25-TA-2089: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu 2024. gada 11. aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību") (turpmāk – Direktīva) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Ar likumprojektu paredzēts:
-definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
-definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs;
-noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
-regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs;
-ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.
Ir izstrādāts arī saistītais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā pārņemtas Direktīvas normas, ko nevar pārņemt šajā likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība.
Ar likumprojektu paredzēts:
-definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
-definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs;
-noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
-regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs;
-ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.
Ir izstrādāts arī saistītais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā pārņemtas Direktīvas normas, ko nevar pārņemt šajā likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personām aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Spēkā stāšanās termiņš
07.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 22. pants cita starpā noteic, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2026. gada 7. maijam.
Līdz ar to likumam ir jāstājas spēkā 07.05.2026.
Līdz ar to likumam ir jāstājas spēkā 07.05.2026.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā (analītisks atbalsta dokuments, kas pievienots Direktīvas un Eiropas Komisija Ieteikuma projektam) [1] norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā. Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto stratēģiskās tiesvedības kā instrumentu, lai vērstos pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs, tādējādi iebiedējot, nogurdinot, finansiāli un psiholoģiski izsmeļot kritiskā viedokļa paudējus.
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
Stratēģisko tiesvedību gadījumi ir apkopoti arī Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai (Council of Europe Platform for the Safety of Journalists) [2]. Piemēram, 2021. gadā Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai tika ziņots par vairākiem stratēģisko tiesvedību gadījumiem. Daži piemēri:
- saskaņā ar 2021. gada septembrī Platformā publicēto ziņojumu, Horvātijas ziņu portāla Index.hr izdevējs un tā žurnālisti saskārās ar 65 aktīvām tiesvedībām Horvātijas tiesās. No tām 56 ir prasības par neslavas celšanu pret izdevēju, 9 – prasības par neslavas celšanu pret žurnālistiem, un 3 – prasības, kas balstītas uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī diskriminācijas un autortiesību normām;[3]
- 2021. gada martā Polijas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors cēla tiesā prasību pret laikraksta Gazeta Wyborcza galveno redaktoru Adamu Mihņiku saistībā ar rakstu, ko bija sagatavojis laikraksta izmeklējošais žurnālists. Šī lieta, kā ziņots, ir viena no aptuveni 60 civillietām un krimināllietām, kas vērstas pret Gazeta Wyborcza, ko ierosinājuši partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) politiķi, dažādas ministrijas, valsts uzņēmumi un uzņēmēji ar ciešām saitēm ar valdību;[4]
- Rumānijā trīs izmeklējošie žurnālisti un divi mediji tika iesūdzēti tiesā par neslavas celšanu saistībā ar rakstu sēriju, kurā tika atklāti seksuālas vardarbības un izvarošanas gadījumi pareizticīgo kristiešu vidusskolā.[5]
Tāpat Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā norādīts uz dažām stratēģiskajām tiesvedībām ar potenciālu pārrobežu ietekmi, piemēram:
- 2016. gadā uzņēmums Holzindustrie Schweighofer (tagad HS Timber Group) iesniedza prasību par neslavas celšanu Austrijā pret Rumānijas nevalstiskās organizācijas Neuer Weg viceprezidentu, kura kampaņa bija vērsta pret nelikumīgu mežizstrādi;
-2018. gadā Nīderlandes uzņēmums Elitech iesūdzēja tiesā nevalstisko organizāciju Friends of the Earth Croatia Horvātijā, reaģējot uz tās kampaņu pret golfa kūrorta projektu Dubrovnikā. Turklāt investori lūdza tiesu aizliegt organizācijai publiski paust viedokli pret šo projektu;
-2018. gadā Bulgārijas uzņēmējs un Maltas bankas Satabank līdzīpašnieks Hristo Georgijevs iesūdzēja neatkarīgo Maltas žurnālistu Manuelu Deliju Bulgārijā par emuāra ierakstu, kurā viņš paskaidroja, ka bija spiests izņemt rakstu par naudas atmazgāšanu Satabank bankā pēc tam, kad saņēma juridiskus draudus.
2020. gadā Georgijevs iesniedza vēl vienu prasību Bulgārijā – šoreiz pret laikrakstu Times of Malta, apgalvojot, ka tas kaitējis viņa reputācijai, jo bija publicējis materiālu par notiekošu izmeklēšanu saistībā ar Satabank.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Direktīva, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Veselīgā un plaukstošā demokrātijā cilvēkiem ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedriskās diskusijās bez valsts iestāžu vai citu ietekmīgu vietēju vai ārvalsts personu nepamatotas iejaukšanās. Lai nodrošinātu jēgpilnu iesaisti un darbošanos sabiedrības interesēs, cilvēkiem vajadzētu spēt piekļūt uzticamai informācijai, ko viņi var izmantot, lai formulētu savu viedokli un izdarītu paši savus spriedumus sabiedriskā telpā, kurā var brīvi paust dažādus uzskatus. Lai šādu vidi veicinātu, ir svarīgi aizsargāt fiziskas un juridiskas personas no ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs. Šāda tiesvedība netiek ierosināta, lai īstenotu tiesu iestāžu pieejamību, bet gan lai apklusinātu sabiedriskās diskusijas un novērstu Eiropas Savienības un valstu nacionālo tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem, parasti ar aizskaršanas un iebiedēšanas palīdzību.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā.
[1]COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
[2]Council of Europe Platform for the Safety of Journalists. Pieejams: https://fom.coe.int/en/accueil
[3]Croatian News Website Index.hr and its Journalists Face 65 Lawsuits. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/79634050?langue=en-GB
[4]Minister of Justice Sues Gazeta Wyborcza Editor-in-chief Adam Michnik. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/93414878?langue=en-GB
[5]Three Investigative Journalists and Two Media Outlets Sued for Defamation. Pieejams:https://fom.coe.int/alerte/detail/97308654?langue=en-GB
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
Stratēģisko tiesvedību gadījumi ir apkopoti arī Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai (Council of Europe Platform for the Safety of Journalists) [2]. Piemēram, 2021. gadā Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai tika ziņots par vairākiem stratēģisko tiesvedību gadījumiem. Daži piemēri:
- saskaņā ar 2021. gada septembrī Platformā publicēto ziņojumu, Horvātijas ziņu portāla Index.hr izdevējs un tā žurnālisti saskārās ar 65 aktīvām tiesvedībām Horvātijas tiesās. No tām 56 ir prasības par neslavas celšanu pret izdevēju, 9 – prasības par neslavas celšanu pret žurnālistiem, un 3 – prasības, kas balstītas uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī diskriminācijas un autortiesību normām;[3]
- 2021. gada martā Polijas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors cēla tiesā prasību pret laikraksta Gazeta Wyborcza galveno redaktoru Adamu Mihņiku saistībā ar rakstu, ko bija sagatavojis laikraksta izmeklējošais žurnālists. Šī lieta, kā ziņots, ir viena no aptuveni 60 civillietām un krimināllietām, kas vērstas pret Gazeta Wyborcza, ko ierosinājuši partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) politiķi, dažādas ministrijas, valsts uzņēmumi un uzņēmēji ar ciešām saitēm ar valdību;[4]
- Rumānijā trīs izmeklējošie žurnālisti un divi mediji tika iesūdzēti tiesā par neslavas celšanu saistībā ar rakstu sēriju, kurā tika atklāti seksuālas vardarbības un izvarošanas gadījumi pareizticīgo kristiešu vidusskolā.[5]
Tāpat Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā norādīts uz dažām stratēģiskajām tiesvedībām ar potenciālu pārrobežu ietekmi, piemēram:
- 2016. gadā uzņēmums Holzindustrie Schweighofer (tagad HS Timber Group) iesniedza prasību par neslavas celšanu Austrijā pret Rumānijas nevalstiskās organizācijas Neuer Weg viceprezidentu, kura kampaņa bija vērsta pret nelikumīgu mežizstrādi;
-2018. gadā Nīderlandes uzņēmums Elitech iesūdzēja tiesā nevalstisko organizāciju Friends of the Earth Croatia Horvātijā, reaģējot uz tās kampaņu pret golfa kūrorta projektu Dubrovnikā. Turklāt investori lūdza tiesu aizliegt organizācijai publiski paust viedokli pret šo projektu;
-2018. gadā Bulgārijas uzņēmējs un Maltas bankas Satabank līdzīpašnieks Hristo Georgijevs iesūdzēja neatkarīgo Maltas žurnālistu Manuelu Deliju Bulgārijā par emuāra ierakstu, kurā viņš paskaidroja, ka bija spiests izņemt rakstu par naudas atmazgāšanu Satabank bankā pēc tam, kad saņēma juridiskus draudus.
2020. gadā Georgijevs iesniedza vēl vienu prasību Bulgārijā – šoreiz pret laikrakstu Times of Malta, apgalvojot, ka tas kaitējis viņa reputācijai, jo bija publicējis materiālu par notiekošu izmeklēšanu saistībā ar Satabank.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Direktīva, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Veselīgā un plaukstošā demokrātijā cilvēkiem ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedriskās diskusijās bez valsts iestāžu vai citu ietekmīgu vietēju vai ārvalsts personu nepamatotas iejaukšanās. Lai nodrošinātu jēgpilnu iesaisti un darbošanos sabiedrības interesēs, cilvēkiem vajadzētu spēt piekļūt uzticamai informācijai, ko viņi var izmantot, lai formulētu savu viedokli un izdarītu paši savus spriedumus sabiedriskā telpā, kurā var brīvi paust dažādus uzskatus. Lai šādu vidi veicinātu, ir svarīgi aizsargāt fiziskas un juridiskas personas no ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs. Šāda tiesvedība netiek ierosināta, lai īstenotu tiesu iestāžu pieejamību, bet gan lai apklusinātu sabiedriskās diskusijas un novērstu Eiropas Savienības un valstu nacionālo tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem, parasti ar aizskaršanas un iebiedēšanas palīdzību.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā.
[1]COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
[2]Council of Europe Platform for the Safety of Journalists. Pieejams: https://fom.coe.int/en/accueil
[3]Croatian News Website Index.hr and its Journalists Face 65 Lawsuits. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/79634050?langue=en-GB
[4]Minister of Justice Sues Gazeta Wyborcza Editor-in-chief Adam Michnik. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/93414878?langue=en-GB
[5]Three Investigative Journalists and Two Media Outlets Sued for Defamation. Pieejams:https://fom.coe.int/alerte/detail/97308654?langue=en-GB
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvas 2. pants noteic, ka šo Direktīvu piemēro civiltiesiska vai komerciāla rakstura lietām ar pārrobežu ietekmi, kuras ierosinātas civiltiesiskā tiesvedībā, tostarp procedūrām par pagaidu un aizsardzības pasākumiem un pretprasībām, neatkarīgi no tiesas veida. Savukārt Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā ir norādīts, ka pašlaik dalībvalstīs ir pieejami tikai ļoti ierobežoti procesuālie aizsardzības mehānismi pret stratēģiskām tiesvedībām; tie nav īpaši pielāgoti šādiem gadījumiem, un situācija dalībvalstīs ir atšķirīga. Tādēļ pārrobežu aizsardzības mehānismi kalpotu arī kā paraugs dalībvalstīm efektīvai cīņai pret stratēģiskām tiesvedībām valsts līmenī. Tā kā dalībvalstīm ir pienākums transponēt direktīvu savās civiltiesību normās, juridiski ir pamatoti nodrošināt vienādus aizsardzības mehānismus gan nacionālās, gan pārrobežu lietās.[1] Eiropas Komisija Ieteikumā par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību” jeb “SLAPP”) (turpmāk - Eiropas Komisijas Ieteikums) norādīts, ka dalībvalstis vajadzētu mudināt savos valsts tiesību aktos attiecībā uz iekšzemē izskatītām lietām ieviest tādus aizsardzības pasākumus, kas ir līdzīgi pasākumiem tajos Savienības instrumentos, kuru mērķis ir vērsties pret pārrobežu civillietās ierosinātu nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. [2]
Līdz ar to, lai arī Direktīva paredz personu aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatotas pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs tikai pārrobežu gadījumos, Tieslietu ministrijas ieskatā, regulējums ir jāattiecina gan uz lietām nacionālā līmenī, gan pārrobežu lietām. Nebūtu pamatoti paredzēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no tā, vai lietai ir pārrobežu ietekme, jo arī nacionālā līmenī ir svarīgi nodrošināt personu aizsardzību pret šāda veida prasībām.
[1]COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
Eiropas
[2]Komisija Ieteikums par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību” jeb “SLAPP”). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022H0758
Līdz ar to, lai arī Direktīva paredz personu aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatotas pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs tikai pārrobežu gadījumos, Tieslietu ministrijas ieskatā, regulējums ir jāattiecina gan uz lietām nacionālā līmenī, gan pārrobežu lietām. Nebūtu pamatoti paredzēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no tā, vai lietai ir pārrobežu ietekme, jo arī nacionālā līmenī ir svarīgi nodrošināt personu aizsardzību pret šāda veida prasībām.
[1]COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
Eiropas
[2]Komisija Ieteikums par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību” jeb “SLAPP”). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022H0758
Risinājuma apraksts
Nacionālais regulējums būs piemērojams visās civillietās neatkarīgi no tā vai lieta ir ar pārrobežu ietekmi.
Turklāt likumprojekta mērķis ir aizsargāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Ne Direktīvā un līdz ar to arī likumprojektā netiek sniegta šo personu definīcija vai uzskaitījums, tāpēc likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Direktīvas apsvērumos sniegtajiem skaidrojumiem, tiek norādīts uz kādām personām šis likumprojekts varētu attiekties, taču jāņem vērā, ka šis personu uzskaitījums nav izsmeļošs.
Šajā sakarā jānorāda, ka žurnālistiem ir svarīga loma sabiedrisku diskusiju veicināšanā un informācijas, viedokļu un ideju sniegšanā un saņemšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai žurnālistiem tiek dota nepieciešamā telpa atklātu, brīvu un taisnīgu diskusiju veicināšanai un dezinformācijas, manipulēšanas ar informāciju un iejaukšanās apkarošanai saskaņā ar žurnālistikas ētiku un lai viņiem tiktu nodrošināta aizsardzība, ja viņi rīkojas labticīgi.[1] Šajā kontekstā ir jāuzsver, ka ar žurnālistiku nodarbojas plašs loks, tostarp reportieri, analītiķi, pastāvīgo sleju autori un blogeri, kā arī citi, kas nodarbojas ar pašpublikāciju drukātā veidā, internetā vai citur. [2]
Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem. [3]
Tāpat arī cilvēktiesību aizstāvjiem būtu jāspēj aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un veicināt pārskatatbildību, nebaidoties no iebiedēšanas. Cilvēktiesību aizstāvji ir indivīdi, grupas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina un aizsargā vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Cilvēktiesību aizstāvji ir apņēmušies veicināt un aizsargāt pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās, kultūras, vides, klimata, sieviešu un LGBTIQ tiesības un cīnīties pret tiešu vai netiešu diskrimināciju, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Ņemot vērā Savienības vides un klimata politiku, uzmanība būtu jāpievērš arī vides tiesību aizstāvjiem, jo viņiem ir svarīga loma Eiropas demokrātijās.[4]
Citi svarīgi sabiedrisko diskusiju dalībnieki, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, pētnieki vai mākslinieki, arī ir pelnījuši pienācīgu aizsardzību, jo arī pret viņiem tiesā var tikt celtas ļaunprātīgas prasības saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs. Demokrātiskā sabiedrībā viņiem vajadzētu būt iespējai mācīt, mācīties, pētīt, uzstāties un izteikties, nebaidoties no atriebības. Akadēmisko aprindu pārstāvji un pētnieki sniedz būtisku ieguldījumu publiskajā diskursā un zināšanu izplatīšanā, nodrošina, ka demokrātiskās debates var notikt, pamatojoties uz informāciju, un vēršas pret dezinformāciju.[5]
Likumprojekta mērķis ir arī aizsargāt fiziskas vai juridiskas personas, kas profesionāli vai personīgi atbalsta, palīdz vai piegādā preces vai pakalpojumus citai personai nolūkos, kas ir tieši saistīti ar darbošanos sabiedrības interesēs sabiedrības interešu jautājumā, piemēram, juristi, ģimenes locekļi, interneta pakalpojumu sniedzēji, izdevniecības vai tipogrāfijas, kas saskaras ar tiesvedību vai kam draud tiesvedība par atbalsta, palīdzības vai preču vai pakalpojumu sniegšanu personām, pret kurām vērsta prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.[6]
[1] Direktīvas 8. apsvērums
[2] Direktīvas 9. apsvērums
[3] Direktīvas 10. apsvērums
[4] Direktīvas 11. apsvērums
[5] Direktīvas 12. apsvērums
[6] Direktīvas 18.apsvērums
Turklāt likumprojekta mērķis ir aizsargāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Ne Direktīvā un līdz ar to arī likumprojektā netiek sniegta šo personu definīcija vai uzskaitījums, tāpēc likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Direktīvas apsvērumos sniegtajiem skaidrojumiem, tiek norādīts uz kādām personām šis likumprojekts varētu attiekties, taču jāņem vērā, ka šis personu uzskaitījums nav izsmeļošs.
Šajā sakarā jānorāda, ka žurnālistiem ir svarīga loma sabiedrisku diskusiju veicināšanā un informācijas, viedokļu un ideju sniegšanā un saņemšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai žurnālistiem tiek dota nepieciešamā telpa atklātu, brīvu un taisnīgu diskusiju veicināšanai un dezinformācijas, manipulēšanas ar informāciju un iejaukšanās apkarošanai saskaņā ar žurnālistikas ētiku un lai viņiem tiktu nodrošināta aizsardzība, ja viņi rīkojas labticīgi.[1] Šajā kontekstā ir jāuzsver, ka ar žurnālistiku nodarbojas plašs loks, tostarp reportieri, analītiķi, pastāvīgo sleju autori un blogeri, kā arī citi, kas nodarbojas ar pašpublikāciju drukātā veidā, internetā vai citur. [2]
Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem. [3]
Tāpat arī cilvēktiesību aizstāvjiem būtu jāspēj aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un veicināt pārskatatbildību, nebaidoties no iebiedēšanas. Cilvēktiesību aizstāvji ir indivīdi, grupas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina un aizsargā vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Cilvēktiesību aizstāvji ir apņēmušies veicināt un aizsargāt pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās, kultūras, vides, klimata, sieviešu un LGBTIQ tiesības un cīnīties pret tiešu vai netiešu diskrimināciju, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Ņemot vērā Savienības vides un klimata politiku, uzmanība būtu jāpievērš arī vides tiesību aizstāvjiem, jo viņiem ir svarīga loma Eiropas demokrātijās.[4]
Citi svarīgi sabiedrisko diskusiju dalībnieki, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, pētnieki vai mākslinieki, arī ir pelnījuši pienācīgu aizsardzību, jo arī pret viņiem tiesā var tikt celtas ļaunprātīgas prasības saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs. Demokrātiskā sabiedrībā viņiem vajadzētu būt iespējai mācīt, mācīties, pētīt, uzstāties un izteikties, nebaidoties no atriebības. Akadēmisko aprindu pārstāvji un pētnieki sniedz būtisku ieguldījumu publiskajā diskursā un zināšanu izplatīšanā, nodrošina, ka demokrātiskās debates var notikt, pamatojoties uz informāciju, un vēršas pret dezinformāciju.[5]
Likumprojekta mērķis ir arī aizsargāt fiziskas vai juridiskas personas, kas profesionāli vai personīgi atbalsta, palīdz vai piegādā preces vai pakalpojumus citai personai nolūkos, kas ir tieši saistīti ar darbošanos sabiedrības interesēs sabiedrības interešu jautājumā, piemēram, juristi, ģimenes locekļi, interneta pakalpojumu sniedzēji, izdevniecības vai tipogrāfijas, kas saskaras ar tiesvedību vai kam draud tiesvedība par atbalsta, palīdzības vai preču vai pakalpojumu sniegšanu personām, pret kurām vērsta prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.[6]
[1] Direktīvas 8. apsvērums
[2] Direktīvas 9. apsvērums
[3] Direktīvas 10. apsvērums
[4] Direktīvas 11. apsvērums
[5] Direktīvas 12. apsvērums
[6] Direktīvas 18.apsvērums
Problēmas apraksts
Direktīvas 4. pants sniedz sabiedrības līdzdalības, sabiedrības interešu jautājuma un ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību definīcijas. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti šādas definīcijas neietver, līdz ar to tās nepieciešams pārņemt Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 4. pantā ietvertās definīcijas tiek pārņemtas nacionālajos tiesību aktos ar likumprojekta 2. un 3. pantu, pielāgojot Direktīvas terminoloģiju nacionālajai terminoloģijai.
Likumprojekta 2. pants regulē darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumu. Direktīvā tiek lietots jēdziens "sabiedrības līdzdalība", taču Latvijā šis termins tiek lietots kontekstā ar iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos politikas veidošanas procesā. Savukārt Direktīvā šis jēdziens tiek lietots citā - daudz plašākā nozīmē, līdz ar to likumprojektā Direktīvā lietotais jēdziens tiek mainīts uz "darbošanās sabiedrības interesēs", lai radītu šo Latvijas tiesību sistēmā lietoto terminu nošķīrumu.
Darbošanās sabiedrības interesēs ir jebkurš fiziskas vai juridiskas personas vēstījums vai jebkāda darbība, kas veikta, īstenojot savas pamattiesības. Darbošanās sabiedrības interesēs var ietvert arī darbības, kas saistītas ar akadēmiskās un mākslinieciskās brīvības, tiesību uz biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību īstenošanu, piemēram, lobēšanas darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās, demonstrācijas un protestus vai darbības, kas izriet no tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izmantošanas, piemēram, prasību iesniegšana tiesā, vēršanās pārvaldes struktūrās un piedalīšanās atklātās uzklausīšanās. Ar darbošanos sabiedrības interesēs ir jāsaprot arī sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības, kurām ir tieša un nedalāma saikne ar vēstījumu vai darbību, pret kuru vērš stratēģisko tiesvedību jeb ceļ prasību ļaunprātīgos nolūkos, lai kavētu darbošanos sabiedrības interesēs. Šādām darbībām būtu tieši jāattiecas uz konkrētu darbošanos sabiedrības interesēs izpausmi vai jābalstās uz līgumisku saikni starp stratēģiskās tiesvedības jeb ļaunprātīgos nolūkos celtās prasības faktisko mērķi un personu, kas veic sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbību. Prasību celšana nevis pret žurnālistu vai cilvēktiesību aizstāvi, bet gan pret interneta platformu, kurā viņi publicē savu darbu, vai pret uzņēmumu, kas drukā tekstu, vai veikalu, kas pārdod tekstu, var būt efektīvs veids, kā apklusināt darbošanos sabiedrības interesēs, jo bez šādiem pakalpojumiem viedokļus nevar publicēt un tādējādi tie nevar ietekmēt sabiedriskās diskusijas. Turklāt darbošanās sabiedrības interesēs var aptvert citas darbības, kuru mērķis ir informēt vai ietekmēt sabiedrisko domu vai veicināt sabiedrības rīcību, tostarp privātu vai publisku subjektu darbības saistībā ar sabiedrības interešu jautājumiem, piemēram, pētniecības, apsekojumu, kampaņu vai jebkādu citu kolektīvu darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās.[1]
Eiropas Padomes ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) (turpmāk – Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums) ietverti termini, kas interpretēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē. Minētajā Ministru komitejas ieteikumā norādīts, ka "sabiedrības līdzdalība" (šajā likumprojektā lietots jēdziens – darbošanās sabiedrības interesēs) attiecas uz ikvienas personas demokrātiskajām tiesībām nebaidoties un bez diskriminācijas piedalīties sabiedriskās diskusijās un sabiedrību skarošos jautājumos gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Kā paskaidrojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šeit ietilpst tiesības paust viedokļus un idejas, kas ir pretrunā valsts iestāžu vai ievērojamas sabiedrības daļas aizstāvētajiem viedokļiem un idejām vai kritizē tās, vai kas aizvaino, šokē vai satrauc valsti vai kādu iedzīvotāju daļu. Vietniekvārds “ikviens” ietver visus sabiedrisko interešu publiskos uzraugus un sabiedrisku diskusiju dalībniekus, kā arī visus sabiedrību skarošu jautājumu dalībniekus, tostarp, bet ne tikai, žurnālistus, mediju organizācijas, mediju profesionāļus un citus mediju darbiniekus, piemēram, pilsoniskās žurnālistikas pārstāvjus (neprofesionālus žurnālistus); pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, vides aizsardzības un korupcijas apkarošanas apvienības un aktīvistus; arodbiedrības; trauksmes cēlējus; pētniekus; blogerus; cilvēktiesību aizstāvjus; juristus; sociālo mediju lietotājus; kultūras un radošo nozaru darbiniekus. “Sabiedrības līdzdalība” (šajā likumprojektā lietots jēdziens – darbošanās sabiedrības interesēs) ietver arī tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību un tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība var ietvert dažādus pasākumus, piemēram, aizstāvību, žurnālistiku, tiesību aktu vai ētikas normu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem, akadēmisko pētniecību, mācības, debates, rakstisku vēršanos pie valsts amatpersonām vai korporatīvajiem klientiem, petīciju izplatīšanu, dalību tiesvedībā, kuras mērķis ir veicināt sociālās pārmaiņas vai aizsargāt esošās tiesības vai vidi, iesaistīšanos miermīlīgos protestos vai boikotos, iesaistīšanos reģionālos vai starptautiskos mehānismos, vai vienkārši iebildumu paušanu pret varas nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu, cilvēktiesību pārkāpumiem, korupciju, krāpšanu vai jebkāda sabiedrības interešu jautājuma komentēšanu. Termins ietver arī sabiedrības līdzdalības sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības pasākumus.[2]
Savukārt likumprojekta minētā 2. panta otrā daļa noteic, kas ir sabiedrības interešu jautājums.
Sabiedrības interešu jēdziens ir jādefinē tā, ka tas ietver jautājumus, kas saistīti ar pamattiesību izmantošanu. Pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu uzskaitījums nav izsmeļošs. Kā norādīts Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumā – "sabiedrības intereses" ietver visus jautājumus, kas skar sabiedrību un par ko sabiedrība var likumīgi interesēties, jo īpaši jautājumus, kas saistīti ar svarīgām sociālām problēmām vai ietekmē indivīdu labklājību vai kopienas dzīvi vai vidi. Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju un idejas un līdz ar to tikt informētai par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, un žurnālistu un mediju uzdevums ir sniegt šādu informāciju un idejas. Sabiedrības intereses ietver arī jautājumus, kas var radīt ievērojamas domstarpības, taču tās nedrīkst reducēt līdz sabiedrības ziņkārībai par citu personu privāto dzīvi vai auditorijas vēlmei pēc sensācijām vai ziņkārei. Atšķirībā no indivīdu privātajām attiecībām vai ģimenes lietām sabiedrības interešu jomu piemēri ir politika, aktualitātes, cilvēktiesības, tieslietas, sociālā labklājība, izglītība, dzimumu līdztiesība, seksuālā orientācija, seksuāla vai ar dzimumu saistīta uzmākšanās vai vardarbība, veselības jautājumi, reliģija, kultūra, vēsture, korupcija, klimats un vides jautājumi. Šīs jomas var interesēt sabiedrību vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī.
Kontekstā ar pantā norādīto sabiedrības interešu jautājumu - fiziskas vai juridiskas personas, kas ir sabiedrībā pazīstamas personas, darbības publiskajā vai privātajā sektorā, jānorāda, ka arī fiziskas un juridiskas personas, kuras ir sabiedrībā pazīstamas personas, darbības būtu jāuzskata par sabiedrības interešu jautājumu, jo sabiedrībai tajās var būt leģitīmas intereses. Tomēr par leģitīmām interesēm nav runa tad, ja ar šo personu saistītā vēstījuma vai darbības vienīgais mērķis ir apmierināt noteiktas auditorijas ziņkāri attiecībā uz kādas fiziskas personas privātās dzīves aspektiem.[3]
Kontekstā ar pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu - jautājumi, ko izskata likumdevēja, izpildvaras vai tiesu iestāde, vai tas notiek jebkura cita oficiāla procesa ietvaros ir jānorāda, ka jautājumi, ko izskata likumdošanas, izpildvaras vai tiesu iestādes, vai jebkurš cits oficiāls process var būt sabiedrības interešu jautājumu piemēri. Konkrēti šādu jautājumu piemēri varētu būt tiesību akti par vides standartiem vai produktu drošumu, vides licence piesārņojošai rūpnīcai vai raktuvei vai tiesvedība, kam ir juridiska nozīme ārpus konkrētās lietas, piemēram, tiesvedība attiecībā uz vienlīdzību, diskrimināciju darbavietā, noziegumiem pret vidi vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.[4]
Likumprojekta 2. pants regulē darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumu. Direktīvā tiek lietots jēdziens "sabiedrības līdzdalība", taču Latvijā šis termins tiek lietots kontekstā ar iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos politikas veidošanas procesā. Savukārt Direktīvā šis jēdziens tiek lietots citā - daudz plašākā nozīmē, līdz ar to likumprojektā Direktīvā lietotais jēdziens tiek mainīts uz "darbošanās sabiedrības interesēs", lai radītu šo Latvijas tiesību sistēmā lietoto terminu nošķīrumu.
Darbošanās sabiedrības interesēs ir jebkurš fiziskas vai juridiskas personas vēstījums vai jebkāda darbība, kas veikta, īstenojot savas pamattiesības. Darbošanās sabiedrības interesēs var ietvert arī darbības, kas saistītas ar akadēmiskās un mākslinieciskās brīvības, tiesību uz biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību īstenošanu, piemēram, lobēšanas darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās, demonstrācijas un protestus vai darbības, kas izriet no tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izmantošanas, piemēram, prasību iesniegšana tiesā, vēršanās pārvaldes struktūrās un piedalīšanās atklātās uzklausīšanās. Ar darbošanos sabiedrības interesēs ir jāsaprot arī sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības, kurām ir tieša un nedalāma saikne ar vēstījumu vai darbību, pret kuru vērš stratēģisko tiesvedību jeb ceļ prasību ļaunprātīgos nolūkos, lai kavētu darbošanos sabiedrības interesēs. Šādām darbībām būtu tieši jāattiecas uz konkrētu darbošanos sabiedrības interesēs izpausmi vai jābalstās uz līgumisku saikni starp stratēģiskās tiesvedības jeb ļaunprātīgos nolūkos celtās prasības faktisko mērķi un personu, kas veic sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbību. Prasību celšana nevis pret žurnālistu vai cilvēktiesību aizstāvi, bet gan pret interneta platformu, kurā viņi publicē savu darbu, vai pret uzņēmumu, kas drukā tekstu, vai veikalu, kas pārdod tekstu, var būt efektīvs veids, kā apklusināt darbošanos sabiedrības interesēs, jo bez šādiem pakalpojumiem viedokļus nevar publicēt un tādējādi tie nevar ietekmēt sabiedriskās diskusijas. Turklāt darbošanās sabiedrības interesēs var aptvert citas darbības, kuru mērķis ir informēt vai ietekmēt sabiedrisko domu vai veicināt sabiedrības rīcību, tostarp privātu vai publisku subjektu darbības saistībā ar sabiedrības interešu jautājumiem, piemēram, pētniecības, apsekojumu, kampaņu vai jebkādu citu kolektīvu darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās.[1]
Eiropas Padomes ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) (turpmāk – Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums) ietverti termini, kas interpretēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē. Minētajā Ministru komitejas ieteikumā norādīts, ka "sabiedrības līdzdalība" (šajā likumprojektā lietots jēdziens – darbošanās sabiedrības interesēs) attiecas uz ikvienas personas demokrātiskajām tiesībām nebaidoties un bez diskriminācijas piedalīties sabiedriskās diskusijās un sabiedrību skarošos jautājumos gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Kā paskaidrojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šeit ietilpst tiesības paust viedokļus un idejas, kas ir pretrunā valsts iestāžu vai ievērojamas sabiedrības daļas aizstāvētajiem viedokļiem un idejām vai kritizē tās, vai kas aizvaino, šokē vai satrauc valsti vai kādu iedzīvotāju daļu. Vietniekvārds “ikviens” ietver visus sabiedrisko interešu publiskos uzraugus un sabiedrisku diskusiju dalībniekus, kā arī visus sabiedrību skarošu jautājumu dalībniekus, tostarp, bet ne tikai, žurnālistus, mediju organizācijas, mediju profesionāļus un citus mediju darbiniekus, piemēram, pilsoniskās žurnālistikas pārstāvjus (neprofesionālus žurnālistus); pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, vides aizsardzības un korupcijas apkarošanas apvienības un aktīvistus; arodbiedrības; trauksmes cēlējus; pētniekus; blogerus; cilvēktiesību aizstāvjus; juristus; sociālo mediju lietotājus; kultūras un radošo nozaru darbiniekus. “Sabiedrības līdzdalība” (šajā likumprojektā lietots jēdziens – darbošanās sabiedrības interesēs) ietver arī tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību un tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība var ietvert dažādus pasākumus, piemēram, aizstāvību, žurnālistiku, tiesību aktu vai ētikas normu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem, akadēmisko pētniecību, mācības, debates, rakstisku vēršanos pie valsts amatpersonām vai korporatīvajiem klientiem, petīciju izplatīšanu, dalību tiesvedībā, kuras mērķis ir veicināt sociālās pārmaiņas vai aizsargāt esošās tiesības vai vidi, iesaistīšanos miermīlīgos protestos vai boikotos, iesaistīšanos reģionālos vai starptautiskos mehānismos, vai vienkārši iebildumu paušanu pret varas nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu, cilvēktiesību pārkāpumiem, korupciju, krāpšanu vai jebkāda sabiedrības interešu jautājuma komentēšanu. Termins ietver arī sabiedrības līdzdalības sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības pasākumus.[2]
Savukārt likumprojekta minētā 2. panta otrā daļa noteic, kas ir sabiedrības interešu jautājums.
Sabiedrības interešu jēdziens ir jādefinē tā, ka tas ietver jautājumus, kas saistīti ar pamattiesību izmantošanu. Pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu uzskaitījums nav izsmeļošs. Kā norādīts Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumā – "sabiedrības intereses" ietver visus jautājumus, kas skar sabiedrību un par ko sabiedrība var likumīgi interesēties, jo īpaši jautājumus, kas saistīti ar svarīgām sociālām problēmām vai ietekmē indivīdu labklājību vai kopienas dzīvi vai vidi. Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju un idejas un līdz ar to tikt informētai par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, un žurnālistu un mediju uzdevums ir sniegt šādu informāciju un idejas. Sabiedrības intereses ietver arī jautājumus, kas var radīt ievērojamas domstarpības, taču tās nedrīkst reducēt līdz sabiedrības ziņkārībai par citu personu privāto dzīvi vai auditorijas vēlmei pēc sensācijām vai ziņkārei. Atšķirībā no indivīdu privātajām attiecībām vai ģimenes lietām sabiedrības interešu jomu piemēri ir politika, aktualitātes, cilvēktiesības, tieslietas, sociālā labklājība, izglītība, dzimumu līdztiesība, seksuālā orientācija, seksuāla vai ar dzimumu saistīta uzmākšanās vai vardarbība, veselības jautājumi, reliģija, kultūra, vēsture, korupcija, klimats un vides jautājumi. Šīs jomas var interesēt sabiedrību vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī.
Kontekstā ar pantā norādīto sabiedrības interešu jautājumu - fiziskas vai juridiskas personas, kas ir sabiedrībā pazīstamas personas, darbības publiskajā vai privātajā sektorā, jānorāda, ka arī fiziskas un juridiskas personas, kuras ir sabiedrībā pazīstamas personas, darbības būtu jāuzskata par sabiedrības interešu jautājumu, jo sabiedrībai tajās var būt leģitīmas intereses. Tomēr par leģitīmām interesēm nav runa tad, ja ar šo personu saistītā vēstījuma vai darbības vienīgais mērķis ir apmierināt noteiktas auditorijas ziņkāri attiecībā uz kādas fiziskas personas privātās dzīves aspektiem.[3]
Kontekstā ar pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu - jautājumi, ko izskata likumdevēja, izpildvaras vai tiesu iestāde, vai tas notiek jebkura cita oficiāla procesa ietvaros ir jānorāda, ka jautājumi, ko izskata likumdošanas, izpildvaras vai tiesu iestādes, vai jebkurš cits oficiāls process var būt sabiedrības interešu jautājumu piemēri. Konkrēti šādu jautājumu piemēri varētu būt tiesību akti par vides standartiem vai produktu drošumu, vides licence piesārņojošai rūpnīcai vai raktuvei vai tiesvedība, kam ir juridiska nozīme ārpus konkrētās lietas, piemēram, tiesvedība attiecībā uz vienlīdzību, diskrimināciju darbavietā, noziegumiem pret vidi vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.[4]
Attiecībā uz pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu - izteikumi par korupciju, krāpšanu vai jebkādu citu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar šādiem jautājumiem, jānorāda, ka aizdomu paušana par korupciju, krāpšanu, piesavināšanos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izspiešanu, spaidiem, seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu vardarbību vai cita veida iebiedēšanu un noziedzību, tostarp noziedzību finanšu jomā un noziegumiem pret vidi, ir uzskatāma par sabiedrības interešu jautājumiem. Ja attiecīgais pārkāpums ir sabiedrības interešu jautājums, nevajadzētu būt nozīmei tam, vai tas tiek klasificēts kā noziedzīgs nodarījums vai administratīvais pārkāpums.[5]
Attiecībā uz pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu - darbībām, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, tostarp demokrātisko procesu aizsardzība pret nepamatotu iejaukšanos, jo īpaši apkarojot dezinformāciju, jānorāda, ka darbības, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pantā nostiprinātās vērtības, principu par neiejaukšanos demokrātiskajos procesos un nodrošināt vai atvieglot publisku piekļuvi informācijai nolūkā apkarot dezinformāciju, tostarp aizsargāt demokrātiskos procesus pret nepamatotu iejaukšanos, arī būtu jāuzskata par sabiedrības interešu jautājumiem.[6] Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pants noteic, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.
Likumprojekta 3. pants noteic, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, kā arī ietver neizsmeļošu šādas prasības pazīmju uzskaitījumu. Tas nozīmē, ka ļaunprātīgos nolūkos celtai prasībai var būt arī citas pazīmes, ne tikai tās, kas uzskatītas likumā. Turklāt arī ļaunprātīgos nolūkos celta prasība ne vienmēr ietvers vienlaicīgi visas likumprojektā norādītās pazīmes, tomēr - jo vairāk no šīm pazīmēm ir novērojamas, vai jo asāka ir rīcība, jo augstāka ir iespējamība, ka prasību var uzskatīt par ļaunprātīgos nolūkos celtu prasību pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs.
Direktīvā tiek lietota šāda terminoloģija - ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, taču pati tiesvedība nevar būt ļaunprātīga, bet gan tiesā var tikt celta prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to likumprojektā lietotā terminoloģija ir pielāgota.
Tātad ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir prasība, kas nav celta, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā, bet kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot personu darbošanos sabiedrības interesēs vai sodīt par to, bieži vien izmantojot nevienlīdzīgu pušu spēku samēru.
Direktīvas apsvērumos skaidrots, ka ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs parasti ietver tiesāšanās taktiku, ko pielieto prasītājs un ko izmanto negodprātīgi, piemēram, taktiku attiecībā uz jurisdikcijas izvēli, pamatošanos uz vienu vai vairākām pilnībā vai daļēji nepamatotām prasībām, pārmērīgu prasību iesniegšanu, novilcināšanas taktikas izmantošanu vai lēmumu lietu izbeigt vēlākā tiesvedības stadijā, vairāku prasību iesniegšanu par līdzīgiem jautājumiem un nesamērīgu izmaksu radīšanu atbildētājam tiesvedībā. Nosakot, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos, būtu jāņem vērā arī prasītāja agrākās darbības un jo īpaši jebkāda iepriekšēja juridiska iebiedēšana. Minēto tiesāšanās taktiku, kas bieži vien ir saistīta ar dažādu veidu iebiedēšanu, aizskaršanu vai draudiem pirms tiesvedības vai tās laikā, prasītājs izmanto citiem mērķiem, nevis lai īstenotu tiesības uz tiesu pieejamību vai faktiski īstenotu kādu no tiesībām, un tās mērķis ir panākt atturošu ietekmi uz darbošanos sabiedrības interesēs attiecīgajā jautājumā.[7]
Ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs var būt vai nu pilnībā, vai daļēji nepamatotas. Tas nozīmē, ka prasībai nav obligāti jābūt pilnīgi nepamatotai, lai varētu uzskatīt, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos. Piemēram, pat maznozīmīgs personas tiesību pārkāpums, kas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem varētu būt par pamatu nelielam kompensācijas prasījumam, joprojām var būt ļaunprātīgs, ja tiek pieprasīta acīmredzami pārmērīga summa vai tiesiskās aizsardzības līdzeklis. No otras puses, ja prasītājs tiesvedībā ceļ prasības, kas ir pamatotas, šāda tiesvedība nebūtu jāuzskata par ļaunprātīgu.[8]
Ja stratēģiskajai tiesvedībai piemīt pārrobežu dimensija, tas palielina sarežģītību un problēmas, ar kurām saskaras atbildētāji, jo viņiem ir jāaizstāvas tiesvedībā citās jurisdikcijās, dažkārt arī vairākās jurisdikcijās vienlaikus. Tas savukārt rada papildu izmaksas un papildu slogu ar vēl negatīvākām sekām. Tiesai ir jānosaka apstākļi, kas attiecas uz konkrēto situāciju, atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem, ņemot vērā, piemēram, arī konkrēto darbošanos sabiedrības interesēs vai konkrētos elementus, kas liecina par iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši, ja vairākas tiesvedības ir ierosinātas vairāk nekā vienā jurisdikcijā. Šāds tiesas konstatējums būtu jāveic neatkarīgi no izmantotajiem saziņas līdzekļiem.[9]
Piemērs krāpnieciskai vai ļaunprātīgai labvēlīgākās tiesas izvēlei (forum shopping) ar pārrobežu elementu ir atbildētāja iesūdzēšana tiesā valstīs, kurās ar lietu nav būtiskas saistības, bet vienīgi ar mērķi palielināt atbildētājam izmaksas un sagādāt neērtības. Vēl viens piemērs ir vairāku tiesvedību ierosināšana pret atbildētāju dažādās valstu jurisdikcijās. Ļaunprātīga tiesas izvēle tiek īpaši izmantota tiešsaistes neslavas celšanas lietās, piemēram, iesūdzot atbildētāju tiesā katrā dalībvalstī, kur attiecīgais saturs tiešsaistē ir pieejams, neatkarīgi no tā, vai prasītājam šajā valstī ir reputācija vai kāds vispār faktiski lasa/piekļūst šim saturam konkrētajā valstī. Būtisks ļaunprātīgas tiesas izvēles piemērs ir jau pieminētā žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas lieta - viņas nāves brīdī pret viņu bija ierosinātas 47 civillietas un krimināllietas par neslavas celšanu, no kurām divas bija ierosinātas trešajās valstīs (ASV un Apvienotajā Karalistē). Vēl viens nozīmīgs piemērs ir "Realtid" lieta, kurā Zviedrijas uzņēmējs (Svante Kumlins, Eco Energy World), dzīvojošs Monako, iesūdzēja Lielbritānijas tiesā Zviedrijas tiešsaistes platformā pieejamo biznesa un finanšu žurnālu "Realtid" un divus zviedru žurnālistus personīgi par neslavas celšanu Zviedrijas publikācijā, lai gan nevienai no pusēm domicils nebija Lielbritānijā, raksts tika publicēts Zviedrijas izdevumā, rakstīts zviedru valodā un saskaņā ar datiem Lielbritānijā bija atvērts tikai astoņas reizes. Svante Kumlins un Eco Energy World apgalvoja, ka tiem ir “būtiskas uzņēmējdarbības intereses” Apvienotajā Karalistē, kas it kā pamato Lielbritānijas tiesas jurisdikciju. Prasības celšana Apvienotajā Karalistē šķiet stratēģisks lēmums, jo Zviedrijā prasītājs varētu iesūdzēt tikai uzņēmumu un tā galveno redaktoru (atbildīgā redaktora princips), bet ne pašus žurnālistus personīgi. Turklāt saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem uzņēmumam nebūtu tiesību celt prasību par neslavas celšanu, jo neslavu var celt tikai fiziskai personai.[11]
[1] Direktīvas 22.apsvērums
[2] Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Tulkojums latviešu valodā pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/media/20514/download?attachment
[3] Direktīvas 24. apsvērums
[4] Direktīvas 25. apsvērums
[5] Direktīvas 26.apsvērums
[6] Direktīvas 27. apsvērums
[7] Direktīvas 28. apsvērums
[8] Direktīvas 29. apsvērums
[9] Direktīvas 30.apsvērums
[11] COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
Attiecībā uz pantā ietverto sabiedrības interešu jautājumu - darbībām, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, tostarp demokrātisko procesu aizsardzība pret nepamatotu iejaukšanos, jo īpaši apkarojot dezinformāciju, jānorāda, ka darbības, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pantā nostiprinātās vērtības, principu par neiejaukšanos demokrātiskajos procesos un nodrošināt vai atvieglot publisku piekļuvi informācijai nolūkā apkarot dezinformāciju, tostarp aizsargāt demokrātiskos procesus pret nepamatotu iejaukšanos, arī būtu jāuzskata par sabiedrības interešu jautājumiem.[6] Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pants noteic, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.
Likumprojekta 3. pants noteic, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, kā arī ietver neizsmeļošu šādas prasības pazīmju uzskaitījumu. Tas nozīmē, ka ļaunprātīgos nolūkos celtai prasībai var būt arī citas pazīmes, ne tikai tās, kas uzskatītas likumā. Turklāt arī ļaunprātīgos nolūkos celta prasība ne vienmēr ietvers vienlaicīgi visas likumprojektā norādītās pazīmes, tomēr - jo vairāk no šīm pazīmēm ir novērojamas, vai jo asāka ir rīcība, jo augstāka ir iespējamība, ka prasību var uzskatīt par ļaunprātīgos nolūkos celtu prasību pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs.
Direktīvā tiek lietota šāda terminoloģija - ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, taču pati tiesvedība nevar būt ļaunprātīga, bet gan tiesā var tikt celta prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to likumprojektā lietotā terminoloģija ir pielāgota.
Tātad ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir prasība, kas nav celta, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā, bet kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot personu darbošanos sabiedrības interesēs vai sodīt par to, bieži vien izmantojot nevienlīdzīgu pušu spēku samēru.
Direktīvas apsvērumos skaidrots, ka ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs parasti ietver tiesāšanās taktiku, ko pielieto prasītājs un ko izmanto negodprātīgi, piemēram, taktiku attiecībā uz jurisdikcijas izvēli, pamatošanos uz vienu vai vairākām pilnībā vai daļēji nepamatotām prasībām, pārmērīgu prasību iesniegšanu, novilcināšanas taktikas izmantošanu vai lēmumu lietu izbeigt vēlākā tiesvedības stadijā, vairāku prasību iesniegšanu par līdzīgiem jautājumiem un nesamērīgu izmaksu radīšanu atbildētājam tiesvedībā. Nosakot, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos, būtu jāņem vērā arī prasītāja agrākās darbības un jo īpaši jebkāda iepriekšēja juridiska iebiedēšana. Minēto tiesāšanās taktiku, kas bieži vien ir saistīta ar dažādu veidu iebiedēšanu, aizskaršanu vai draudiem pirms tiesvedības vai tās laikā, prasītājs izmanto citiem mērķiem, nevis lai īstenotu tiesības uz tiesu pieejamību vai faktiski īstenotu kādu no tiesībām, un tās mērķis ir panākt atturošu ietekmi uz darbošanos sabiedrības interesēs attiecīgajā jautājumā.[7]
Ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs var būt vai nu pilnībā, vai daļēji nepamatotas. Tas nozīmē, ka prasībai nav obligāti jābūt pilnīgi nepamatotai, lai varētu uzskatīt, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos. Piemēram, pat maznozīmīgs personas tiesību pārkāpums, kas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem varētu būt par pamatu nelielam kompensācijas prasījumam, joprojām var būt ļaunprātīgs, ja tiek pieprasīta acīmredzami pārmērīga summa vai tiesiskās aizsardzības līdzeklis. No otras puses, ja prasītājs tiesvedībā ceļ prasības, kas ir pamatotas, šāda tiesvedība nebūtu jāuzskata par ļaunprātīgu.[8]
Ja stratēģiskajai tiesvedībai piemīt pārrobežu dimensija, tas palielina sarežģītību un problēmas, ar kurām saskaras atbildētāji, jo viņiem ir jāaizstāvas tiesvedībā citās jurisdikcijās, dažkārt arī vairākās jurisdikcijās vienlaikus. Tas savukārt rada papildu izmaksas un papildu slogu ar vēl negatīvākām sekām. Tiesai ir jānosaka apstākļi, kas attiecas uz konkrēto situāciju, atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem, ņemot vērā, piemēram, arī konkrēto darbošanos sabiedrības interesēs vai konkrētos elementus, kas liecina par iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši, ja vairākas tiesvedības ir ierosinātas vairāk nekā vienā jurisdikcijā. Šāds tiesas konstatējums būtu jāveic neatkarīgi no izmantotajiem saziņas līdzekļiem.[9]
Piemērs krāpnieciskai vai ļaunprātīgai labvēlīgākās tiesas izvēlei (forum shopping) ar pārrobežu elementu ir atbildētāja iesūdzēšana tiesā valstīs, kurās ar lietu nav būtiskas saistības, bet vienīgi ar mērķi palielināt atbildētājam izmaksas un sagādāt neērtības. Vēl viens piemērs ir vairāku tiesvedību ierosināšana pret atbildētāju dažādās valstu jurisdikcijās. Ļaunprātīga tiesas izvēle tiek īpaši izmantota tiešsaistes neslavas celšanas lietās, piemēram, iesūdzot atbildētāju tiesā katrā dalībvalstī, kur attiecīgais saturs tiešsaistē ir pieejams, neatkarīgi no tā, vai prasītājam šajā valstī ir reputācija vai kāds vispār faktiski lasa/piekļūst šim saturam konkrētajā valstī. Būtisks ļaunprātīgas tiesas izvēles piemērs ir jau pieminētā žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas lieta - viņas nāves brīdī pret viņu bija ierosinātas 47 civillietas un krimināllietas par neslavas celšanu, no kurām divas bija ierosinātas trešajās valstīs (ASV un Apvienotajā Karalistē). Vēl viens nozīmīgs piemērs ir "Realtid" lieta, kurā Zviedrijas uzņēmējs (Svante Kumlins, Eco Energy World), dzīvojošs Monako, iesūdzēja Lielbritānijas tiesā Zviedrijas tiešsaistes platformā pieejamo biznesa un finanšu žurnālu "Realtid" un divus zviedru žurnālistus personīgi par neslavas celšanu Zviedrijas publikācijā, lai gan nevienai no pusēm domicils nebija Lielbritānijā, raksts tika publicēts Zviedrijas izdevumā, rakstīts zviedru valodā un saskaņā ar datiem Lielbritānijā bija atvērts tikai astoņas reizes. Svante Kumlins un Eco Energy World apgalvoja, ka tiem ir “būtiskas uzņēmējdarbības intereses” Apvienotajā Karalistē, kas it kā pamato Lielbritānijas tiesas jurisdikciju. Prasības celšana Apvienotajā Karalistē šķiet stratēģisks lēmums, jo Zviedrijā prasītājs varētu iesūdzēt tikai uzņēmumu un tā galveno redaktoru (atbildīgā redaktora princips), bet ne pašus žurnālistus personīgi. Turklāt saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem uzņēmumam nebūtu tiesību celt prasību par neslavas celšanu, jo neslavu var celt tikai fiziskai personai.[11]
[1] Direktīvas 22.apsvērums
[2] Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Tulkojums latviešu valodā pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/media/20514/download?attachment
[3] Direktīvas 24. apsvērums
[4] Direktīvas 25. apsvērums
[5] Direktīvas 26.apsvērums
[6] Direktīvas 27. apsvērums
[7] Direktīvas 28. apsvērums
[8] Direktīvas 29. apsvērums
[9] Direktīvas 30.apsvērums
[11] COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117
Problēmas apraksts
Direktīva noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja tiek ierosināta tiesvedība pret fiziskām vai juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, minētās personas var saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegt pieteikumu par:
- nodrošinājumu;
- acīmredzami nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu;
- tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību.
Šobrīd tādas procesuālās garantijas kā nodrošinājumu un visu veidu ar tiesvedības saistīto izdevumu atlīdzināšanu nacionālais nacionālais regulējums neparedz.
- nodrošinājumu;
- acīmredzami nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu;
- tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību.
Šobrīd tādas procesuālās garantijas kā nodrošinājumu un visu veidu ar tiesvedības saistīto izdevumu atlīdzināšanu nacionālais nacionālais regulējums neparedz.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants vispārīgi noteic, kādas procesuālās garantijas atbildētājs, ja pret viņu tiesā ir celta prasībā saistībā ar viņa darbošanos sabiedrības interesēs un tiesa ir ierosinājusi civillietu, ir tiesīgs lūgt tiesu piemērot.
Pantā ietvertās procesuālās garantijas un to piemērošanas nosacījumi detalizētāk tiek regulēti saistītajos grozījumos Civilprocesa likumā, ar kuriem Civilprocesa likumā tiek ieviesta jauna nodaļa "Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos".
Papildus kontekstā ar procesuālo garantiju piemērošanu ir jānorāda, ka, piemēram Direktīvas 7. apsvērumā ir norādīts, ka tiesai, kas izskata lietu ir rīcības brīvība apsvērt, vai attiecīgo garantiju piemērošana konkrētajā gadījumā ir piemērota. Izlietojot šādu rīcības brīvību, tiesai nebūtu jāpiemēro attiecīgie aizsardzības pasākumi, piemēram, ja darbošanās sabiedrības interesēs nenotiek labā ticībā, kā gadījumos, kad darbojoties sabiedrības interesēs, atbildētājs ir izplatījis dezinformāciju vai ir safabricējis apgalvojumus ar mērķi kaitēt prasītāja reputācijai.
Pantā ietvertās procesuālās garantijas un to piemērošanas nosacījumi detalizētāk tiek regulēti saistītajos grozījumos Civilprocesa likumā, ar kuriem Civilprocesa likumā tiek ieviesta jauna nodaļa "Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos".
Papildus kontekstā ar procesuālo garantiju piemērošanu ir jānorāda, ka, piemēram Direktīvas 7. apsvērumā ir norādīts, ka tiesai, kas izskata lietu ir rīcības brīvība apsvērt, vai attiecīgo garantiju piemērošana konkrētajā gadījumā ir piemērota. Izlietojot šādu rīcības brīvību, tiesai nebūtu jāpiemēro attiecīgie aizsardzības pasākumi, piemēram, ja darbošanās sabiedrības interesēs nenotiek labā ticībā, kā gadījumos, kad darbojoties sabiedrības interesēs, atbildētājs ir izplatījis dezinformāciju vai ir safabricējis apgalvojumus ar mērķi kaitēt prasītāja reputācijai.
Problēmas apraksts
Direktīvas 9. pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesa, kurā uzsākta tiesvedība pret fiziskām vai juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, var akceptēt, ka apvienības, organizācijas, arodbiedrības un citi subjekti, kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir leģitīmas intereses aizsargāt vai veicināt sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu tiesības, var atbalstīt atbildētāju, ja atbildētājs piekrīt, vai sniegt informāciju minētajā tiesvedībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5.pants paredz, ka biedrības, nodibinājumi un citi subjekti, ja tas saskan ar to darbības mērķiem, var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt tādu informāciju minētajā tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos.
Direktīvas 35. apsvērums cita starpā noteic, ka šim atbalstam būtu jānodrošina, ka šādās tiesvedībās var izmantot šādu subjektu specializētās zināšanas, tādējādi palīdzot tiesai noteikt, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos, vai arī prasība ir acīmredzami nepamatota. Šāds atbalsts varētu izpausties, piemēram, sniedzot lietā būtisku informāciju [..]. Līdz ar to, saskaņā ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā - atbalsts atbildētajam tiesvedībā no konkrēto subjektu puses izpaudīsies arī kā tādas informācijas sniegšana tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai lietā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos pret tādu personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Informācija tiesvedībā būs sniedzama pēc tiesas pieprasījuma.
Direktīvas 35. apsvērums cita starpā noteic, ka šim atbalstam būtu jānodrošina, ka šādās tiesvedībās var izmantot šādu subjektu specializētās zināšanas, tādējādi palīdzot tiesai noteikt, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos, vai arī prasība ir acīmredzami nepamatota. Šāds atbalsts varētu izpausties, piemēram, sniedzot lietā būtisku informāciju [..]. Līdz ar to, saskaņā ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā - atbalsts atbildētajam tiesvedībā no konkrēto subjektu puses izpaudīsies arī kā tādas informācijas sniegšana tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai lietā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos pret tādu personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Informācija tiesvedībā būs sniedzama pēc tiesas pieprasījuma.
Problēmas apraksts
Direktīvas 16. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka trešās valsts sprieduma tiesvedībā pret tādas fiziskas vai juridiskas personas sabiedrības līdzdalību, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, atzīšana un izpilde tiek atteikta, ja minētā tiesvedība tiek uzskatīta par acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek prasīta šāda atzīšana vai izpilde.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants ietver vispārīgu regulējumu, kas paredz, ka Latvijā neatzīst un neizpilda ārvalsts tiesas nolēmumu, kas saskaņā ar šo likumu būtu atzīstams par tādu, kas pieņemts tiesvedībā, kurā celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs.
Attiecīgi tiesa saskaņā ar spēkā esošo Civilprocesa likuma 637. panta otrās daļas 6. apakšpunktu neatzīs šādu ārvalsts tiesas nolēmumu, jo ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana šādā gadījumā būtu pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu.
Attiecīgi tiesa saskaņā ar spēkā esošo Civilprocesa likuma 637. panta otrās daļas 6. apakšpunktu neatzīs šādu ārvalsts tiesas nolēmumu, jo ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana šādā gadījumā būtu pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Visi likumprojektā iekļautie risinājumi ir tapuši vairākkārtīgi par to diskutējot ekspertu lokā. Katram priekšlikumam ir izvērtētas vairākas alternatīvas, izvēloties nacionālajai tiesību sistēmai visatbilstošāko risinājumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru fizisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Ietekmes apraksts
Ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem CPL fiziskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem (to plašākajā izpratnē), trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Juridiskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Ietekmes apraksts
Ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem CPL juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp publicistiem, mediju organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Civilprocesa likums
Pamatojums un apraksts
Lai Direktīvā ietvertās normas nacionālajā tiesību sistēmā pārņemtu pilnībā, kā arī detalizētāk noregulētu atsevišķus procesuālus jautājumus - ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā cita starpā, ieviešot jaunu nodaļu "Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1069
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību")
Apraksts
Direktīva paredz aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību civillietās ar pārrobežu ietekmi, kuras ierosinātas pret fiziskām un juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību")
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.pants un 3.pants
SIIPAL 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Jā, nacionālais regulējums attieksies uz visām civillietām, neatkarīgi no tā vai lietai ir pārrobežu raksturs. Savukārt Direktīva attiecas tikai uz lietām ar pārrobežu raksturu. Šāds aicinājums attiecināt regulējumu arī uz iekšzemes lietām jeb lietām nacionālajā līmenī ir pausts Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā un Eiropas Komisijas Ieteikumā.
4.panta 1.punkts
SIIPAL 2.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
4.panta 2.punkts
SIIPAL 2.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
4.panta 3.punkts
SIIPAL 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
5.pants un 3.pants
SIIPAL 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības, jo nacionālais regulējums attieksies gan uz iekšzemes lietām jeb lietām nacionālā līmenī, gan uz pārrobežu lietām, līdz ar to nav nepieciešams nacionālajā regulējumā iekļaut lietu ar pārrobežu ietekmi definīciju.
6.panta 1.punkts
SIIPAL 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 6.panta noteikts, ka persona var iesniegt pieteikumu tikai par acīmredzami nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu. Savukārt nacionālais regulējums paredz, ka persona varēs lūgt izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatota. Diskutējot par šo jautājumu Direktīvas transponēšanas darba grupā, tika secināts, ka tiesvedības izbeigšanas iespējai vajadzētu pastāvēt gan gadījumā, kad prasība ir acīmredzami nepamatota, gan gadījumā, ja tiesa konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Tas saskan arī ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) norādīto. Proti, minētajā ieteikumā cita starpā norādīts, ka tiesām ir jābūt likumīgām tiesībām novērtēt stratēģiskas tiesvedības pazīmes (jeb ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes) pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītu personu un pilnīgi vai daļēji izbeigt tiesvedību (Ieteikuma 8.-9.lpp).
6.pant 2.punkts
CPL 250.101 panta pirmā daļa un CPL 250.103 pants.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
7.pants 1.punkts
CPL 250.99 panta otrā daļa un 250.101 panta otrā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
7.panta 2.punkts
CPL 250.101; 250.102;250.103 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas.
8.pants
CPL 250.102 panta otrā daļa un 250.103 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
9.pants
SIIPAL 5.pants un CPL 250.100 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
10.pants
CPL 250.99 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
11.pants
CPL 250.101 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 11. pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesas var pēc pienācīgas izskatīšanas pēc iespējas agrākā tiesvedības stadijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem noraidīt prasības pret sabiedrības līdzdalību kā acīmredzami nepamatotas. Savukārt tiesa pēc savas iniciatīvas vai atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, tiklīdz kā konstatē, ka pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos. Diskutējot par šo jautājumu Direktīvas transponēšanas darba grupā, tika nolemts, ka tiesvedības izbeigšanas iespējai vajadzētu pastāvēt gan gadījumā, kad prasība ir acīmredzami nepamatota, gan gadījumā, ja tiesa konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Tas saskan arī ar Eiropas Padomes ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) norādīto. Proti, minētajā ieteikumā cita starpā norādīts, ka tiesām ir jābūt likumīgām tiesībām novērtēt stratēģiskas tiesvedības pazīmes (jeb ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes) pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītu personu un pilnīgi vai daļēji izbeigt tiesvedību (Ieteikuma 8.-9.lpp).
12.pants
CPL 128. panta otrās daļas 5.,6. - punkts jau šobrīd paredz, ka prasītājam sava prasība ir pienācīgi jāpamato un CPL 250.101panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
13.pants
CPL 224.panta otrā daļa jau šobrīd paredz, ka tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu ir pārsūdzams
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
14.pants
CPL 250.103 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
15.pants
CPL 250.102 un 73.1 pants
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 15.pants cita starpā paredz, ka Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas, kurās ir uzsākta ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, var piemērot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Savukārt CPL 250.102 panta pirmā daļa paredz, ka tiesai gadījumā, ja tā konstatē, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos ir jāpiemēro naudas sods (neparedzot tiesai rīcības brīvību). Tas saistāms ar to, ka šobrīd ļaunprātīgu prasību gadījumā - naudas sodi praksē tiek piemēroti ļoti reti, līdz ar to, lai preventīvi novērstu to, ka personas vēršas ar ļaunprātīgām prasībām tiesā, kā arī veicinātu naudas sodu piemērošanu praksē - 250.102 panta pirmajā daļā tas paredzēts kā tiesas pienākums. Rīcības brīvība paredzēta 250.102 panta otrajā daļā, ja ļaunprātīgā prasība kādā daļā ir bijusi pamatota, tad tiesa var uzlikt prasītājam naudas sodu.
16.pants
SIIPAL 6.pants un CPL 637.panta otrās daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
17.pants
CPL 28. panta 9.1 daļa, 214. panta 5.1punkts, 216. panta ar 4.1 punkts, 43. panta pirmās daļas 5.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
19.panta 1.punkts
Tieslietu ministrija ir kļuvusi par Eiropas Komisijas Ieteikumā norādīto kontaktpunktu un tā apņemas publicēt Direktīvā un Ieteikumā norādīto informāciju Eiropas e-tiesiskuma portālā.
Šis pienākums tiks iekļauts Tieslietu ministrijas iekšējā darba plānā.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
19.panta 3.punkts
Likuma "Par tiesu varu" 28.2 panta piektā daļa jau šobrīd paredz visu atklātā procesā izskatītu tiesas nolēmumu publicēšanu anonimizētā veidā.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
20.pants
Pienākums ievākt Direktīvas 20. pantā minētos datus noteikts Ministru kabineta protokollēmumā Tiesu administrācijai un Tieslietu ministrijai, ja šādi dati tiks ievākti - tos iesniegts Eiropas Komisijai.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 3. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā noteikumus, kas ir labvēlīgāki, lai sabiedrības līdzdalībā iesaistījušās personas aizsargātu pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību civillietās, tostarp valsts noteikumus, kas paredz efektīvākas procesuālās garantijas attiecībā uz tiesībām uz vārda un informācijas brīvību.
Nacionālais regulējums attieksies uz visām civillietām, neatkarīgi no tā vai lietai ir pārrobežu raksturs, līdz ar to Latvijas nacionālais regulējums ir labvēlīgāks (sk.skaidrojumu tabulā).
Direktīvas 6. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var paredzēt, ka pasākumus saistībā ar procesuālajām garantijām, kā paredzēts III un IV nodaļā, pēc savas iniciatīvas var veikt tiesa, kurā uzsākta tiesvedība.
Nacionālais regulējums pieļauj tiesai arī pēc savas iniciatīvas izlemt jautājumu par tiesvedības izbeigšanu un ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu, kas pēc būtības ir labvēlīgāks regulējums, proti, tiesa par šiem jautājumiem var lemt ne tikai pēc atbildētāja pieteikuma saņemšana, bet arī pēc savas iniciatīvas.
Direktīvas 17. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var ierobežot 1. punktā paredzētās jurisdikcijas īstenošanu, kamēr nav pabeigta tiesvedība trešā valstī.
Nacionālais regulējums paredz tiesvedības apturēšanu iekams ārvalstī nav izskatīta lieta, lai tiesa varētu pienācīgi izskatīt lietu, iepazīstoties arī ar ārvalsts tiesas nolēmumu un tajā sniegto tiesas motivāciju.
Nacionālais regulējums attieksies uz visām civillietām, neatkarīgi no tā vai lietai ir pārrobežu raksturs, līdz ar to Latvijas nacionālais regulējums ir labvēlīgāks (sk.skaidrojumu tabulā).
Direktīvas 6. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var paredzēt, ka pasākumus saistībā ar procesuālajām garantijām, kā paredzēts III un IV nodaļā, pēc savas iniciatīvas var veikt tiesa, kurā uzsākta tiesvedība.
Nacionālais regulējums pieļauj tiesai arī pēc savas iniciatīvas izlemt jautājumu par tiesvedības izbeigšanu un ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu, kas pēc būtības ir labvēlīgāks regulējums, proti, tiesa par šiem jautājumiem var lemt ne tikai pēc atbildētāja pieteikuma saņemšana, bet arī pēc savas iniciatīvas.
Direktīvas 17. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var ierobežot 1. punktā paredzētās jurisdikcijas īstenošanu, kamēr nav pabeigta tiesvedība trešā valstī.
Nacionālais regulējums paredz tiesvedības apturēšanu iekams ārvalstī nav izskatīta lieta, lai tiesa varētu pienācīgi izskatīt lietu, iepazīstoties arī ar ārvalsts tiesas nolēmumu un tajā sniegto tiesas motivāciju.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Likumprojekts izstrādāts un apspriests ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā direktīvas transponēšanas darba grupā, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas pārstāvji, Kultūras ministrijas pārstāve, visu instanču tiesu pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāve, Sabiedrisko mediju ombuds, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.Nevalstiskās organizācijas
Likumprojekts izstrādāts un apspriests ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā direktīvas transponēšanas darba grupā, kurā piedalījās Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visu instanču tiesas, kas izskatīs civillietas, kurās ir celta prasībā pret personām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts palīdz stiprināt cilvēktiesību un demokrātisku vērtību aizsardzību, kā arī veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi