Anotācija

1) Šobrīd saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 32.panta trešajā daļā noteikto līdz 2022.gada 30.jūnijam dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai personas iesniedz elektroniski vai pa pastu. Tas attiecas arī uz pirmreizēju atļaujas pieteikumu gadījumā, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā. Savukārt gadījumos, kad ārzemnieks vēlas pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai to reģistrēt, pieteikumu un neuzturas Latvijā, pieteikumu var iesniegt viņa uzaicinātājs, tādējādi vienkāršojot pieteikuma iesniegšanu gadījumos, kad, piemēram, darba devējs nosūtījis ārzemnieku veikt darbu ārpus Latvijas Republikas (kravu pārvadātāji, jūrnieki, nosūtītie darbinieki), bet viņam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš tuvojas beigām, un ārzemnieka atgriešanās Latvijas Republikā paredzēta pārāk vēlu, lai viņš savlaicīgi varētu iesniegt dokumentus atļaujas atjaunošanai. Šāda pieteikumu iesniegšanas kārtība šobrīd nav paredzēta migrāciju regulējošajos normatīvajos aktos, bet būtu lietderīgi tādu saglabāt.
2) Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikts, ka izsaukuma pieteikums iesniedzams tikai elektroniski, vai nu izmantojot elektronisko pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā", vai, ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs – elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. Arī pēc 2022.gada 30.jūnija būtu lietderīgi saglabāt šādu iesniegšanas kārtību, samazinot nepieciešamo apmeklējumu skaitu valsts iestādē. 
3) Pašreizējais regulējums neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros pārņemšanu 5.panta 1.punkta “c” apakšpunktā minētajam, jo nacionālais normatīvais akts paredz, ka uzaicinot uzņēmuma iekšienē pārcelto darbinieku, pieteikumam jāpievieno ārvalsts uzņēmuma, kas nosūta darbinieku, vēstule arī tad, ja nepieciešamā informācija jau ir iekļauta darba līgumā. Savukārt gadījumos, kad  izsaukuma pieteikums tiek iesniegts tādam darbiniekam, kurš kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī saņēmis uzņēmuma iekšienē pārceltā darbinieka atļauju un tiek nosūtīts darbam uz Latviju, saskaņā ar iepriekš minētās direktīvas 5.panta 1.punkta “d” apakšpunktu izsaukumam, pretēji šobrīd spēkā esošajam regulējumam, nebūtu jāpievieno darbinieka izglītību vai pieredzi apliecinošie dokumenti, ja vien ārzemnieks netiks nodarbināts reglamentētā profesijā;
4) Normatīvā akta pielikumā esošā uzturēšanās atļauja pieteikuma (anketas) sadaļa, kurā ārzemnieks norāda informāciju par paredzamo dzīvesvietu, neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā norādītajai klasifikācijai. 

Projektā:
1) noteikts, ka dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai personas iesniedz elektroniski vai pa pastu vai, pirmreizējas atļaujas pieprasīšanas gadījumā - pa pastu (ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā) vai oficiālajā elektroniskajā adresē – atbilstoši tam, kā šie pieprasījumi tiek iesniegti šobrīd saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 32.panta trešajā daļā noteikto. Lai personām, kuras vēlētos iesniegt pieteikumu, izmantojot elektronisko adresi, atvieglotu pieteikuma iesniegšanas procedūru, paredzēts izstrādāt elektronisko pieteikuma anketas veidlapu, kas pieejama e-adresē. Sagatavoto lēmumu saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta 1. daļu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prioritāri paziņos e-adresē, ja personai tāda būs izveidota;
2) paredzēts, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā pieteikumu var iesniegt arī ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam neuzturoties Latvijas Republikā. Šāds grozījums vienkāršos pieteikuma iesniegšanu gadījumos, kad, piemēram, darba devējs nosūtījis ārzemnieku veikt darbu ārpus Latvijas Republikas (kravu pārvadātāji, jūrnieki, nosūtītie darbinieki), bet viņam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš tuvojas beigām, un ārzemnieka atgriešanās Latvijas Republikā paredzēta pārāk vēlu, lai viņš savlaicīgi varētu iesniegt dokumentus atļaujas atjaunošanai;
3) noteikts, ka izsaukuma pieteikumu ārzemnieka uzaicinātājs var iesniegt tikai elektroniski, vai nu izmantojot elektronisko pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā", vai, ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs – elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. Šobrīd juridiskajām personām un darba devējiem nav iespējama vai nav pietiekami ērta elektroniskā pakalpojuma lietošana, jo tas neparedz iespēju uzaicināt ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, bet juridiskām personām, kas uzaicina ārzemniekus citam mērķim (piemēram, komercdarbība, studijas) nav iespējams veikt valsts nodevas maksājumu par pakalpojumu, izmantojot norēķinu karti. Šobrīd tiek strādāts pie atbilstošu izmaiņu veikšanas e-pakalpojumā, lai šos trūkumus novērstu un turpmāk elektroniskā pakalpojuma izmantošanu kā vienīgo izsaukuma pieteikuma iesniegšanas veidu noteiktu visām uzaicinātāju kategorijām. Projektā paredzēts arī tas, ka, pastāvot objektīviem apstākļiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut fiziskai personai izsaukuma pieteikumu ģimenes locekļu uzaicināšanai iesniegt pa pastu vai personīgi, ja pastāv no uzaicinātāja neatkarīgi apstākļi, kas ir šķērslis pieteikuma elektroniskai noformēšanai (piemēram, personai ir veselības traucējumi, nav prasmju vai iespēju lietot datoru vai viedtālruni u.tml.);
4) ievērojot iepriekš minēto, no noteikumiem tiek svītrota norma, kas paredzēja uzaicinātājam uzrādīt personu apliecinošo dokumentu, jo šobrīd personas identifikācija tiek veikta e-pakalpojumā vai arī, ja pieteikums tiek iesniegts, izmantojot drošu elektronisko parakstu, identificējot e-parakstītāju, kas nepieciešamības gadījumā pievienojis  pilnvaru;
5) projektā noteikta prasība uzaicinātājam saziņai norādīt savu elektroniskā pasta adresi, lai vienkāršotu un paātrinātu saziņas iespējas;
6) no noteikumiem izslēgta prasība atkārtotas uzturēšanās atļaujas vai atļaujas reģistrācijas gadījumā izsaukuma pieteikumam pievienot tās darba vai uzņēmuma līguma kopijas, kas jau ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā. Šāds nosacījums samazinās administratīvo slogu gan iesniedzējiem, gan iestādei, kā arī samazinās iestādē uzglabājamo dokumentu apjomu;
7) veikti precizējumi izsaukuma pieteikumam pievienojamo dokumentu sarakstā gadījumos, kad tiek uzaicināti uzņēmuma iekšienē pārceltie darbinieki. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros pārņemšanu 5.panta 1.punkta “c” apakšpunktā minētajam, proti, uzaicinot uzņēmuma iekšienē pārcelto darbinieku, pieteikumam visos gadījumos jāpievieno ārvalsts uzņēmuma, kas nosūta darbinieku, vēstule (arī tad, ja nepieciešamā informācija jau ir iekļauta darba līgumā). Ja izsaukuma pieteikums tiek iesniegts tādam darbiniekam, kurš kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī saņēmis uzņēmuma iekšienē pārceltā darbinieka atļauju un tiek nosūtīts darbam uz Latviju – šādā gadījumā pieteikumam saskaņā ar iepriekš minētās direktīvas 5.panta 1.punkta “d” apakšpunktu nav jāpievieno darbinieka izglītību vai pieredzi apliecinošie dokumenti, ja vien ārzemnieks netiks nodarbināts reglamentētā profesijā;
8) veikti precizējumi atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 2020.gada 23.jūnijā un kas Latvijas Republiku iedala valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijās. Likums nosaka, ka Latvijas Republikā apdzīvotas vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas. Attiecīgi pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (pieņemts 2008.gada 18.decembrī), kas kā vienu no Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajām vienībām noteica republikas pilsētu un neparedzēja mazciemu kā apdzīvotu vietu. Projekts paredz saskaņot uzturēšanās atļaujas pieteikuma veidlapā noteikto personas dzīvesvietas adreses iedalījumu ar likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Veidlapā noteiktais dzīvesvietas adreses iedalījums atbilst tam, kādu izmanto, ievadot datus par dzīvesvietu Fizisko personu reģistrā, līdz ar to šāda iedalījuma nepieciešamība ir objektīva. Ņemot vērā to, ka praktiski visiem ārzemniekiem ir uzaicinātāji, kas var sniegt palīdzību veidlapas aizpildīšanā, būtiskām problēmām saistībā ar šo iedalījumu nevajadzētu rasties, turklāt katra datu lauka aizpildīšana nav obligāta - ārzemnieks var norādīt to informāciju, kas viņam ir zināma, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, iekļaujot datus Fizisko personu reģistrā, precizēs šos datus atbilstoši aktuālajām administratīvi teritoriālajām vienībām. 
Projekts neparedz ieviest jaunus pakalpojumus vai jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas vai pilnveidot esošās.