Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā konkursa ietvaros pieejamo finansējuma apjomu, ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenas un iedzīvotāju interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai, nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu saņemt atbalstu konkursa ietvaros.
Regula Nr. 1407/2013 zaudēs spēku ar 2024.gada 1.jūliju.
Attiecībā uz MK noteikumu 10.punktu ir konstatētas nepareizas interpretācijas riska iespējas attiecībā uz spēkā esošo tiesību normu.

MK noteikumu 4.punkts tiek grozīts, lai palielinātu konkursā pieejamo finansējuma apjomu par 5 milj. euro, līdz ar to kopējais konkursa ietvaros pieejamais atbalsts būs 45 milj. euro. Šobrīd vērojama iedzīvotāju pastiprināta interese par atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī MK noteikumu projekts paredz paplašināt atbalstāmo darbību loku. Vienlaikus aktīva atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde un izmantošana mazinās importētās enerģijas apjomu un mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
MK noteikumu 9.4.apakšpunkts, 1. un 2.pielikums tiek grozīts, kā arī papildināts ar jaunu 24.14.² apakšpunktu, 52.6., 52.8.apakšpunktu un 4.pielikumu, lai precizētu nosacījumu attiecībā uz elektroenerģijas neto un norēķinu sistēmu izmantošanu MK noteikumu ietvaros, t.sk. neparedzot maksimālo saules elektrostaciju un vēja elektrostaciju uzstādīšanas jaudu. MK noteikumu 9.4.1 un 9.4.2.apakšpunkts paredz nosacījumus atbilstoši kuriem ar saules elektrostacijām un vēja ģeneratoriem saražotā elektroenerģija tiek nodota tīklā, t.i. MK š.g. 6.februārī apstiprināja grozījumus MK noteikumos Nr.635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (stājas spēkā ar š.g. 1. gada maiju), kuri paredz, ka  Latvijā sāks darboties jauna sistēma mājsaimniecībām, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules elektrostacijas un pārpalikumu nodod elektroenerģijas tirgotājam. Vienlaikus paredzot finansējuma saņēmējam elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikumu 12 mēnešu periodā.  Nosakot maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjomu ir ņemta vērā informācija par pieslēgumu lielumu un skaitu Latvijā, kā arī Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu/darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunīgai enerģijai un energoefektivitātei noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai. Minētie dati ir norādīti 4.pielikumā. Līdz ar to attiecīgi MK noteikumu projektā ietvertā 9.4.1.apakšpunkta norma attiecas uz finansējuma saņēmējiem, kas jau ir īstenojuši projektus un noslēguši līgumus par projektu īstenošanu, t.i. grozījumi (noteikumu projekts) ir tiem labvēlīgi un nepasliktina esošo situāciju un papildu rīcība no finansējuma saņēmējiem nav nepieciešama. Savukārt 9.4.2.apakšpunkta norma būs piemērojama tiem finansējuma saņēmējiem, kas īsteno projektus (izmanto neto norēķinu sistēmu) pēc 2024.gada 1.maija - attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu tiek piemērotas tiesību normas atbilstoši MK 2023.gada 7.novembra noteikumiem Nr.635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"  (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/majsaimniecibas-neto-norekinu-sistemu-vares-sakt-izmantot-no-1-maija). Savukārt 1.pielikuma 6. un 7.punkta tabulās svītrots vārds un skaitlis "līdz 11,1", tādējādi izslēdzot maksimālo uzstādāmo saules elektrostaciju un vēja elektrostaciju jaudu. Līdz ar jaunās neto norēķinu sistēmas izveidi, kas stājas spēkā ar š.g. 1.maiju, saules elektrostaciju un vēja elektrostaciju uzstādītajai jaudai ierobežojums ir 999,999 kW. Līdzšinēji atbalstu varēja saņemt saules elektrostaciju un vēja ģeneratoru iegādei, kuru jauda bija ieregulēta līdz 11,1 kW;
MK noteikumu 10.punkts tiek grozīts, lai novērstu nepareizas interpretācijas risku. 
MK noteikumu 16.², 16.⁵1., 16.⁵2., 16.⁹, 16.¹⁰ un 16.¹¹. punkti tiek grozīti un papildināti ar jauniem 16.¹² un 16.¹³ punktiem, lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta (de minimis) nosacījumiem saskaņā ar Komisijas 2023.gada 13.decembrī pieņemto Regulu Nr.2023/2831. Attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu Regulas 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. Projekta dzīves cikla ilgumu (amortizācijas periodu) nosaka atbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, piemēram, par iedzīvotāju ienākuma nodokli vai grāmatvedību jomā. Vienlaikus skaidrojam, ka atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedībā minimālais termiņš kādu var noteikt amortizācijas periodam ir 5 gadi. Vēršam uzmanību, ka minētais nosacījums attiecībā uz saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam ir attiecināms uz komercdarbības atbalsta izslēgšanu un ir noteikts ar ES regulējumu, savukārt veids vai procedūra kādā dalībvalsts vai atbalsta programmas autors izvēlas konkrētā nosacījuma pārbaudi nav regulēts un ir katras dalībvalsts nacionāla izvēle.
Saimnieciska darbība valsts atbalsta regulējuma izpratnē - atbilstoši ES tiesu praksei saimnieciskā darbība ir ikviena darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Tas, vai attiecībā uz konkrētām precēm un pakalpojumiem pastāv tirgus, var būt atkarīgs no veida, kādā šie pakalpojumi ir organizēti attiecīgajā dalībvalstī. Jāņem vērā, ka minētā attiecīgās darbības kvalifikācija laika gaitā var mainīties – darbība, kas šobrīd nav saimnieciska, nākotnē par tādu var kļūt, un otrādi. Valsts atbalsta noteikumu piemērošana nav atkarīga no tā, vai subjekts ir izveidots ar mērķi gūt peļņu, t.i., lai konstatētu, vai uzņēmums (atbilstoši ES tiesu praksei par uzņēmumu valsts atbalsta kontekstā uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Līdz ar to tas, vai subjekts ir uzskatāms par uzņēmumu, ir atkarīgs no tā veikto darbību rakstura) veic saimniecisko darbību, peļņas gūšana nav svarīga, bet svarīga ir preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū. Kā atzinusi Vispārējā un Eiropas Savienības tiesa, tad arī bezpeļņas subjekti var piedāvāt preces un pakalpojumus. Subjekts, kas veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, ir uzskatāms par uzņēmumu vienīgi attiecībā uz tā saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka šādiem uzņēmumiem attiecībā uz saimniecisko un nesaimniecisko darbību ir jābūt nodalītai grāmatvedībai. Attiecībā uz dažādām infrastruktūrām jānorāda, ka ES tiesu praksē ir atzīts, ka jebkādas saimnieciskam izmantojumam paredzētas infrastruktūras būvniecība ir saimnieciskā darbība, no kā izriet, ka tam, kādā veidā tā ir finansēta, ir piemērojami valsts atbalsta nosacījumi. Ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot saimnieciskai darbībai, tās attīstīšanā piešķirtajam publiskajam finansējumam valsts atbalsta kontroles noteikumi nav jāpiemēro.
Ja dzīvojamai mājai finansējuma saņēmējs nemaina juridisko statusu un nemaina nosacījumus attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu, kādi tie bija uz projekta līguma noslēgšanas brīdi, vai ja finansējuma saņēmējs kļūst par saimnieciskās darbības veicēju, tad grozījumi MK noteikumos finansējuma saņēmējiem ir labvēlīgi un nepasliktina esošo situāciju. Savukārt 16.¹¹ un 16.¹² punktā ietverto normu pārbaudi nodrošinās SIA "Vides investīciju fonds" projekta monitoringa perioda ietvaros.
Konkursa ietvaros atbalsts tiek sniegts:
1. projektu iesniedzējiem (fiziskām personām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskām organizācijām), kas neveic saimniecisko darbību (MK noteikumu 9.4.apakšpunkts);
2. projektu iesniedzējiem (fiziskām personām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskām organizācijām), kas veic saimniecisko darbību (MK noteikumu 9.4. apakšpunkts, ja saimnieciskā darbība tiek veikta ar projekta ietvaros iegādāto enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, ar saules paneļiem saražotā elektroenerģija tiek pārdota trešajai pusei (kaimiņam, uzņēmumam un tml. MK noteikumu 16.2 punkts, ja mājā jau tiek veikta saimnieciskā darbība, bet tā nav saistīta ar projekta ietvaros iegādāto enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, grāmatvedības vai juridisko pakalpojumu sniegšana, mājražošana utt.). Ņemot vērā, ka projekta amortizācijas perioda ietvaros var mainīties situācija attiecībā uz saražotās elektroenerģijas izmantošanu (MK noteikumu 9.4.apakšpunkts), tad MK noteikumu 16.¹¹ un 16.¹² punkts paredz rīcību neatbilstības novēršanai. 
MK noteikumi tiek papildināti ar 15.¹ punktu, paredzot jaunās atbalstāmās darbības (16.6.apakšpunkts), ko drīkst īstenot vienlaikus ar šo noteikumu  16.2.apakšpunktā minēto aktivitāti (saules elektrostaciju vai vēja elektrostaciju iegādi), atbalsta intensitāti un atbalsta apjomu. Akumulāciju sistēmās tiek izmantoti dažādi veidi, kā uzglabāt un izmantot elektroenerģiju. Visbiežāk sastopamie veidi ir: litija jonu akumulatori un litija fosfāta akumulatori, tāpat arī, piemēram, svina, nikeļa-kadmija akumulatori. Katram no šiem akumulatoru veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi atkarībā no lietošanas gadījuma un vajadzībām. Izvēles laikā ir jāņem vērā gan izmaksas, gan nepieciešamā uzglabāšanas kapacitāte, gan ilgtermiņa uzticamības prasības.
MK noteikumu  16., 19.1., 24.2.apakšpunkts un 2.pielikums tiek grozīts, lai sniegtu atsauci uz jauno atbalstāmo aktivitāti, kas minēta noteikumu projektā, papildinot MK noteikumus ar 16.6.apakšpunktu.
MK noteikumi papildināti ar 16.6.apakšpunktu, kas paredz jaunas atbalsta aktivitātes ieviešanu. Elektroenerģijas uzkrāšanas iekārta ir iespēja nodrošināt dzīvojamajā mājā saražotās elektroenerģijas (no saules elektrostacijām un vēja elektrostacijām) uzkrāšanu un nenodošanu kopējā tīklā, t.i. izmantot dienas laikā saražoto elektroenerģiju patērēt vakara un nakts stundās. Elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas minimālā ietilpība 5 kWh apjomā noteikta ņemot vērā projektu konkursa ietvaros atbalstīto saules elektrostaciju vidējo uzstādīto jaudu (8-9kW) un tīklā nodoto elektroenerģijas apjomu (ap 70%). Savukārt izmaksu apjoms 2500 EUR apmērā noteikts, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju attiecībā uz dažādu uzņēmumu piedāvājumiem, Lietuvas atbalsta programmas, kas ir spēkā kopš 2023.gada septembra, nosacījumus un pieņemot, ka elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas ar ietilpību 1 kWh izmaksas atbilst 500 eiro. Akumulatoru cenas var ļoti atšķirties atkarībā no daudziem faktoriem, piemēram, akumulatora veida, kapacitātes, zīmola, ražotāja, un tā tālāk.
MK noteikumu 38.punkts tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir jāvērtē uz de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi atbilstoši Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalsta nosacījumiem un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
MK noteikumu 52.2.apakšpunkts tiek grozīts. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta pirmajā daļā noteikto, elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi starp elektroenerģijas tirgotāju un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju par šā aktīvā lietotāja objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju. Papildus norādāms, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumu Nr.635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 18.² punktā ir noteikts, ka aktīvais lietotājs, kurš vēlas izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, slēdz ar tirgotāju līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu un tajā norāda aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertos objektus. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta mērķauditorija – projektu iesniedzēji, kuri uzstādīs elektroenerģijas ražošanas iekārtas, varēs piedalīties ne tikai neto uzskaites sistēmā, bet arī neto norēķinu sistēmā, ir būtiski paredzēt iespēju Vides investīciju fondam, kurš veiks projektu uzraudzību monitoringa periodā saņemt datus par saražotās un elektroenerģijas sadales sistēmās nodotās un no elektroenerģijas sadales sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumu visos projekta īstenotāja jeb aktīvā lietotāja objektos, kas ir ietverti neto norēķinu sistēmas līgumā, ko attiecīgais lietotājs ir noslēdzis ar elektroenerģijas tirgotāju. Attiecīgo datu apjoma saņemšana ir būtiska, lai veiktu korektu uzraudzību noteikumu projektā ietvertajam nosacījumam, kas nosaka, ka projekta iesniedzējam ir nepieciešams vismaz 80% no uzstādītajā elektroenerģiju ražojošā iekārtā (saules elektrostacija, vēja elektrostacija) saražotās elektroenerģijas patērēt paša vajadzībām, jo elektroenerģijas aktīvie lietotāji/ projektu iesniedzēji ir tiesīgi uzstādīt tādu ražošanas jaudu, kas ir spējīga nodrošināt pašpatēriņu vairākos objektos, ne tikai vienā objektā, t.i., objektā, kurā ir uzstādīta ražošanas iekārta.