Anotācija

Nepieciešamība veidot standartiem atbilstošu, drošu Ķesterciema ceļa pieslēgumu valsts reģionālajam P131 autoceļam. Projekta sekmīgai realizācijai nepieciešams atmežot aptuveni 0.0985 ha meža zemes platību, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

1. Paredzētā darbība:
valsts reģionālā autoceļa P131 Tukums - Ķesterciems - Mērsrags - Kolka posma 22,00 - 25,55 km pārbūve, kas paredz: meža ciršanu un attīrīšanu no krūmiem, augsnes virskārtas noņemšanu, grāvju rakšanu, nogāžu nostiprināšanu, zemes klātnes uzbēruma būvniecību, asfalta un bruģa seguma izbūve, kā arī tiks nomainītas visas esošās caurtekas. Paredzēta vaļējā tipa ūdens novade sāngrāvjos. Kopējais Projekta apbūves laukums 1570 m².
Attiecībā uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 90500051041, kur paredzēts atmežot tās daļu aptuveni 0.0985 ha platībā (vairāk vai mazāk, cik izrādīsies uzmērot valsts zemes gabalu), jo nav iespējami citi tehniskie risinājumi, lai nodrošinātu valsts reģionālā autoceļa P131 un Ķesterciema ceļa krustojuma pārbūvi ar satiksmei drošu risinājumu.
Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 90500051041 ietilpst nekustamā īpašuma “Valsts mežs Engure” (kadastra Nr. 90500051038) sastāvā, kas ir Zemkopības ministrijas valdījumā, kur meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, tā atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” kā Satiksmes ministrijas pilnvarotā un deleģētā persona 2024. gada 8.aprīlī ir noslēgusi Sadarbības līgumu ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” par sadarbību būvprojekta īstenošanā. Kā arī tiek paredzēts, ka pēc Projekta īstenošanas, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, valsts zemes gabals tiks nodots Satiksmes ministrijas valdījumā.

2. Dabas vērtības un nosacījumi to saglabāšanai:
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS datiem Paredzētās darbības vieta neatrodas nevienā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tuvākā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 – dabas liegums “Engures ezers” atrodas aptuveni 1 km attālumā Ziemeļu virzienā no paredzētās darbības vietas. Paredzētās darbības norises vietā, teritorijā, kuru plānots atmežot reģistrēts īpaši aizsargājams biotops 2180, Mežainas piejūras kāpas. Paredzētās darbības vietā nav reģistrētas īpaši aizsargājamas sugas un to dzīvotnes, mikroliegumi un citas dabas vērtības.

3. Paredzētās darbības ietekme uz vidi sākotnējais izvērtējums, tehniskie noteikumi:
Paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (turpmāk – izvērtējums) saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde 2024. gada 24. oktobrī izsniedza izvērtējumu Nr. AP24SI0351, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu.
Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot 2023. gada 5. oktobra Tehniskajos noteikumos Nr. AP23TV1483 (spēkā piecus gadus kopš izdošanas laika) noteiktās vides aizsardzības prasības, kas paredz, ka pēc ceļa izbūves biotopa 2180 Mežainās piejūras kāpas teritorijā neveikt labiekārtošanas darbus, uzberot melnzemi un sējot zāli, lai neveicinātu šim biotopam neraksturīgu, ekspansīvu sugu ieviešanos. Jāsaglabā atklāta smilts, lai dotu iespēju dabiski attīstīties augājam un ieviesties biotopam raksturīgajām sugām.

4. Atmežošana:
Saskaņā ar atmežojamās meža zemes plānu, kurā norādīts, ka atmežošana paredzēta zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 90500051041, 311. kvartāla, 6. nogabalā,  0.0985 ha platībā, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies uzmērot valsts zemes gabalu, zemes lietošanas veids - mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”  3. punktu:
pēc formulas: Z = S x A x Kco2 x K1 x K2 x X,  kur 
Z - kompensācijas apmērs (euro);
S - atmežojamās meža zemes platība (ha); 
A - vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas (euro/ha) pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Meža atjaunošanas  un kopšanas izmaksas veido vidējās iepriekšējo piecu gadu izmaksas par augsnes gatavošanu,stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu un mežaudzes sastāva kopšanu atbilstoši meža zemes kvalitātes grupai, ņemot vērā aprēķina dienā aktuālāko publicēto informāciju; 
Kco2 -  - koeficients par CO² piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa; 
K1 - koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma un apgrūtinātās teritorijas veida; 
K2  -  koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa; 
X - teritorijas attīstību raksturojošs koeficients, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu.

Valsts meža dienests aprēķina kompensācijas apmēru pēc iesnieguma saņemšanas no kompetentās institūcijas, kura izdod administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību.

5. Teritorijas plānošanas dokumenti un būvatļauja:
Saskaņā ar Engures novada teritorijas plānojumu 2013. - 2025.gadam (turpmāk – Teritorijas plānojums) Paredzētās darbības norises vieta atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā – Krasta kāpu aizsargjoslā un nelielā posmā (Autoceļa posma ziemeļu daļā) ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Paredzētās darbības vieta atrodas Engures ciemā un nelielā posmā (Autoceļa D daļā) arī ārpus ciema teritorijas. Paredzētās darbības vietas plānotā (atļautā) izmantošana ir Transporta infrastruktūra (TR) un Meži un purvi (M). Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 3.24. sadaļas Satiksmes infrastruktūra, 3.24.1. Ceļi, 138. punkts (38.lp.) noteic, ka: “Ceļi projektējami, būvējami, rekonstruējami un ekspluatējami citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”. Saskaņā ar 4.3.7. Transporta infrastruktūra (TR) 250. punktu “Transporta infrastruktūra (TR) ir teritorijas, kur galvenais izmantošanas veids ir valsts un pašvaldības kopējas izmantošanas transports - ielu un ceļu tīkls, laukumi, dzelzceļš un citas inženierbūves”.
Kā viens no galvenajiem izmantošanas veidiem ir paredzēts transporta infrastruktūras objekts – valsts autoceļš. Atbilstoši TIAN 4.4.2. sadaļas "Meži un purvi (M)" 274. punktā noteikto “Meži un purvi" (M) teritorijās primārais izmantošanas veids ir vides aizsardzība, mežsaimnieciskā darbība un teritoriju izmantošana rekreācijai, bet papildus izmantošana – citu atļauto būvju būvniecība un izmantošana”. Secināms, ka esošā Autoceļa pārbūve ir atbilstoša Teritorijas plānojumam.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildība "Latvijas Valsts ceļi" 2022. gada 18. maijā ir saņēmusi Būvatļauju Nr. BIS-BV-4.5-2022-178 (būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņš: 2029. gada 10. aprīlis), kā arī 2024. gada 13. martā saņemts Lēmums par izmaiņām būvatļaujā Nr. BIS-BV-4.10-2024-1092.

6. Atbildība Aizsargjoslu likuma normām:
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 5. panta pirmo daļu ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa, tiek noteiktas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas. Šo aizsargjoslu galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem ir noteiktas aizsargjoslas. Kā viens no vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu
veidiem noteikta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla.
Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmā daļa paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmajai daļai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla (kuras daļa ir arī Krasta kāpu aizsargjosla) izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Lai nodrošinātu efektīvu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsardzību, likumdevējs Aizsargjoslu likuma 36. pantā ir noteicis vairākus aprobežojumus Piekrastes aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka “pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka “apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai”. Teritorijas plānojumā nav noteiktas piekrastei raksturīgās kultūrvēsturiskās un augstvērtīgās ainaviskās teritorijas. Paredzētā darbības īstenošana ir atbilstoša Teritorijas plānojumam.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likums 36. panta otro daļu Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Kā viens no būvniecības aizlieguma izņēmuma gadījumiem noteikts likuma 36.panta otrās daļas 4. punktā: “ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta (2¹) daļas nosacījumiem šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, secināms, ka esošs valsts reģionālais autoceļš V131 (būves kadastra apzīmējums 90500050151002) Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punkta legāldefinīcijas izpratnē ir uzskatāms par “iepriekšēju apbūvi”. Paredzētā darbība ir atbilstoša vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Engures ciemam Aizsargjoslu likuma 67. panta kārtībā ir noteiktas ciema robežas. Tādējādi uz Paredzētās darbības īstenošanu ir attiecināms Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā noteiktais būvniecības aizlieguma izņēmuma gadījums.
Vienlaikus Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts noteic, ka “Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets”.

Rīkojuma projekts paredz atļaut atmežot meža zemi 0,0985 ha platībā, lai varētu realizēt valsts reģionālā autoceļa P131 un Ķesterciema ceļa krustojuma pārbūvi ar satiksmei drošu risinājumu.