Anotācija

[1] Pašlaik normatīvajā regulējumā nav pilnvērtīgi noteiktas prasības rūpnieciski ražoto inženierbūvju dokumentācijai, būvniecības procesam, kā arī nav noteikta būvniecības dalībnieku atbildība par saražotās inženierbūves atbilstību izstrādātajai dokumentācijai. Inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" (turpmāk - Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi). Tiek precizētas arī atbildības.

[1] Tas, kā šobrīd rūpnieciski ražoto inženierbūvju tirgus ir izveidojies attiecībā uz ražotāja tipveida projektiem ir jāintegrē Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos - nepieciešams nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas inženierbūves pircējam, iegādājoties inženierbūvi, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.

Tiek risināta problēma, ka šobrīd ražošanas dokumentāciju nevar izmantot būvniecības procesā, kā rezultāta ir nepieciešama dubultā dokumentācijas izstrāde. Vienlaicīgi netiek samazinātas kvalitātes prasības.

Lai integrētu Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos rūpnieciski ražoto inženierbūvju būvniecības kārtību, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 13.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi izstrādā būvspeciālists atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā. Savukārt, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 13.² punktā tiek noteikts tehniskās pases sastāvs. Rūpnieciski ražotas inženierbūves tehniskā pase tiks izstrādāta pirms inženierbūves piedāvāšanas Latvijas tirgū, kas sniegs inženierbūvju pircējiem pilnu informāciju par inženierbūves atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. 

Lai rūnieciski ražotu inženierbūvju novietošanai piemērotu paskaidrojuma raksta būvniecības procesu, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 35.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 6.²9. apakšpunktā minētajā gadījumā (otrās grupas rūpnieciski ražotas inženierbūves) institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 30.1. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi, ģenerālplānu un inženierbūves pamatu konstruktīvo risinājumu. Savukārt, ierosinot trešās grupas rūpnieciski ražotas inženierbūves jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu (sk. plānoto Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 37.¹ punktu).

Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā inženierbūves salikšanas (montāžas) būvdarbus var veikt rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs, kas reģistrējies Būvkomersantu reģistrā. Ražotājs apdrošina civiltiesisko atbildību atbilstoši būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem. Ražotājs ir atbildīgs par to, ka salikšanas (montāžas) darbu veikšanai tiek pieaicināti kvalificēti darbinieki. Ciktāl tas attiecas uz rūpnieciski ražotas inženierbūves salikšanas (montāžas) būvdarbiem, ņemot vērā, ka attiecīgos darbus veiks šīs inženierbūves ražotājs, netiek paredzēta nepieciešamība sagatavot darbu veikšanas projektu (sk. plānotās izmaiņas Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 105.³ punktā). Šajā gadījumā ražotājs būvdarbus veic saskaņā ar ražotāja izstrādātu būvdarbu instrukciju. Ražotāja izstrādātajās būvdarbu instrukcijās ietver drošības pasākumus,  nepieciešamo aprīkojumu un materiālus, darbu veikšanas aprakstus un kvalitātes standartus.

Vienlaikus Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 124.³ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei atbild rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs. Taču, tas nekādā veida nemaina, piemēram, pamatu būvdarbu veicēja atbildību par inženierbūves pamatu atbilstību būvprojektam.

Tāpat Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar  1.¹2. apakšpunktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo rūpnieciski ražotas inženierbūves un ir ieviesusi ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības sistēmu. Lai izpildītu minēto prasību, rūpnieciski ražotu inženierbūvju ražotājam jāievieš kvalitātes pārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 9001:2017 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (ISO 9001:2015)” vai līdzvērtīgu.

Vienlaikus Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 216. punktu, kas nosaka, ka šajos noteikumos noteikto kārtību rūpnieciski ražotām inženierbūvēm var nepiemērot, ja tiek piemērota vispārējā būvniecības procesa kārtība atbilstošajai inženierbūvei.

[2] Inženierbūvju  būvniecības kārtību nosaka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi, bet mašīnu aprites kārtību nosaka Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 195 “Mašīnu drošības noteikumi”. Prasības šajos normatīvajos aktos ir atšķirīgas, līdz ar to būvniecības dalībnieki atšķirīgi piemēro regulējumu.

[2] Lai novērstu normatīvo aktu kolīziju, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos nepieciešams noteikt, ka minētie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošām mašīnām.
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 2.4. apakšpunktu, kas nosaka, ka šie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošām mašīnām, kuru aprites un pārbaudes kārtību nosaka noteikumi mašīnu drošības jomā. Šāds regulējums paredzēts, lai novērstu normatīvo aktu kolīziju un nodrošinātu, ka inženierbūvju sastāvā esošās mašīnas tiek regulētas atbilstoši speciālajam regulējumam.
Vienlaikus Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 7.¹ punktu, kas nosaka, ka gadījumā, ja inženierbūve sastāv arī no mašīnām, kuru aprites un pārbaudes kārtību nosaka noteikumi mašīnu drošības jomā, tad attiecība uz inženierbūves daļu, kas ir uzskatāma par attiecīgo mašīnu, inženierbūves būvprojektam nepievieno mašīnas rasējumus vai citus projektēšanas dokumentus, sertifikātu vai tehnisko dokumentāciju.

[3] Spēkā esošais Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.1. apakšpunkts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) 10. panta 2. punkta prasības izpildi. Atbilstoši regulējumam par Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu normatīvajā aktā nepieciešams iekļaut informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.

[3] Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar norādi, ka šajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija).

[4] Šobrīd spēkā esošais Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts nosaka, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbiem. Savukārt Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.5. apakšpunkts nosaka, ka ārtelpas elementi ir objekti, kas izvietoti ārpus ēkām, paredzēti labiekārtojumam un teritorijas funkciju uzlabošanai (piemēram, skulptūras, strūklakas, apgaismojuma laternas, nožogojumi, rotaļu laukumi, reklāmas un informācijas zīmes).
Līdz ar to Atsevišķu inženierbūvju noteikumos nepieciešams jēdziena "atsevišķi labiekārtojuma elementi" precizējums, pielāgojot to Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”.

[4] Atsevišķu inženierbūvju noteikumu 6.3.4. un 146.4. apakšpunkts un 9. punkts precizēts, aizstājot jēdzienu "atsevišķi labiekārtojuma elementi" ar jēdzienu "ārtelpas labiekārtojuma elementi", pielāgojot to Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”.
Kompleksu risinājumu gadījumā, piemēram, virszemes vai pazemes rezervuāri ar ietilpību līdz 5 m3 kopā ar bruģētu laukumu, bruģētiem celiņiem uz rezervuāriem un nožogojumu, vai pirmās grupas sporta laukums ar nožogojumu, papildus bruģētu celiņu, soliņiem un karoga mastu, arī turpmāk piemērojamas vispārīgās būvniecības procesa prasības, un norma nav interpretējama kā atļauja veikt būvdarbus bez būvniecības dokumentācijas gadījumos, kad tā ir nepieciešama.