21-TA-1828: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošās dzīvojamās mājas "Graudnieki", Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā nodošanu privatizācijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 7.panta otrā daļa, 74.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 30.1 punkta 3.apakšpunkts, Civillikuma 968.pants un Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumi Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, Zemes pārvaldības likuma 17.panta sestā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valstij piekrītošās dzīvojamās mājas nodošana privatizācijai kopā ar funkcionāli saistītajām palīgēkām un zemesgabalu, kas nepieciešams šo ēku uzturēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 27.augusta spriedumu civillietā Nr.C30490718 par bezīpašnieka mantu atzīts nekustamais īpašums “Graudnieki”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 54560060221001 un ar to funkcionāli saistītā palīgēka - kūts ar kadastra apzīmējumu 54560060221002 (turpmāk kopā - Būves). Spriedums stājās likumīgā spēkā 2018.gada 18.septembrī. Atbilstoši Civillikuma 930.panta piezīmei nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
Būves zemesgrāmatā nav ierakstītas.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem dzīvojamās mājas ar būves kadastra apzīmējumu 54560060221001 ekspluatācija uzsākta 1950.gadā. Tās galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu māja (1122), būves tips – daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām (11220101). Dzīvojamā mājā ir 6 dzīvokļi. Ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīta palīgēka ar kadastra apzīmējumu 54560060221002.
Valsts ieņēmumu dienests Būves ar 2019.gada 14.februāra Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.018958 ir ņēmis valsts uzskaitē.
Jelgavas novada pašvaldība 2020.gada 25.novembra sēdē (sēdes protokols Nr.22) nolēma nepārņemt pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu “Graudnieki” Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.apakšpunktā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests ar 2021.gada 24.februāra aktu nodeva Būves SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā tālākai rīcībai saskaņā ar Privatizācijas likumu vai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3.apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
Jelgavas novada būvvalde ar 2021.gada 26.oktobra vēstuli informēja Possessor, ka būvvaldes rīcībā nav dokumentācijas, kas apliecinātu Būvju nodošanu ekspluatācijā.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr.A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā paša lietā Nr.A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
Būvju tehniskās inventarizācijas lietas satur atzīmi, ka tām nav patvaļīgas būvniecības pazīmju.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Nekustamais īpašums no 1995.gada 14.decembra līdz 2018.gada 17.septembrim atradās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VEDGAS” faktiskajā valdījumā. Dzīvojamās mājas dzīvokļi Nr.2., Nr.3. un Nr.6 bija izīrēti un par tiem ir spēkā esoši starp SIA “VEDGAS” kā izīrētāju un dzīvokļu Nr.2., Nr.3. un Nr.6 faktiskajiem lietotājiem kā īrniekiem uz nenoteiktu laiku noslēgtie dzīvojamo telpu īres līgumi. Uz nenoteiktu laiku noslēgtu dzīvojamo telpu īres līgumu var izbeigt tikai likumā noteiktā kārtībā un noteiktajos gadījumos.
Dzīvojamās mājas dzīvokļi Nr.1 un Nr.5 netiek pastāvīgi apdzīvoti, savukārt dzīvoklī Nr.4 dzīvojošā persona savu dzīvesvietu deklarējusi dzīvojamā mājā kopš 2010.gada. Līdz šim minētā persona nav iesniegusi Possessor dokumentus, kas apliecinātu, ka tai ir tiesisks pamats lietot dzīvokli dzīvojamā mājā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) 2.panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.
Ņemot vērā minēto, ar Possessor valdes 2021.gada 16.septembra lēmumu Nr.106/896 “Par valsts dzīvojamo telpu “Graudnieki”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, īres līgumu pārjaunošanu” tika konstatēts, ka lietošanas tiesības dzīvojamās mājas dzīvokļos Nr.2, Nr.3, Nr.6 dzīvojošās personas ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un ar tām īres līgumi ir pārjaunoti Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to Būves atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3.apakšpunktam ir nododamas privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu.
Būves saistītas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 54560060221 "Graudnieki", Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, ar kopējo platību 0,7090 ha (turpmāk - zemesgabals) . Zemesgabals ar Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas biroja 2019.gada 25.marta aktu Nr.11-12-Z/71 ieskaitīta rezerves zemes fondā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmo daļu rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.
Zemes reformas Jelgavas novada lauku apvidū pabeigta ar Ministru kabineta 2016. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 77. Ņemot vērā to, ka, Zemes pārvaldības likuma 17.panta piektajā daļā minētais izvērtēšanas termiņš noslēdzās pirms zemesgabala ieskaitīšanas rezerves zemes fondā Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarīta atzīme par zemesgabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, lai gan zemesgabals ir nepieciešams valsts funkcijas - dzīvojamo māju privatizācijas procesa īstenošanai.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta sesto daļu šā panta pirmajā daļā minētie zemes gabali, par kuriem šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pašvaldības un ministrijas Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarījušas atzīmi par zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par šo zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās pieņem pašvaldība. Līdz brīdim, kad zemes gabals ir ierakstīts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, Ministru kabinets var izdot rīkojumu par šā zemes gabala piekritību valstij, ja tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.
Privatizācijas likuma 7.panta otrā daļa paredz, ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.
Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13.punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai. Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju kopā ar zemi.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta septītajā daļā noteikts, ka uz valsts vārda Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valstij piederoši un piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.
Būves zemesgrāmatā nav ierakstītas.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem dzīvojamās mājas ar būves kadastra apzīmējumu 54560060221001 ekspluatācija uzsākta 1950.gadā. Tās galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu māja (1122), būves tips – daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām (11220101). Dzīvojamā mājā ir 6 dzīvokļi. Ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīta palīgēka ar kadastra apzīmējumu 54560060221002.
Valsts ieņēmumu dienests Būves ar 2019.gada 14.februāra Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.018958 ir ņēmis valsts uzskaitē.
Jelgavas novada pašvaldība 2020.gada 25.novembra sēdē (sēdes protokols Nr.22) nolēma nepārņemt pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu “Graudnieki” Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.apakšpunktā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests ar 2021.gada 24.februāra aktu nodeva Būves SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā tālākai rīcībai saskaņā ar Privatizācijas likumu vai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3.apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
Jelgavas novada būvvalde ar 2021.gada 26.oktobra vēstuli informēja Possessor, ka būvvaldes rīcībā nav dokumentācijas, kas apliecinātu Būvju nodošanu ekspluatācijā.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr.A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā paša lietā Nr.A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
Būvju tehniskās inventarizācijas lietas satur atzīmi, ka tām nav patvaļīgas būvniecības pazīmju.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Nekustamais īpašums no 1995.gada 14.decembra līdz 2018.gada 17.septembrim atradās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VEDGAS” faktiskajā valdījumā. Dzīvojamās mājas dzīvokļi Nr.2., Nr.3. un Nr.6 bija izīrēti un par tiem ir spēkā esoši starp SIA “VEDGAS” kā izīrētāju un dzīvokļu Nr.2., Nr.3. un Nr.6 faktiskajiem lietotājiem kā īrniekiem uz nenoteiktu laiku noslēgtie dzīvojamo telpu īres līgumi. Uz nenoteiktu laiku noslēgtu dzīvojamo telpu īres līgumu var izbeigt tikai likumā noteiktā kārtībā un noteiktajos gadījumos.
Dzīvojamās mājas dzīvokļi Nr.1 un Nr.5 netiek pastāvīgi apdzīvoti, savukārt dzīvoklī Nr.4 dzīvojošā persona savu dzīvesvietu deklarējusi dzīvojamā mājā kopš 2010.gada. Līdz šim minētā persona nav iesniegusi Possessor dokumentus, kas apliecinātu, ka tai ir tiesisks pamats lietot dzīvokli dzīvojamā mājā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) 2.panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.
Ņemot vērā minēto, ar Possessor valdes 2021.gada 16.septembra lēmumu Nr.106/896 “Par valsts dzīvojamo telpu “Graudnieki”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, īres līgumu pārjaunošanu” tika konstatēts, ka lietošanas tiesības dzīvojamās mājas dzīvokļos Nr.2, Nr.3, Nr.6 dzīvojošās personas ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un ar tām īres līgumi ir pārjaunoti Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to Būves atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3.apakšpunktam ir nododamas privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu.
Būves saistītas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 54560060221 "Graudnieki", Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, ar kopējo platību 0,7090 ha (turpmāk - zemesgabals) . Zemesgabals ar Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas biroja 2019.gada 25.marta aktu Nr.11-12-Z/71 ieskaitīta rezerves zemes fondā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmo daļu rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.
Zemes reformas Jelgavas novada lauku apvidū pabeigta ar Ministru kabineta 2016. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 77. Ņemot vērā to, ka, Zemes pārvaldības likuma 17.panta piektajā daļā minētais izvērtēšanas termiņš noslēdzās pirms zemesgabala ieskaitīšanas rezerves zemes fondā Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarīta atzīme par zemesgabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, lai gan zemesgabals ir nepieciešams valsts funkcijas - dzīvojamo māju privatizācijas procesa īstenošanai.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta sesto daļu šā panta pirmajā daļā minētie zemes gabali, par kuriem šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pašvaldības un ministrijas Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarījušas atzīmi par zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par šo zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās pieņem pašvaldība. Līdz brīdim, kad zemes gabals ir ierakstīts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, Ministru kabinets var izdot rīkojumu par šā zemes gabala piekritību valstij, ja tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.
Privatizācijas likuma 7.panta otrā daļa paredz, ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.
Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13.punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai. Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju kopā ar zemi.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta septītajā daļā noteikts, ka uz valsts vārda Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valstij piederoši un piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Valstij piekritīgās Būves kopā ar funkcionāli saistītajām palīgēkām un zemesgabalu, kas nepieciešams šo ēku uzturēšanai, tiks privatizētas Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumu Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 1.punktu privatizāciju veiks Possessor.
Possessor veiks visas nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 36. panta otrajā daļā noteikto nostiprinātu zemesgrāmatā nekustamo īpašumu uz valsts vārda Possessor personā.
Dzīvojamo māju un ar to funkcionāli saistīto palīgēku un zemes privatizācijas procesā notiek ēku un zemes sagatavošanas privatizācijai – uzmērīšanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā - un nodošanas īpašumā privātpersonām par privatizācijas vērtību, atbilstoši Privatizācijas likumam un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” (detalizēti paredz, kas pēc mājas nodošanas privatizācijai ir jāveic privatizācijas komisijai attiecībā uz īpašumu uzmērīšanu un ierakstīšanu) un Ministru kabineta 2015. gada 8.septembra noteikumi Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas uz Privatizācijas likuma normu un pieņemtā rīkojuma pamata Possessor zemi uzmērīs un ierakstīs zemesgrāmatā kopā ar dzīvojamo māju.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvokli Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā, vai dzīvokļu īpašumos dzīvojošām personām, kuras iemitinātas tiesiski.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 6. punktu ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli vispirms jāpiedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā, pārdodot to izsolē.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumu Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 1.punktu privatizāciju veiks Possessor.
Possessor veiks visas nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 36. panta otrajā daļā noteikto nostiprinātu zemesgrāmatā nekustamo īpašumu uz valsts vārda Possessor personā.
Dzīvojamo māju un ar to funkcionāli saistīto palīgēku un zemes privatizācijas procesā notiek ēku un zemes sagatavošanas privatizācijai – uzmērīšanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā - un nodošanas īpašumā privātpersonām par privatizācijas vērtību, atbilstoši Privatizācijas likumam un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” (detalizēti paredz, kas pēc mājas nodošanas privatizācijai ir jāveic privatizācijas komisijai attiecībā uz īpašumu uzmērīšanu un ierakstīšanu) un Ministru kabineta 2015. gada 8.septembra noteikumi Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas uz Privatizācijas likuma normu un pieņemtā rīkojuma pamata Possessor zemi uzmērīs un ierakstīs zemesgrāmatā kopā ar dzīvojamo māju.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā un 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvokli Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā, vai dzīvokļu īpašumos dzīvojošām personām, kuras iemitinātas tiesiski.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 6. punktu ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli vispirms jāpiedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā, pārdodot to izsolē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām personām, kuras tiesiski iemitinātas Nekustamajā īpašumā, kā arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras pirks Nekustamajā īpašumā esošos neizīrētos valsts dzīvokļus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi