1.pasākums) un 9.3.1.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā” (turpmāk – 9.3.1.3.pasākums) projektu ietvaros. LM no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas apkopoja informāciju par 9.3.1.3.pasākuma projektā un 28 9.3.1.1.pasākuma projektos paredzētajām attiecināmajām izmaksām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei:
 

Pašvaldība/ projekts	Vienas SBSP pakalpojumu sniegšanas vietas izveides izmaksas (pa pakalpojumu veidiem)				Kopējais pakalpojumu vietu skaits	Vidējās izmaksas par vienu SBSP pakalpojuma vietu
	DAC	Dr.Dz	Spec.D	Atelpas B.
1. Sigulda		41 637.83			18	41 637.83
2. Ādaži	37 124.04		7 777.62		47	27 133.77
3. Ķekava	23 653.81	100 000.00			26	53 017.73
4. Jūrmala	16 532.89	141 287.93			42	40 295.76
5. Rīga*	128 888.89				36	128 888.89
6. Talsi	20 734.60				15	20 734.60
7. Liepāja		28 207.71	35 487.63		34	32 061.79
8.  Sala Jēkabpils nov.	34 316.07			77 465.95	32	50 497.27
9. Jēkabpils	13 734.88	62 977.47			71	24 831.80
10. Bauska*	59 244.84				73	59 244.84
11. Dobele	7 440.32	34 222.25	22 654.00		61	16 959.13
12. Valmiera*	29 537.00				97	29 537.00
13. Gulbene	10 456.57	17 419.04			54	12 519.52
14. Viļāni	37 537.86	55 249.51			39	44 804.18
15. Rēzekne	15 163.16	65 798.37			89	25 403.99
16. Kuldīga*	59 134.51				73	59 134.51
17.  Iecava*	69 205.26				26	69 205.26
18.  Madona	12 877.77	40 426.08	10 102.29		95	48 371.37
19. Alūksne*	20 670.2				39	20 670.2
20. Krāslava	5 869.06	31 747.93			27	13 536.87
21. Cēsis*	20 898.07				88	20 898.07
22. Ventspils novads		55 821.27			8	55 821.27
23. Preiļi	23 339.74	20 867.46			25	21 757.48
24. Valka	9 828.80	15 858.90			40	13 446.86
25. Limbaži*		55 821.27			14	55 821.27
26.  Ogre*	187 782.29				24	187 782.29
27. Olaine	120 813.39				13	120 813.39
28. Lielvārde			31 840.48		15	31 840.48
29. Tukums	6 968.24	124 594.41	46 685.63		52	52 502.54
Vidējās izmaksas uz vienu pakalpojuma vietu:						47 557.59

*Informācija pakalpojumu griezumā nav pieejama
DAC - Dienas aprūpes centrs, Gr.Dz. - grupu dzīvokļi, Spec.D- -specializētās darbnīcas, Atelpas B. - atelpas brīdis.

Ņemot vērā, ka 9.3.1.1.pasākuma projektu iesniegumu atlase (un projekta iesniegumos plānotās izmaksas SBSP infrastruktūras izveidei) tika īstenota 2020.gadā, projektos paredzētajām infrastruktūras izveides vidējām izmaksām uz vienu izveidojam pakalpojuma vietu (47 557.59 euro) tiek piemērots būvniecības izmaksu izmaiņu (pieauguma) koeficients[11] laika posmā no 2020.gada 1.ceturksņa līdz 2023.gada 2.ceturksnim. Šajā laika posmā būvniecības izmaksas Latvijā ir pieaugušas par 38.8%.
Tāpat, ņemot vērā, ka SBSP infrastruktūras faktiskā izveide uzsāksies ne ātrāk kā 2025.gadā (2024. gadā jūlijā plānota tikai vienošanās par projektu īstenošanu slēgšana un ne ātrāk kā augustā tiks uzsākti SBSP infrastruktūras projektēšanas darbi), vidējām izmaksām uz vienu izveidojamo pakalpojuma vietu tiek piemērots papildu inflācijas koeficients – Eurostat prognoze par plānoto inflāciju Latvijā 2024.gadā (1.7%).

Līdz ar to TA projekts nosaka, ka SBSP infrastruktūras izveidei pašvaldības var plānot izmaksas, kas nepārsniedz 66 324 euro (47 557.59 + 18 452.34 (38.8%) + 313.69 (1.7%) =  66 323.62 euro) par vienu izveidojamo SBSP vietu.

Ja pašvaldībai SBSP infrastruktūras izveide izmaksā dārgāk, pašvaldībai šīs papildu izmaksas būs jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem.

Izmaksas par vienu izveidojamo pakalpojuma vietu var plānot tikai par jaunām, papildus vietām, kas nodrošina tādu pakalpojumu saņemšanu, kuri mērķa grupai iepriekš pašvaldībā nebija pieejami vai kuri ir nepieciešami lielākam mērķa grupas personu skaitam. Ja pasākuma ietvaros plāno jaunu, papildus vietu izveidi jau esošu sociālo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, tai skaitā 2014.-2020.gada plānošanas perioda 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ERAF līdzfinansētajos projektos izveidotajā sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas var plānot tikai jauno, papildus klientu vietu izveidei.

Ja pašvaldība plāno specializēta transportlīdzekļa iegādi mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai, tas ir veicams SBSP infrastruktūras izveides izmaksu ietvaros.

2. Specializētā transportlīdzekļa aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai iegādes un aprīkošanas izmaksas, kas nepārsniedz 133 400 euro (ar PVN) par vienu specializēto transportlīdzekli.

Šāds izmaksu ierobežojums noteikts, LM veicot tirgus izpēti par līdzvērtīgu transportlīdzekļu iegādes un aprīkošanas izmaksām Latvijā. LM apzināja specializētā transportlīdzekļa iegādes un aprīkošanas izmaksas 1) Latvijas Samariešu apvienībā, kas ir lielākā nevalstiskā organizācija, kura nodrošina aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu ar 8 aprīkotiem specializētajiem transporta līdzekļiem visā Latvijas teritorijā; 2) Augšdaugavas novadā, kurš mobilās aprūpes pakalpojumu (specializēti aprīkotu transportlīdzekli) izveidoja InterReg projekta ietvaros 2019.gadā.
 

	Kopējās izmaksas, euro	tai skaitā:
		Transportlīdzekļa iegāde	Transportlīdzekļa aprīkošana
Latvijas Samariešu apvienība	120 000	30 000	90 000
Augšdaugavas novads	80 000	-*	-*
VIDĒJĀS IZMAKSAS	100 000

*Nav iespējams izdalīt

Ņemot vērā, ka informācija par mobilās aprūpes mājās transportlīdzekļa iegādes un aprīkošanas izmaksām ir 2019.gada dati, LM vidējām izmaksām piemēroja Centrālās statistikas pārvaldes datus par vispārējo preču un pakalpojumu cenu izmaiņām 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2019.gada decembri, t.i., izmaiņas (vispārējais cenu pieaugums) par 33,4%. Attiecīgi viena aprūpes mājās specializētā transportlīdzekļa iegādei un aprīkošanai tiek noteikts izmaksu ierobežojums 133 400 euro. Ja projekta ietvaros specializētā transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana izmaksā dārgāk, starpība tiek segta no finansējuma saņēmēja jeb pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tāpat TA projekts paredz, ka pēc aprūpes mājās specializētā transportlīdzekļa iegādes un aprīkošanas projektā neplāno secīgu pakalpojuma sniegšanu mērķa grupas personām. Visas izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa uzturēšanu un pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu mērķa grupas personām būs jāsedz pašvaldībām no saviem budžeta līdzekļiem.

TA projekts arī nosaka, ka projektā var plānot minimāli piecu un maksimāli 25 SBSP sniegšanas vietu izveidi, kā arī maksimāli viena specializētā transportlīdzekļa aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai iegādi un aprīkošanu. Līdz ar to vienā projektā maksimāli plānojamais ERAF atbalsta jomas finansējuma apmērs ir 1 791 500 euro (25 x 66 324 euro + 133 400 euro).

3. Finansējuma saņēmēja personāla izmaksas.

SBSP infrastruktūras izveides posmā un specializētā transporta līdzekļa iegādei un aprīkošanai projektā var plānot arī projekta vadības personāla izmaksas, kas nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām infrastruktūras izveides izmaksām, kas neietver projekta tiešās vadības personāla izmaksas. Šo summu reizina ar SBSP infrastruktūras izveides posma projektā ilgumu gados vai mēnešos (ja infrastruktūras izveides pirmais vai pēdējais gads neietver 12 kalendāra mēnešus, tad šī gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam). Piemēram, ja projektā SBSP infrastruktūrās izveide plānota no 2023.gada 3.ceturkšņa līdz 2027.gada beigām (t.i., maksimālos 48 mēnešus), vadības personāla summu reizina  ar 3.5 gadiem.

Personāla izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un, balstoties uz līdzīga ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda 9.3.1.1.pasākuma ieviešanas pieredzi, pašvaldības šāda veida infrastruktūras projektos neizvēlas plānot personāla izmaksas un projektos maksimāli visu pieejamo finansējumu novirza SBSP infrastruktūras izveidei (no sākotnēji 72 9.3.1.1. pasākuma projektiem personāla izmaksas tika plānotas tikai trīs pašvaldību projektos).
Otrkārt, kā jau iepriekš minēts, 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un tādos gadījumos projekta izmaksas ir atkarīgas no paveiktajiem darbiem un nav vienmērīgas attiecībā uz noteiktu laika posmu. Ja personāla izmaksām tiktu piemērots vienkāršoto izmaksu veids, kuram atmaksu veiktu, iesniedzot maksājuma pieprasījumu par pārējām 4.3.5.1. pasākuma attiecināmajām izmaksām, var veidoties situācija, kad ilgstošākā laika periodā nav pamatojuma iesniegt maksājuma pieprasījumu, kā rezultātā finansējuma saņēmējam tikpat ilgstoši nav iespējams atgūt arī personāla izmaksu nodrošināšanai izmantotos pašu budžeta līdzekļus.
Vienlaikus, uzkrājot datus par 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas projektu personāla izmaksām (ja tādas tiks plānotas), atbildīgā iestāde 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību projekta personāla izmaksām noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu.

Netiešās attiecināmās izmaksas:
SBSP izveides posmā projekta var plānot arī netiešās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no finansējuma saņēmēja personāla izmaksām (attiecināms, ja projektā tiek plānotas personāla izmaksas).

TA projektā noteiktās SBSP infrastruktūras izveides izmaksas (66 324 euro) un specializētā transportlīdzekļa iegādes un aprīkošanas izmaksas (133 400 euro) ir maksimālā izmaksu summa, ko projektā var  plānot par attiecīgi vienu izveidojamo SBSP sniegšanas vietu vai vienu specializēto transporta līdzekli aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai. Ja projekta iesniedzējs tirgus izpētes vai citas cenu aptaujas vai izpētes rezultātā ir secinājis, ka vienas SBSP vietas izveides vai specializētā transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana projektā izmaksās mazāk kā TA projektā noteiktie maksimālie šo izmaksu apmēri, projektā plāno attiecīgi mazākas izmaksas SBSP vietas izveidei vai specializētā transportlīdzekļa iegādei un aprīkošanai.
Piemēram: Pašvaldība projektā plāno izveidot grupu dzīvokļus ar 10 pakalpojuma vietām personām ar GRT. Veicot tirgus izpēti, pašvaldība secina, ka izvēlētajā infrastruktūras objektā vienas grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas vietas izveide un aprīkošana izmaksās 52 500 euro. Attiecīgi projektā SBSP izveides izmaksas ir jāplāno 525 000 euro apmērā (10 x 52 500 euro), nevis jāpiemēro maksimālais šo izmaksu apmērs (10 x 66 324 euro).
Arī attiecībā uz personāla izmaksām – TA projektā noteiktais apmērs (34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām infrastruktūras izveides izmaksām) ir maksimālais personāla izmaksu apmērs gadā un, ja pašvaldība plāno piesaistīt mazāku speciālistu skaitu, vai attiecināt mazākas darba slodzes par projekta vadīšanu, projektā plāno attiecīgi mazākas (faktiskās) personāla izmaksas vai tās neplāno vispār, ja projekta vadības personāla izmaksas pašvaldība sedz no saviem līdzekļiem speciālistu pamata darba pienākumu ietvaros.

SBSP sniegšanas vienkāršotās izmaksas

Pēc infrastruktūras izveides posma secīgu SBSP sniegšanai, projektā tiek plānotas un piemērotas tikai vienkāršotās izmaksas, kuras veido divas vienas vienības izmaksu likmes, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) 2023. gada 1. septembra Deleģētā regulā Nr.  2023/1676:
1. sabiedrībā balstītu dienas aprūpes pakalpojumu (dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīca) sniegšanas izmaksas, kas ir 8.25 euro stundā vienai mērķa grupas personai. Vienlaikus kopējais atbalsts dienas aprūpes tipa pakalpojumu sniegšanai nepārsniedz 31 670 euro 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai, kas Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienas vienības izmaksu dubultā gada likme (2 gadi x 15 835 euro/gadā) dienas aprūpes tipa pakalpojumu izmaksām vienai mērķa grupas personai;
2. sabiedrībā balstītu aprūpes mājās pakalpojumu (grupu māja (dzīvoklis) izmaksas, kas ir 1 705 euro mēnesī par personai individuāli sniegtu atbalstu un projekta ietvaros kopumā nepārsniedzot 40 918 euro 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai, kas Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienas vienības izmaksu dubultā gada likme (2 gadi x 20 459 euro/gadā) aprūpes mājās tipa pakalpojumu izmaksām vienai mērķa grupas personai.

Lai piemērotu dienas aprūpes pakalpojumu vienas vienības izmaksas, personai ir jānodrošina visas zemāk minētās pakalpojuma komponentes:
- medicīniskā aprūpe (veselības aprūpes speciālistu atbalsts);
- palīdzība pašaprūpē;
- funkcionālo un sociālo prasmju attīstības pasākumi;
- aktivitātes grupās, piemēram, kognitīvo spēju uzturēšanai vai attīstībai, prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības, brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības.

 Pakalpojuma saņemšanas laikā, pakalpojuma sniedzējs aprūpes procesā aizstāj personas ģimenes vai mājsaimniecības locekļus, nodrošinot atelpu.
Lai gan saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās aprūpes nodrošināšana un veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta, pasākuma ietvaros finansētajos dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumos sociālās aprūpes un veselības aprūpes komponentes pakalpojuma ietvarā ir obligātas. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā. Veselības aprūpes speciālistu atbalsts sociālā pakalpojuma ietvaros ir jāplāno atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām. Ņemot vērā, ka mērķa grupas personām var būt hroniskas slimības, var būt nepieciešama, piemēram, medicīnas māsas veikta medikamentu ievadīšana, ādas bojājuma aprūpe, urīna katetera maiņa un aprūpe vai citas ārstniecības personas piesaistīšana atbilstoši personu individuālajām vajadzībām, piemēram, fizioterapeits vai ergoterapeits individuālajām vai grupu nodarbībām u.c.. Tas neizslēdz vispārīgo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu kā prioritāru gadījumos, kad tas ir iespējams.
Pakalpojuma izmaksām tiek piemērota stundas likme. Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina mērķa grupas personu apmeklējumu (pakalpojuma saņemšanas stundu) uzskaite un darbinieku darba laika uzskaites tabulas vai citi pārbaudāmi laika pārvaldības ieraksti.


Papildus iepriekšminētajam pakalpojuma ietvarā var būt arī šādas komponentes:
- terapijas un rehabilitācijas pakalpojumi mājās, piemēram, fizioterapeita vai ergoterapeita pakalpojumi, ja personai ir fiziska rakstura traucējumi;
- medicīniskā aprūpe (veselības aprūpes speciālistu atbalsts);

Pakalpojuma saņemšanas laikā, pakalpojuma sniedzējs aprūpes procesā aizstāj personas ģimenes vai mājsaimniecības locekļus, nodrošinot atelpu.
Neskatoties uz to, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums ir noteiktu aktivitāšu kopums, šī pakalpojuma sniegšanas izmaksu kompensācija tiek balstīta uz katrai personai individuāli sniegto atbalstu, piemērojot vienas vienības izmaksu mēneša likmi. Gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts nepilnu mēnesi, piemēro dienas likmi (85 euro dienā).

Eiropas Savienības noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienas vienības izmaksas neparedz grupu nodarbību vai citu grupai sniegtu atbalstu personas mājoklī, tāpēc grupu dzīvokļa pakalpojuma finansēšanā vienas vienības izmaksas kompensē personai individuāli sniegta atbalsta izmaksu kompensāciju. Tiek pieņemts, ka individuāli sniegts atbalsts vienai mērķa grupas personai grupu mājā (dzīvoklī) ir vidēji 5 stundas dienā. Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina darbinieku darba laika uzskaites tabulas vai citi pārbaudāmi laika pārvaldības ieraksti.

SBSP sniegšanas posmā publicitātes un projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas ir iekļautas iepriekšminētajās vienas vienības izmaksās un tās atsevišķi projektā neplāno.

Kā SBSP sniegšanas vienkāršoto izmaksu rezultātus pamatojošie dokumenti, kas būs par pamatu izdevumu attiecināšanai un maksājumu veikšanai, būs pašvaldību sagatavotās un sadarbības iestādei iesniegtās atskaites un pārskati par mērķa grupas personām sniegtajiem SBSP un to apmēru stundās, mēnešos vai dienās attiecīgā laika periodā. Savukārt detālāka informācija un uzskaite par katrai mērķa grupas personai sniegto atbalstu un tā apmēru tiks nodrošināta pie sociālo pakalpojumu sniedzēja un sadarbības iestādei būs pieejama, veicot pārbaudes projekta īstenošanas vietā vai pēc pieprasījuma.

Attiecīgi projekta iesniedzējs, lai aprēķinātu projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru SBSP izveidei un sniegšanai, summē projektā plānotās:
1) SBSP infrastruktūras izveides izmaksas, ko aprēķina, reizinot projektā izveidojamo SBSP sniegšanas vietu skaitu ar izmaksām, kas nepārsniedz 66 324 euro;
2) specializētā transportlīdzekļa iegādes un aprīkošanas izmaksas (ja pašvaldībai ir pieguļoša lauku teritorija un pašvaldība plāno šāda transportlīdzekļa iegādi un aprīkošanu), kas nepārsniedz 133 400 euro (ar PVN) par vienu specializēto transportlīdzekli;
3) tiešās attiecināmās personāla izmaksas un netiešās izmaksas (ja pašvaldība tādas plāno);
SBSP sniegšanas izmaksas, ko aprēķina, reizinot projektā iesaistāmo mērķa grupas personu skaitu ar attiecīgām vienas vienības izmaksām.

Piemērs. Pašvaldība plāno izveidot grupu dzīvokļa pakalpojumu ar 10 pakalpojuma vietām un dienas aprūpes centra pakalpojumu ar 10 pakalpojuma vietām personām ar GRT. Pašvaldības projekta vadības personāla izmaksas un attiecīgi arī netiešās attiecināmās izmaksas neplāno un to segšanu nodrošinās ārpus projekta no saviem budžeta līdzekļiem esošo personāla resursu ietvaros.
Attiecināmās izmaksas grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidei (kopā 20 pakalpojuma vietas) ir 66 324 euro x 20 vietas = 1 326 480 euro. Ņemot vērā, ka grupu dzīvokļa pakalpojums ir klasificējams kā aprūpes mājās tipa pakalpojums, pēc grupu dzīvokļa pakalpojuma infrastruktūras izveides pašvaldība projekta ietvaros nodrošinās šī pakalpojuma sniegšanu 24 mēnešus projektā iesaistītajām 10 personām ar GRT, piemērojot aprūpes mājās tipa pakalpojuma vienas vienības mēneša likmi (1 705 euro). Līdz ar to 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai sniedzamais individuālais atbalsts būs 24 mēneši (24 mēneši x 1705 euro), kuru nodrošināšanai pašvaldība varētu plānot attiecināmās izmaksas 40 920 euro vienai projekta mērķa grupas personai, bet ņemot vērā MK noteikumos noteikto ierobežojumu - aprūpes pakalpojumu mājās (grupu māja (dzīvoklis)) sniegšanas izmaksām – 1 705 euro mēnesī par personai individuāli sniegtu atbalstu un nepārsniedzot 40 918 euro 24 mēnešu periodā vienai šo mērķa grupas personai - pašvaldība var plānot 40 918 euro.
Kopumā var plānot 409 180 euro par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu projektā 10 mērķa grupas personām ar GRT. Vienlaikus pašvaldība pieņem, ka projektā iesaistītajām 10 personām ar GRT būs nepieciešams dienas aprūpes centra pakalpojums vidēji 3 dienas nedēļā, 8 stundas dienā. Līdz ar to 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai dienas aprūpes centra pakalpojums būs nepieciešams 2496 stundas (52 nedēļas x 2 gadi x 24stundas), kuru nodrošināšanai pašvaldība var plānot attiecināmās izmaksas 20 592 euro (2496 stundas x 8,25 euro) vienai projekta mērķa grupas personai jeb kopumā 205 920 euro par dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanu projektā 10 mērķa grupas personām ar GRT.
Attiecīgi šī projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 326 480 euro (infrastruktūras izveidei) + 409 180 euro (grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšana) + 205 920 euro (dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšana) = 1 941 580 euro.

Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas projektos tiek plānotas gan faktiskās izmaksas (infrastruktūras izveides un personāla izmaksas infrastruktūras izveides fāzē), netiešās izmaksas (ja tiek plānotas personāla izmaksas) un vienas vienības izmaksas (pakalpojumu sniegšanas fāzē), sadarbības iestādei gan projektu iesniegumu vērtēšanas posmā, gan projektu īstenošanas laikā būs jānodrošina atbilstošas uzraudzības kontroles un pastiprināti jāpievērš uzmanība izmaksu pozīciju nepārklāšanās aspektam (piemēram, personāla un netiešo izmaksu pozīciju nepārklāšanās), lai netiktu segtas tās pašas izmaksas dubultā.

TA projekts paredz, ka 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus un inovatīvus iepirkumus (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).

4.3.5.1. pasākuma 1,kārtas ietvaros tiek plānotas iepirkumu līgumu izmaksas, kas ir būvdarbu līgumi, pakalpojuma (t.sk. uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26., 27. un 28. punktu).

Tāpat TA projekts paredz noteikt arī vairākus specifiskus 4.3.5.1.pasākuma 1.kārtas projekta īstenošanas nosacījumus, kas jāņem vērā finansējuma saņēmējam – pašvaldībām vai to izveidotiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Galvenie:
- infrastruktūras īpašuma tiesības – finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja vai finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā vai valdījumā. Ja nekustamais īpašums ir finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā vai valdījumā, tad finansējuma saņēmējam lietošanas tiesības ir uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Savukārt, ja būve, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, atrodas uz zemes īpašuma, uz kuru finansējuma saņēmējam ir lietošanas tiesības, tās nav īsākas par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Finansējuma saņēmēja vai tā kontrolētas kapitālsabiedrības tiesības uz konkrēto infrastruktūras objektu vai īpašumu jābūt nostiprinātām Zemesgrāmatā;
- vides un informācijas pieejamības nodrošināšana – papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam tiek sniegtas vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veiktas specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, kustību un pārvietošanās traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem;
- videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi – finansējuma saņēmējs neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” mērķu ievērošanu.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros ir paredzēta arī jaunas SBSP infrastruktūras izveide, “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa ietvaros vairāk vai mazāk tieša ietekme varētu tikt plānota visos 6 vides mērķos:
1) klimata pārmaiņu mazināšana (iespēju robežās izveidotās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotāji ar augstām aprūpes vajadzībām varēs saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus kvalitatīvā, energoefektīvā infrastruktūrā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu sociālo pakalpojumu sektorā);
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām (infrastruktūra tiks būvēta atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Ēku konstrukciju risinājumos iespēju robežās paredzama atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ);
3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība (ietekme plānota nebūtiska, paredzot maksimālu šo ēku pieslēgšanu pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām, paredzot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā);
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu (infrastruktūras izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču ietekme vērtējama kā nebūtiska un tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu atbilstoši nacionālajai un ES likumdošanai būvgružu atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai);
5) piesārņojuma novēršana un kontrole (ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, jo infrastruktūras izveidē tiks atbalstīta tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kurās tiks nodrošināta augstas efektivitātes sistēmu izmantošana, infrastruktūras attīstīšanas teritorijā plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ja infrastruktūras būvniecības ietvaros teritorijā tiks nojauktas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs  atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē);
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana (nav paredzama negatīva ietekme, jo nav plānots atbalstīt infrastruktūras būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli).
- nekustamā īpašuma iegāde – SBSP attīstībai pašvaldība projekta ietvaros var iegādāties nekustamo īpašumu (tai skaitā zemi), ja projekta iesniegumā, balstoties uz saimnieciskuma principu, tiek pamatota nekustamā īpašuma iegādes nepieciešamība un saikne ar projekta mērķi.
- projekta rezultātu ilgtspēja – finansējuma saņēmējam ir jānodrošina projekta ietvaros izveidotās SBSP infrastruktūras ilgtspēja, nodrošinot tajā izveidoto SBSP sniegšanu mērķa grupas personām vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Projekta rezultātu ilgtspējas periodā finansējuma saņēmējam par saviem finansējuma līdzekļiem ir jānodrošina sociālā pakalpojuma sniegšana, kuram projekta ietvaros ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Vienlaikus netiek izvirzīta prasība par 100% pakalpojuma vietu aizpildījumu, jo pakalpojuma sniegšanas laikā klientu skaits var būt mainīgs;
- sabiedrībā balstītus sociālos maksas pakalpojumu sniegšana. Gadījumā, ja 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas un pašvaldības finansētie pakalpojumi mērķa grupas personām nenodrošina pilnu SBSP infrastruktūras noslodzi, izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā var sniegt arī maksas SBSP pie nosacījuma, ka:
1) tiek sniegti tikai tādi sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus SBSP, kuru sniegšanai izveidota SBSP infrastruktūra;
2) SBSP sniedz saskaņā ar cenrādi;
3) netiek gūti neto ienākumi.
Maksas SBSP var sniegt arī paplašinātai mērķa grupai, tai skaitā:
 - grupu mājas (dzīvokļu) un specializēto darbnīcu pakalpojumu pilngadīgām personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa un pilngadīgām personām ar GRT, kurām nav noteikta invaliditāte;
- dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa, pilngadīgām personām ar GRT, kurām nav noteikta invaliditāte, bērniem ar FT, kuriem nav noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs un bērniem ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri mācību vai darba dēļ uz laiku nedzīvo ģimenē.

Ņemot vērā, ka visi 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros iesniegtie un atbalstītie projekti būs stratēģiski svarīgi projekti, un lai nodrošinātu vienotu pieeju papildus komunikācijas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam, TA projekts paredz, ka LM kā atbildīgā iestāde par 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros atbalstītajiem stratēģiski svarīgajiem projektiem organizēs vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitāti, tajā iesaistot Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, atbildīgo iestādi, vadošo iestādi un sadarbības iestādi, vienlaikus izstrādājot arī komunikācijas pasākumu plānu stratēģiski svarīgo 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas projektu kopai. Komunikācijas pasākumu plāns var tikt integrēts LM kā atbildīgās iestādes izstrādātajā kopējā komunikācijas pasākumu plānā.

4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas investīcijām būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”) un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” 4.3.5.1. pasākuma 1.kārtai nav ietekmes.

[8] Kartējums sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstībai 2021.-2027. gadam (aktualizēts 12.12.2023.)

[9] 4.3.5.1. pasākumam kopējais pieejamais attiecināmais finansējums ir 76 874 615 euro, kurš tiks investēts trīs kārtās. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktajam 53% jeb 40 185 181 euro var novirzīt ERAF tipa darbību īstenošanai.

[10] https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/normativie_akti/normativo_aktu_saraksts/

[11] Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē pieejamā informācija par būvniecības izmaksu izmaiņām (sadārdzinājuma kalkulators)