Anotācija (ex-ante)

22-TA-544: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par aviāciju” 28. panta trešā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr.823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu"" (turpmāk – projekts) sagatavots, lai noteiktu maksas apmēru par valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) gaisa kuģu lidojumu drošuma un drošības uzraudzības pasākumu nodrošināšanu attiecībā uz valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – lidosta “Rīga”) apkalpotajiem transfēra un tranzīta pasažieriem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2022.
Pamatojums
Projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.jūnijā, lai gaisa pārvadātāji varētu sagatavoties drošības maksas piemērošanai. Noteikumu spēkā stāšanās termiņš ir saskaņots ar gaisa pārvadātājiem un lidostu “Rīga” un ir pietiekams, lai noteikumu prasības būtu izpildāmas.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Civilās aviācijas aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām. Civilās aviācijas aģentūras darbība tiešā veidā nodrošina Eiropas Savienības, starptautisko civilās aviācijas organizāciju un citu Latvijas Republikai saistošu starptautisko normatīvo aktu un prasību monitoringu, ieviešanu un nemainīgi augsta drošuma un drošības līmeņa uzturēšanu nozarē. Civilās aviācijas aģentūrai noteikto pienākumu izpildei ir izveidots finansēšanas modelis, kura viens no komponentiem ir drošības maksa, kuras iekasēšanas un izlietošanas kārtību, kā arī atbrīvojumu no tās nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr.823 “Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – noteikumi Nr.823). Lidostas “Rīga” infrastruktūra ir būtiski attīstījusies, palielinājies kontrolpunktu skaits, mainījušās kontrolpunktu funkcijas pēc to izmantošanas mērķa, kā rezultātā Civilās aviācijas aģentūrai ir palielinājies darba apjoms, kas jāveic, lai nodrošinātu transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzību. Tāpat Civilās aviācijas aģentūrai palielinājušies izdevumi, lai nodrošinātu pasažieru plūsmas nodalīšanas uzraudzību, kas Civilās aviācijas aģentūrai veicama atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulai (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.2320/2002 (turpmāk – Regula Nr.300/2008). Vērtējot citu valstu uzraudzības iestāžu politiku drošības maksas noteikšanā attiecībā uz transfēra un tranzīta pasažieriem, kā arī, ņemot vērā to, ka kopumā palielinājies Civilās aviācijas aģentūras sniegto pakalpojumu apmērs, transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzības nodrošināšanai nepieciešami finanšu resursi. Tādēļ ir nepieciešams precizēt drošības maksas iekasēšanas modeli, lai  segtu Civilās aviācijas aģentūras izdevumus, kas rodas transfēra un tranzīta pasažieru uzraudzības nodrošināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lidostā “Rīga” apkalpoto transfēra un tranzīta pasažieru skaita īpatsvars pēdējos gados ir audzis (pirms Covid-19 pandēmijas), veidojot Rīgu par nozīmīgu transfēra un tranzīta punktu aviopasažieru pārvadājumos.  Saskaņā ar lidostas “Rīga” datiem 2016. gadā 27% no visiem lidostā “Rīga” apkalpotajiem pasažieriem bija transfēra un tranzīta pasažieri, bet 2019. gadā – 30%. Ievērojot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aviācijas nozari, 2020. gadā no lidostā “Rīga” apkalpotajiem pasažieriem 25% bijuši transfēra un tranzīta pasažieri. Kā nacionālās aviokompānijas AS “Air Baltic Corporation”, tā lidostas “Rīga” prognozes liecina, ka tuvākajos gados apkalpoto transfēra un tranzīta pasažieru skaits atgriezīsies iepriekšējā līmenī, līdz ar to pieaugs Civilās aviācijas aģentūras uzraudzības pasākumu apjoms.
Lidosta “Rīga” par pasažieru termināļa infrastruktūras izmantošanu tranzīta un transfēra pasažieriem piemēro maksu 1 (vienu) euro par katru izlidojošo tranzīta un transfēra pasažieri. Savukārt Civilās aviācijas aģentūra līdz šim izdevumus, kas nepieciešami transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzības nodrošināšanai atbilstoši starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām, segusi no citiem ieņēmumiem. Vienlaikus Regula Nr.300/2008 nosaka virkni uzraudzības pasākumu, kas attiecināmi uz transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzības nodrošināšanu. Regulas Nr.300/2008 1.pielikuma 4.1.1. apakšpunkts noteic, ka visus pasažierus, kas sāk ceļojumu, transfēra un tranzīta pasažierus un viņu rokas bagāžu pārbauda, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonās, kā arī gaisa kuģos. Lai gan Regula Nr.300/2008 nosaka arī izņēmuma gadījumus, kad transfēra un tranzīta pasažieri ir atbrīvojami no drošības pārbaudēm, ir jāizpildās noteiktiem nosacījumiem, lai atbrīvojumu varētu piemērot. Turklāt šo atbrīvojuma piemērošanas pamatotības un atbilstības starptautiskajiem normatīvajiem aktiem izvērtēšana ir Civilās aviācijas aģentūras pienākums. Tādējādi, lai gan atsevišķos gadījumos transfēra un tranzīta pasažieri ir atbrīvojami no drošības pārbaudēm lidostās, Civilās aviācijas aģentūra veic transfēra un tranzīta pasažieru un to bagāžas apkalpošanas procedūru uzraudzību atbilstoši aviācijas jomā noteiktajām drošības procedūrām un starptautisko normatīvo aktu prasībām, līdz ar to Civilās aviācijas aģentūras veiktie uzraudzības pasākumi un to izdevumi ir sedzami no maksas par transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanu lidostā “Rīga”. Drošība maksas noteikšana tranzīta un transfēra pasažieriem nepieciešama, lai nepieļautu apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošuma un drošības  uzraudzības pasākumu veikšanai pietiekošā apmērā, kā arī, lai nodrošinātu Civilās aviācijas aģentūras rīcībspēju  drošības risku analīzē un ārkārtas situāciju vadībā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Regulas Nr.300/2008 5. pantu katra dalībvalsts var noteikt, kādos apstākļos un cik lielā apmērā to drošības pasākumu, kas veikti saskaņā ar šo regulu, lai aizsargātu civilo aviāciju no nelikumīgas iejaukšanās aktiem, izmaksas būtu jāsedz valstij, lidostām, gaisa pārvadātājiem, citām atbildīgajām aģentūrām vai lietotājiem. Ar Regulu Nr.300/2008 noteikts, ka jebkuras drošības izmaksas vai pārskaitījumus tieši attiecina uz izmaksām attiecīgo drošības pakalpojumu nodrošināšanai un aprēķina, lai atgūtu ne vairāk kā attiecīgās izmaksas. Noteikumu Nr. 823 anotācijā skaidrots, ka, izvērtējot informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo civilās aviācijas uzraudzības iestāžu finansēšanas praksi, lai nodrošinātu Civilās aviācijas aģentūras gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu, tika veikti grozījumi likumā „Par aviāciju”, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nozīmes lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu, tajā skaitā maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu, tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību, un atbrīvojumu no tās.
Noteikumu Nr.823 tapšanas laikā drošuma un drošības nodrošināšanas pasākumi lidostā aprobežojās ar drošības kontroli iekļūstot lidostas ierobežotās zonas kritiskajā daļā, tātad, ņemot vērā pasažieru skaitu un infrastruktūras uzbūvi, Civilās aviācijas aģentūras veiktie uzraudzības pasākumi galvenokārt attiecās uz izlidojošajiem pasažieriem, kā rezultātā tranzīta un transfēra pasažieri no drošības maksas tika atbrīvoti. Kopš 2011.gada lidostas “Rīga” infrastruktūra ir būtiski attīstījusies, palielinājies Civilās aviācijas aģentūrai noteikto uzdevumu apjoms, kas veicams lidostas ierobežotās zonas kritiskajā daļā, kā rezultātā šobrīd Civilās aviācijas aģentūrai veicamās aktivitātes attiecas arī uz tranzīta un transfēra pasažieriem.
Risinājums par Civilās aviācijas aģentūras gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu iekasēt drošības maksu par tranzīta un transfēra pasažieriem tika izvēlēts kā visatbilstošākais, lai nodrošinātu to, ka maksa par Civilās aviācijas aģentūras veiktajiem pasākumiem tiktu iekasēta vienlīdzīgi par visiem tiem pasažieriem, uz kuriem attiecas lidostas “Rīga” veiktie drošības pasākumi un to uzraudzība (izlidojošajiem pasažieriem – standarta drošības pārbaudes un insfrastruktūras izmantošanas uzraudzība, savukārt tranzīta un transfēra pasažieru uzraudzības pasākumi sevī ietver infrastruktūras izmantošanas uzraudzības pasākumus, kas pakārtoti lidojuma specifikai) un nodrošinātu, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmējs. Līdzīga prakse tiek ieviesta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Civilās aviācijas aģentūra pirms noteikumu projekta par transfēra un tranzīta pasažieru drošības maksas ieviešanu un tās apmēra noteikšanu izstrādes ir analizējusi transfēra un tranzīta pasažieru drošības maksas ieviešanas ietekmi uz lidostas “Rīga” kā transfēra un tranzīta centra konkurētspēju reģionā. Civilās aviācijas aģentūra ir secinājusi, ka arī citās tuvākā reģiona lidostās transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošana ir maksas pakalpojums, ko maksā pārvadātājs lidostai, iekļaujot tajā arī uzraudzības nodrošināšanai paredzēto maksu. Somijas lidostās maksa par transfēra pasažiera apkalpošanu no 2022.gada 1.janvāra ir 4,52 euro par pasažieri, Zviedrijas Ārlandas lidostā – aptuveni 5,32 euro par pasažieri, Norvēģijas Oslo lidostā – 3,51 euro par pasažieri, Polijā Varšavas lidostā – sākot no 3,05 euro par pasažieri, bet Lietuvā Viļņas lidostā – 1,57 euro par pasažieri. Ņemot vērā dažādās valstīs izveidotos atšķirīgos civilās aviācijas uzraudzības iestāžu izdevumu segšanas principus, Latvijas situācijā tiek analizēta kopējā izdevumu summa par transfēra un tranzīta pasažiera apkalpošanu un transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzību no aviācijas drošības viedokļa.
Šobrīd starp apskatītajām valstīm Latvijā ir zemākā maksa, kas noteikta par transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanu un uzraudzības veikšanu par šo pakalpojumu – 1,00 euro  saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumiem  Nr.111 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu”. Palielinot šo summu par Civilās aviācijas aģentūrai nepieciešamo transfēra un tranzīta pasažiera apkalpošanas uzraudzības nodrošināšanas drošības maksu 0,49 euro, izmaksas par viena transfēra un tranzīta pasažiera apkalpošanu joprojām būtu zemākās reģionā, kopā sastādot 1,49 euro par vienu transfēra un tranzīta pasažieri. Ieviestās transfēra un tranzīta pasažieru drošības maksas iekasēšanas kārtība tiks veikta noteikumu Nr. 823 12., 13. un 14. punktā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, ieviešot drošības maksu tranzīta un transfēra pasažieriem 0,49 euro apmērā, kas tiks paredzēti Civilās aviācijas aģentūras izdevumu segšanai, netiks ietekmēta lidostas "Rīga" un tajā strādājošo aviosabiedrību konkurētspēja.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams precizēt noteikumus Nr.823, svītrojot  noteikumu Nr.823 5.1. apakšpunktu, saglabājot izņēmumu no drošības maksas atbrīvot pasažierus, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu, kā arī noteikumus Nr.823 papildināt ar regulējumu, kas paredz drošības maksu izlidojošajiem tranzīta un transfēra pasažieriem. 
Ņemot vērā to, ka izlidojošie pasažieri no tranzīta un transfēra pasažieriem atšķiras tikai ar to, ka izlidojošie pasažieri lidostā “Rīga” ierodas paši, bet tranzīta un transfēra pasažieri ar gaisa pārvadātāja starpniecību, mehānisms, kas paredz drošības maksas iekasēšanu ar gaisa pārvadātāju starpniecību, ir vispārpieņemta prakse un visērtākais pasažierim. Noteikumu Nr.823 4.2.punkts tika radīts, jo ir gaisa pārvadātāji, kuri nevēlas drošības maksu iekļaut biļetes cenā un šāda kārtība attiektos tikai uz izlidojošajiem pasažieriem, kuri neizmanto savienotos lidojumus. Šobrīd visi gaisa pārvadātāji, kuri veic pārvadājumus, izmantojot lidostu “Rīga”, par apkalpotajiem  pasažieriem norēķinās paši.
Saistībā ar paredzētajiem grozījumiem nav jāveic grozījumi citos normatīvajos aktos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika izvērtēts risinājums finansējumu tranzīta un transfēra pasažieru drošības uzraudzībai rast no citiem avotiem, taču noteikumu projektā iekļautais modelis tika atzīts par visatbilstošāko, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visiem pasažieriem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Nozares komersanti
Ietekmes apraksts
Projekts attiecas uz gaisa pārvadātājiem, kas nodrošina transfēra un tranzīta iespējas caur lidostu “Rīga”.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32008R0300
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
5.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts nenosaka stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvība dalībvalstij izmantota, pieņemot noteikumus Nr.823 un nosakot, ka par lidlaukā veiktajiem drošības un glābšanas pasākumiem nosakāma drošības maksa, kura attiecas uz no lidostas “Rīga” izlidojošajiem pasažieriem. Noteikumu projekts paredz drošības maksu attiecināt arī uz tranzīta un transfēra pasažieriem, kuri tāpat kā izlidojošie pasažieri saņem minētos pakalpojumus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
Nevalstiskās organizācijas
Cits
VAS "Starptautiskā lidosta Rīga"", AS “Air Baltic Corporation”

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/b6a97523-e6c8-4f93-97de-779ad2e54f8f

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

Lidostā “Rīga” vairāk nekā 98% apkalpoto transfēra un tranzīta pasažierus pārvadā Latvijas nacionālā aviokompānija AS “Air Baltic Corporation”. Civilās aviācijas aģentūra projekta izstrādes gaitā ir konsultējusies ar AS “Air Baltic Corporation” par nepieciešamību ieviest drošības maksu transfēra un tranzīta pasažieru apkalpošanas uzraudzības nodrošināšanai un saņēmusi saskaņojumu projekta tālākai virzībai. 
Civilās aviācijas aģentūra informēs citus pārvadātājus par drošības maksas piemērošanu transfēra un tranzīta pasažieriem, kas stāsies spēkā ar 2022. gada 1. maiju. Finansiālā ietekme uz citiem aviopārvadātājiem nebūs būtiska, ievērojot, ka 2021.gadā bez AS “Air Baltic Corporation” divi aviopārvadātāji caur lidostu “Rīga” nodrošināja transfēru un tranzītu vairāk nekā 1000 pasažieriem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
  • VAS "Starptautiskā lidosta "RĪGA""

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi