Anotācija (ex-ante)

Zemesgrāmatu likuma 106.pants noteic, ka zemesgrāmatu lietās par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.
Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ministru kabineta 2012.gada 20.martā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu" (prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus regulācijā.
No Zemes pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā izriet, ka zemes konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana tiek realizēta pārkārtojot zemes ierīcības projekta dalībniekiem piederošās zemes robežas.

Zemes robežu pārkārtošana noslēdzas ar zemes kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot zemes robežu plānus, un attiecīga dokumenta (zemes maiņas līgums) sagatavošanu, nekustamā īpašuma un tam pievienoto zemes vienību skaita un platību izmaiņu veikšanu zemesgrāmatā, līdz ar to, zemes maiņa ir viens no zemes konsolidācijas pasākumu īstenošanas rīkiem. Lai veicinātu zemes konsolidācijas norisi, zemes īpašnieki par zemes konsolidācijas ietvaros veikto zemes maiņu ir atbrīvojami no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā tiek noteikts, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pants noteic, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu, tai jāatbilst visām (četrām) šajā pantā uzskaitītajām pazīmēm.
Izvērtējot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā iekļautās pazīmes, secināms, ka šajā noteikumu projektā iekļautais atbrīvojums no valsts nodevas neatbilst vairākām no šīm pazīmēm. Pirmkārt, atbrīvojums no valsts nodevas attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, proti, atbrīvojumu no valsts nodevas piemēro visiem – jebkura privātpersona un jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kuram pieder zemes īpašums un kurš zemes konsolidācijas ietvaros veic maiņas darījumu, tiek atbrīvots no valsts nodevas. Līdz ar to, ar šādu regulējumu neviena komercsabiedrība neiegūst ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret kādu citu.
Otrkārt, kā jau minēts – atbrīvojums no valsts nodevas netiek piemērots kādai atsevišķai komercsabiedrībai vai pat kādai konkrētai nozarei. Zemes konsolidācijas ietvaros netiek noteikti labvēlīgāki nosacījumi vienai vai otrai nozarei, tādējādi radot kādam labvēlīgākus nosacījumus. Tāpat šis atbrīvojums netiek attiecināts uz kādu konkrētu komercsabiedrību, bet uz jebkuru, kuri izpildīs zemes pārkārtošanai nepieciešamās prasības. Šāds regulējums visiem saimnieciskās darbības veicējiem rada vienādus priekšrocību nosacījumus.
Treškārt, pirmšķietami var šķist, ka atbrīvojums no valsts nodevas varētu atbilst komercdarbības atbalstam, jo tiek radīts nodevas atvieglojums, taču atbrīvojums no nodevas netiek piemērots tikai saimnieciskās darbības veicējiem, tas tiek piemērots horizontāli jebkuram vienādā situācijā esošam zemes konsolidācijas dalībniekam, ja tiek izpildītas visas nepieciešamās prasības, kas ir noteiktas Zemes pārvaldības likumā.
Ņemot vērā minēto, atbrīvojums no zemes nodevas šajā konkrētajā gadījumā attiecas uz visiem zemes konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām zemes vienībām, atbrīvojums ir horizontāls un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo nesniedz priekšrocības kādai konkrētai komercsabiedrībai.