Anotācija

Digitalizēt veselības datus un nodrošināt to pieejamību E-veselības sistēmā, uzlabot veselības aprūpes organizāciju un mazināt administratīvo slogu ārstiem nosūtījumu izsniegšanā un pierakstu organizēšanā, kā arī veicināt efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu, samazinot neapmeklēto vizīšu skaitu, novēršot dubultos nosūtījumus un digitāli organizējot prioritāro pacientu pieraksta plūsmas un kopumā ceļot ārstniecības iestāžu pakalpojumu sniegšanas kapacitāti.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Atsevišķi punkti stājas spēka 2025.gada 1.septembrī un 2026.gada 1.aprīlī, pārējie – vispārējā kārtībā.

1. ORPHA kods

Noteikumu 3.²2. apakšpunkts nosaka, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijā (turpmāk – SSK-10) iekļautās diagnozes pielīdzina pārrobežu datu apmaiņai izmantotajā datubāzē esošajiem terminiem un iesniedz tās Centram. Savukārt Noteikumu 6.17.2. apakšpunkts nosaka, ka E-veselības sistēmā iekļauj šādus ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu: "diagnosticētās slimības un nepārejošie veselības stāvokļi atbilstoši SSK-10 un aktuālajai reto slimību klasifikācijai (ORPHA kods), to diagnosticēšanas datums". Ņemot vērā, ka E-veselības sistēmā tiek uzkrāti arī dati par diagnosticētajām slimībām un nepārejošiem veselības stāvokļiem atbilstoši aktuālajai reto slimību klasifikācijai (ORPHA kods), arī šos datus nepieciešams izmantot pārrobežu datu apmaiņā, lai nodrošinātu, ka citas Eiropas Savienības dalībvalsts ārstniecības personai ir cik iespējams pilnīga no E-veselības sistēmas pārrobežu datu apmaiņas ietvaros saņemtā informācija par pacienta diagnozi. Līdz ar to, būtiski ir, lai SPKC ne tikai SSK-10 iekļautās diagnozes pielīdzina pārrobežu datubāzē esošajiem terminiem un iesniedz tās elektroniski Centrā, bet arī ORPHA kodus.

2. E-nosūtījumi, pieraksts veselības aprūpes pakalpojumiem

2.1. E-nosūtījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai

Latvijā E-nosūtījumu risinājums E-veselības sistēmā ir ieviests no 2019.gada 1.janvāra. E-nosūtījumā iekļaujamā informācija ir ietverta Noteikumu 2.pielikumā "Nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojumu saņemšanai" un tas attiecas arī uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Atbilstoši Noteikumiem, E-nosūtījumi ārstniecības iestādēm E-veselības sistēmā jāiesniedz gan par valsts apmaksātajiem, gan maksas pakalpojumiem.
Esošais E-nosūtījums ambulatoro/stacionāro pakalpojumu saņemšanai nodrošina detalizētu informāciju par pacientu un nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu. Tiek norādīta pamatinformācija par pacientu, tostarp personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija, kā arī nepieciešamā pakalpojuma nosaukums un kods. E-nosūtījumā tiek ietverta arī diagnoze atbilstoši SSK-10, īss pacienta anamnēzes apraksts, nosūtīšanas datums un pakalpojuma steidzamības atzīme ar pamatojumu. Tāpat ir iespējams norādīt informāciju, vai nosūtījums ir izsniegts dinamiskajai novērošanai un vai pakalpojums tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Nosūtījumā iekļauj arī datus par ārstu, kurš ir izsniedzis nosūtījumu, tostarp tiek norādīti ārstniecības iestādes un ārsta identifikatori, specialitāte un adrese.
Neskatoties uz E-nosūtījuma funkcionalitātes pieejamību E-veselībā, joprojām tiek izmantoti arī "papīra" formāta nosūtījumi, un liela daļa ārstniecības iestāžu joprojām nenodrošina E-nosūtījumu iesūtīšanu E-veselības sistēmā. Esošā pieeja medicīnisko dokumentu apritei rada būtiskus izaicinājumus gan ārstniecības personālam, gan pacientiem. Situācijā, kad daļa nosūtījumu tiek sagatavoti elektroniski, bet cita daļa joprojām ir "papīra" formātā, sarežģī pacienta veselības datu centralizētu uzkrāšanu E-veselības sistēmā. Tas ievērojami apgrūtina datu izsekojamību, paildzina dokumentu apstrādes laiku un palielina risku, ka būtiska informācija par pacientu var tikt pazaudēta vai nepamanīta.
Lai risinātu pastāvošās problēmas veselības aprūpes pakalpojumu organizācijā – nepārskatāmas pacientu rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, liels neapmeklēto un neatteikto vizīšu skaits, vairāki nosūtījumi uz identisku veselības aprūpes pakalpojumu vienlaicīgi no dažādām ārstniecības personām, kā arī, lai uzlabotu E-veselības sistēmas E-nosūtījuma moduļa lietojamību un nodrošinātu datu pieejamību analīzei veselības aprūpes plānošanai un novērtēšanai, tika pieņemts lēmums E-veselības sistēmā esošo E-nosūtījuma risinājumu pilnveidot. Šim mērķim E-nosūtījuma attīstīšanai NVD 2024.gadā ir piešķirti papildus valsts budžeta līdzekļi 798 600 eiro apmērā¹. Jaunais E-nosūtījuma risinājums būs daudz detalizētāks un ietvers ne tikai jaunus datu laukus un procedūras, lai pierakstu veikšanā varētu īstenot principu "viens E-nosūtījums – viens pieraksts", bet arī izstrādāts, izmantojot informācijas tehnoloģiju jaunākās iespējas un ievērojot HL7 FHIR vadlīniju rekomendācijas. 
E-nosūtījuma attīstīšana tiek realizēta atbilstoši Stratēģijas:
     1) 2. rīcības virziena "Pakalpojumu digitālā transformācija" 2.1. uzdevumam "Nodrošināt ārstniecības datu apkopošanu EVK un to centralizētu pieejamību pacientam";
     2) Lai sasniegtu Stratēģijā paredzēto rezultātu: "Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti".
Ņemot vērā plānoto E-nosūtījuma papildinājumu integrēšanu E-veselības sistēmā no 2025. gada 1. septembra, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.

2.2. Princips "viens E-nosūtījums – viens pieraksts"

Noteikumu 4.5. apakšpunkts nosaka, ka E-veselības sistēma nodrošina elektronisku pacienta apmeklējuma rezervēšanu pie ārstniecības personas. Pašreiz esošajā situācijā vizīti veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs vai ārstu speciālistu praksēs var pieteikt, zvanot pa tālruni uz iestādes reģistratūru vai piesakot vizīti elektroniski, izmantojot E-pieraksta pakalpojumu, kas pieejams vai nu ārstniecības iestādes mājaslapā, vai komersanta nodrošinātā portālā, piemēram, piearsta.lv, eVeselibasPunkts.lv. Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādas E-pierakstu un rindu reģistrācijas sistēmas, kas nav integrētas E-veselības sistēmā, līdz ar to pašreizējā situācijā nav iespējams izsekot pierakstu statusam starp dažādām ārstniecības iestādēm. Nereti pacienti pierakstās vairākās gaidīšanas rindās vienlaicīgi un, saņemot pakalpojumu kādā ārstniecības iestādē ātrāk, neatceļ pierakstu citā, tādējādi nedodot iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu citai personai, šādā veidā "mākslīgi" pagarinot rindu. Lai gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji lūdz atcelt vizīti, informējot par to telefoniski vai arī aizpildot atteikuma veidlapu pakalpojuma sniedzēja mājaslapā, ne vienmēr pacienti šīs iespējas izmanto, un tiek lēsts, ka kopumā neapmeklēto vizīšu skaits valstī gada laikā vidēji ir 15% līdz 20%. Kā liecina VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" darbības pārskata par 2023.gadu dati, ~15% pacientu neierodas uz vizīti pie kāda no ārstiem speciālistiem, norādot to kā būtisku problēmu, kas atstāj ietekmi uz kopējo pakalpojumu pieejamību. Savukārt Rēzeknes slimnīca norāda, ka pacientu skaits, kas neierodas uz vizīti pie speciālista, ir teju 20%²,³.
MK 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 555) 69. punktā ir noteikta kārtība, kādā persona var saņemt sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, kurā ir noteikts, ka, lai persona saņemtu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists kopīgi ar personu izvēlas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību, un informē personu par nepieciešamību pieteikties attiecīgajā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, izņemot gadījumu, ja personai pēc ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku. Šādā gadījumā ģimenes ārsts, ieslodzījuma vietas ārsts vai ginekologs piesaka personu konsultācijas saņemšanai un informē viņu par plānoto pakalpojuma saņemšanas laiku. Pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek nodrošināti prioritāri. Šādu paātrinātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sauc par "zaļo koridoru" (primāra diagnostika, ārsta konsultācija un sekundāra diagnostika) un "dzelteno koridoru" (ļaundabīga audzēja recidīva diagnostika, ārsta konsultācija, sekundāra diagnostika). Lai nodrošinātu, ka pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu tiek izmeklēti ārpus kopējās rindas 10 darba dienu laikā, ārsts nosūtījumā iekļauj īpašu kodu un informē pacientu par izmeklējumu pieteikšanas kārtību. Pierakstoties uz izmeklējumu, pacientam šis kods ir jānorāda ārstniecības iestādei. Ja pēc veiktā izmeklējuma apstiprinās vai pastāv aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, ārsts izsniedz nosūtījumu un pieraksta pacientu pie speciālista specializētā slimnīcā. Šis process prasa laiku un resursus, lai koordinētu pacienta nosūtīšanu, īpaši tāpēc, ka ģimenes ārstam ne tikai jāizsniedz pacienta nosūtījums uz turpmākajām konsultācijām pie speciālista, bet arī personīgi jāveic pieraksts pa tālruni uz konsultāciju kādā no specializētajām slimnīcām. Kārtība, kādā tiek organizēta sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniegšana onkoloģijas pacientiem "zaļā koridora" un "dzeltenā koridora" ietvaros, ir noteikta Noteikumu Nr. 555 61.3.1., 61.3.2. un 61.3.3. apakšpunktā.
Ārstniecības iestādēm, plānojot rindas, prioritāri jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumi arī bērniem un grūtniecēm (Noteikumu Nr. 555 61.1. apakšpunkts). Ja grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām pēkšņas slimības vai hroniskas slimības paasinājuma dēļ nepieciešama speciālista konsultācija vai izmeklējums, tas jānodrošina ārpus kopējās rindas 10 darba dienu laikā (Noteikumu Nr. 555 61.3.4. apakšpunkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu ārstiem pierakstu organizēšanā prioritārajiem pacientiem ("cito" izmeklējums (neatliekams), "zaļais koridors" (steidzams), "dzeltenais koridors" (steidzams)), uzlabotu veselības aprūpes organizāciju un samazinātu neapmeklēto vizīšu skaitu, jaunais E-nosūtījuma modulis paredzēs ieviest jaunu pieeju pierakstos uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī jaunā pieeja paredz no 2026.gada 1.aprīļa veselības aprūpē izmantot tikai digitālus nosūtījumus - E-nosūtījumus, kā arī ieviest principu "viens E-nosūtījums – viens pieraksts". Princips "viens E-nosūtījums – viens pieraksts" attieksies tikai uz tiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem atbilstoši MK noteikumiem Nr. 555 ir nepieciešams ārsta nosūtījums, līdz ar to nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.

2.3. Nosūtījumu datu pieejamība ārstniecības personām

Lai autorizētos E-veselības sistēmā, ārstniecības personas identifikācijas dati tiek salīdzināti ar datiem Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā un Ārstniecības iestāžu reģistrā. Ārstniecības personas bieži strādā vairākās ārstniecības iestādēs, un, kā liecina "Ārstniecības personu nodrošinājuma un izglītības sistēmas analīze", kas izstrādāta 2023.gada 1.augustā, 43,4% ārstu ir nodarbināti divās vai vairākās darba vietās⁴. Ja ārstniecības persona strādā vairākās ārstniecības iestādēs, ikreiz autorizējoties E-veselības sistēmā tai ir jāizvēlas viena no ārstniecības iestādēm – tā, kuras pacientus tā attiecīgajā brīdī pieņem vai gatavojas pieņemt. Piekļūstot pacienta datiem, auditācijas pierakstos tiek atspoguļoti ārstniecības personas dati un ārstniecības iestādes dati, kuru tā izvēlējusies autorizācijai konkrētajā brīdī. Tādējādi ārstniecības personai, ja tā E-veselības sistēmā autentificējusies ar ārstniecības iestādi X, tai nav tiesību šo pašu autentifikāciju izmantot, lai aplūkotu pacienta datus, kuram tā sniedz pakalpojumus ārstniecības iestādē Y.
Lai nodrošinātu to, ka ārstniecības persona E-veselības sistēmā seko līdzi visiem saviem izrakstītajiem nosūtījumiem un tas ir ērti izdarāms, neveicot jaunas autentifikācijas, ir nepieciešami grozījumi Noteikumos nosakot, ka ārstniecības persona apstrādā visus savus sagatavotus nosūtījumus, to izpildes statusu un rezultātus, neatkarīgi no darbavietas (ārstniecības iestādes), ar kuru tā autentificējusies E-veselībā, lai nodrošinātu pacientu veselības stāvokļa uzraudzību, tai skaitā saziņu ar pacientu ārstniecības epizodes ietvaros. 

2.4. Nosūtījums uz skrīninga izmeklējumu,

Savlaicīga onkoloģisko saslimšanu diagnostika ir būtisks faktors pacientu dzīvildzes pagarināšanā, jo agrīni atklātām slimībām ir augstāka ārstēšanas efektivitāte un zemākas izmaksas. Skrīninga izmeklējumi ir viens no svarīgākajiem rīkiem agrīnas diagnostikas nodrošināšanā. Latvijā pašlaik valsts apmaksāti skrīninga izmeklējumi tiek nodrošināti dzemdes kakla, krūts, kolorektālā un prostatas vēža profilaksei. Šo izmeklējumu organizēšanas kārtību nosaka Noteikumi Nr. 555.
Kolorektālā (zarnu) un prostatas vēža profilaktiskos izmeklējumus organizē ģimenes ārsti, savukārt krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm sievietēm, kuras sasniegušas noteiktu vecumu, tiek nosūtīti uzaicinājumi "papīra" formātā uz deklarēto dzīvesvietu. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko, pastāv risks, ka šī vēstule var netikt saņemta, vai arī pastāv iespēja, ka "papīra" formāta uzaicinājums var tikt nozaudēts, kā arī persona par to var aizmirst. No 2023.gada maija uzaicinājumi valsts apmaksātiem krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem tiek nosūtīti arī elektroniski, ja sievietei ir izveidota e-adrese vietnē latvija.lv. Tomēr sievietes, kuras neregulāri pārbauda savu e-adresi, var nepamanīt elektroniski nosūtītos uzaicinājumus.
Lai arī sabiedrības informētība par vēža skrīningiem pieaug, aptaujas dati rāda, ka 19% iedzīvotāju nav informēti par valsts apmaksātiem vēža profilaktiskajiem izmeklējumiem. Piemēram, tikai 44% cilvēku zina par zarnu vēža skrīningu, 73% sieviešu ir informētas par dzemdes kakla vēža pārbaudēm, bet vīriešu vidū tikai 25% ir informēti par prostatas vēža profilaksi. Šie rezultāti norāda uz nepieciešamību paplašināt informētību par pieejamajiem pakalpojumiem⁵.
Lai panāktu labāku iedzīvotāju sasniedzamību ar uzaicinājumiem uz valsts apmaksātiem vēža skrīninga izmeklējumiem un veicinātu iedzīvotāju iesaisti, plānots E-veselības sistēmā izveidot jaunu algoritmu. Šis algoritms automātiski ģenerēs nosūtījumus uz vēža skrīninga izmeklējumiem, pievienojot īpašu atzīmi, kas norādīs, ka nosūtījums izveidots kā uzaicinājums uz valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu. Šādu sistēmu plānots ieviest no 2026.gada 1.aprīļa.
Savukārt turpmākajos E-veselības sistēmas attīstības posmos ir iecerēts izveidot integrētu paziņojumu un atgādinājumu sistēmu E-veselībā, kas iedzīvotājus informēs par saņemtajiem uzaicinājumiem uz profilaktiskiem vēža skrīninga izmeklējumiem. Šī sistēma nodrošinās savlaicīgu atgādināšanu par nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Digitālie nosūtījumi un atgādinājumi varētu ievērojami palielināt iedzīvotāju informētību par veicamajiem skrīninga izmeklējumiem un uzlabotu skrīninga atsaucības rādītājus un līdz ar to palielināt savlaicīgi atklāto audzēju īpatsvaru, palielinot pacientu dzīvildzes iespējas un uzlabojot ārstēšanas rezultātus. Tas atbilst Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķiem un Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā uzlabošanas plānam 2022.–2024. gadam, kas īpašu uzmanību pievērš agrīnai vēža diagnostikai un ārstēšanai.

3. Personas identifikācijas dati E-veselības sistēmā - Jaundzimušā identifikators

Pašlaik E-veselības sistēmā, atbilstoši Noteikumu 6.2. apakšpunktam, personu identifikācijai tiek izmantots tikai personas kods. Šos datus atbilstoši Noteikumu 11.1. apakšpunktam, E-veselības sistēmai tiešsaistē sniedz PMLP no Fizisko personu reģistra.
Personas kods kā vienīgais personu identifikācijas veids attiecas arī uz E-veselības sistēmā esošajiem medicīniskajiem dokumentiem: pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (1.pielikums), nosūtījums ambulatorā/stacionārā pakalpojuma saņemšanai (2.pielikums), izraksts-epikrīze (3.pielikums), darbnespējas lapa (4.pielikums), e-recepte (5.pielikums), neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma kartes informācija (6.pielikums), radioloģiskā izmeklējuma apraksts (7.pielikums), potēšanas pase (8.pielikums), traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumu karte (9.pielikums), narkoloģiskā pacienta karte (10.pielikums), narkoloģiskā pacienta ārstniecības rezultāta izvērtējums (11.pielikums), karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (12.pielikums), cukura diabēta pacienta karte (13.pielikums), tuberkulozes pacienta karte (14.pielikums), arodslimību pacienta reģistrācijas karte (17.pielikums), arodslimību pacienta dinamiskās novērošanas karte (18.pielikums), karte pacientam ar iedzimtām anomālijām (19.pielikums), multiplās sklerozes pacienta karte (20.pielikums), dzimumšūnu donora karte (21.pielikums), laboratoriskā izmeklējuma rezultāts (22.pielikums), vēža pacienta karte (23.pielikums), atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24.pielikums). Ir situācijas, kad nav iespējams norādīt personas kodu, proti, viena no tādām ir: nereģistrēta jaundzimušā gadījumā – jaundzimušais vēl nav reģistrēts PMLP Fizisko personu reģistrā, un tam nav piešķirts personas kods. Šis process var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem;
Lai gan E-veselības sistēmā ir pieejama funkcionalitāte informācijas ievadei par jaundzimušajiem, kuriem vēl nav piešķirts personas kods, vienota un leģitīma jaundzimušo identifikatora standarta trūkuma dēļ katra ārstniecības iestāde šo informāciju ievada, izmantojot savu identifikācijas veidu. Tas būtiski apgrūtina ne tikai jaundzimušo skrīninga rezultātu (skrīnings tiek veikts pirmajās 48–78 stundās pēc dzimšanas⁶) izsekojamību, bet arī citu būtisku veselības datu izsekojamību, jo šādā situācijā pastāv risks, ka viens un tas pats jaundzimušais E-veselības sistēmā var tikt reģistrēts vairāk nekā vienu reizi, kā arī E-veselības sistēmā var nebūt iespējams nodrošināt jaundzimušajam piešķirtā unikālā identifikatora sasaisti ar piešķirto personas kodu. Akūta veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā jānodrošina ne tikai skrīninga datu, bet arī citu būtisku veselības datu (vakcinācijas) precīza un ātra izsekojamība, lai nodrošinātu savlaicīgu un piemērotu veselības aprūpi, pamatojoties uz jau veiktajiem izmeklējumiem.
Lai nodrošinātu konsekventu un vienotu identifikāciju jaundzimušajiem, kuriem vēl nav piešķirts personas kods, E-veselības sistēmā jāievieš īpašs jaundzimušo identifikators - vienota pieeja jaundzimušo, kuriem vēl nav piešķirts personas kods, reģistrācijai E-veselības sistēmā.
Pēc vienotas pieejas veidota nereģistrēta jaundzimušā identifikatora ieviešana E-veselības sistēmā ļautu nepieciešamības gadījumā izsekot nereģistrēta jaundzimušā medicīnisko vēsturi, balstoties uz mātes personas kodu. Šī sistēma nodrošinātu arī to, ka visi jaundzimušā medicīniskie dati būtu pieejami un identificējami jau pirms bērnam tiek piešķirts oficiālais personas kods, tādējādi veicinot ātrāku un precīzāku medicīnisko aprūpi, it īpaši akūta veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumos. Tāpat E-veselības sistēmā ar īpašo identifikatoru reģistrētie jaundzimušie pēc personas koda iegūšanas tiktu savstarpēji sasaistīti, tādējādi nodrošinot jaundzimušā medicīnisko datu, kas E-veselības sistēmā iesniegti līdz jaundzimušā reģistrācijai Fizisko personu reģistrā sasaisti ar konkrēto jau reģistrēto jaundzimušo.

4. Atzīme par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu darbnespējas lapā

Noteikumu 4. pielikuma 13. punkts nosaka, ka darbnespējas lapā ir jāveic atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu. Ar 2024.gada 1.janvāri ir stājušies spēkā grozījumi Ārstniecības likuma 53. pantā, kas paplašina ārstniecības personu loku, kurām ir tiesības konstatēt personas pārejošu darbnespēju. Tas ir, grozījumi Ārstniecības likumā paredz, ka tagad personas pārejošu darbnespēju ir tiesības konstatēt ne tikai ārstam un ārsta palīgam, bet arī zobārstam un vecmātei. Šīs izmaiņas jāiekļauj arī Noteikumu 4. pielikumā – "Darbnespējas lapa".

5. VSAA ārstu-ekspertu piekļuve datiem E-veselības sistēmā 

Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās (divi prim) daļas 5.punkts nosaka, ka E-veselības sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par E-veselības sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā VSAA – E-veselības sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai un sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību radušos papildu izdevumu atlīdzināšanai.
Noteikumu 30.punkts nosaka, ka: "Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.² daļā minētās valsts pārvaldes iestādes ir tiesīgas apstrādāt pacienta datus veselības informācijas sistēmā tādā apjomā, kas nepieciešams, lai sasniegtu Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.² daļā noteikto pacientu datu apstrādes mērķi. Apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, valsts pārvaldes iestādes nav tiesīgas labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja veselības informācijas sistēmā ievadītos datus."
Ņemot vērā, ka piekļuve E-veselības sistēmai tiek nodrošināta caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu personu un Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu ārstniecības iestādi, lai nodrošinātu Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās (divi prim) daļā minēto iestāžu, kas nav ārstniecības iestādes un to darbinieku, kas nav ārstniecības personas piekļuvi E-veselības sistēmai un Veselības inspekcijai to tiesisku iekļaušanu Ārstniecības iestāžu reģistrā un tās darbiniekus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta reģistrā, Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajā (divi prim) daļā minēto iestādi noslēdz sadarbības līgumu, nosakot detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot E-veselības sistēmu. Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbinieku Veselības inspekcijas tīmekļvietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
Pašlaik Noteikumi nosaka, ka VSAA apstrādā E-veselības sistēmā iekļauto informāciju par darbnespējas lapām kārtībā, kas ir noteikta Noteikumu 33.3¹ un 33.3². apakšpunktā. VSAA kompensē apdrošinātām personām papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Personai, papildu izdevumu kompensēšanai, VSAA ir jāiesniedz maksājumu apliecinoši dokumenti – čeki, kvītis, maksājumu uzdevumi un cita dokumentācija. Praksē, izskatot iesniegto maksājumu dokumentu atbilstību darba negadījumā gūto seku ārstēšanai, VSAA ārstiem bieži ir nepieciešama papildu informācija (piemēram, nosūtījumi, veikto diagnosticējošo izmeklējumu slēdzieni un informācija par ārstu speciālistu apmeklējumiem un nozīmētajiem medikamentiem, izrakstītajām receptēm u.c.), jo nereti klienta iesniegtā dokumentācija ir nepilnīga. VSAA ārsti-eksperti ir reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā un saskaņā ar MK 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" ir ārsti-eksperti un tiek klasificēti ar profesijas kodu 2212, kas ir specialitāšu ārsti. Ārsti-eksperti veic nepieciešamās medicīniskās ekspertīzes un sniedz atzinumus, kas ir būtiski, lai novērtētu personas veselības stāvokli un noteiktu tiesības uz atlīdzību par papildu izdevumiem, kas radušies nelaimes gadījuma darbā vai konstatētas arodslimības rezultātā. Pamatojoties uz šiem atzinumiem, tiek pieņemts lēmums par atlīdzības piešķiršanu.
Noteikumi (33.3¹. un 33.3². apakšpunkts) nosaka, ka VSAA E-veselības sistēmā apstrādā informāciju par darbnespējas lapām. Lai VSAA ārsti-eksperti veiktu nepieciešamās medicīniskās ekspertīzes un sniegtu atzinumus, novērtētu personas veselības stāvokli un noteiktu tiesības uz atlīdzību par papildu izdevumiem, kas radušies nelaimes gadījuma darbā vai konstatētas arodslimības rezultātā, VSAA ārstiem-ekspertiem ir nepieciešams paplašināt piekļuvi datiem E-veselības sistēmā. Šie dati ietver ne tikai informāciju, kas saistīta ar darbnespējas lapām, bet arī ambulatoro izmeklējumu rezultātus, nosūtījumus uz ārstniecības pakalpojumiem, izrakstus-epikrīzes, E-receptes un radioloģisko izmeklējumu aprakstus. Šāds piekļuves paplašinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka VSAA ārsti-eksperti var iegūt visaptverošu informāciju par personas veselības stāvokli. Tas ļautu precīzāk un efektīvāk veikt medicīniskās ekspertīzes un pieņemt pamatotus lēmumus par tiesībām uz atlīdzību, līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.

6. Piekļuve pacienta datiem E-veselības sistēmā

Noteikumu 13. punktā ir noteikts, ka E-veselības sistēmā uzkrātajiem ierobežotas pieejamības pacienta datiem piekļūst aptiekas un aptieku filiāles, kurām ir derīga licence farmaceitiskai darbībai, ārstniecības iestādes, kas reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā, kā arī augstākās izglītības iestādes, kas reģistrētas Augstskolu reģistrā un saņēmušas Zāļu valsts aģentūras izsniegtu atļauju audu vai orgānu izmantošanai medicīnas studiju vai ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu ietvaros. Šīm iestādēm ir jābūt noslēgušām līgumu ar Centru par E-veselības sistēmas izmantošanu, kurā noteiktas drošības un tehniskās prasības. Lai piekļūtu sistēmai, lietotājiem ir jāautentificējas, izmantojot kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Vienlaikus E-veselības sistēmā esošajiem pacientu datiem ir nepieciešams piekļūt arī Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajā (divi prim) daļā minētajām valsts pārvaldes iestādēm, bet Noteikumu 13. punkts to neparedz, līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.

7. Pacienta kontaktinformācija E-veselības sistēmā

Noteikumu 6.13¹ apakšpunkts nosaka, ka E-veselības sistēmā iekļauj personas kontaktpersonas datus (vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, faktiskās dzīvesvietas adresi). Noteikumu 32.2. apakšpunkts nosaka, ka šos datus E-veselībā sniedz  pacients, ja tie attiecas uz pašu pacientu, personu, kas to pilnvarojusi saskaņā ar Noteikumu 6.14.5. apakšpunktu, pacienta nepilngadīgo bērnu un aizbildnībā esošo personu.

¹Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa rīkojums Nr. 255 "Par finanšu līdzekļu apropriācijas pārdali no budžeta resora" 74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
²https://www.bkus.lv/parskati-un-darbibas-raditaji;
³https://rslimnica.lv/index.php/slimnica-ceturta-dala-pacientu-neierodas-uz-norunatajam-vizitem/;
⁴ https://www.vm.gov.lv/lv/media/12516/download?attachment;
⁵https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/piektdala-iedzivotaju-nezina-par-valsts-apmaksatajiem-veza-skriningiem-aicina-atbildigi-parbaudit-veselibu;
⁶Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 1. pielikums.
 

Nē

Lielāka pacienta atbildība par nosūtījuma izmantošanu 
Jaunā E-nosūtījumu apstrādes pieeja paredz principa "viens E-nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanu. Katram E-nosūtījumam tiks piešķirts unikāls identifikators, un, pierakstoties uz vizīti kādā ārstniecības iestādē, E-nosūtījums tiks piesaistīts tikai šai konkrētajai iestādei. Pierakstoties uz pakalpojumu vienā ārstniecības iestādē, pacients vairs nevarēs pierakstīties citā ārstniecības iestādē uz to pašu pakalpojumu, izņemot gadījumus, ja pieraksts tiks atcelts. Katram E-nosūtījumam būs noteikts derīguma termiņš – laika periods pieraksta veikšanai. Šajā laikā pacientam būs jāveic aktīva darbība – pieraksts uz veselības aprūpes pakalpojumu, bet, ja pieraksta laiki ārstniecības iestādei vēl nebūs zināmi, ārstniecības iestādei pēc pacienta izvēles būs jārezervē konkrētais E-nosūtījums un jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par konkrētu pieraksta laiku, tiklīdz tie top zināmi. Tādējādi jaunā sistēma paredzēs lielāku pacienta iesaisti un atbildību par to, lai pieraksts vai rezervācija tiktu veikts savlaicīgi. Nosūtījuma derīguma termiņš tiek noteikts ar mērķi, lai pacients pēc iespējas ātrāk izmantotu nosūtījumu – laikā, kad veikto izmeklējumu rezultātiem ir lielāka nozīme un pievienotā vērtība.

Pozitīva ietekme uz prioritāro pakalpojumu saņemšanu 
Pašreiz, lai nodrošinātu, ka pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu tiek izmeklēti ārpus kopējās rindas 10 darba dienu laikā, ārsts nosūtījumā iekļauj īpašu kodu un informē pacientu par izmeklējumu pieteikšanas kārtību. Pierakstoties uz izmeklējumu, pacientam šis kods ir jānorāda ārstniecības iestādei. Ja pēc izmeklējumiem onkoloģiskā diagnoze tiek apstiprināta vai saglabājas aizdomas par to, ārsts izsniedz nosūtījumu un pats pieraksta pacientu uz konsultāciju specializētā slimnīcā. Šis process prasa laiku un resursus, jo ģimenes ārstam ne tikai jāizsniedz nosūtījums uz turpmākajām speciālistu konsultācijām, bet arī personīgi jāveic pacienta pieraksts uz konsultāciju, sazinoties ar specializēto slimnīcu pa tālruni.
Jaunais E-nosūtījuma modulis ietvers papildu datu laukus, kuros ārstniecības persona varēs norādīt informāciju par pakalpojuma steidzamību, tas ir, vai veselības aprūpes pakalpojums ir jānodrošina ārpus kopējās rindas kā 1."cito" (neatliekams) vai 2. "steidzams" ( kad pacients tiek nosūtīts uz "zaļo koridoru" vai "dzelteno koridoru" onkoloģisko saslimšanu primārai vai sekundārai diagnostikai, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu vai atkārtota vēža gadījumā vai pacients pieder noteiktai pacientu grupai, kurai veselības aprūpes pakalpojumi jānodrošina prioritāri). Ārstniecības personai E-nosūtījumā būs jānorāda, uz kuru ārstniecības iestādi tā pacientu nosūta, un attiecīgā ārstniecības iestāde saņems izsniegto E-nosūtījumu (bez savstarpējas mutiskas saziņas starp ārstniecības personu un iestādi, uz kuru pacients nosūtīts). Plānots, ka ārstniecības iestāde sazinās ar pacientu un sniedz informāciju par pakalpojuma saņemšanas laiku. Ja E-nosūtījumā nebūs korekta (piemēram, nosūtījumā nav pamatojuma pakalpojuma steidzamībai.) vai pilnīga informācija, tas ar norādēm tiks atgriezts atpakaļ izsniedzējam. Tādējādi jaunās pieeja E-nosūtījumu apstrādē atvieglos pacientu pierakstīšanu uz prioritārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, samazinot administratīvo slogu gan ārstniecības personām, gan pacientiem. 

Palielināts administratīvais slogs ārstniecības iestāžu pacientu reģistratoriem, kas veiks "papīra" formāta nosūtījumu digitalizāciju 
Grozījumu projekts paredz, ka no 2026.gada 1.aprīļa ārstniecības iestāde, kas sniedz pakalpojumu personai ar nosūtījumu ”papīra” formātā, nodrošina attiecīgā nosūtījuma datu ievadi E-veselības sistēmā atbilstoši nosūtījumā norādītajai informācijai. Tas attiecas arī uz nosūtījumiem, kurus izsniegusi cita ārstniecības iestāde. Tas varētu radīt nelielu papildu slogu ārstniecības iestāžu pacientu reģistratoriem, jo būs nepieciešams ievadīt nosūtījumus E-veselības sistēmā un vēlāk verificēt informāciju, ko persona būs sniegusi telefoniski, piesakoties uz veselības aprūpes pakalpojumu. Ņemot vērā, ka nosacījums par "papīra" nosūtījumu digitalizāciju stāsies spēkā vienlaikus ar nosacījumu par nosūtījumu izsniegšanu elektroniski ("papīra" formāta nosūtījumi tikai izņēmuma gadījumos), kā arī plānoto pārejas periodu no 2025.gada 1.septembra līdz 2026.gada 31.martam sagaidāms, ka "papīra" formāta nosūtījumi no 2026.gada 1.aprīļa tiks izsniegti tikai izņēmuma gadījumos. 

Ietekme un noteiktām iestādēm

Ārstniecības iestādes
Līdz vēlākais 2026. gada 31. martam ārstniecības iestādēm, kuras pacientu datu apstrādei izmanto lokālās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas, būs jānodrošina minēto informācijas sistēmu integrācija ar jauno E-veselības sistēmas E-nosūtījumu moduli. No 2025.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.martam notiks pāreja uz jauno pieeju nosūtījumu apstrādē "viens E-nosūtījums – viens pieraksts", kas pilnībā tiks ieviesta 2026. gada 1. aprīlī.  
Ārstniecības iestādēm sadarbībā ar Centru 2025.gadā un 2026. gada 1. ceturksnī būs jānodrošina ārstniecības personu un pacientu reģistratoru apmācība par jauno pieeju nosūtījumu apstrādē no 2026. gada 1. aprīļa.  
Jaunais standarts nereģistrēta jaundzimušā identifikatoram E-veselības sistēmā paredz, ka ārstniecības iestādēm būs jānodrošina atbilstoša jaundzimušo reģistrēšana E-veselības sistēmā un lokālo pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu integrācija ar E-veselības sistēmu, lai varētu nodrošināt šo datu apmaiņu (gan nosūtīšanu, gan saņemšanu). 

Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas  
Līdz vēlākais 2025.gada 31.martam sadarbībā ar Centru būs jānodrošina minēto informācijas sistēmu integrācija ar jauno E-veselības sistēmas E-nosūtījumu moduli, lai no 2026.gada 1. aprīļa ārstniecības iestādes varētu nodrošināt jauno E-nosūtījumu izsniegšanu un nodošanu E-veselības sistēmai, kā arī attiecīgo datu saņemšanu savās sistēmās no E-veselības sistēmas. Lai nodrošinātu strukturētu datu apriti starp E-veselības sistēmu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, komersantiem būs jāveic nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, iestrādājot attiecīgos datu laukus un izmantojamos klasifikatorus, aizstājot agrāk izmantoto viena teksta lauku.
Jānodrošina ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu integrācija ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu nereģistrēta jaundzimušā identifikatora apmaiņu ar E-veselības sistēmu.
 
Slimību profilakses un kontroles centrs 
Grozījumu projekts paredz, ka SPKC būs jāveic reto slimību diagnožu (ORPHA kodi) pielīdzināšana pārrobežu datu apmaiņai izmantotajā datubāzē esošajiem terminiem, un šī informācija būs jāiesniedz centram.  

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ekspertīzes procesa pilnveidošana darbnespējas lapu izvērtēšanā un atlīdzību noteikšanā 
Grozījumu projekts nosaka VSAA ārstiem-ekspertiem tiesības piekļūt ierobežotas pieejamības papilddatiem E-veselības sistēmā, proti, pārskatiem par ambulatorā pacienta izmeklēšanu un ārstēšanu (Noteikumu 1.pielikums), nosūtījumam stacionāro un ambulatoro pakalpojumu saņemšanai (Noteikumu 2.pielikums), izrakstam-epikrīzei (Noteikumu 3.pielikums), E-receptei (Noteikumu 5.pielikums) un radioloģiskā izmeklējuma aprakstam (Noteikumu 7.pielikums).


Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" 
Centram kā E-veselības sistēmas pārzinim, 2025.gadā būs jānodrošina sadarbība ar ārstniecības iestādēm un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu uzturētājiem par E-veselības sistēmas jaunā E-nosūtījumu moduļa un jaundzimušā identifikatora integrāciju ar ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, sniedzot, gan metodisko atbalstu, gan veicot integrāciju testēšanu. 
Centram sadarbībā ar NVD būs jāorganizē iedzīvotāju informēšanas kampaņa par jauno pieeju nosūtījumu apstrādē. 

Ietekme uz pakalpojumu

Samazināsies neapmeklēto vizīšu skaits ārstniecības iestādēs 
Jaunā pieeja E-nosūtījumu apstrādē mainīs veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un pieejamību. Šobrīd pacienti bieži pierakstās vairākās veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindās vienlaikus. Saņemot pakalpojumu ātrāk kādā no iestādēm, viņi nereti neatceļ pierakstu citur, kas veicina "mākslīgu" rindu veidošanos. Tas savukārt liedz citiem pacientiem, piemēram, tiem, kuriem ir smagas veselības problēmas vai hroniskas slimības, ātrāk saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. 
Pašreiz aptuveni 15–20% pacientu ik gadu neierodas uz ieplānotajām vizītēm pie speciālistiem. Sistēma "viens E-nosūtījums – viens pieraksts" nodrošinās, ka pacienti vairs nevarēs vienlaikus pierakstīties uz vairākiem veselības aprūpes pakalpojumiem dažādās ārstniecības iestādēs. Tas palīdzēs samazināt neapmeklēto vizīšu skaitu un uzlabos pakalpojumu pieejamību. 
 
Samazināsies dubultie nosūtījumi (divi vienādi nosūtījumi, kurus izsniedz dažādi ārsti) 
Šobrīd pastāv situācijas, kad pacienti no dažādiem ārstiem saņem divus vienādus nosūtījumus uz vienu un to pašu izmeklējumu vai konsultāciju, jo joprojām tiek izmantoti arī "papīra" formāta nosūtījumi, un liela daļa ārstniecības iestāžu joprojām nenodrošina E-nosūtījumu iesūtīšanu E-veselības sistēmā, kas ierobežo izsniegto nosūtījumu pārvaldību un caurskatāmību. Dubultie nosūtījumi nepamatoti garākas rindas, jo pacienti mēdz pierakstīties pie vairākiem speciālistiem, saņemot dublējošus pakalpojumus. 
Ar jauno "viens E-nosūtījums – viens pieraksts" sistēmu ārstiem būs pieejama informācija par jau izrakstītajiem nosūtījumiem, tādējādi novēršot dublēšanos. Tas ne tikai atvieglos pacientu plūsmu, bet arī samazinās gaidīšanas laiku, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un efektīvāk izmantojot veselības aprūpes resursus. 

Ilgtermiņa administratīvā sloga mazināšana 
Saņemto "papīra" formātu nosūtījumu digitalizācija uzlabos nosūtījumu aprites sistēmu, nodrošinot to, ka visa informācija ir pieejama digitāli, kas savukārt veicinās ātrāku datu apstrādi, uzlabos to pieejamību un caurskatāmību, vienlaikus samazinot kļūdu iespējamību. Lai gan sākotnēji prasība, ka ārstniecības iestādei, kas sniedz pakalpojumu, jāievada "papīra" formāta nosūtījumā norādītā informācija E-veselības sistēmā, var radīt papildu slogu, ilgtermiņā tas ievērojami atvieglos administratīvos procesus, novēršot vajadzību "papīra" formāta nosūtījumu arhivēšanai un uzglabāšanai.     
 

Nē

Nē

Nē

-