22-TA-1161: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Aizsardzības ministrijas / Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izstrādāts ar mērķi ierobežot publiski pieejamās informācijas apjomu gadījumos, kad valsts amatpersonas deklarāciju iesniedz valsts amatpersona, kura pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk – Zemessardze).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kas noteikts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums), valsts amatpersonām ir noteikts pienākums likumā noteiktajā kārtībā iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju. Šī prasība negulst uz zemessargiem, kas pilda dienestu Zemessardzē, jo atbilstoši Likuma prasībām zemessargs nav uzskatāms par valsts amatpersonu (Likuma 4.pants). Tomēr Zemessardzē dienē ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, kas ir valsts amatpersonas, līdz ar to valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas pienākumu veic liela daļa amatpersonu, kas pilda dienestu Zemessardzē.
Likuma 24.pants noteic tās informācijas apjomu, kas norādāma valsts amatpersonas deklarācijā. Atbilstoši 24.panta panta pirmās daļas otrajam un trešajam apakšpunktiem valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda ne tikai savs valsts amatpersonas amats, bet arī informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam. Vienlaikus Likums paredz pienākumu valsts amatpersonas deklarācijā norādīt informāciju par visa veida gūtajiem ienākumiem pārskata periodā (24.panta pirmās daļas 8.apakšpunkts). Likuma 26.panta sestā daļa noteic, ka Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un valsts pilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Valsts amatpersonas deklarācijas publiski pieejamā daļa elektroniskā veidā tiek publicēta Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē.
Latvijas Republikas Zemessardzes likums (turpmāk - Zemessardzes likums) noteic Zemessardzes uzdevumus, uzbūvi un zemessarga dienesta gaitu. No Zemessardzes likumā noteiktā regulējuma izriet, ka zemessargi dienestu Zemessardzē pilda, būdami iecelti amatos (likuma 15., 16., 17. un citi panti). Līdz ar to valsts amatpersonai, kas pilda dienestu Zemessardzē, ievērojot Likuma 24.panta pirmās daļas 3.apakšpunkta prasības, valsts amatpersonu deklarācijā norādāms amats, kādu tā ieņem Zemessardzē.
Zemessardzes likums cita starp regulē arī jautājumus par zemessargiem izmaksājamo kompensāciju un uzturdevu laikā, kad zemessargi pilda Zemessardzes uzdevumus vai piedalās apmācībā, kā arī nosaka citas sociālās garantijas zemessargiem (skatīt Zemessardzes likuma VIII nodaļu). Minētās sociālās garantijas ir uzskatāmas par ienākumiem Likuma izpratnē, līdz ar ko informācija par kompensācijām un sociālajiem pabalstiem, kādus valsts amatpersona iegūst kā zemessargs arī ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Zemessardzes likumā ir paredzēta iespēja zemessargam uz laiku uzdot pildīt vakantu karavīra amatu, ja zemessargam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija (likuma 17.1 panta otrā daļa). Arī šajā gadījumā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam zemessargam, kurš pilda karavīra amatu un saņem par to atalgojumu un citas garantijas, informācija par amatu un gūtajiem ienākumiem norādāma valsts amatpersonu deklarācijā, jo profesionālā dienesta karavīrs ir valsts amatpersona un atbilstoši Likuma 4.panta piektās daļas normai par valsts amatpersonu uzskatāma arī persona, kura uz laiku pilda citas valsts amatpersonas amata pienākumus. Attiecībā uz šādu valsts amatpersonu piemērojami likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuras amata pienākumus tā pilda.
Likuma 24.pants noteic tās informācijas apjomu, kas norādāma valsts amatpersonas deklarācijā. Atbilstoši 24.panta panta pirmās daļas otrajam un trešajam apakšpunktiem valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda ne tikai savs valsts amatpersonas amats, bet arī informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam. Vienlaikus Likums paredz pienākumu valsts amatpersonas deklarācijā norādīt informāciju par visa veida gūtajiem ienākumiem pārskata periodā (24.panta pirmās daļas 8.apakšpunkts). Likuma 26.panta sestā daļa noteic, ka Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un valsts pilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Valsts amatpersonas deklarācijas publiski pieejamā daļa elektroniskā veidā tiek publicēta Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē.
Latvijas Republikas Zemessardzes likums (turpmāk - Zemessardzes likums) noteic Zemessardzes uzdevumus, uzbūvi un zemessarga dienesta gaitu. No Zemessardzes likumā noteiktā regulējuma izriet, ka zemessargi dienestu Zemessardzē pilda, būdami iecelti amatos (likuma 15., 16., 17. un citi panti). Līdz ar to valsts amatpersonai, kas pilda dienestu Zemessardzē, ievērojot Likuma 24.panta pirmās daļas 3.apakšpunkta prasības, valsts amatpersonu deklarācijā norādāms amats, kādu tā ieņem Zemessardzē.
Zemessardzes likums cita starp regulē arī jautājumus par zemessargiem izmaksājamo kompensāciju un uzturdevu laikā, kad zemessargi pilda Zemessardzes uzdevumus vai piedalās apmācībā, kā arī nosaka citas sociālās garantijas zemessargiem (skatīt Zemessardzes likuma VIII nodaļu). Minētās sociālās garantijas ir uzskatāmas par ienākumiem Likuma izpratnē, līdz ar ko informācija par kompensācijām un sociālajiem pabalstiem, kādus valsts amatpersona iegūst kā zemessargs arī ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Zemessardzes likumā ir paredzēta iespēja zemessargam uz laiku uzdot pildīt vakantu karavīra amatu, ja zemessargam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija (likuma 17.1 panta otrā daļa). Arī šajā gadījumā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam zemessargam, kurš pilda karavīra amatu un saņem par to atalgojumu un citas garantijas, informācija par amatu un gūtajiem ienākumiem norādāma valsts amatpersonu deklarācijā, jo profesionālā dienesta karavīrs ir valsts amatpersona un atbilstoši Likuma 4.panta piektās daļas normai par valsts amatpersonu uzskatāma arī persona, kura uz laiku pilda citas valsts amatpersonas amata pienākumus. Attiecībā uz šādu valsts amatpersonu piemērojami likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuras amata pienākumus tā pilda.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izmaiņas ģeopolitiskajā drošības situācijā un tostarp Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā prasa pārskatīt gan valsts aizsardzības sistēmas pasākumus kopumā, gan izvērtēt individuālus aizsardzības pasākumus attiecībā uz noteiktām personu grupām, kas iesaistītas valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. Viens no šādiem pārskatāmiem drošības aspektiem ir saistīts ar neierobežotu piekļuvi informācijai, kas atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam ir iekļaujama valsts amatpersonu deklarācijā saistībā ar dienesta izpildi Zemessardzē. Šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Un, otrkārt, šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas, kas uz brīvprātības principa pamata pieteikusies pildīt valsts aizsardzības uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, un viņas ģimenes interesēm.
Risinājuma apraksts
Lai mainīgajos drošības situācijas apstākļos ierobežotu informācijas pieejamību attiecībā uz to personu loku, kas pilda dienestu Zemessardzē, kā arī, lai nodrošinātu personu datu aizsardzību zemessargiem, kuriem atbilstoši Likuma prasībām iesniedzama valsts amatpersonu deklarācija, neatklājot šo personu saikni ar Zemessardzi, likumprojekts paredz grozīt Likuma 26.pantu. Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem Likuma 26.pantā, par publiski nepieejamas deklarācijas daļu paredzēts atzīt informāciju par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī informāciju par ienākumiem, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.
Publiski pieejamās valsts amatpersonu deklarācijas daļas informācijas ierobežošanai, tajā neiekļaujot informāciju par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī informāciju par ienākumiem, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē, nepieciešamas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem izmaiņu izstrādei Valsts ieņēmumu dienestam provizoriski varētu būt nepieciešami papildus finanšu budžeta līdzekļi 33 323,40 euro (ar PVN) apmērā un turpmāk ik gadu risinājuma uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai nepieciešami 2 332,64 euro (ar PVN). Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzes izmaiņu izstrādei un ieviešanai nepieciešami ne mazāk kā trīs kalendāriem mēneši no likumprojekta "Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" apstiprināšanas brīža.
Publiski pieejamās valsts amatpersonu deklarācijas daļas informācijas ierobežošanai, tajā neiekļaujot informāciju par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī informāciju par ienākumiem, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē, nepieciešamas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem izmaiņu izstrādei Valsts ieņēmumu dienestam provizoriski varētu būt nepieciešami papildus finanšu budžeta līdzekļi 33 323,40 euro (ar PVN) apmērā un turpmāk ik gadu risinājuma uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai nepieciešami 2 332,64 euro (ar PVN). Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzes izmaiņu izstrādei un ieviešanai nepieciešami ne mazāk kā trīs kalendāriem mēneši no likumprojekta "Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" apstiprināšanas brīža.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts amatpersonas, kuras iestājušās un pilda dienestu Zemessardzē, kā arī zemessargi (kuri nav valsts amatpersonas), kuri uz laiku pilda pienākumus vakantos karavīru amatos un tāpēc ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.
Ietekmes apraksts
Likumprojekta normas paredz par publiski nepieejamu informāciju valsts amatpersonas deklarācijā atzīt zemessarga amatu, tostarp amatu, ko zemessargs ieņem, uz laiku pildot vakantu karavīra amatu, kā arī visa veida ienākumus, ko zemessargs guvis saistībā ar dienestu Zemessardzē.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
33 324
0
2 333
2 333
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
33 324
0
2 333
2 333
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-33 324
0
-2 333
-2 333
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-33 324
0
-2 333
-2 333
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
33 324
0
2 333
2 333
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izmaiņu realizācija VID Publiskojamo datubāzē (turpmāk - PDB) novērtēta 68 cilvēkdienu apmērā. Vienas cilvēkdienas izstrādes izmaksas VID PDB sastāda 490,05 euro (ar PVN) apmērā. Kopējās risinājuma izstrādes izmaksas sastāda 33 323,40 euro (ar PVN). Ikgadējās uzturēšanas izmaksas sastāda 7% no kopējām izstrādes izmaksām, kas ik gadu sastāda 2 332,64 euro (ar PVN).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaiņu izstrādei VID informācijas sistēmās ir nepieciešams papildu finansējums 33 324 euro (ar PVN) apmērā. Šie izdevumi tiks segti no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, pārdalot finansējumu no Aizsardzības ministrijas budžeta programmas apakšprogrammas 22.12.00. "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" uz Finanšu ministrijas budžeta programmu 33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana". Vienlaikus - turpmāk ik gadu risinājuma uzturēšanas nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2 333 euro (ar PVN) apmērā, kas tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Izpilde notiks esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar likumprojektu paredzēts aizsargāt datus, kas norāda uz personas iesaisti Zemessardzē. Proti, no valsts amatpersonu publiski pieejamās sadaļas nevarēs identificēt amatpersonas, kas iestājušās un pilda dienestu Zemessardzē.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi