Anotācija (ex-ante)

1. Lietotie termini 
MK noteikumu Nr.482 2.punktā ir sniegts skaidrojums dažādiem terminiem, kas tiek izmantoti noteikumos. Izvērtējot direktīvu 2013/59/Euratom un MK noteikumus Nr. 482, konstatēts, ka atsevišķi termini medicīniskajā apstarošanā šobrīd nav skaidroti noteikumos (piemēram, invazīvā radioloģija, nejauša apstarošana, neparedzēta apstarošana) un vairāku terminu skaidrojumi ir atšķirīgi no direktīvas 2013/59/Euratom dotajiem skaidrojumiem. 

1. Lietotie termini 
Projektā ir precizēti vairāki termini, kas izmantoti MK noteikumos Nr.482, lai tie atbilstu direktīvas 2013/59/Euratom dotajiem, kā arī projektā ir iekļauti terminu no direktīvas 2013/59/Euratom skaidrojumi, kas pašreiz nav MK noteikumos Nr. 482. 

2. Medicīnas fiziķi un eksperti 
Medicīniskās apstarošanas jomā būtiska loma ir medicīnas fiziķiem, medicīnas fizikas ekspertiem un radiācijas drošības ekspertiem. Kritērijus medicīnas fizikas ekspertu un radiācijas drošības ekspertu sertificēšanai, ekspertu sertifikātu izsniegšanai un ekspertu pienākumus nosaka Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 433 “Noteikumi par radiācijas drošības ekspertiem un medicīnas fizikas ekspertiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 433). 
MK noteikumu Nr. 482 2. pielikums nosaka medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu minimālās darba slodzes medicīniskajās manipulācijās. Esošais regulējums MK noteikumos Nr. 482 ir izstrādāts 2014.gadā, balstoties uz tā laika pieejamām vadlīnijām par medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu iesaisti medicīniskajā apstarošanā. Pašreiz ir aktuālāka pieeja par medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu pienākumiem, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju attīstību un darba slodzi dažādās medicīniskajās manipulācijās. MK noteikumi Nr. 482 arī nenosaka medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu iesaisti dažādos pasākumos medicīniskajā apstarošanā. Esošo regulējumu ir nepieciešams pārskatīt. 

2. Medicīnas fiziķi un eksperti 
Projektā ir aktualizētas medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu ieteicamās  darba slodzes medicīniskajā apstarošanā, ievērojot starptautiskos ieteikumus: Eiropas Medicīniskās fizikas organizāciju federācijas (EFOMP) nostādnes "The European Federation of Organisations for Medical Physics. Policy Statement No. 7.1: The roles, responsibilities and status of the medical physicist including the criteria for the staffing levels in a Medical Physics Department approved by EFOMP Council on 5th February 2016"; Eiropas Komisijas vadlīnijas “European Guidelines on Medical Physics Expert" (2014.gads); Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (turpmāk – SAEA) dokumentu Human Health Reports No.15 “Medical Physics Staffing Needs in Diagnostic Imaging and Radionuclide Therapy: An Activity Based Approach”, kā arī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra (turpmāk – VVD RDC) 2022.gadā pastāvīgās darba grupas radiācijas drošības pasākumu pilnveidošanai medicīniskajā apstarošanā un Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības ierosinājumus. Projektā iekļauta prasība, ka operators medicīnas fizikas eksperta iesaisti nodrošina invazīvajā radioloģijā, kodolmedicīnā, datortomogrāfijā un radioterapijā (38.punkts un 3.pielikums), tādējādi ieviešot direktīvas 2013/59/Euratom 58.panta d) apakšpunktu. 
Vienlaikus projektā ir noteikti uzdevumi medicīnas fiziķiem – iesaistīties pacientu dozu izvērtējumā un klīniskajā auditā. Citi pienākumi medicīnas fiziķim ārstniecības iestādes ir noteikti profesijas standartā.  
Projekts paredz arī medicīnas fizikas eksperta un radiācijas drošības eksperta uzdevumu iesaistīties radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādē, ieviešanā un kontrolē un radioloģisko iekārtu un individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudēs. Ievērojot direktīvas 2013/59/Euratom 34.pantu, projekts paredz tos jautājumus, par kuriem operatoriem ir jākonsultējas ar radiācijas drošības ekspertu. Savukārt medicīnas fizikas eksperta un radiācijas drošības eksperta pienākumi ir noteikti MK noteikumu Nr. 433 6. nodaļā. 

3. Pacientu dozu izvērtējums un klīniskais audits  
Viens no svarīgiem uzdevumiem medicīniskās apstarošanas jomā ārstniecības iestādēm ir veikt regulāru pacientu saņemto dozu izvērtējumu un klīnisko auditu. Pašreiz MK noteikumos Nr. 482 ir noteikta nepieciešamība ārstniecības iestādēm analizēt pacientu dozas un nodrošināt klīnisko auditu reizi 5 gados, bet nav noteikti detalizētāki nosacījumi pacientu dozu izvērtējumam un klīniskā audita īstenošanai. Ievērojot, ka ārstniecības iestādēm nepieciešama vienota pieeja gan pacientu dozu izvērtējumā, gan klīniskajā auditā, VVD RDC 2017. gadā izstrādāja vadlīnijas "Klīniskā audita vadlīnijas attiecībā uz medicīnisko apstarošanu radiodiagnostikā un radioterapijā" šo pasākumu īstenošanai un tās ir publicētas Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) tīmekļa vietnē, bet tām ir ieteikuma raksturs.  

3. Pacientu dozu izvērtējums un klīniskais audits  
Projekts paredz noteikt nosacījumus, kādi jāņem vērā, veicot pacientu dozu izvērtējumu un veicot klīnisko auditu.  
Pacientu dozu izvērtējums veicams reizi gadā, izņemot izmeklējumiem ar intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rengeniekārtām. Izvērtējumā ārstniecības iestādes salīdzina pacientu dozas ar projekta 1. pielikumā noteiktajiem diagnostikas standartlīmeņiem. 
Projektā ir norādīts, kā veicams dozu izvērtējums, tai skaitā katrai izmeklējumu grupai nosakot mediāno vērtību un to salīdzinot ar diagnostikas standartlīmeņiem, kuri noteikti projekta 1. pielikumā, vai ar ārstniecības iestādē izstrādātajiem vietējiem diagnostikas standartlīmeņiem ar mērķi noskaidrot pacientu dozu pārsnieguma iemeslus un izstrādāt secinājumus un rekomendācijas. 
Attiecībā uz klīnisko auditu projekts paredz, ka ārējo klīnisko auditu ārstniecības iestādes (izņemot zobārstniecībā) nodrošina ne retāk kā reizi piecos gados un pirms ārējā audita tiek veikts iekšējais audits. Lai būtu vienota pieeja klīniskā audita veikšanā, projekta 4.pielikumā ir noteikti minimālie elementi (procesi un tēmas), kas ir jāietver klīniskā audita veikšanā. Projekts nosaka arī klīniskā audita veicējus, balstoties uz Latvijas pieredzi un zināšanām. Prasību izstrādei par klīnisko auditu izmantotas SAEA vadlīnijas: 
a) Comprehensive Clinical Audits of Diagnostic Radiology Practices: A Tool for Quality Improvement, IAEA Human Health Series No. 4, 2010.gads; 
b) Quality Management Audits in Nuclear Medicine Practices, 2nd edn, IAEA Human Health Series No. 33, 2015.gads; 
c) Comprehensive Audits of Radiotherapy Practices: A Tool for Quality Improvement, IAEA, 2007.gads. 

4. Diagnostikas standartlīmeņi 
Ārstniecības iestādēs, veicot pacientu dozu izvērtējumu un organizējot klīnisko auditu, pacientu dozas tiek salīdzinātas ar diagnostikas standartlīmeņiem. Tāpēc svarīgi ir izmantot standartlīmeņus, kas atbilst konkrētās valsts situācijai. Latvijā diagnostikas standartlīmeņi ir noteikti MK noteikumu Nr. 482 1. pielikumā. Šie standartlīmeņi tika iekļauti noteikumos, izmantojot Eiropas Komisijas vadlīnijas "Radiation protection 109. Guidance on diagnostic reference levels (DRLs) for medical exposures" (1999.gads), kuras pašreiz vairs nav aktuālas, un to noteikšanā netika veikts pacientu dozu izvērtējums Latvijā. Saskaņā ar direktīvas 2013/Euratom/59 56.panta 2. punktu valstīm ir jānosaka savi diagnostikas standartlīmeņi, veicot pacientu dozu aptaujas ārstniecības iestādēs un rezultātā izveidojot piemērotos līmeņus valsts situācijai, kā arī regulāri tie jāpārskata. 
VVD tīmekļa vietnē ir publicētas VVD RDC 2025. gada 31.janvārī izstrādātās vadlīnijas Nr. 6 “Diagnostikas standartlīmeņi radioloģiskajām procedūrām” (versija 6) par Latvijas diagnostikas standartlīmeņiem, bet tām ir ieteikumu raksturs. Šos standartlīmeņus VVD RDC ieguva, veicot aptaujas ārstniecības iestādēs, sākot no 2019. gada. Rezultātā ir izveidoti diagnostikas standartlīmeņi, kas atbilst Latvijas situācijai, bet šobrīd tie nav iekļauti MK noteikumos Nr.482.   

4. Diagnostikas standartlīmeņi 
Lai Latvijā ārstniecības iestādēs radiodiagnostiskajās manipulācijās tiktu izmantoti diagnostikas standartlīmeņi, kas izstrādāti, ievērojot Latvijas situāciju, projekta 1. pielikumā tiek noteikti diagnostikas standartlīmeņi. Šos standartlīmeņus ir sagatavojis VVD RDC no veiktajām aptaujām Latvijas ārstniecības iestādēs, izvērtējot citu valstu pieredzi, kā arī sadarbībā ar Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrību realizējot Latvijas vides aizsardzības fonda projektu Nr. 1-08/81/2023 "Latvijas diagnostikas standartlīmeņu izstrāde rentgenogrāfijā un datortomogrāfijā pediatrijai un kodolmedicīnā": 
- 2018.-2019.gadā VVD RDC veica aptaujas par pacientu saņemtajām dozām rentgenogrāfijā un datortomogrāfijā;
- 2020.gadā VVD RDC veica aptaujas par izmeklējumiem mamogrāfijā un koniskā staru kūļa datortomogrāfijas izmeklējumos zobārstniecībā;
- 2023.-2024. gadā sadarbībā ar Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrību tika realizēts Latvijas vides aizsardzības fonda projekts Nr. 1-08/81/2023 "Latvijas diagnostikas standartlīmeņu izstrāde rentgenogrāfijā un datortomogrāfijā pediatrijai un kodolmedicīnā".  
Projekta 1.pielikumā vairs netiek iekļauti iepriekšējos MK noteikumu Nr.482 1.pielikumā norādītie standartlīmeņi, kuri bija pārņemti no Eiropas Komisijas vadlīnijām "Radiation protection 109. Guidance on diagnostic reference levels (DRLs) for medical exposures" (1999. gads) un kurus ir iespējams aizstāt ar Latvijas aptaujās iegūtajiem. Vienlaikus izmeklējumu veidiem, par kuriem vēl nav veiktas aptaujas Latvijā (piemēram,  fluoroskopijā un invazīvajā radioloģijā), projektā iestrādāti diagnostikas standartlīmeņi, kas norādīti Eiropas Komisijas vadlīnijās "Radiation protection No 180. Diagnostic Reference Levels in Thirty-six European Countries. Luxembourg, Publications Office of the European Union". Attiecībā uz izmeklējumiem kodolmedicīnā, par kuriem  Latvijā veiktajā aptaujā nebija iegūti pietiekoša apjoma dati, saglabāti standartlīmeņi, kas norādīti MK noteikumu Nr.482 1. pielikumā, bet kodolmedicīnā pediatriskiem izmeklējumiem izmantoti dokumentā “European Association of Nuclear Medicine guidelines - dosage card”, Vīne, Eiropas kodolmedicīnas asociācija (2016. gads) norādītie standartlīmeņi atbilstoši pediatrisko pacientu svaram. 
Lai ārstniecības iestādēs veicinātu pacientu dozu samazināšanu, projektā iestrādāta norāde, ka operators var noteikt ārstniecības iestādē vietējos diagnostikas standartlīmeņus, kas ir zemāki par projekta 1. pielikumā ieteiktajiem diagnostikas standartlīmeņiem. 

5. Prasības operatoru radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmām  
MK noteikumu Nr.482 8. punktā noteikts, kādas prasības operatoram jāiekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā. Atbilstoši 8.9. apakšpunktā noteiktajam programmā iekļauj arī prasības kvalitātes nodrošināšanas programmai, kas noteiktas citos normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 
Prasības nepieciešams aktualizēt, lai operatoram būtu vienkopus pieejams un uztverams pilnīgs programmas saturs, kas aptver gan prasības jonizējošā starojuma avotu lietošanai, gan darbinieku un pacientu aizsardzībai no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības riska. 
Vienlaikus prasības nepieciešams aktualizēt, ņemot vērā operatoru un VVD RDC pieredzi, kas atspoguļota VVD RDC vadlīnijās Nr.4 “Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrāde” (izstrādātas 2017. gada 18. decembrī un aktualizētas 2022. gada 25. augustā un 2023. gada 10. novembrī). 
Ievērojot, ka zobārstniecības rentgeniekārtas ir mazāk jaudīgas un apstarojuma dozas ir mazākas (izņemot koniska staru kūļa datortomogrāfijas iekārtas zobārstniecībā), darbības ar zobārstniecības rentgeniekārtām ir ar mazāku risku, nekā citas medicīniskajā apstarošanā veicamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, nepieciešams mazināt slogu zobārstniecības jomas operatoriem, nosakot, ka intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rengeniekārtām nav nepieciešams izstrādāt radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu. 

5. Projektā aktualizētas prasības operatoru radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmām  
Projekta 2. pielikumā noteikts programmas saturs, kas aptver gan prasības jonizējošā starojuma avotu lietošanai, gan darbinieku un pacientu aizsardzībai no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, līdz ar to medicīnas jomas operatoriem programmas izstrādē nav nepieciešams izmantot vēl arī citos normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteikto. 
Projektā iekļautās prasības programmas saturam operatoriem ir zināmas un jau lielākoties tiek ņemtas vērā izstrādātajās un aktualizētajās operatoru programmās, jo tās pieejamas VVD RDC vadlīnijās Nr.4 “Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrāde” (izstrādātas 2017. gada 18. decembrī un aktualizētas 2022. gada 25. augustā un 2023. gada 10. novembrī). Prasības programmas saturam ietver arī vairāku direktīvas 2013/59/Euratom prasību pārņemšanu. 
Projekta 5.2. apakšpunktā noteikts, ka operators nodrošina programmas izstrādi, ieviešanu un izpildes kontroli, izņemot intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rengeniekārtām. Tātad tiek mazināts slogs zobārstniecības operatoriem, nosakot, ka intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rengeniekārtām nav nepieciešams izstrādāt radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu. 
Projekta 73.2. apakšpunktā tiek noteikts, ka VVD RDC kontrolē operatora kvalitātes nodrošināšanas programmas izpildi. MK noteikumos Nr.482 49.2. apakšpunktā bija noteikts, ka VVD RDC kontrolē, vai kvalitātes nodrošināšanas programmā ir iekļauta MK noteikumu Nr.482 3. pielikuma 3. tabulā minēto tehnisko parametru atbilstības novērtēšanas regularitāte, un, ja nepieciešams, pieprasa, lai operators precizē novērtēšanas regularitāti. 

6. Medicīniskās apstarošanas optimizācija medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā 
MK noteikumos Nr.482 noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz personas aizsardzību, kurai no pētījumā paredzētās apstarošanas nav sagaidāms tiešs medicīnisks labums. MK noteikumos Nr.482 nav noteikti dozu ierobežojumi, veicot pētījumus  personām, kurām no šīs apstarošanas nav gaidāms tiešs medicīnisks ieguvums. Starptautiskajos dokumentos tiek pievērsta uzmanība dozu ierobežojumiem dažādām personu grupām. 2019. gadā tika veikts visaptverošais novērtējums Latvijā izveidotajai infrastruktūrai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem jeb Integrated Regulatory Review Service (IRRS) misija. Misija tika organizēta, lai izpildītu Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvas 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru, kurā ir noteikts šādus novērtējumus dalībvalstīm veikt reizi 10 gados. VVD RDC misijas ietvaros diskutēja ar starptautiskajiem ekspertiem par dažādu jomu radiācijas drošībā  atbilstību SAEA dokumentu prasībām. Rezultātā tika saņemtas vairākas rekomendācijas tiesību aktu prasību uzlabošanai. Viena no rekomendācijām valdībai ir nodrošināt, ka personām, kas brīvprātīgi piedalās biomedicīniskos pētījumus, ir noteikti dozu ierobežojumi. 

6. Medicīniskās apstarošanas optimizācija medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā 
Projekta 32.1. apakšpunktā noteikts, ka pētījumu veicējs ir atbildīgs, lai personai, kurai no pētījumā paredzētās apstarošanas nav sagaidāms tiešs medicīnisks labums, ir noteikts dozas ierobežojums un, nosakot dozas ierobežojumus, ņem vērā tipiskās izmeklējumu dozas un standartlīmeņus, un ierobežojumu nosaka 0,1 – 10 mSv (vienam pētījumam). 
Nosakot nosacījumus attiecībā uz dozu ierobežojumiem, tiek ieviestas direktīvas 2013/59/Euratom 56. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasības. Prasību izstrādei izmantotas SAEA vadlīnijas Nr. SSG-46 “Radiation Protection and Safety in Medical Uses of Ionizing Radiation” (2018. gads). 

7. Brīvprātīgo palīgu aizsardzība 
Ārstniecības iestādēs radioloģiskajās manipulācijās nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti brīvprātīgie palīgi. MK noteikumi Nr.482 paredz vairākus nosacījumus attiecībā uz brīvprātīgo palīgu aizsardzību, tajā skaitā, dozu ierobežojumus. Vienlaikus konstatēts, ka tiesību aktos ir nepieciešams pārņemt vairākas direktīvas 2013/59/Euratom prasības brīvprātīgo palīgu (aprūpētāju un mierinātāju) aizsardzībai. 

7. Brīvprātīgo palīgu aizsardzība 
Lai nodrošinātu, ka ārstniecības iestādēm ir pieejamas vadlīnijas brīvprātīgo palīgu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā, projekta 8.2. apakšpunktā iekļauts pienākums VVD RDC sadarbībā ar profesionālajām asociācijām izstrādāt vadlīnijas par brīvprātīgo palīgu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā, ievērojot direktīvas 2013/59/Euratom 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto pienākumu dalībvalstīm nodrošināt šādas vadlīnijas. 
Projekta 35.8. apakšpunktā iekļauts pienākums praktizējošam ārstam nodrošināt brīvprātīgo palīgu ar informāciju, tajā skaitā, ar vadlīnijām par brīvprātīgo palīgu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā, kā to nosaka direktīvas 2013/59/Euratom 57. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Vienlaikus projektā iekļauta prasība brīvprātīgajam palīgam parakstīties par to, ka ir sapratis sniegto informāciju, kā to nosaka SAEA drošības standarts "Vispārējās drošības prasības 3. daļa "Radiācijas aizsardzība un Radiācijas avotu drošība: Starptautiskie Drošības pamatstandarti" (2014. gads) 36. prasība, 3.153. apakšpunkts, jo brīvprātīgajam palīgam ir svarīgi ne tikai saņemt informāciju, bet arī izrādīt savu izpratni par saņemto informāciju. 

8. Radioloģisko ierīču pārbaužu veikšana 
MK noteikumos Nr. 482 noteiktie nosacījumi radioloģisko ierīču pārbaudēm: 
1) būtiskāko tehnisko parametru (3. pielikuma 1. un 2. tabulā norādītie tehniskie parametru) pārbaudes veic akreditētas inspicēšanas institūcijas reizi gadā, zobārstniecības rentgeniekārtām - reizi 3 gados; 
2) kvalitātes kontroles mērījumus (3. pielikuma 3. tabulā noteikto tehnisko parametru pārbaudes) veic atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā norādītajai regularitātei:  radiodiagnostiskajā manipulācijā lietojamām radioloģiskajām ierīcēm – inspicēšanas institūcija, radiācijas drošības struktūrvienība, medicīnas fiziķis, medicīnas fiziķis eksperts vai darba vadītājs; radioterapeitiskajā manipulācijā lietojamajām radioloģiskajām ierīcēm – inspicēšanas institūcija vai medicīnas fiziķis eksperts.  
Jāņem vērā, ka radiodiagnostikā un radioterapijā ieviešot jaunākās tehnoloģijas, mainās tehnisko parametru kopums, kas ir jāpārbauda, nodrošinot ražotāju sniegtās rekomendācijas un izmantojot starptautiskās vadlīnijas. Turpretī MK noteikumu Nr.482 izstrādē tika izmantota Eiropas Komisijas vadlīnijas radiācijas drošībā Nr.91 „Radioloģiskās (ietverot radioterapiju) un kodolmedicīnas iekārtu pieņemšanas kritēriji” (European Commission, Radiation Protection No.91 „Criteria for Acceptabikity of radiological (including Radiotherapy) and Nuclear Medicine Installations), kas ir aizstāta ar jaunāku - Eiropas Komisijas vadlīnijas radiācijas drošībā Nr. 162 “Criteria for acceptability of Medical Radiological Equipment used in Diagnostic Radiology, Nuclear Medicine and Radiotherapy” (2012.gads). 
Tāpat ir apzināts, ka jāpaplašina speciālistu loks, kas var veikt radioloģisko ierīču būtiskāko tehnisko parametru pārbaudes, ievērojot kvalifikācijas palielināšanos ārstniecības iestādes darbiniekiem (medicīnas fiziķiem), gūto pieredzi tehnisko parametru pārbaudēs, citu valstu pieredzi, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumu Nr. 461 “Medicīnisko ierīču noteikumi” 58.punktā noteikto, ka medicīnisko ierīču tehnisko uzraudzību veic medicīnisko ierīču ražotāji, pilnvarotie pārstāvji vai ražotāju pārstāvji (izplatītāji), vai tehniskās inspicēšanas institūcijas.  
Latvijā ir divas inspicēšanas institūcijas, kuras ir akreditētas MK noteikumu Nr. 482 radioloģisko ierīču tehnisko parametru (minēti 3. pielikuma 2. tabulā) pārbaudēm, savukārt atsevišķu ierīču veidiem ir tikai viena akreditēta institūcija (informācija uz 2024.gada sākumu). Rezultātā veidojas situācija, ka ir ierobežots pakalpojumu sniedzēju skaits. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgū ienāk jaunas tehnoloģijas, kur svarīga ir ražotāju apmācība, un tehnisko parametru atbilstības mērījumu metodiku būtu nepieciešams aktualizēt saskaņā ar ražotāju rekomendācijām, arī inspicēšanu institūciju rīcībā ir jābūt nepieciešamajām mēriekārtām. Savukārt ārstniecības iestāžu medicīnas fiziķi tiek apmācīti mērījumu veikšanai, kad ražotāja pārstāvji ārstniecības iestādei piegādā jaunas tehnoloģijas radioloģiskās ierīces un gūst praktisko pieredzi nodrošinot iekārtu ikdienas testus, bez kuriem nav iespējama iekārtas ikdienas lietošana. Izvērtējot 2024. gadā ārstniecības iestāžu sniegtos viedokļus sabiedrības līdzdalības posmā, tika saņemts atbalsts pārbaužu veicēju loka paplašināšanai, saredzot iespēju samazināt ierīču dīkstāves laiku un palielināt to pieejamību pacientiem. Lai pārliecinātos par ārstniecības iestāžu atbalstu un izmaiņu nepieciešamību, 2024. gada oktobrī tika veikta ārstniecības iestāžu aptauja. Aptaujas rezultātā lielākais vairums ārstniecības iestāžu par labāko atzina noteikumos piedāvāto par radioloģisko iekārtu tehnisko parametru pārbaužu veicēju attiecībā uz radiodiagnostikas iekārtām un radioterapijas iekārtām loka paplašināšanu variantu.

8. Radioloģisko ierīču pārbaužu veikšana 
Projekts aktualizē prasības radioloģisko ierīču pārbaudēm, ņemot vērā gūto pieredzi MK noteikumu Nr. 482 ieviešanā, citu valstu pieredzi un starptautiskās vadlīnijas. Priekšlikumi aktualizācijai sagatavoti sadarbībā ar darbiniekiem no ārstniecības iestādēm, medicīnas fizikas ekspertiem, inspicēšanas institūcijām, kas ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā (turpmāk – inspicēšanas institūcija), ražotāju pārstāvjiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. 
Projektā, salīdzinot ar MK noteikumiem Nr. 482, ir saglabāta pieeja radioloģisko ierīču tehnisko parametru pārbaužu regularitātei, vienlaikus veidojot no citām zobārstniecības iekārtām atšķirīgu pieeju attiecībā uz koniskā staru kūļa datortomogrāfijas iekārtām, kādas iepriekš nebija, jo MK noteikumu Nr. 482 izstrādes laikā šādas iekārtas Latvijā praktiski nebija. Radioloģisko ierīču pārbaužu regularitāte: 
1) būtiskajiem no drošības viedokļa tehniskajiem parametriem (projekta 5. pielikuma 1. tabulā): 
a) uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;    
b) pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē ierīces tehniskos parametrus;   
c)  lietošanas laikā zobārstniecības iekārtām ne retāk kā reizi trijos gados, pārējām radioloģiskajām ierīcēm (arī koniska staru kūļa datortomogrāfijas iekārtām (panorāmas 3D zobārstniecības rentgeniekārtām)) − ne retāk kā reizi gadā; 
Nosacījums attiecībā uz koniskā staru kūļa datortomogrāfijas iekārtu (panorāmas 3D zobārstniecības rentgeniekārtu) pārbaužu regularitāti - ne retāk kā reizi gadā – iekļauts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas vadlīniju “European Commission Radiation Protection No.172: Cone Beam CT for Dental and Maxillofacial Radiology. Evidence based guidelines” (2012.gads) 13.6.apakšsadaļu, kā arī uz Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras rekomendācijām “HPA- RPD-065 Recommendations for the Design of X-ray Facilities and the Quality Assurance of Dental Cone Beam CT (Computed Tomography) Systems” (2010.gads), kur 3.4. apakšsadaļā norādīts, ka zobārstniecībā izmantojamām koniskā staru kūļa datortomogrāfijas iekārtām pilna radiācijas drošības pārbaude tiek veikta katru gadu, atšķirībā no parastajām zobu rentgeniekārtām, kurām tā jāveic tikai reizi trijos gados. Papildus ņemts vērā tas, ka kopš MK noteikumu Nr.482 izstrādes pēdējo desmit gadu laikā šādu koniskā staru kūļa datortomogrāfijas iekārtu (panorāmas 3D zobārstniecības rentgeniekārtu) skaits Latvijā ir būtiski pieaudzis (2018. gada sākumā bija 20 iekārtas, 2024.gada sākumā lietošanā ir 86 iekārtas). 
2) kvalitātes kontroles mērījumiem (5. pielikuma 2. tabula): 
a) uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;   
b) pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē ierīces tehniskos parametrus;   
c) lietošanas laikā, atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā norādītajiem mērāmajiem tehniskajiem parametriem un regularitātei, bet ne retāk, kā reizi gadā. Papildus projektā ir paredzēts, ka mērāmo tehnisko parametru apjomu un regularitāti izstrādā medicīnas fiziķis sadarbībā radioloģiskās ierīces ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi. 
Projekta 5. pielikumā ir iekļauti būtiski aktualizētie radioloģisko ierīču tehniskie parametri, minimālie atbilstības kritēriji, to mērīšanas nosacījumi, ievērojot gūto pieredzi ārstniecības iestādēs un aktuālākās starptautiskās vadlīnijas, t.sk. SAEA vadlīnijas “Handbook of Basic Quality Control Tests for Diagnostic Radiology” (Human Health Series No. 47, 2023. gads); EK vadlīnijas Nr. 162 “Criteria for acceptability of Medical Radiological Equipment used in Diagnostic Radiology, Nuclear Medicine and Radiotherapy”, 2012. gads; standarts DIN 6868-5 “Image quality assurance in diagnostic X-ray departments – Part 5: RöV constancy testing of dental radiographic equipment”, 2020. gads; Amerikas Medicīnas fiziķu asociācijas darba grupas ziņojums Nr. 198 “Quality assurance of medical accelerators” (2021.gads); Eiropas Komisijas vadlīnijas “European Guidelines for Quality Assurance in Breast Cancer Screening and Diagnosis”, 2013. gads; standarts DIN6868-14 “Image quality assurance in diagnostic X-ray departments - Part 14: Constancy testing of X-ray installations for digital mammography”, 2022. gads; SAEA vadlīnijas “Quality Assurance Programme for Digital Mammography” (Human Health Series No. 17, 2011. gads). 
Projektā ir noteikti radioloģisko ierīču pārbaužu veicēji: 
1) 5. pielikuma 1. tabulā norādītos tehniskos parametrus var pārbaudīt: inspicēšanas institūcija, ražotājs, ražotāja pilnvarots servisa pārstāvis un medicīnas fizikas eksperts;  
2) 5. pielikuma 2. tabulā norādītos tehniskos parametrus var pārbaudīt: inspicēšanas institūcija, ražotājs, medicīnas fizikas eksperts un medicīnas fiziķis. 
Vienlaikus projektā attiecībā uz ražotāju pārstāvjiem ir noteikts, ka ierīču pārbaudes ir tiesīgi veikt tikai tādi pilnvarotie ražotāju pārstāvji, kuru pilnvarojumā ir iekļautas tiesības veikt attiecīgo medicīnisko ierīču tehnisko apkalpošanu. 
Ievērojot, ka ar projektu tiek paplašināts radioloģisko ierīču pārbaužu veicēju loks, tad ir svarīgi nodrošināt to atbilstošu uzraudzību. Saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” tehnisko parametru pārbaužu veikšanai nepieciešams saņemt VVD RDC izsniegtu licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Tādejādi inspicēšanas institūcijai, ražotājam, ražotāja pārstāvim un medicīnas fizikas ekspertam (ja eksperts piedāvās pārbaudes kā pakalpojumu) būs jāsaņem VVD RDC licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Savukārt, ja ārstniecības iestādes medicīnas fizikas eksperts veiks šīs pārbaudes, tad atsevišķi licence ārstniecības iestādei nebūs jāsaņem, pārbaudes tiks veiktas ārstniecības iestādes licences ietvaros un būs radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā jāiekļauj pārbaužu metodikas, mērījumu protokolu veidlapas, kalibrētu mēriekārtu uzskaitījums ar to nenoteiktībām un  metode mērījumu nenoteiktību noteikšanai un programmu skaņos VVD RDC. 
Attiecībā uz medicīnas fizikas ekspertiem jāņem vērā, ka MK noteikumos Nr.433 noteikts, ka medicīnisko radioloģisko ierīču tehnisko parametru novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā var veikt medicīnas fizikas eksperts, kurš saņēmis sertifikātu mērījumu veikšanai. MK noteikumos Nr.433 noteikta arī ekspertu sertificēšanas kārtība. Tādejādi VVD RDC izvērtē medicīnas fizikas eksperts kvalifikāciju un izsniedz sertifikātu. 
Savukārt ārstniecības iestādes medicīnas fizikas ekspertiem un medicīnas fiziķiem pārbaužu veikšanai konkrētajā ārstniecības iestādē noteikta prasība kvalitātes nodrošināšanas programmā aprakstīt pārbaužu veikšanas kārtību. VVD RDC nodrošina uzraudzību, izvērtējot un saskaņojot šīs programmas. Projekts arī paredz, ka metodikas izmaiņas gadījumā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu iesniedz saskaņošanai VVD RDC vismaz mēnesi pirms metodikas izmaiņu ieviešanas. 

9. Radioloģisko ierīču tehnisko parametru bāzes vērtības 
MK noteikumu Nr.482 3. pielikumā ir noteikts, ka atsevišķām radioloģiskajām ierīcēm noteikti tehniskie parametri ir jāpārbauda attiecībā pret bāzes vērtību. Vienlaikus noteikumos nav detalizētāk skaidrots, kas ir tehnisko parametru bāzes vērtības, kad tiek noteiktas šīs  bāzes vērtības un nav noteikts, ka šīs bāzes vērtības ir jādokumentē un operatoriem (ārstniecības iestādēm) šī bāzes vērtības ir jāsniedz funkcionālo pārbaužu veicējiem pie turpmākajām radioloģisko ierīču funkcionālajām pārbaudēm. Rezultātā praksē radioloģisko ierīču bāzes vērtību noteikšana un to dokumentēšana un dokumentācijas uzglabāšana notiek atšķirīgi. 

9. Radioloģisko ierīču tehnisko parametru bāzes vērtības 
Lai veidotu vienotu pieeju par radioloģisko ierīču tehnisko parametru bāzes vērtībām, projektā skaidrots, kas ir bāzes vērtība (projekta 5. pielikums). Tāpat projektā paredz, kad šīs bāzes vērtības nosaka radioloģiskajai ierīcei - pēc ierīces uzstādīšanas un pēc katras tādas apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē tehniskos parametrus.  
Papildus projekts paredz arī kritērijus, kad bāzes vērtības nosaka ierīces lietošanas laikā. Tas ir tajos gadījumos, ja bāzes vērtības parametriem nav pieejamas (piemēram, nozaudētas vai nekorekti noteiktas) vai notikušas izmaiņas nosacījumos tehniskā parametra novērtēšanai nekā iepriekš noteikta bāzes vērtība (piemēram, ir cits izmantojamais fantoms). Vienlaikus projekts paredz, ka šajā gadījumā funkcionālo pārbaužu veicējam ir nepieciešams saņemt apstiprinājumu no operatora (ārstniecības iestādes), ka piekrīt jaunas bāzes vērtības noteikšanai, un pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas pārbaudes veicējs veic mērījumus un nosaka parametru vērtību, kura turpmāk būs bāzes vērtība.  
Ievērojot, ka praksē ir bijušas situācijas, ka, veicot nākamo funkcionālo pārbaudi radioloģisko ierīcei, nav pieejamas sākotnēji noteiktās bāzes vērtības tehniskajiem parametriem, projektā tiek paredzēts, ka ārstniecības iestādei ir jānodrošina tehnisko parametru bāzes vērtību un šo vērtību mērījumu nosacījumu dokumentēšana, kā arī ārstniecības iestādei ir jānodrošina to pieejamību funkcionālo pārbaužu veicējiem. 

10. Radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu rezultāti 
Tehnisko parametru pārbaudes tiek veiktas dažāda veida radioloģiskajām ierīcēm un rezultāti tiek iekļauti pārbaužu pārskatos. Praksē ir konstatēts, ka pašreiz regulējums MK noteikumos Nr.482 nav pietiekams attiecībā uz vairākiem jautājumiem, lai varētu praksē efektīvi nodrošināt radioloģisko ierīču pārbaudes un to rezultātu dokumentēšanu: 
VVD RDC, veicot uzraudzību, skatās arī radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu pārskatus un ir situācijas, ka pārskatos nav pietiekami informācijas, lai izvērtētu situāciju. Projektā tiek arī paplašināts radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu veicēju loks un ir svarīgi, lai būtu nepieciešamā informācija radioloģisko ierīču pārbaudēm gan VVD RDC, gan ārstniecības iestādēm. Ir nepieciešams veidot vienotu pieeju, kas ir iekļaujams pārbaužu pārskatos, tāpat kā Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumu Nr. 461 “Medicīnisko ierīču noteikumi” 59. punktā ir norādīts, ko nosaka citu medicīnisko ierīču  elektrodrošības un funkcionālo pārbaužu protokolos. 
Ievērojot, ka arvien vairāk tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas medicīnā, ir situācijas, ka jaunākas paaudzes radioloģiskas ierīces, kuras nepieciešams pārbaudīt, nav iekļautas MK noteikumos Nr.482. Šādās situācijās tika izmantota pieeja, ka ierīces funkcionālajai pārbaudei piemēro vispārīgās prasības medicīnisko ierīču pārbaudēm, kas bija noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumos Nr.689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un tagad Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr.461 “Medicīnisko ierīču noteikumi”. Lai turpmāk risinātu jautājumus par radioloģisko ierīču, kuru tehniskie parametri nav iekļauti noteikumos Nr.482, funkcionālajām pārbaudēm, nepieciešams noteikumos iekļaut skaidrojumu par rīcībām. 
Tāpat arī ir situācijas, ka jaunākām radioloģiskām ierīcēm tehniskie parametri neatbilst MK noteikumos Nr.482 noteiktajiem minimālajiem atbilstības kritērijiem, ievērojot, ka ražotājs ir noteicis tos savādākus, ievērojot ierīces specifiku. Nepieciešams noteikt nosacījumus, kā rīkojas šādās situācijās. 
VVD RDC praksē ir saskāries ar situācijām, kad MK noteikumu Nr.482 3. pielikumā iekļauto radioloģisko ierīču tehnisko parametru pārbaužu veikšanas nosacījumi vai minimālie atbilstības kritēriji nav skaidri pārbaužu veicējiem attiecībā uz konkrētas ierīces pārbaudēm un tiek lūgts sniegt skaidrojumu, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Lai nodrošinātu pēc iespējas operatīvāku šādu situāciju risinājumu un visiem pārbaužu veicējiem būtu skaidrs, kā rīkoties, ir jāparedz regulējums noteikumos. 
Praksē ārstniecības iestādes saskaras ar situācijām, ka radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu pārskati tiek izsniegti ilgākā laika periodā un attiecīgi nav pieejama informācija par mērījumu rezultātiem šajā periodā. Lai risinātu situāciju, noteikumos ir jāparedz laika periods, kurā šie pārbaužu pārskati tiek izsniegti ārstniecības iestādēm. 
VVD RDC nodrošina uzraudzību par radioloģisko ierīču izmantošanu, nepieciešamības gadījumā arī veic radioloģisko ierīču darbības apturēšanu līdz korektīvo darbību veikšanai vai ierīces darbības izbeigšanai, kā arī izskata iesniegumus par veicamajām un veiktajām pārbaudēm radioloģiskajām ierīcēm. Lai varētu korektāk izvērtēt situāciju, ir jānodrošina iespēja VVD RDC izvērtēt tehnisko parametru pārbaužu metodiku. Pašreiz nav paredzēts, ka pārbaužu veicējiem ir jāiesniedz radioloģisko ierīču tehnisko parametru pārbaužu metodika. Ievērojot minēto un arī to, ka projekts paredz, ka paplašinās funkcionālo pārbaužu veicēju loks, ir jāparedz, ka VVD RDC ir tiesības pieprasīt tehnisko parametru pārbaužu metodikas vai tā iekļaujama radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā. 

10. Radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu rezultāti 
Lai risinātu praksē konstatētās problēmas ar radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu rezultātu nodrošināšanu un būtu vienota pieeja, projektā iekļauti šādi nosacījumi, kas pašreiz nav paredzēti MK noteikumos Nr.482: 
Projektā ir noteikts, kāda veida informācija ir iekļaujama funkcionālo pārbaužu un elektrodrošības pārbaužu protokolā vai inspicēšanas pārskatā norāda, lai būtu vienota pieeja visiem radioloģisko ierīču pārbaužu veicējiem. 
Projekts paredz, ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka radioloģiskā ierīce nav iekļauta noteikumu 5. pielikumā, tad ārstniecības iestāde nodrošina, ka pārbaudāmos tehniskos parametrus izstrādā medicīnas fiziķis sadarbībā ar ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi un apstiprina medicīnas fizikas eksperts un informāciju par funkcionālo pārbaužu veikšanas kārtību un metodikas aprakstu iekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, norādot arī pārbaužu regularitāti. Pārbaudes veic, uzsākot ierīces lietošanu, pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē tehniskos parametrus un lietošanas laikā atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļautajām prasībām un regularitātei, bet ne retāk kā reizi gadā. 
Savukārt ierīces funkcionālo pārbaudi var veikt ražotājs, ražotāja pilnvarots servisa pārstāvis, medicīnas fizikas eksperts. 
Attiecībā uz situācijām, ja radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes veicējs konstatē neatbilstību attiecībā uz kādu no tehniskajiem parametriem, kuri minēti noteikumu 5. pielikumā, bet ražotājs var apliecināt, ka attiecīgais parametrs  atbilst ražotāja noteiktajam atbilstības kritērijam, projekta 69. punktā tiek paredzēts, ka ārstniecības iestāde iesniedz šo ražotāja apliecinājumu funkcionālās pārbaudes veicējam. Savukārt pārbaudes veicējs sagatavo pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu ar atbilstību, norādot ražotāja definētas robežvērtības un atsauci uz to avotu. 
 Lai risinātu situācijas, kad funkcionālo pārbaužu veicējiem ir neskaidrības par  ierīces atbilstību noteikumu prasībām, projekts paredz, ka pārbaudes veicējs piecu darba dienu laikā no pārbaudes veikšanas rakstveidā vēršas VVD RDC viedokļa saņemšanai. Tas tiek veikts pirms izsniegts pārbaudes protokols vai inspicēšanas pārskats. Projekts arī paredz, ka šādā situācijā VVD RDC ir 15 darba dienu laikā jāsniedz viedoklis un pēc tam pārbaudes veicējam ir 10 darba dienu laikā jāizsniedz pārbaudes protokols vai inspicēšanas pārskats. 
Lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz pārbaužu rezultātu noformēšanas termiņiem, projektā tiek paredzēts, ka funkcionālās pārbaudes un elektrodrošības pārbaudes veicējs radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudes un funkcionālās pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu izsniedz 10 darba dienu laikā no centra atbildes saņemšanas. Ja tomēr ir situācijas, kad to nav iespējams izdarīt, pārbaužu veicējs par to rakstiski informē operatoru, norādot iemeslus un pārskata izdošanas termiņu. 
Lai VVD RDC varētu efektīvāk nodrošināt radioloģisko pārbaužu veikšanas uzraudzību, projektā tiek paredzēts, ka radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes un elektrodrošības pārbaudes veicējam ir pienākums pēc VVD RDC pieprasījuma iesniegt radioloģisko ierīču elektrodrošības pārbaužu un funkcionālo pārbaužu metodes. 

11. Individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudes 
MK noteikumi Nr.482 nosaka prasības individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudēm. Šīs pārbaudes individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ārstniecības iestādēm jānodrošina pēc svina ekvivalenta ražotāja noteiktajā termiņā, bet, ja tas nav noteikts, − ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudes veic akreditēta laboratorija.  
Vērtējot starptautisko pieredzi, konstatēts, ka šādi nosacījumi pārbaudēm individuālajiem aizsardzības līdzekļiem netiek piemēroti un ir jāaktualizē pārbaužu nosacījumi arī Latvijā. 

11. Individuālo  aizsardzības līdzekļu pārbaudes 
Projektā tiek aktualizēti nosacījumi individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudēm, ievērojot starptautisko pieredzi. Ir paredzēts, ka ārstniecības iestādēm jānodrošina, ka individuāliem aizsardzības līdzekļiem tiek veikta integritātes (veseluma) pārbaude un to veic ne retāk kā reizi divos gados. Šādu pārbaudi var veikt medicīnas fiziķis, medicīnas fizikas eksperts vai radiācijas drošības eksperts, caurskatot individuālo aizsarglīdzekli jonizējošā starojuma laukā (piemēram, pielietojot rentgeniekārtu caurskates vai radiogrāfijas režīmā). Ieviešot aktualizētās prasības individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudēm, tiks mazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, ievērojot, ka nebūs nepieciešams turpmāk piesaistīt akreditētu laboratoriju šo pārbaužu veikšanai, to varēs veikt ārstniecības iestāžu personāls. 
Vienlaikus Latvijā ir izstrādātas vadlīnijas par individuālo aizsardzības līdzekļu (turpmāk - IAL) lietošanu, kur piedalījušās Latvijas vadošās medicīnas organizācijas, tostarp VVD RDC, Latvijas Radiologu asociācija, Latvijas Radiogrāferu un radiologu asistentu asociācija, Latvijas Zobārstu asociācija un Latvijas Medicīnas inženierzinātņu un fizikas biedrība. Vadlīniju mērķis ir  skaidrot mūsdienīgu pieeju attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu (piemēram, svina-gumijas priekšautu, vairogdziedzeru aizsargu, gonādu aizsargu u.c.) lietošanu pacientiem radiodiagnostiskos izmeklējumos. Vadlīnijas skaidro, ka veicot rentgenizmeklējumus, pacientiem nav nepieciešami līdz šim lietotie IAL, lai samazinātu potenciālo radiācijas risku. Praksē tas nozīmē, ka vairumā gadījumu pacientiem tik ierastie aizsardzības līdzekļi, ko parasti lietoja rentgenizmeklējumu laikā, vairs netiks lietoti, jo ir pierādīts, ka tie nesniedz efektīvu aizsardzību. 
Vadlīnijas izstrādātas saskaņā ar vadošo Eiropas organizāciju pamatnostādnēm un rekomendācijām IAL lietošanā un lietošanas pamatojumā “European consensus on patient contact shielding”, Physica Medica 96 (2022) 198–203 p. , kā arī ņemot par piemēru Britu Radioloģijas institūta (turpmāk – BIR) 2020. gada marta vadlīnijas “Guidance on using shielding on patients for diagnostic radiology applications”. 
Minēto vadlīniju piemērošana samazinātu kopējo nepieciešamo aizsardzības līdzekļu skaitu, tajā skaitā mazinot slogu ārstniecības iestādēm aizsardzības līdzekļu pārbaužu veikšanā. 

12. Nejauša un neparedzēta apstarošana 
MK noteikumu Nr.482 6. nodaļā “Neplānota apstarošana" norādīts, ka jāsamazina neplānotas apstarošanas risks un dots uzskaitījums iespējamiem radiācijas negadījumiem un nepamatotai apstarošanai, kas jāizvērtē operatoram. Noteikts praktizējošā ārsta pienākums informēt operatoru. Tomēr, ņemot vērā, ka praktizējošais ārsts parasti nepiedalās manipulāciju veikšanā, šāda informācijas apmaiņa ar operatoru nenotiek. Neveidojas sistēma, kas veicinātu darbinieku iesaisti gadījumu analīzē, mācoties no  kļūdām, problēmām un uzlabojot radiācijas drošības kultūru ārstniecības iestādē. 
Vienlaikus jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr.482 lietotais termins “neplānota apstarošana" rada neskaidrības, jo direktīvas 2013/59/Euratom 2. panta 1. punktā norādīts uz trim apstarošanas situācijām (plānotu, esošu vai avārijas apstarošanas situāciju), no kurām viena ir “plānota apstarošanas situācija" (direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 62. punktā dota šī termina definīcija), un kura ikdienā ir ārstniecības iestādēs medicīniskās apstarošanas laikā. 

12. Nejauša un neparedzēta apstarošana 
Projekts paredz terminu "nejauša apstarošana” un “neparedzēta apstarošana" ieviešanu, kas atbilstu direktīvā 2013/59/Euratom dotajiem. Lai uzlabotu radiācijas drošības kultūru, ārstniecības iestādē nepieciešams izveidot reģistrēšanas sistēmu nejaušas un neparedzētas apstarošana uzskaitei un analīzei, lai gūtos secinājumus un ieteikumus izmantotu darba procesu uzlabošanai. Projektā noteikts, ka operators ievieš reģistrēšanas sistēmu negadījumu uzskaitei un analīzei (atbilstoši direktīvas 2013/59/Euratom 63. pants c)apakšpunktam), kā arī precizēti vai papildināti iespējamie negadījumi, kas jāreģistrē operatoram, kā arī atsevišķi uzskaitīti negadījumi, par kuriem operatoram 24 stundu laikā jāziņo VVD RDC un par kuriem negadījumiem 30 dienu laikā jāiesniedz izmeklēšanas ziņojums. 

13. Prasības personas apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā  
MK noteikumu Nr.482 7. nodaļā noteiktas prasības radiodiagnostisko manipulāciju izmantošanai juridiski medicīniskajās manipulācijās (apstarošanas manipulācijas bez medicīniskām indikācijām, kas tiek veiktas apdrošināšanas vai juridiskiem mērķiem). Izmantoto terminoloģiju un noteiktās prasības nepieciešams aktualizēt, ievērojot 2020. gada 10. decembra grozījumus likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Nr.247) un prasības Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr.65 “Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi”. Likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 11.panta piektās daļas 6. punktā noteikts, ka darbības ar medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, kuras veic saskaņā ar pamatotu izvērtējumu, ir licencējamas darbības. Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumu Nr.65 “Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi” 2.1. apakšpunktā skaidrots termins “apstarošana nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā” – jebkāda tīša cilvēku apstarošana attēlu iegūšanai, ja apstarošanas galvenais nolūks nav nest labumu apstarošanai pakļautās personas veselībai, un noteiktas prasības licences saņemšanai. 
Projektā aktualizējot prasības personas apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, nepieciešams pārņemt direktīvas 2013/59/Euratom prasības. 

13. Prasības personas apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā  
Projektā izmantota likumam “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” atbilstoša terminoloģija saistībā ar personu apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā. Pārņemtas direktīvas 2013/59/Euratom 22.panta prasības, kas nosaka, ka jāizvērtē apstarošanas pamatojums, ņemot vērā katras procedūras mērķus un apstarošanai pakļautās personas raksturīgās īpatnības, regulāri jāpārskata apstākļi, kas attaisno apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, jānodrošina ieteikto diagnostikas standartlīmeņu ievērošana. Atbilstoši direktīvai 2013/59/Euratom papildināts, ka apstarošanu bez izmeklējamās personas vai viņa aizbildņa rakstiskas piekrišanas var veikt, ja to nosaka tiesībsargājošās institūcijas. 
Projektā nav iekļauts juridiski medicīnisko manipulāciju uzskaitījums no MK noteikumiem Nr.482, ievērojot, ka MK noteikumos Nr.482 iekļautais uzskaitījums ir nepilnīgs. Piemēri darbībām, kuras saistītas ar apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā - radioloģisks veselības stāvokļa novērtējums nodarbinātības mērķiem, imigrācijas mērķiem, apdrošināšanas mērķiem, bērnu un pusaudžu fiziskās attīstības radioloģisks novērtējums saistībā ar sporta, dejošanas un līdzīga veida karjeru, radioloģisks vecuma novērtējums, jonizējošā starojuma izmantošana apslēptu objektu atrašanai cilvēka ķermenī. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā pagaidām nav izsniegta neviena licence darbībām ar medicīniskām radioloģiskām ierīcēm, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, kuras veic saskaņā ar pamatotu izvērtējumu.