Anotācija

Kārtības ruļļa spēkā esošais regulējums 9. punktā paredz, ka ar Ministru kabineta instrukciju tiek noteikta kārtība, kādā projektu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām, sagatavo, saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedz un izskata Ministru kabinetā un deklasificē. 2023. gadā veiktie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" un Informācijas atklātības likumā nosaka, ka ar 2024. gada 1. janvāri informācija, kas ir paredzēta dienesta vajadzībām, tiek atzīta par valsts noslēpuma objektu. Saskaņā ar šo regulējumu informācija dienesta vajadzībām ir jāaizsargā tāpat kā citi valsts noslēpuma objekti. Atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" deleģējumam ir izdoti Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi", kas vienotā regulējumā nosaka arī informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības un apstrādes kārtību.
Tādējādi, ņemot vērā minētās izmaiņas normatīvajā regulējumā, esošā 9. punkta svītrošana ir nepieciešama, lai pielāgotu regulējumu spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Grozījumu 1. un 5. punkts paredz svītrot Kārtības ruļļa 9. punktu un 37. punkta otru teikumu.

Kārtības ruļļa spēkā esošais 35. punkta regulējums apvieno visu TAP portāla publiskajā vidē pieejamo informāciju vienā vispārējā aprakstā, kas nenodrošina pietiekamu skaidrību attiecībā uz lietotāju iespējām un tiesību apjomu TAP portālā atkarībā no autentificēšanās fakta, neatspoguļo arī veiktos funkcionālos uzlabojumus TAP portāla publiskajā vidē un jau esošās un praksē izmantotās iespējas pēc autentificēšanās piedalīties projektu saskaņošanas procesā, pieteikt uzaicināmās personas Valsts sekretāru sanāksmēm, Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm, kā arī saņemt paziņojumus par projektu virzības gaitu. Tāpat regulējums papildināms attiecībā uz darba vides funkcionalitāti. Regulējums nosaka, ka TAP portālā ir sēžu norises vide, ko izmanto Ministru kabineta sēdēm, Ministru kabineta komitejas sēdēm un Valsts sekretāru sanāksmēm, bet vispār neietver informāciju par sēžu vides funkcionalitāti un tajā veicamajām darbībām.

Grozījumu 2., 3. un 4. punkts paredz skaidru regulējumu, nosakot katrā TAP portāla vidē pieejamās informācijas apjomu un funkcionalitāti. 
35.1. apakšpunkts sadalāms apakšpunktos, lai skaidri nodalītu publiskās vides lietotāju tiesību apjomu atkarībā no autentificēšanās fakta, kā arī, ņemot vērā veiktos funkcionālos uzlabojumus TAP portāla publiskajā vidē, regulējums attiecīgi papildināms ar iespējām pēc autentificēšanās piedalīties projektu saskaņošanas procesā, pieteikt uzaicināmās personas Valsts sekretāru sanāksmēm, Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm, kā arī saņemt paziņojumus par projektu virzības gaitu.
35.2. apakšpunkts precizējams tehniski, norādot ka darba vidē ir pieejama arī visa publiskās vides informācija.
35.3. apakšpunkts precizējams tehniski, papildinot ar sēžu norises vidē veicamajām darbībām un procesiem.
Jaunā redakcija ļaus lietotājiem labāk saprast, kāda informācija un kādas darbības ir pieejamas publiskajā vidē un kādas iespējas piedāvā autentificēšanās process, tiks precīzi noteikts darba vidē pieejamās informācijas apjoms un funkcionalitāte, kā arī tiks skaidri noteikta sēžu norises vides funkcionalitāte.

Kārtības rullī nav noteikts, kad un kādā veidā TAP portālā ir pieejamas parakstītās darba kārtības.

Grozījumu 6.punkts paredz regulējumu, nosakot, ka sēdes darba kārtība  uzreiz pēc tās apstiprināšanas ir pieejama TAP portālā un par to automātiski tiek saņemts sistēmas paziņojums.

Spēkā esošais regulējums Kārtības ruļļa 46. punktā nosaka, ka TA lietas ir jāsagatavo, izmantojot attiecīgo TAP portāla funkcionalitāti un aizpildot konkrētajam projekta veidam paredzētos laukus.
Esošajā regulējumā trūkst definējuma, ka aizpildāmā forma TA lietas izveidei ir pase, kā arī pases aizpildīšanai nav pietiekami reglamentētas prasības dokumentu pieejamības statusa piešķiršanas pamatošanai. Praksē tas rada neskaidrības par atsevišķu TA lietas informācijas komplektā esošo dokumentu statusa "ierobežota pieejamība" piešķiršanas pamatotību, kas nākotnē var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu un resursu patēriņu dokumentu deklasificēšanā un ierobežojumu pārskatīšanā.

Grozījumu 7. punkts paredz precizēt Kārtības ruļļa 46. punkta regulējumu, lai skaidri noteiktu, ka TA lietas izveidei aizpildāma pase, tostarp jānorāda pieejamības statuss un, ja tiek izvēlēta "ierobežota pieejamība", jāsniedz detalizēts pamatojums par to, kāds saturs dokumentā ir aizsargājams, pastiprinot prasības attiecībā uz pieejamības statusa piešķiršanas pamatojuma norādi pases lauku aizpildīšanā katram TA lietas informācijas komplektā esošajam dokumentam, kuram pieejamības statusa laukā izvēlēta "ierobežota pieejamība". Tas ļaus jau sākotnēji mazināt slogu un resursus saistībā ar dokumentu deklasificēšanu un darbībām piešķirtā lietojuma ierobežojuma pārskatīšanai Informācijas atklātības likumā noteiktajos termiņos, kā arī veicinās valdības lēmumu atklātību un sabiedrības informētību. Regulējumā nostiprināts, ka pases laukos, izvēloties "ierobežota pieejamība", pamatojumā jānorāda, kas tieši katrā dokumentā ir aizsargājamais saturs, un attiecīgais pamatojums aizpildāms par katru komplekta dokumentu atsevišķi, nevis par visu komplektu kopumā. Grozījums sekmēs atbilstīga statusa noteikšanu katram TA lietā iekļautajam dokumentam. Papildus tiek precizēts, ka projekta pasē jānorāda gan joma, gan apakšjoma ar mērķi pēc iespējas precīzāk identificēt regulējuma ietvaru, lai lietotāji varētu vieglāk sekot līdzi tiesību aktu jaunradei, kā arī precīzāk uzkrātu datus to turpmākai analīzei. Piemēram, ja norāda apakšjomu, jāatzīmē arī pati joma no kuras izriet apakšjoma.

Ministru kabineta kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu Ministru kabineta tiesību aktu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas. Tā kā tiesību aktu projektu skaits ik gadu tikai pieaug, tad arī nepieciešamība sniegt atzinumu turpina pieaugt. Tieslietu ministrijai ir jāsniedz atzinumi valsts kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanas jautājumos. Tieslietu ministrija nav nedz atbildīga par to, kā publiska persona nodrošina savas kapitālsabiedrības darbību piemēram, nosaka stratēģiskos mērķus vai izmaksājamās dividendes vai lemj par līdzdalības saglabāšanu, iegūšanu, palielināšanu, samazināšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā. 

Tādējādi, domājot par efektīvu valsts pārvaldi un savlaicīgu projektu virzīšanas nodrošināšanu, nepieciešams izvērtēt Tieslietu ministrijas sniegtā atzinuma lietderīgumu un nepieciešamību. Atteikšanās no atsevišķām funkcijām atbrīvotu tiesību aktu projektu saskaņošanā izmantotos valsts pārvaldē tik ierobežotos resursus (visu iesaistīto iestāžu) citiem sabiedrībai daudz svarīgāku problēmjautājumu risināšanai vai citiem būtiskākiem valsts tiesībpolitikas plānošanas, ieviešanas vai īstenošanas jautājumiem, kas dotu lielāku valsts pārvaldes pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā.
 
Grozījumu 8. un 9.punkts paredz atteikties no atsevišķu standartizētu Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņošanas, ceļot valsts pārvaldes kapacitāti (tajā skaitā jūtami atvieglot tiesību aktu projektu izstrādātāju un Tieslietu ministrijas noslodzi).

Kārtības ruļļa spēkā esošais regulējums 62. punktā paredz, ka gadījumos, kad institūcijai nav iespējams izveidot savu kontu TAP portālā vai sniegt atzinumu, izmantojot e-pakalpojumu, tā sniedz atzinumu ārpus TAP portāla. Šādos gadījumos atbildīgā ministrija ir atbildīga par izziņas papildināšanu ar ārpus portāla saņemto atzinumu.
Šis regulējums nenosaka skaidru kārtību, kas paredzētu pienākumu institūcijai atzinumu ārpus TAP portāla sniegt tikai atbildīgajai ministrijai. Šāda pieeja rada nevajadzīgu administratīvo slogu citām ministrijām un institūcijām, kā arī kavē informācijas apriti un pieejamību TAP portālā.

Grozījumu 10. punkts paredz precizēt Kārtības ruļļa 62. punkta regulējumu, paredzot, ja institūcijai nav iespējams TAP portālā izveidot savu kontu vai sniegt atzinumu, izmantojot e-pakalpojumu, tā savu atzinumu sniedz ārpus TAP portāla tikai atbildīgajai ministrijai, neiekļaujot adresātā citas ministrijas un institūcijas, jo viss projekta saskaņošanas process veicams tikai TAP portālā, kurā visiem TAP portāla lietotājiem gan publiskajā vidē, gan darba vidē ir pieejami visi saņemtie atzinumi. Grozījums paredz mazināt citu ministriju un institūciju administratīvo slogu darbā ar ārpus TAP portāla sniegtiem tiesību aktu projektu atzinumiem, tostarp gatavojot atbildi iesniedzējam atbilstoši Iesniegumu likumam.

Kārtības ruļļa spēkā esošais 103. punkta regulējums paredz, ka Komitejas sastāvs ir identisks Ministru kabineta sastāvam un ka lēmumu pieņemšanai Komitejas sēdē nav nepieciešams kvorums. Tomēr regulējums neprecizē, ka visi Ministru kabineta locekļi ir arī balsstiesīgās personas Komitejas sēdē.
Ir arī terminoloģiska nesaskaņotība starp 103. un 109. punktu attiecībā uz balsstiesīgajām personām Komitejas sēdēs. 109. punkts nosaka, ka Komitejas sēdes protokolā norāda balsstiesīgās personas, bet 103. punkts nepiedāvā precīzu skaidrojumu par to, kuras personas ir balsstiesīgas.
Terminoloģijas savstarpējā saskaņošana 103. un 109. punktā ir nepieciešama, lai nodrošinātu konsekvenci noteikumos un skaidru izpratni par balsstiesīgajām personām visos ar Komitejas darbību saistītajos jautājumos.

Grozījumu 11. punkts paredz tehniski papildināt Kārtības ruļļa 103. punktu ar skaidrojumu, ka balsstiesīgās personas Komitejas sēdē ir visi Ministru kabineta locekļi, t. i., Ministru kabineta sastāvs, un savstarpēji saskaņotu terminoloģiju ar 109. punkta regulējumu, kurā noteikts, ka komitejas sēdes protokolā norāda balsstiesīgās personas. Šis papildinājums nodrošinās, ka ir vienota izpratne par balsstiesīgajām personām gan Komitejas, gan Ministru kabineta sēdēs.

Kārtības ruļļa spēkā esošais regulējums paredz, ka Ministru kabineta sēdes var organizēt klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā un sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents (118. punkts). Papildus 130. punkts nosaka, ka Ministru prezidents lemj par sēdes sākuma laiku un sēdes veidu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt balsstiesīgo sēdes dalībnieku kvorumu.
Esošajā regulējumā kompetences un pienākumi attiecībā uz Ministru prezidenta lomu sēžu organizēšanā ir izkliedēti starp dažādiem punktiem.
Apvienojot 118. un 130. punktu, tiek nodrošināta skaidra un vienota normatīvā regulējuma struktūra, kurā Ministru prezidenta pilnvaras un atbildība attiecībā uz sēžu organizēšanu ir skaidri noteiktas vienuviet, kas uzlabos regulējuma pārskatāmību.

Grozījumu 12. punkts paredz tehniskus precizējumus, apvienojot Kārtības ruļļa 118. un 130. punktu, un grozījumu 9. punktā attiecīgi tiek svītrots Kārtības ruļļa 130. punkts, lai visa Ministru prezidenta kompetence attiecībā uz Ministru kabineta sēžu organizēšanas kārtību, sēžu laiku, vietu un sēdes veidu būtu noteikta vienuviet un netiktu dublēta. Grozījumi veicinās regulējuma skaidrību, pārskatāmību un konsekvenci, kā arī uzlabos normatīvā regulējuma piemērojamību.

Kārtības ruļļa spēkā esošais 122. punkta regulējums nosaka, ka Ministru kabineta loceklis var lūgt Ministru prezidentu izskatīt Ministru kabineta sēdē steidzamības kārtībā tādu projektu, kuru atbildīgā ministrija iesniegusi Valsts kancelejā ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās Ministru kabineta sēdes (parasti ceturtdien līdz plkst. 12.00).
Pašreizējā redakcija neatspoguļo faktisko situāciju un var radīt pārpratumus attiecībā uz termiņiem, līdz kuriem projekti jāiesniedz, lai tos varētu izskatīt steidzamības kārtībā. Grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu precizitāti attiecībā uz termiņu un to atbilstību faktiskajai situācijai.

Grozījumu 13. punkts paredz tehniskus precizējumus Kārtības ruļļa 122. punktā, lai atbilstoši faktiskajai situācijai regulējumā tiktu noteikts termiņš, līdz kuram Valsts kancelejā iesniegto projektu Ministru kabineta loceklis var lūgt Ministru prezidentu izskatīt Ministru kabineta sēdē steidzamības kārtībā.

Kārtības ruļļa esošajā regulējumā kompetences un pienākumi attiecībā uz Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta sēžu organizēšanā ir izkliedētas starp 118. un 130. punktu, kas var radīt neskaidrības un interpretācijas atšķirības.
118. punkts paredz, ka Ministru kabineta sēdes var organizēt klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā un sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents, un 130. punkts nosaka, ka Ministru prezidents lemj par sēdes sākuma laiku un sēdes veidu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt balsstiesīgo sēdes dalībnieku kvorumu.
130. punkta svītrošana ir nepieciešama, lai tehniski precizētu un vienkāršotu normatīvo regulējumu, koncentrējot Ministru prezidenta kompetences vienā Kārtības ruļļa punktā.

Grozījumu 14. punkts paredz svītrot Kārtības ruļļa 130. punktu, jo tas tehniski tiek apvienots ar 118. punktu (grozījumu 10. punkts), lai visa Ministru prezidenta kompetence attiecībā uz Ministru kabineta sēžu organizēšanas kārtību, sēžu laiku, vietu un sēdes veidu būtu noteikta vienuviet un netiktu dublēta.

Kārtības ruļļa pašreizējā 139. punkta redakcija paredz, ka, ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi vai papildu apsvērumi par kādu sēdē apspriežamo jautājumu, viņam līdz sēdes beigām jāsagatavo atsevišķs viedoklis un tas jāpievieno sēžu norises vidē pie attiecīgā jautājuma. Valsts kanceleja nodrošina šī viedokļa iekļaušanu sēdes protokolā.
Tomēr šobrīd regulējumā nav skaidri noteikts, kā šis atsevišķais viedoklis tehniski tiek pievienots sēžu norises vidē un kā Valsts kanceleja to iegūst.
Skaidri jānosaka, ka Ministru kabineta loceklis savu atsevišķo viedokli pievieno tieši TAP portāla sēžu norises vidē pie izskatāmā jautājuma. Tas novērsīs jebkādas neskaidrības par to, kur un kādā veidā viedoklis ir jāievieto.
Jānosaka, ka Valsts kanceleja šo atsevišķo viedokli iekļaušanai sēdes protokolā izgūst tieši no TAP portāla. Tas nodrošinās skaidru un standartizētu procedūru viedokļa dokumentēšanai, kas palīdzēs efektīvāk pārvaldīt Ministru kabineta sēžu protokolu sagatavošanu.
Grozījumi atbilst mūsdienu digitālo rīku izmantošanas praksei un veicinās vienotu pieeju TAP portāla izmantošanā. Tas atvieglos dokumentu apriti,  ļaus ātrāk piekļūt nepieciešamajai informācijai un to apstrādāt.

Grozījumu 15. punkts paredz tehniskus precizējumus Kārtības ruļļa 139. punktā par Ministru kabineta locekļa atsevišķā viedokļa pievienošanu TAP portāla sēžu norises vidē pie izskatāmā jautājuma, kā arī par to, ka Valsts kanceleja Ministru kabineta locekļa atsevišķo viedokli izgūst no TAP portāla un iekļauj Ministru kabineta sēdes protokolā.

Kārtības rullī nav skaidri noteikts, kas sēžu dalībniekiem nosūta personīgu uzaicinājumu, lai sēdei pieslēgtos attālināti, kā arī regulējums neatspoguļo faktisko situāciju par adresātiem, kuri šo uzaicinājumu saņem.

Grozījumu 16. punkts paredz skaidri noteikt, ka uzaicinājumu dalībai sēdē attālināti nosūta sēdes administrators, kā arī atbilstoši faktiskajai situācijai regulējumā noteikt, ka  sēdes administrators uzaicinājumu nosūta arī Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta ceturtajā daļā minētajām amatpersonām.

Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 94. punkts paredz, ka slepenības pakāpi var noteikt  arī to dokumentu nosaukumiem, kas satur konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificētu informāciju. Tāpat izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiek iesniegti jautājumi ar vispārīgu nosaukumu, no kura nav izsecināma jautājuma tēma, bet no uzaicināto dalībnieku saraksta gan to var izsecināt. Tas rada pretrunu ar klasificētas informācijas aizsardzības mērķiem.
Ņemot vērā minēto, jāprecizē pēc sēdes publiskojamais uzaicināto dalībnieku saraksts, paredzot, ka tajā tiek iekļautas tikai tās personas, kuras piedalījās jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta Zaļajā zālē.

Grozījumu 17.punkts paredz precizēt informācijas apjomu Ministru kabineta sēdes dalībnieku sarakstā, kuru Valsts kanceleja publisko pēc sēdes.

Kārtības ruļļa pašreizējā 162. punkta redakcija nosaka, ka starptautiskais līgums vai tā projekts, ja to ir paredzēts parakstīt vairākās valodās, no kurām viena ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošā spēka, ir jāiesniedz tikai latviešu valodā. Papildus tiek pievienota informācija par līgumu svešvalodā, un līdz šim kā vēlamās svešvalodas tika norādītas angļu vai krievu valoda.
Šis regulējums, kas piedāvā iespēju pievienot līgumu krievu valodā, neatspoguļo aktuālo ģeopolitisko realitāti un var radīt neskaidrības par to, kurai svešvalodai būtu jādod priekšroka starptautiskās komunikācijas un diplomātijas kontekstā.

Grozījumu 18. punkts paredz precizēt Kārtības ruļļa 162. punkta regulējumu, par vēlamo svešvalodu norādot tikai angļu valodu.

Pašreiz spēkā esošais Kārtības ruļļa regulējums neparedz skaidru kārtību un tajā nav definēts, kā institūcijas, kas nav TAP portāla darba vides lietotāji, tiek iepazīstinātas ar Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ja uz tām attiecas tiesību aktā ietvertie lēmumi.
Ieviešot jaunu 197.¹ punktu Kārtības rullī, tiks nodrošināta skaidra procedūra, kādā veidā Ministru kabineta izdotie tiesību akti ar ierobežotas pieejamības informāciju ir pieejami TAP portāla darba vidē un ka projekta iesniedzēja ministrija ir atbildīga par citu adresātu iepazīstināšanu ar tiesību aktu, ja uz tiem attiecas tiesību aktā ietvertie lēmumi. Šī kārtība nodrošinās, ka visas attiecīgās institūcijas ir laikus un pienācīgi informētas par tiesību aktu, kuru tām nepieciešams ievērot vai īstenot, tādējādi samazinot iespēju, ka kāds no lēmumiem paliek neizpildīts informācijas trūkuma dēļ.
Ņemot vērā, ka ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu netiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", jaunā redakcija nodrošinās, ka šāda informācija tiek izplatīta nepieciešamajā apmērā un tikai to adresātu vidū, kam tā ir nepieciešama, papildus neradot publiskas piekļuves riskus.

Grozījumu 19. punkts paredz Kārtības rulli papildināt ar jaunu regulējumu atbilstoši TAP portāla funkcionalitātei: TAP portāla darba vidē ministrijām, ievērojot Kārtības ruļļa 37. punkta nosacījumu, ir pieejams Ministru kabineta izdotais tiesību akts, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Lai vienkāršotu pieņemto tiesību aktu apriti, projekta iesniedzēja ministrija pati iepazīstina citus adresātus ar Ministru kabineta izdotu tiesību aktu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ja uz tiem attiecas tiesību aktā ietvertie lēmumi.

Kārtības ruļļa spēkā esošais 202.¹ punkts nosaka Ministru kabineta tematisko komiteju izveidošanu, apspriežamās jomas, veicamos uzdevumus un darbības termiņu. Attiecībā uz Ministru kabineta tematisko komiteju darbības termiņiem piemērotājiem rodas neskaidri jautājumi un interpretācijas par normu tulkošanu.

Grozījumu 20. punkts paredz skaidru un nepārprotamu regulējumu, nosakot Ministru kabineta tematisko komiteju darbības termiņu. Regulējums paredz, ka darbības termiņš Ministru kabineta tematiskai komitejai ir līdz noteikto uzdevumu pilnīgai izpildei, bet ne ilgāk kā līdz konkrētā Ministru kabineta darbības laika beigām. Šāds precizējums ietverts, lai izvairītos no situācijas, ka pēc konkrētā Ministru kabineta darbības beigām izbeigtu darbu arī Ministru kabineta tematisko komitejas.