Anotācija (ex-ante)

Lauksaimniecības nozare nepārtraukti saskaras ar dažādu ārējo faktoru ietekmi, tādēļ ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas var ievērojami svārstīties. Tos ietekmē vairāki riska faktori, no kuriem būtiskākie ir klimatiskie apstākļi. Nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra, salnas, sausums un vētras var ievērojami samazināt ražas apjomu un kvalitāti, tādējādi tieši ietekmējot ieņēmumus. Nozare ir pakļauta arī bioloģisko un epidemioloģisko apdraudējumu ietekmei – slimībām, kaitēkļiem, sēnīšu infekcijām un dzīvnieku epidēmijām (piemēram, putnu gripai), kas var iznīcināt gan ražu, gan ganāmpulkus.
Papildus tam lauksaimnieku ieņēmumus nozīmīgi ietekmē tirgus cenu svārstības un ekonomiskā situācija, īpaši ģeopolitiskie notikumi. Kopš 2022. gada nozare Latvijā atrodas ilgstoša krīzes spiediena apstākļos, kas ir pasliktinājis saimniecību finansiālo stāvokli un rentabilitāti. Šo situāciju galvenokārt izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, pēc kura cēlušās lauksaimniecības un pārtikas produktu, enerģijas un mēslojuma cenas. Ražošanas izmaksas joprojām ir ievērojami lielākas nekā pirmskrīzes periodā (2020.–2021. g.), īpaši minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu sadārdzinājuma dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem datiem 2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos izejvielu cenas vidēji bija par 41 % augstākas nekā pirmskrīzes periodā. Pašlaik situāciju vēl vairāk saasina ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, kas būtiski ietekmē degvielas cenu svārstības, un to straujais cenu kāpums, kas nozīmīgi palielina lauksaimnieku izmaksas.
Izteikti nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi 2023., 2024. un 2025. gadā ievērojami samazināja lauksaimniecības ražas apjomu un kvalitāti, radot ilgtermiņa negatīvas sekas nozarei un saimniecību darbībai.
2023. gadā nozari smagi ietekmēja pavasara salnas, ilgstošs sausums un postošas vasaras vētras, kas radīja zaudējumus visās nozarēs, īpaši lopkopībā, palielinot lopbarības izmaksas.
Arī 2024. gadā turpinājās nelabvēlīgie laikapstākļi: slikti ziemošanas apstākļi iznīcināja lielu daļu rapša sējumu, salnas bojāja augļkokus, bet vasaras vētras un lietavas applūdināja laukus un samazināja ražu, pasliktinot saimniecību rentabilitāti.
2025. gadā ilgstošas un intensīvas lietavas izraisīja plašu teritoriju applūšanu, tāpēc daudzviet tika bojāti vai pilnībā iznīcināti sējumi un stādījumi, kā arī ievērojami apgrūtināta lauku apsaimniekošana. Šo apstākļu dēļ lauksaimniecības nozare visā Latvijā cieta ievērojamus zaudējumus, un valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.
Kopumā ārējo faktoru ietekmē lauksaimnieku ieņēmumi ar katru gadu kļūst vēl svārstīgāki, bet izmaksas, īpaši degvielas, saglabājas lielas. Papildu problēmu rada ieņēmumu sezonālais raksturs: tie bieži ir neregulāri, galvenokārt pēc ražas novākšanas, un tas palielina naudas plūsmas risku.
Pašreizējais regulējums nedod iespēju izvērtēt ieņēmumus ilgākā periodā, tādēļ nelabvēlīga sezona vai ārkārtas apstākļi var ievērojami samazināt vai pat liegt tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu. Tas palielina izmaksu slogu un apgrūtina saimniecisko darbību.
Vienlaikus izdevumu apmēru ietekmē vairāki faktori – pieaugošas un svārstīgas ražošanas izmaksas (mēslojums, degviela, lopbarība, enerģija), liela konkurence gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, kā arī nozīmīgs investīciju un kredītsaistību slogs. Lauksaimniecībā ir nepieciešamas nepārtrauktas investīcijas tehnikā un zemē, un, pastāvot nelabvēlīgiem apstākļiem vai pieaugot procentu likmēm, kredītu maksājumi var kļūt par būtisku finansiālu slogu.

Ievērojot minēto un pašreizējo tiesību akta regulējumu, kas noteic, ka lauksaimnieciskās produkcijas vai akvakultūras produkcijas ražotājiem marķētās dīzeļdegvielas piešķiramais apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties tikai uz viena gada deklarētajiem ieņēmumiem, objektīvi neatspoguļo saimniecību ekonomisko situāciju. Nelabvēlīgu ārējo apstākļu ietekmē lauksaimniecības produkcijas vai akvakultūras produkcijas ražotāju ieņēmumi dažos gados var būt ievērojami mazāki, tāpēc tiek aprēķināts un piešķirts mazāks marķētās dīzeļdegvielas apjoms, nekā tas būtu pieejams normālos apstākļos. Šāds nosacījums rada papildu slogu saimnieciskās darbības nodrošināšanai un turpmākai attīstībai.

Ievērojot nozares specifiku, ar likumprojekta grozījumiem likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests, nosakot marķētās dīzeļdegvielas piešķiramo apjomu, izvērtēs personas minimālos ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, savukārt attiecībā uz zivju dīķiem – ieņēmumus no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vai taksācijas gadā pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu). Piešķiramā marķētās dīzeļdegvielas apjoma noteikšanā Lauku atbalsta dienests izmantos tā taksācijas gada ieņēmumu datus, kurā ieņēmumu apmērs ir lielāks.
Ieņēmumu izvērtēšana par diviem taksācijas gadiem nodrošina elastīgāku normas piemērošanu situācijās, kad saimnieciskās darbības rezultāti svārstās ražošanas ciklu vai ārēju apstākļu ietekmē. Tas ļauj precīzāk atspoguļot saimniecības faktisko ekonomisko kapacitāti un novērš situācijas, kad marķētās dīzeļdegvielas apjoms tiek samazināts vienas nelabvēlīgas sezonas dēļ.
Tādējādi tiek pilnveidota marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas sistēma, nodrošinot tās lielāku atbilstību saimniecību faktiskajiem darbības rādītājiem un vienlīdzīgāku pieeju atbalsta piešķiršanā. Tas nozīmē, ka grozījumi likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā ir pamatoti, jo novērš situācijas, kurās īslaicīgi nelabvēlīgi ieņēmumu rādītāji nesamērīgi ietekmē marķētās dīzeļdegvielas apjomu.
Ieņēmumu izvērtēšanas pamatā būs Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošie dati par lauksaimniecības produkcijas vai akvakultūras produkcijas ražotāja ieņēmumiem pēdējā noslēgtā taksācijas gadā vai taksācijas gadā pirms tā, izvēloties labvēlīgāko rādītāju.

Pēdējos gados likuma 25. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā noteiktais spēkā esošais regulējums tiek izmantots ļaunprātīgi un vairākkārt ir konstatēts, ka šīs normas tiek izmantotas viltotu naftas produktu pārvietošanai, proti, no pamatizejvielas – dīzeļdegvielas jeb gāzeļļas (71–90 %), tai pievienojot bāzes eļļas un piedevas, tiek saražoti naftas produkti, kuriem komersanti piemēro KN kodus 2710 19 91 un 2710 19 99.
Testējot šo produktu paraugus, noteikts, ka paraugi satur triacetīnu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju tādas piedevas kā triacetīns, bis-(2-etilheksil)-adipināts u. c. esterus saturošas piedevas, kas neatbilst terminam "biokomponenti" KN 27. nodaļas izpratnē, pievienotas nelielā daudzumā, ievērojami nemaina degvieleļļas pamatīpašības, bet maina maisījuma pārziepjošanas skaitli (tas kļūst vienāds ar 4 vai lielāks), tāpēc tiek nepamatoti piemērots KN kods 2710 19 91 vai 2710 19 99, bet būtībā naftas produkts atbilst KN kodam 2710 19 62 – harmonizētai akcīzes precei, kuras pārvietošana Eiropas Savienībā ir stingri reglamentēta.
Tādējādi, pārvietojot no Latvijas viltotos naftas produktus (dizainēto degvielu) uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un nododot to tur patēriņam kā neakcīzes preci, notiek izvairīšanās no akcīzes nodokļa maksāšanas.
Tā kā naftas produkti ar KN kodiem 2710 19 91 un 2710 19 99 tiks iekļauti energoproduktu direktīvā, uz tiem attieksies Eiropas Savienībā vienotā akcīzes preču aprites kārtība, bet pašlaik nav skaidrs energoproduktu direktīvas spēkā stāšanās laiks. Lai ierobežotu dizainētās degvielas izplatīšanu Eiropas Savienības tirgū un līdz ar to – krāpšanos ar akcīzes nodokli, valstī jau patlaban nepieciešams noteikt nosacījumus šādas degvielas pārvietošanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Spēkā esošais regulējums pieļauj iespēju atlikt akcīzes nodokļa maksāšanu naftas produktiem ar KN kodiem 2710 19 91 un 2710 19 99, to pārvietošanā no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nepiemērojot harmonizēto akcīzes preču aprites kārtību.

Lai novērstu konstatētās regulējuma nepilnības un ierobežotu iespējas ļaunprātīgi izmantot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, ievērojot to, ka likuma 25. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā noteiktais regulējums attiecas ne tikai uz produktu ar KN kodiem 2710 19 91 un 2710 19 99 pārvietošanu, ar likumprojektu ir jāpapildina likuma 25. pants ar 18.¹, 18.² un 18.³ daļu, nosakot, ka apstiprinātam noliktavas turētājam atļauts piemērot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu likuma pielikuma 4.10., 4.11., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētajām akcīzes precēm, uz kurām neattiecas likuma 25. panta devītajā daļā noteiktais dokuments un datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumi, ja šīs preces no akcīzes preču noliktavas Latvijā pārvieto uz akcīzes preču noliktavu Latvijā vai citā dalībvalstī.
Apstiprināts noliktavas turētājs nemaksāt akcīzes nodokli būs tiesīgs tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegti dokumenti vai nodokļa deklarācijai pievienots apstiprināts to saraksts, kas apliecina, ka likuma 25. panta 18¹  daļā minētās akcīzes preces saņemtas akcīzes preču noliktavā Latvijā vai citā dalībvalstī.
Plānotie grozījumi samazinās krāpšanas risku akcīzes nodokļa jomā, veicinās godīgu konkurenci un nodrošinās efektīvāku nodokļa administrēšanu līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības mēroga regulējums.