22-TA-3347: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojuma Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” 3.2. apakšpunktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojuma Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu ”Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” atbalstīto zemes konsolidācijas 2. risinājumam paredzētā tiesiskā regulējuma ieviešanu, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” atbalstītais 2. risinājums paredz atbrīvot zemes konsolidācijas dalībniekus no valsts nodevas samaksas zemes konsolidācijā realizējamās zemes maiņas darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Saeima 2022.gada 20.oktobrī trešajā lasījumā ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, kas paredz zemes konsolidāciju īstenot bez tiešas valsts līdzdalības un realizēt, pārkārtojot zemes vienību robežas atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajam zemes ierīcības projektam. Vienlaikus ar minētā likuma Parejas noteikumu tiek paredzēts, ka likuma III nodaļa Zemes konsolidācija stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Saeima 2022.gada 20.oktobrī trešajā lasījumā ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, kas paredz zemes konsolidāciju īstenot bez tiešas valsts līdzdalības un realizēt, pārkārtojot zemes vienību robežas atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajam zemes ierīcības projektam. Vienlaikus ar minētā likuma Parejas noteikumu tiek paredzēts, ka likuma III nodaļa Zemes konsolidācija stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemesgrāmatu likuma 106.pants noteic, ka zemesgrāmatu lietās par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.
Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ministru kabineta 2012.gada 20.martā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu" (prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus regulācijā.
No Zemes pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā izriet, ka zemes konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana tiek realizēta pārkārtojot zemes ierīcības projekta dalībniekiem piederošās zemes robežas.
Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ministru kabineta 2012.gada 20.martā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu" (prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus regulācijā.
No Zemes pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā izriet, ka zemes konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana tiek realizēta pārkārtojot zemes ierīcības projekta dalībniekiem piederošās zemes robežas.
Risinājuma apraksts
Zemes robežu pārkārtošana noslēdzas ar zemes kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot zemes robežu plānus, un attiecīga dokumenta (zemes maiņas līgums) sagatavošanu, nekustamā īpašuma un tam pievienoto zemes vienību skaita un platību izmaiņu veikšanu zemesgrāmatā, līdz ar to, zemes maiņa ir viens no zemes konsolidācijas pasākumu īstenošanas rīkiem. Lai veicinātu zemes konsolidācijas norisi, zemes īpašnieki par zemes konsolidācijas ietvaros veikto zemes maiņu ir atbrīvojami no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā tiek noteikts, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pants noteic, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu, tai jāatbilst visām (četrām) šajā pantā uzskaitītajām pazīmēm.
Izvērtējot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā iekļautās pazīmes, secināms, ka šajā noteikumu projektā iekļautais atbrīvojums no valsts nodevas neatbilst vairākām no šīm pazīmēm. Pirmkārt, atbrīvojums no valsts nodevas attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, proti, atbrīvojumu no valsts nodevas piemēro visiem – jebkura privātpersona un jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kuram pieder zemes īpašums un kurš zemes konsolidācijas ietvaros veic maiņas darījumu, tiek atbrīvots no valsts nodevas. Līdz ar to, ar šādu regulējumu neviena komercsabiedrība neiegūst ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret kādu citu.
Otrkārt, kā jau minēts – atbrīvojums no valsts nodevas netiek piemērots kādai atsevišķai komercsabiedrībai vai pat kādai konkrētai nozarei. Zemes konsolidācijas ietvaros netiek noteikti labvēlīgāki nosacījumi vienai vai otrai nozarei, tādējādi radot kādam labvēlīgākus nosacījumus. Tāpat šis atbrīvojums netiek attiecināts uz kādu konkrētu komercsabiedrību, bet uz jebkuru, kuri izpildīs zemes pārkārtošanai nepieciešamās prasības. Šāds regulējums visiem saimnieciskās darbības veicējiem rada vienādus priekšrocību nosacījumus.
Treškārt, pirmšķietami var šķist, ka atbrīvojums no valsts nodevas varētu atbilst komercdarbības atbalstam, jo tiek radīts nodevas atvieglojums, taču atbrīvojums no nodevas netiek piemērots tikai saimnieciskās darbības veicējiem, tas tiek piemērots horizontāli jebkuram vienādā situācijā esošam zemes konsolidācijas dalībniekam, ja tiek izpildītas visas nepieciešamās prasības, kas ir noteiktas Zemes pārvaldības likumā.
Ņemot vērā minēto, atbrīvojums no zemes nodevas šajā konkrētajā gadījumā attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, atbrīvojums ir horizontāls un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo nesniedz priekšrocības kādai konkrētai komercsabiedrībai.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā tiek noteikts, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pants noteic, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu, tai jāatbilst visām (četrām) šajā pantā uzskaitītajām pazīmēm.
Izvērtējot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā iekļautās pazīmes, secināms, ka šajā noteikumu projektā iekļautais atbrīvojums no valsts nodevas neatbilst vairākām no šīm pazīmēm. Pirmkārt, atbrīvojums no valsts nodevas attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, proti, atbrīvojumu no valsts nodevas piemēro visiem – jebkura privātpersona un jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kuram pieder zemes īpašums un kurš zemes konsolidācijas ietvaros veic maiņas darījumu, tiek atbrīvots no valsts nodevas. Līdz ar to, ar šādu regulējumu neviena komercsabiedrība neiegūst ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret kādu citu.
Otrkārt, kā jau minēts – atbrīvojums no valsts nodevas netiek piemērots kādai atsevišķai komercsabiedrībai vai pat kādai konkrētai nozarei. Zemes konsolidācijas ietvaros netiek noteikti labvēlīgāki nosacījumi vienai vai otrai nozarei, tādējādi radot kādam labvēlīgākus nosacījumus. Tāpat šis atbrīvojums netiek attiecināts uz kādu konkrētu komercsabiedrību, bet uz jebkuru, kuri izpildīs zemes pārkārtošanai nepieciešamās prasības. Šāds regulējums visiem saimnieciskās darbības veicējiem rada vienādus priekšrocību nosacījumus.
Treškārt, pirmšķietami var šķist, ka atbrīvojums no valsts nodevas varētu atbilst komercdarbības atbalstam, jo tiek radīts nodevas atvieglojums, taču atbrīvojums no nodevas netiek piemērots tikai saimnieciskās darbības veicējiem, tas tiek piemērots horizontāli jebkuram vienādā situācijā esošam zemes konsolidācijas dalībniekam, ja tiek izpildītas visas nepieciešamās prasības, kas ir noteiktas Zemes pārvaldības likumā.
Ņemot vērā minēto, atbrīvojums no zemes nodevas šajā konkrētajā gadījumā attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, atbrīvojums ir horizontāls un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo nesniedz priekšrocības kādai konkrētai komercsabiedrībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuru īpašumā ir zeme, kuras konfigurācija ietekmē tās racionālu un efektīvu izmantošanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes konsolidācijā var tikt iesaistīti arī saimnieciskās darbības veicēji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienests, rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, kas skata zemesgrāmatu lietasNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2451bbc0-014d-4171-b17c-d89b5ff3039f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās līdzdalības ietvaros priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
- rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, kas skata zemesgrāmatu lietas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zemes konsolidāciju īsteno lauku apvidos, pārkārtojot zemes robežas, tai skaitā likvidējot starpgabalus, un izstrādājot zemes ierīcības projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes ierīcības jomā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas datus apstrādā tādā apjomā, kāds nepieciešams darba pienākumu pildīšanai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi