24-TA-1464: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (turpmāk - Likums) ir noteiktas prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā, tostarp, vispārīgās prasības ārsta izglītībai un vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai. Atbilstoši Likuma 10.panta pirmajā daļā un 11.pantam ārsta speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecina ārsta specializāciju apliecinošs augstākās izglītības diploms vai cits ekvivalents iegūtās kvalifikācijas apliecinājums. Likuma 13.panta otrā daļa nosaka, ka kvalifikāciju zobārsta apakšspecialitātē apliecina medicīniskās izglītības diploms vai cits ekvivalents iegūtās kvalifikācijas apliecinājums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai kvalifikācijas ieguve veselības aprūpes jomas reglamentēto profesiju apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā, ir nepieciešams noteikt, ka Latvijā pārņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk - Direktīva 2005/36/EK) prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi tiek attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.[1] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto profesionālā tālākizglītība ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos.[2] Profesionālās tālākizglītības programmas apguve var notikt to nesaistot ar studiju akadēmisko gadu. Vienlaikus ievērojot Direktīvas 2005/36/EK 25.panta 2.punktā noteikto, ka specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras, kā arī Direktīva 2005/36/EK 3.punktā minēto, ka apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums. Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11. pantā ir noteikts, ka programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē.
[1] Profesionālās izglītības likuma 27.panta sestās daļas 5.punkts
[2] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts
[1] Profesionālās izglītības likuma 27.panta sestās daļas 5.punkts
[2] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd veselības aprūpes jomas reglamentētās profesijās apakšspecialitāti, papildspecialitāti var apgūt rezidentūrā -pilna laika studijas (vismaz 60 kredītpunkti gadā). Bieži vien specialitātes apguves forma formālā izglītības programmā ir nepievilcīga lielai daļai potenciālo speciālistu. Specialitātes apguve šādā gadījumā pieprasa ilgstošu prombūtni no aktīvas praktizēšanas pamatspecialitātē vai pārslodzi, apvienojot studiju darbu un profesionālo darbību pamatspecialitātē. Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām sekām, proti, speciālista izdegšanas, iemaņu zaudēšanai pamatspecialitātē vai riska samazināties apmācības apguves kvalitātei. Apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei kopumā nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori:
- lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
- tā kā apakšspecialitāti, papildspecialitāti apgūst ārsti, zobārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.
[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs
- lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
- tā kā apakšspecialitāti, papildspecialitāti apgūst ārsti, zobārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.
[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs
Risinājuma apraksts
Lai rastu elastīgākas mācīšanās iespējas, veselības nozarē tika izvērtēta iespēja apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvi īstenot profesionālajā tālākizglītībā, ko turpinātu nodrošināt augstskolas. Profesionālās tālākizglītības programmu apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs var īstenot kā akreditētās rezidentūras izglītības programmas daļu (vai kā atsevišķi licencētu profesionālās tālākizglītības programmu) un to var darīt augstskola, kas ir attiecīgās akreditētās rezidentūras programmas turētāja.
Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti. Kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude.
Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim (PKL). Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus.
Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Direktīvas 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Turklāt Direktīvas 2005/36/EK 26.pants attiecībā par specializēto ārstu apmācības veidiem norāda, ka specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras (Latvijas gadījumā - ārstniecības personas sertifikāts) un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā. No Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā minētajām specialitātēm Latvijā kā papildspecialitātes tiek īstenotas imunologa un alergologa specialitātes. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības, piemēram, apmācības konkrētai specializācijai nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.
Direktīvas 2005/36/EK 35.pantā ir noteiktas prasības zobārsta specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Proti, specializētā zobārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātes centrā, ārstniecības mācību un pētījumu centrā vai, attiecīgos gadījumos, veselības aprūpes iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentās iestādes vai struktūras. Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos (Direktīvas 2005/36/EK 35.panta 2. un 3. punkts).
Prasības apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā. Līdz ar to Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (23-TA-3092), kas paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra (Termiņš ir saistīts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu " noteikto, ka valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām plānots piemērot no 2025. gada 1. janvāra.) apakšspecialitātes, papildspecialitātes ir apgūstamas profesionālās tālākizglītības programmās, kas atbilst 8.PKL.
Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir inovatīva apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei, Veselības ministrija ir akceptējusi dažu profesionālo organizāciju piesardzību un nostāju par apakšspecialitātes apguvi formālā izglītībā. Tomēr likumprojektā tiek paredzēta iespēja visās ārsta apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un zobārsta apakšspecialitātēs profesionālo kvalifikāciju iegūt profesionālās tālākizglītības programmas.
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojumā Nr. 502 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" ir ietverts pasākums par valsts dibināto augstskolu iesaisti mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projektā. Mikrokvalifikāciju ieviešana ir būtiska veselības aprūpes jomas profesiju specialitāšu un ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē [2]. Izglītības un zinātnes ministrija atzinumā (20.08.2024.) skaidro, ka mikrokvalifikācija, kas visdrīzāk būtu kādu atsevišķu metožu apgūšana, tiešām dotu specialitātes kvalifikāciju, vai tā drīzāk ir apliecinājums par metodes apgūšanu. Veselības ministrija akceptē Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumu un ņem vērā, ka mikrokvalifikācijas ir piemērotas ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē nevis apakšspecialitātes vai papildspecialitātes apguvē.
Izglītības un zinātnes ministrija 08.08.2024. atzinumā norāda, ka Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus" 2.punktā noteikts, ka studijās iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecina augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms. Izglītības nozares spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izsniegt dokumentus, kas būtu uzskatāmi par "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu". Līdz ar to lūdz precizēt likumprojektā izteiktā likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11.panta ievaddaļu un 13.panta otrās daļas ievaddaļu. Kā arī vienādot likuma 11.panta ievaddaļas un 13.panta otrās daļas ievaddaļas vārdiskās izteiksmes, ņemot vērā, ka ir runa par salīdzināmām situācijām.
Veselības ministrija piekrīt, ka izglītības nozares spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izsniegt dokumentus, kas būtu uzskatāmi par "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu", bet ņemot vērā vēsturisko aspektu šāds formulējums būtu saglabājams, jo līdz 2006. gadam specialitātes iegūšana notika atbilstoši specialitāšu nolikumiem [1]. Līdz ar to likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11.panta ievaddaļā un 13.panta otrās daļas ievaddaļā tika lietots apzīmējums "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu". Specialitāšu nolikumi zaudēja spēku 2006.gadā.
[1] piemēram Labklājības ministrijas 1999. gada 5. novembra rīkojums Nr. 350 "Par ārstu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/15574; Veselības ministrijas 2003. gada 28. novembra rīkojums Nr. 333 "Par ārstniecības personu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/81727
[2] Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojuma Nr. 502 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" sadaļa "Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts". https://likumi.lv/ta/id/352919
Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti. Kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude.
Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim (PKL). Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus.
Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Direktīvas 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Turklāt Direktīvas 2005/36/EK 26.pants attiecībā par specializēto ārstu apmācības veidiem norāda, ka specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras (Latvijas gadījumā - ārstniecības personas sertifikāts) un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā. No Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā minētajām specialitātēm Latvijā kā papildspecialitātes tiek īstenotas imunologa un alergologa specialitātes. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības, piemēram, apmācības konkrētai specializācijai nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.
Direktīvas 2005/36/EK 35.pantā ir noteiktas prasības zobārsta specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Proti, specializētā zobārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātes centrā, ārstniecības mācību un pētījumu centrā vai, attiecīgos gadījumos, veselības aprūpes iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentās iestādes vai struktūras. Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos (Direktīvas 2005/36/EK 35.panta 2. un 3. punkts).
Prasības apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā. Līdz ar to Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (23-TA-3092), kas paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra (Termiņš ir saistīts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu " noteikto, ka valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām plānots piemērot no 2025. gada 1. janvāra.) apakšspecialitātes, papildspecialitātes ir apgūstamas profesionālās tālākizglītības programmās, kas atbilst 8.PKL.
Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir inovatīva apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei, Veselības ministrija ir akceptējusi dažu profesionālo organizāciju piesardzību un nostāju par apakšspecialitātes apguvi formālā izglītībā. Tomēr likumprojektā tiek paredzēta iespēja visās ārsta apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un zobārsta apakšspecialitātēs profesionālo kvalifikāciju iegūt profesionālās tālākizglītības programmas.
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojumā Nr. 502 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" ir ietverts pasākums par valsts dibināto augstskolu iesaisti mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projektā. Mikrokvalifikāciju ieviešana ir būtiska veselības aprūpes jomas profesiju specialitāšu un ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē [2]. Izglītības un zinātnes ministrija atzinumā (20.08.2024.) skaidro, ka mikrokvalifikācija, kas visdrīzāk būtu kādu atsevišķu metožu apgūšana, tiešām dotu specialitātes kvalifikāciju, vai tā drīzāk ir apliecinājums par metodes apgūšanu. Veselības ministrija akceptē Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumu un ņem vērā, ka mikrokvalifikācijas ir piemērotas ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē nevis apakšspecialitātes vai papildspecialitātes apguvē.
Izglītības un zinātnes ministrija 08.08.2024. atzinumā norāda, ka Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus" 2.punktā noteikts, ka studijās iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecina augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms. Izglītības nozares spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izsniegt dokumentus, kas būtu uzskatāmi par "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu". Līdz ar to lūdz precizēt likumprojektā izteiktā likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11.panta ievaddaļu un 13.panta otrās daļas ievaddaļu. Kā arī vienādot likuma 11.panta ievaddaļas un 13.panta otrās daļas ievaddaļas vārdiskās izteiksmes, ņemot vērā, ka ir runa par salīdzināmām situācijām.
Veselības ministrija piekrīt, ka izglītības nozares spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izsniegt dokumentus, kas būtu uzskatāmi par "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu", bet ņemot vērā vēsturisko aspektu šāds formulējums būtu saglabājams, jo līdz 2006. gadam specialitātes iegūšana notika atbilstoši specialitāšu nolikumiem [1]. Līdz ar to likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11.panta ievaddaļā un 13.panta otrās daļas ievaddaļā tika lietots apzīmējums "citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu". Specialitāšu nolikumi zaudēja spēku 2006.gadā.
[1] piemēram Labklājības ministrijas 1999. gada 5. novembra rīkojums Nr. 350 "Par ārstu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/15574; Veselības ministrijas 2003. gada 28. novembra rīkojums Nr. 333 "Par ārstniecības personu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/81727
[2] Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojuma Nr. 502 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" sadaļa "Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts". https://likumi.lv/ta/id/352919
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārsti, zobārsti.
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme, radot elastīgāku apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apgūšanu.
Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.
Likumprojekta ietekme uz sabiedrības grupas tiesībām, pienākumiem un veicamām darbībām:
Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti, kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim. Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarsturktūru līmenim un profesionālajam kvalifikāciju līmenim.
Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.
Likumprojekta ietekme uz sabiedrības grupas tiesībām, pienākumiem un veicamām darbībām:
Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti, kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim. Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarsturktūru līmenim un profesionālajam kvalifikāciju līmenim.
Juridiskās personas
- Augstākās izglītības iestādes, kas īsteno rezidentūras programmu un ārstniecības iestādes.
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme, radot elastīgāku apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apgūšanu un cilvēkresursu nodrošinājumu.
Likumprojekta ietekme uz sabiedrības grupas tiesībām, pienākumiem un veicamām darbībām:
Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Praktiskā apmācība notiek ārstniecības iestādēs, tostarp dežūras. Tā kā apakšspecialitāti, papildspecialitāti apgūst ārsti, zobārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad profesionālās tālākizglītības programmas formāts pieļauj elastīgāku specialitātes apgūšanu to apvienojot ar darbu pamatspecialitātē.
Likumprojekta ietekme uz sabiedrības grupas tiesībām, pienākumiem un veicamām darbībām:
Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Praktiskā apmācība notiek ārstniecības iestādēs, tostarp dežūras. Tā kā apakšspecialitāti, papildspecialitāti apgūst ārsti, zobārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad profesionālās tālākizglītības programmas formāts pieļauj elastīgāku specialitātes apgūšanu to apvienojot ar darbu pamatspecialitātē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Esošā valsts budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Noteikt profesionālās tālākizglītības programmu finansēšanas kārtību, t.sk. rezidenta algas jautājumu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32005L0036
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu
Apraksts
Direktīva paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts, kas darbības sākšanai vai veikšanai reglamentētā profesijā savā teritorijā izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, saistībā ar darbības sākšanu vai veikšanu šajā profesijā atzīst profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs un kuras ļauj šo personai ar šādu kvalifikāciju veikt darbību tajā pašā profesijā šajā dalībvalstī. Kā arī Direktīvas 25.panta 2.un 3.punkts paredz noteikumus specializēto ārstu apmācībai, 28.panta 2.punkts paredz nosacījumus vispārējās prakses ārstu apmācībai un 35.panta 2.punkts paredz nosacījumus specializēto zobārstu apmācībai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
25.panta 2.un 3.punkts
Likumprojekta 1. un 2. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
28.panta 2.punkts
Likumprojekta 1. un 2. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
35.panta 2.punkts
Likumprojekta 3.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Rīgas Stradiņa universitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Ārstu biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalību formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas) un neformālās (nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) sabiedrības grupām, kā arī fiziskām personām tiek nodrošināta publiskajā apspriešanā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” likumprojekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Diskusijas/apspriedes viedokļu apkopojums un precizētais likumprojekts ir nosūtīts diskusijas/apspriedes dalībniekiem, kā arī pieejams TAP:
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/4edcd42f-73ff-4556-89b0-2147b5147eb1/additional_documents
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” likumprojekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Diskusijas/apspriedes viedokļu apkopojums un precizētais likumprojekts ir nosūtīts diskusijas/apspriedes dalībniekiem, kā arī pieejams TAP:
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/4edcd42f-73ff-4556-89b0-2147b5147eb1/additional_documents
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Diskusija/apspriede par likumprojektu notika 19.07.2024. Piedalījās Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas (formālā sabiedrības grupa), Rīgas Stradiņa universitātes, Izglītības un zinātnes ministrijas un Akadēmiskā informācijas centra pārstāvji. Latvijas Ārstu biedrība atbalsta likumprojekta 1., 2. un 3. pantu. Rīgas Stradiņa universitāte lūdza redakcionāli precizēt likumprojekta 1. un 3.pantu.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Izglītības un zinātnes ministrija un Akadēmiskā informācijas centrs neatbalsta likumprojekta 4.pantu. Sadaļā "Papildu dokumenti" ir pievienots Akadēmiskā informācijas centra viedoklis. Latvijas Ārstu biedrība diskusijā/apspriedē norādīja, ka neatbalsta likumprojekta 4.pantā virzīto priekšlikumu. Minot argumentus, ka speciālā atzīšana tiek piemērota ārsta profesijai un tikai Direktīvas V pielikumā noteiktajām specialitātēm, kā arī priekšlikums neatbilst arī Direktīvas 2005/36/EK nosacījumiem. Latvijas Māsu asociācija piekrīt, ka likumprojekta 4.pants nav atbalstāms un pauž bažas, ka šādi var tik “ievestas māsas”.
Likumprojekts ir precizēts atbilstoši diskusijā/apspriedē saņemtajiem viedokļiem.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Izglītības un zinātnes ministrija un Akadēmiskā informācijas centrs neatbalsta likumprojekta 4.pantu. Sadaļā "Papildu dokumenti" ir pievienots Akadēmiskā informācijas centra viedoklis. Latvijas Ārstu biedrība diskusijā/apspriedē norādīja, ka neatbalsta likumprojekta 4.pantā virzīto priekšlikumu. Minot argumentus, ka speciālā atzīšana tiek piemērota ārsta profesijai un tikai Direktīvas V pielikumā noteiktajām specialitātēm, kā arī priekšlikums neatbilst arī Direktīvas 2005/36/EK nosacījumiem. Latvijas Māsu asociācija piekrīt, ka likumprojekta 4.pants nav atbalstāms un pauž bažas, ka šādi var tik “ievestas māsas”.
Likumprojekts ir precizēts atbilstoši diskusijā/apspriedē saņemtajiem viedokļiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Augstākās izglītības iestādes, kas īsteno rezidentūras programmu.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Apakšspecialitātes, papildspecialitātes tiek īstenotas profesionālās tālākizglītības programmās, ņemot vērā arī izglītības jomas normatīvo regulējumu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek veidots elastīgāks apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apguves veids, kas varētu veicināt specialitāšu apguvi. Līdz ar to nodrošinot iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus. Šo speciālistu kompetence ir pietiekami plaša, lai veiktu ārstniecības darbu un sniegtu palīdzību plašākam spektram pacientu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašinās mācību iespējas un nostiprinās mūžizglītības dimensiju rezidentūrā, jo tiek piedāvāts elastīgāks, uz ārstu kā mācību guvēju vērsts izglītības veids. Ārsta pamatspecialitāti apguvis ārsts elastīgākā mācību sistēmā varēs apgūt ārsta profesijas apakšspecialitātes, papildspecialitātes zināšanas, prasmes vai kompetences.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi