25-TA-2219: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 20. septembra noteikumos Nr. 714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva, lai precizētu Ekonomikas ministrijas atbildību un tautsaimniecības mobilizācijas plānā iekļaujamo informāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot līdzšinējo regulējumu par tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanas procesu un tautsaimniecības mobilizācijas plānā iekļaujamo informāciju, lai tā atbilstu citiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošajai valsts materiālo rezervju veidošanas kārtībai, un novērstu pretrunas saistībā ar Ekonomikas ministrijas atbildībā esošo politikas jomu (naftas rezerves un pirmās nepieciešamības preces) regulējumu un Ekonomikas ministrijai kā nozares ministrijai noteikto mobilizācijas īstenošanas uzdevumu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2005. gada 20. septembra noteikumu Nr. 714 "Noteikumi par mobilizācijas plāniem"" (turpmāk – Noteikumi Nr.714) 4.2.apakšpunkts nosaka, ka mobilizācijas plānu sistēma ietver tautsaimniecības mobilizācijas plānu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus. Noteikumiem Nr.714 ir pievienoti tautsaimniecības mobilizācijas plāna (4.pielikums) un tautsaimniecības nozares mobilizācijas plānu (5.pielikums) dokumentu veidlapu paraugi. Saskaņā ar Noteikumu Nr.714 6.punktu tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plāni ietver attiecīgās tautsaimniecības nozares valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Paredzēts, ka tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus apstiprina un precizē par attiecīgo nozari atbildīgais ministrs (Noteikumu Nr.714 17.punkts) un tos izstrādā pēc Tautsaimniecības mobilizācijas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā (Noteikumu Nr.714 19.punkts).
Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra noteikumu Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” (turpmāk - Noteikumu Nr.968) 2. punktu Klimata un enerģētikas ministrijai no Ekonomikas ministrijas ir nodota enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu). Tādu energoresursu veidu kā gāzes un elektroenerģijas politikas jomas (nozares) vairs nav Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 76. panta pirmo daļu enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 64. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
Naftas produktu drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" iegādājas valsts īpašumā un uztur drošības rezerves noteiktā apjomā un veic drošības rezervju rotāciju nosaka Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 313 "Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.313).
Pirmās nepieciešamības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā; kārtību, kādā plānots nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī; valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm nosaka Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 185 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" (turpmāk – Noteikumi Nr.185).
Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktu valsts materiālo rezervju nomenklatūru sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Ievērojot Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu, valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.
Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno to tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm.
Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt Noteikumu Nr.714 atbilstību Enerģētikas likumam un Valsts materiālo rezervju likumam, kā arī novērst pretrunas starp Noteikumiem Nr.714 un Noteikumiem Nr.968, Noteikumiem Nr.185, Noteikumiem Nr.313, kas nosaka Ekonomikas ministrijas kompetenci un kā nozares ministrijai noteikto mobilizācijas īstenošanas uzdevumu izpildi.
Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra noteikumu Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” (turpmāk - Noteikumu Nr.968) 2. punktu Klimata un enerģētikas ministrijai no Ekonomikas ministrijas ir nodota enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu). Tādu energoresursu veidu kā gāzes un elektroenerģijas politikas jomas (nozares) vairs nav Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 76. panta pirmo daļu enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 64. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
Naftas produktu drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" iegādājas valsts īpašumā un uztur drošības rezerves noteiktā apjomā un veic drošības rezervju rotāciju nosaka Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumi Nr. 313 "Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.313).
Pirmās nepieciešamības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā; kārtību, kādā plānots nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī; valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm nosaka Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 185 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" (turpmāk – Noteikumi Nr.185).
Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktu valsts materiālo rezervju nomenklatūru sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Ievērojot Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu, valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.
Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno to tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm.
Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt Noteikumu Nr.714 atbilstību Enerģētikas likumam un Valsts materiālo rezervju likumam, kā arī novērst pretrunas starp Noteikumiem Nr.714 un Noteikumiem Nr.968, Noteikumiem Nr.185, Noteikumiem Nr.313, kas nosaka Ekonomikas ministrijas kompetenci un kā nozares ministrijai noteikto mobilizācijas īstenošanas uzdevumu izpildi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.714 1.4.apakšpunkts nosaka tautsaimniecības mobilizācijas plāna (4.pielikums) un tautsaimniecības nozares mobilizācijas plāna (5.pielikums) veidlapu paraugus.
Abi minētie veidlapu paraugi ir līdzīgi. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tautsaimniecības mobilizācijas plāna veidlapā papildus ir paredzēts norādīt nozari, uz ko attiecas nodrošinājums ar valsts materiālajām rezervēm un nozares tautsaimniecības objektus, respektīvi Noteikumu Nr.714 4.pielikums paredz tautsaimniecības mobilizācijas plānu kā tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānu apkopojumu. Savukārt Noteikumu Nr.714 19.punkts nosaka, ka tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus izstrādā pēc tautsaimniecības mobilizācijas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.714 6.punktu tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plāni ietver attiecīgās tautsaimniecības nozares valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Tautsaimniecības mobilizācijas plāna satura ietvars ir noteikts ar Nacionālās drošības likuma 35. pantu – tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Mobilizācijas īstenošanas pasākumus nozares ministrijām nosaka Mobilizācijas likuma 4. panta trešā daļa.
Daļa valsts materiālās rezerves mobilizācijas īstenošanas uzdevumu izpildei ir iekļautas valsts materiālo rezervju nomenklatūrā, daļa nav iekļautas valsts materiālo rezervju nomenklatūrā un tiek uzskatītas par ārpus valsts materiālo rezervju sistēmas veidotas materiālās rezerves.
Abi minētie veidlapu paraugi ir līdzīgi. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tautsaimniecības mobilizācijas plāna veidlapā papildus ir paredzēts norādīt nozari, uz ko attiecas nodrošinājums ar valsts materiālajām rezervēm un nozares tautsaimniecības objektus, respektīvi Noteikumu Nr.714 4.pielikums paredz tautsaimniecības mobilizācijas plānu kā tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānu apkopojumu. Savukārt Noteikumu Nr.714 19.punkts nosaka, ka tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus izstrādā pēc tautsaimniecības mobilizācijas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.714 6.punktu tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plāni ietver attiecīgās tautsaimniecības nozares valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Tautsaimniecības mobilizācijas plāna satura ietvars ir noteikts ar Nacionālās drošības likuma 35. pantu – tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Mobilizācijas īstenošanas pasākumus nozares ministrijām nosaka Mobilizācijas likuma 4. panta trešā daļa.
Daļa valsts materiālās rezerves mobilizācijas īstenošanas uzdevumu izpildei ir iekļautas valsts materiālo rezervju nomenklatūrā, daļa nav iekļautas valsts materiālo rezervju nomenklatūrā un tiek uzskatītas par ārpus valsts materiālo rezervju sistēmas veidotas materiālās rezerves.
Risinājuma apraksts
Tautsaimniecības mobilizācijas plānam kopsavilkuma veidā būtu jāapver informācija par tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā no visām nozaru ministrijām, kurām uzdoti mobilizācijas īstenošanas uzdevumi, ievērojot vienotus principus informācijas sagatavošanai, un norādot visa veida paredzētās rezerves. Lai sagatavotu tautsaimniecības mobilizācijas plānu un novērstu informācijas dublēšanu tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānos, minētais būtu sasniedzams svītrojot Noteikumu Nr.714 5.pielikumu (Tautsaimniecības nozares mobilizācijas plāns), svītrojot Noteikumu Nr.714 4.2.apakšpunktā vārdus “un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus”, izsakot jaunā redakcijā Noteikumu Nr.714 6.punktu, svītrojot 17.punktu, 19.punktu un izsakot Noteikumu Nr.714 4.pielikumu (Tautsaimniecības mobilizācijas plāns) jaunā redakcijā (pielikums). Kā noteikts Nacionālās drošības likuma 35.panta otrajā daļā – tautsaimniecības mobilizācijas plānu izstrādā Ekonomikas ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanas procesā Ekonomikas ministrija sadarbosies ar nozaru ministrijām, kuru rīcībā ir aktuālā nozaru informācija. Noteikumu Nr.714 11.punkts papildināts ar jaunu 11.4.apakšpunktu, nosakot, ka ministrijas piedalās Tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādē. Minētais papildinājums nozīmē sadarbības pienākumu sniegt informāciju un piedalīties plāna izstrādē un vēlāk arī tā aktualizācijā. Nozaru ministrijas iesniedzamās informācijas un tautsaimniecības mobilizācijas plāna saturs būs noteikts Noteikumu Nr.714 4.pielikumā, bet forma (kā plāns vai vēstule), kādā nozares ministrijas iesniegs informāciju iekļaušanai tautsaimniecības mobilizācijas plānā, būtu atstājama nozares ministrijas kompetencē. Lai tautsaimniecības mobilizācijas plānu regulāri aktualizētu, Noteikumu Nr.714 9.3. apakšpunkts jāpapildina ar tekstu, ka tautsaimniecības mobilizācijas plānu katru gadu līdz 1.maijam Ekonomikas ministrija izvērtē un aktualizē, kā arī papildināt Noteikumus Nr.714 ar punktu, ka grozījumi šo noteikumu 9.3. apakšpunktā attiecībā uz tautsaimniecības mobilizācijas plāna aktualizāciju stājas spēkā 2026. gada 31. decembrī. Minētais papildinājums nepieciešams, lai uzdevums aktualizēt tautsaimniecības mobilizācijas plānu stātos spēkā nākamajā gadā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu.
Pirmkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts ir pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto – Noteikumu Nr.968 2.punktu, ka enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības joma) ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijai; Noteikumos Nr.313 noteikto drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā tiek iegādātas un valsts īpašumā un uzturētas naftas produktu drošības rezerves noteiktā apjomā un veiktas drošības rezervju rotācija; Noteikumos Nr.185 noteikto par pirmās nepieciešamības precēm, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā (pirmās nepieciešamības preces un to viena mēneša normas vienam iedzīvotājam noteiktas noteikumu pielikumā); kā arī Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktā noteikto, ka valsts materiālo rezervju nomenklatūru (tajā tiek norādīts materiālo resursu veids un apjoms, nozares ministrija) sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.
Otrkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka mobilizācijas īstenošanas uzdevumus Ekonomikas ministrijai kā nozares ministrijai. Uz ministriju uzdevumiem to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs attiecas Noteikumu Nr.714 11.punkts, tāpēc nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Ekonomikas ministrijas kā nozares ministrijas uzdevumus.
Pirmkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts ir pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto – Noteikumu Nr.968 2.punktu, ka enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības joma) ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijai; Noteikumos Nr.313 noteikto drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā tiek iegādātas un valsts īpašumā un uzturētas naftas produktu drošības rezerves noteiktā apjomā un veiktas drošības rezervju rotācija; Noteikumos Nr.185 noteikto par pirmās nepieciešamības precēm, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā (pirmās nepieciešamības preces un to viena mēneša normas vienam iedzīvotājam noteiktas noteikumu pielikumā); kā arī Valsts materiālo rezervju likuma 5. panta 2. punktā noteikto, ka valsts materiālo rezervju nomenklatūru (tajā tiek norādīts materiālo resursu veids un apjoms, nozares ministrija) sagatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Saskaņā ar Valsts materiālo rezervju likuma 2. panta otro daļu valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.
Otrkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.1.apakšpunkts nosaka mobilizācijas īstenošanas uzdevumus Ekonomikas ministrijai kā nozares ministrijai. Uz ministriju uzdevumiem to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs attiecas Noteikumu Nr.714 11.punkts, tāpēc nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Ekonomikas ministrijas kā nozares ministrijas uzdevumus.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt izmaiņas Noteikumos Nr.714 un svītrot noteikumu 9.1.apakšpunktā iekļauto regulējumu, kas attiecas uz Ekonomikas ministriju kā nozares ministriju.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija plāno to tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm.
Pirmkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts ir pretrunā ar Noteikumu Nr.968 2.punktu, kas paredz, ka enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības joma) ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijai. Tautsaimniecības objekti, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar naftas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm, ir norādīti Noteikumos Nr.313 un Noteikumos Nr.185.
Otrkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts nosaka mobilizācijas īstenošanas uzdevumus Ekonomikas ministrijai kā nozares ministrijai. Uz ministriju uzdevumiem to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs attiecas Noteikumu Nr.714 11.punkts, tāpēc nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Ekonomikas ministrijas kā nozares ministrijas uzdevumus.
Pirmkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts ir pretrunā ar Noteikumu Nr.968 2.punktu, kas paredz, ka enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības joma) ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijai. Tautsaimniecības objekti, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar naftas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm, ir norādīti Noteikumos Nr.313 un Noteikumos Nr.185.
Otrkārt, minētais Noteikumu Nr.714 9.2.apakšpunkts nosaka mobilizācijas īstenošanas uzdevumus Ekonomikas ministrijai kā nozares ministrijai. Uz ministriju uzdevumiem to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs attiecas Noteikumu Nr.714 11.punkts, tāpēc nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Ekonomikas ministrijas kā nozares ministrijas uzdevumus.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt izmaiņas Noteikumos Nr.714 un svītrot noteikumu 9.2.apakšpunktā iekļauto regulējumu, kas attiecas uz Ekonomikas ministriju kā nozares ministriju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
