Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr. 880 piemērošanas gaitā ir konstatēta nepieciešamība precizēt atsevišķus atbalsta saņemšanas un projektu īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu viennozīmīgu un vienveidīgu regulējuma piemērošanu, kā arī tā atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
MK noteikumos Nr. 880 pašlaik tiek lietots jēdziens "mikroģenerācija". Atbilstoši elektroenerģētikas nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar noteiktiem tehniskajiem parametriem un pieslēguma nosacījumiem. Savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vajadzībām var būt nepieciešamas arī lielākas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras neatbilst mikroģeneratora tehniskajiem parametriem, bet kuru izmantošana atbilst atbalsta programmas mērķim – veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un saražotās elektroenerģijas pašpatēriņu. Jēdziena "mikroģenerācija" lietošana tādējādi rada atšķirīgas interpretācijas risku par atbalstāmo elektroenerģijas ražošanas iekārtu tvērumu un ierobežo iespēju saņemt atbalstu tādām iekārtām, kuras pēc to tehniskajiem parametriem nav uzskatāmas par mikroģeneratoriem.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 880 2.10. apakšpunktā lietotais jēdziens "pilnvarotā persona" un tajā noteiktais personu loks nepilnīgi atspoguļo Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvības kārtību. Spēkā esošais regulējums paredz, ka pilnvarotā persona ir juridiska persona, lai gan dzīvokļu īpašnieku kopību atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku pilnvarota fiziska vai juridiska persona. Tādējādi spēkā esošā redakcija var radīt nepamatotu ierobežojumu gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv tās likumiskais pārstāvis vai pilnvarota fiziska persona.
Ir konstatēta arī nepieciešamība precizēt ēkas energosertifikāta un pagaidu energosertifikāta pārrēķina sagatavošanas un iesniegšanas nosacījumus. Ēku energosertifikātu sagatavošanā piemērotās aprēķinu metodikas izmaiņas var ietekmēt energosertifikātā norādītos energoefektivitātes rādītājus. Ja ēkas energosertifikāts pirms projekta īstenošanas un precizētais pagaidu energosertifikāts pēc projekta pabeigšanas ir sagatavots, izmantojot atšķirīgas aprēķinu metodikas, tajos norādītie rādītāji nav tieši salīdzināmi. Tas var radīt atšķirīgu pieeju projekta rezultātā sasniegtā kopējās primārās enerģijas ietaupījuma novērtēšanā.
MK noteikumos Nr. 880 nav pietiekami skaidri noteikta attiecināmo izmaksu sadales kārtība gadījumos, kad viena inženiertehniskā infrastruktūra, centralizētā siltumapgādes sistēma, atjaunīgos energoresursus izmantojoša elektroenerģijas ražošanas iekārta vai cits risinājums kalpo vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Vienotas izmaksu sadales kārtības trūkums var radīt nevienveidīgu pieeju attiecināmo izmaksu noteikšanā un vienu un to pašu izmaksu attiecināšanas risku vairākos projektos.
Tāpat nepieciešams skaidri noteikt, ka regulējums par vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām kopīgas infrastruktūras izmaksu sadali nepaplašina atbalstāmo darbību tvērumu un nerada iespēju attiecināt izmaksas par ieguldījumiem fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģiskajās iekārtās.
Papildus, ņemot vērā sabiedrības "Altum" prognozēto aizdevumu apjomu un nepieciešamību nodrošināt pietiekamus aizdevuma resursus apstiprināto un plānoto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai, nepieciešams palielināt Valsts kases aizdevuma limitu, kuru sabiedrība "Altum" var izmantot aizdevumu izsniegšanai.

Lai nodrošinātu viennozīmīgu regulējuma piemērošanu, noteikumu projektā jēdziens "mikroģenerācija" tiek aizstāts ar plašāku un tehnoloģiski neitrālu formulējumu "elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskā iekārta". Vienlaikus tiek noteikts, ka atbalsts ir pieejams tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kuru maksimālā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kW.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtai jānodrošina elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem un tās piegāde daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pašpatēriņam. Saglabājas nosacījums, ka gada griezumā vismaz 80 procenti no koplietošanas iekārtas saražotās elektroenerģijas izmantojami pašpatēriņam.
Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 54. punktā noteiktais 50 kW jaudas slieksnis atbalsta saņēmējam, ievērojot minētajā likumā paredzētos nosacījumus, nodrošina iespēju izmantot universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu un elektroenerģijas tirgotājam nodot to saražotās elektroenerģijas daļu, kas netiek izmantota pašpatēriņam. Šī iespēja nemaina noteikumu projektā paredzēto prasību vismaz 80 procentus no koplietošanas iekārtas gada laikā saražotās elektroenerģijas izmantot pašpatēriņam. Vienlaikus atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 9.^1 panta pirmajai daļai drošības nauda par sistēmas jaudas rezervēšanu jāmaksā tikai tad, ja pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kW, tādējādi atbalsta saņēmējiem tiek nodrošināti labvēlīgāki iekārtu pieslēgšanas nosacījumi.
Grozījumi paplašina atbalstāmo iekārtu tehnisko tvērumu, bet nerada jaunas informācijas sniegšanas prasības, jo arī turpmāk projektam iesniedzams neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavots un parakstīts aprēķins par saražotās elektroenerģijas ietaupījumu un pašpatēriņu.
Noteikumu projektā jēdziens "pilnvarotā persona" tiek aizstāts ar jēdzienu "pārstāvis". Tiek noteikts, ka pārstāvis var būt fiziska vai Latvijā reģistrēta juridiska persona, kura kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvis ir tiesīga viņu vārdā iesniegt pieteikumu, slēgt līgumus un veikt citas ar projekta īstenošanu saistītās darbības.
Vienlaikus paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis aizdevuma līgumu var slēgt tikai uz atsevišķa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai pārstāvības un lēmumu pieņemšanas kārtībai.
Atbilstoši precizētajai terminoloģijai visā MK noteikumu Nr. 880 tekstā jēdziens "pilnvarotā persona" tiek aizstāts ar jēdzienu "pārstāvis". Šie grozījumi, tostarp noteikumu 34. punktā veiktie grozījumi, ir terminoloģiski un nemaina kapitāla atlaides apmērus, tās piemērošanas nosacījumus, finansējuma avotus vai finansēšanas kārtību. Pārstāvju loka precizēšana arī nemaina viena projekta ietvaros sabiedrībai "Altum" iesniedzamās informācijas apjomu, tās iesniegšanas kārtību vai biežumu.
Noteikumu projektā tiek precizēti gadījumi, kuros kopā ar projekta dokumentāciju iesniedzams neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā elektroniski parakstīts ēkas energosertifikāta vai pagaidu energosertifikāta pārrēķins. Ja ēkas energosertifikāts ir izstrādāts un reģistrēts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim vai precizētais ēkas pagaidu energosertifikāts ir izstrādāts pēc 2026. gada 18. jūnija, pārrēķins sagatavojams tā, lai nodrošinātu sākotnējo un pēc projekta īstenošanas sasniegto energoefektivitātes rādītāju salīdzināmību.
Pārrēķins tiek sagatavots, izmantojot projekta tehniskajā dokumentācijā jau ietverto informāciju, un iesniegts elektroniski kopā ar attiecīgajā projekta īstenošanas posmā jau iesniedzamo dokumentu kopumu. Atsevišķa pieteikuma vai jauna dokumentu iesniegšanas procedūra netiek veidota. Šāds risinājums nodrošina vienotu projektu izvērtēšanu, energoefektivitātes rādītāju salīdzināmību un vienveidīgu regulējuma piemērošanu.
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka gadījumā, ja projekta ietvaros tiek izbūvēta vai atjaunota vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām kopīga inženiertehniskā infrastruktūra, attiecināmās izmaksas sadala starp attiecīgajiem projektiem proporcionāli katras mājas infrastruktūras izmantošanas apjomam vai gūtajam ieguvumam.
Izmaksu sadalījums pamatojams projekta dokumentācijā, izmantojot projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā jau iegūstamo informāciju. Atsevišķa informācijas iesniegšanas procedūra netiek paredzēta. Vienlaikus tiek skaidri noteikts, ka attiecināmo izmaksu sadales regulējums nepaplašina atbalstāmo darbību tvērumu un nav piemērojams ieguldījumiem fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģiskajās iekārtās. Šāds risinājums nodrošina attiecināmo izmaksu pamatotu un pārbaudāmu sadali un novērš vienu un to pašu izmaksu attiecināšanu vairākos projektos.
Noteikumu projekta 29.5. apakšpunktā tiek precizēti pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas nosacījumi, paredzot, ka pievienotās vērtības nodoklis projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām ir attiecināms atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteiktajam, ja tas nav atgūstams atbilstoši nodokļu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Precizējums nodrošina nepārprotamu un vienveidīgu pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas nosacījumu piemērošanu.
Noteikumu projektā paredzēts palielināt sabiedrības "Altum" aizdevumu izsniegšanai izmantojamā Valsts kases aizdevuma limitu no 38 000 000 euro līdz 70 000 000 euro. Limita palielināšana nepieciešama, lai atbilstoši faktiskajam un prognozētajam projektu finansēšanas pieprasījumam nodrošinātu pietiekamus aizdevuma resursus apstiprināto un plānoto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai.
Valsts kases aizdevuma limita palielināšana nemaina programmas tvērumu, finansējuma avotus un finansējuma saņēmēju loku, kapitāla atlaides apmēru un tās piemērošanas nosacījumus, finanšu instrumentu piešķiršanas nosacījumus, kā arī programmas risku segšanai un pārvaldības izmaksām paredzētā publiskā finansējuma apmēru.
Sabiedrība "Altum" ir izvērtējusi grozījuma ietekmi un apliecina, ka Valsts kases aizdevuma limita palielināšana nemaina apstiprinātajā programmas rādītāju novērtējumā ietvertos pieņēmumus par programmas ietekmi, riskiem un sagaidāmajiem zaudējumiem, finansiālo rezultātu, kredītrisku, kapitāla noslodzi un programmas īstenošanas izmaksām. Netiek mainīti arī zaudējumu segšanas un programmas īstenošanas izmaksu noteikšanas principi finanšu instrumentu griezumā. Līdz ar to programmas rādītāju novērtējuma aktualizēšana nav nepieciešama.
Minētie precizējumi nemaina atbalsta programmas mērķi vai sabiedrības "Altum" atbalsta administrēšanas procesus.

Grozījumu ietekme uz finansējuma saņēmējiem, noslēgtajiem līgumiem un īstenošanā esošajiem projektiem

Noteikumu projektā paredzētie grozījumi neietekmē finansējuma saņēmējiem jau piešķirtā atbalsta apmēru, kapitāla atlaides intensitāti un finansējuma avotus, projektu sasniedzamos energoefektivitātes mērķus vai projektu īstenošanas termiņus.
Jēdziena "pilnvarotā persona" aizstāšana ar jēdzienu "pārstāvis" un pārstāvja definīcijas precizēšana neietekmē līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai izsniegto pilnvarojumu, pieņemto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un noslēgto līgumu spēkā esību. Tikai terminoloģijas precizēšanas dēļ noslēgto līgumu grozīšana vai pārjaunošana nav nepieciešama.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu tvēruma precizēšana paplašina finansējuma saņēmējiem pieejamo tehnisko risinājumu loku un neierobežo jau apstiprināto projektu īstenošanu. Ja finansējuma saņēmējs īstenošanā esošā projektā vēlas mainīt apstiprināto tehnisko risinājumu vai izmantot ar noteikumu projektu paplašinātās atbalsta iespējas, attiecīgās izmaiņas projekta dokumentācijā un noslēgtajā līgumā veicamas atbilstoši sabiedrības "Altum" noteiktajai līgumu grozīšanas kārtībai.
Ēkas energosertifikāta un pagaidu energosertifikāta pārrēķina iesniegšanas nosacījumu precizēšana nemaina projektiem noteiktos energoefektivitātes mērķus, bet nodrošina pirms un pēc projekta īstenošanas noteikto energoefektivitātes rādītāju salīdzināmību. Attiecināmo izmaksu sadales kārtības precizēšana savukārt nodrošina vienveidīgu izmaksu attiecināšanu gadījumos, kad kopīga infrastruktūra vai cits risinājums kalpo vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.
Valsts kases aizdevuma limita palielināšana neietekmē finansējuma saņēmēju noslēgto līgumu nosacījumus, bet nodrošina sabiedrībai "Altum" projektu finansēšanai nepieciešamo aizdevuma resursu pieejamību.
Līdz ar to noteikumu projektā paredzētie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskām finansējuma saņēmējiem nelabvēlīgām izmaiņām un nerada nepieciešamību pārskatīt vai pārslēgt jau noslēgtos līgumus. Īstenošanā esošos projektus var turpināt atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, apstiprinātajai projekta dokumentācijai un noslēgto līgumu nosacījumiem.

Kopīgas inženiertehniskās infrastruktūras izmaksu sadale starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām

Noteikumu projekta 29.4. apakšpunktā paredzēto attiecināmo izmaksu sadales kārtību piemēro gan gadījumā, ja visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurām kalpo kopīga inženiertehniskā infrastruktūra, elektroenerģijas ražošanas iekārta vai cits risinājums, ir attiecīgās atbalsta programmas finansējuma saņēmējas, gan gadījumā, ja ne visas šīs mājas saņem atbalstu.
Projekta attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai to kopīgās infrastruktūras izmaksu daļu, kas proporcionāli attiecināma uz konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras dzīvokļu īpašnieki īsteno projektu atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir tiesīgi saņemt atbalstu. Uz māju, kura nav atbalsta saņēmēja, attiecināmo izmaksu daļu neiekļauj atbalstītā projekta attiecināmajās izmaksās.
Kopīgās infrastruktūras izmaksas sadala proporcionāli katras mājas faktiskajam vai plānotajam infrastruktūras izmantošanas apjomam vai no tās gūtajam ieguvumam. Izmaksu sadalījumu var pamatot, piemēram, ar katras mājas apkurināmo platību, prognozēto enerģijas patēriņu, infrastruktūras jaudas sadalījumu vai citu objektīvu un pārbaudāmu rādītāju, kas visprecīzāk raksturo konkrētās mājas infrastruktūras izmantošanas apjomu.
Ja kopīgo infrastruktūru izmanto vairākas mājas, no kurām katra īsteno atsevišķu atbalstāmu projektu, izmaksas starp attiecīgajiem projektiem sadala atbilstoši minētajai proporcijai. Katrā projektā iekļauj tikai konkrētajam projektam aprēķināto izmaksu daļu, nepieļaujot vienu un to pašu izmaksu iekļaušanu vairākos projektos.