22-TA-1932: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 8. septembra noteikumos Nr. 723 "Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.rīcības virziena 3.2.uzdevumu “Nodrošināt drošas darba vides, kvalitatīvu darba vietu un cienīga darba attīstību”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu darba aizsardzības ārpakalpojumu sniedzēju – kompetento institūciju un kompetento speciālistu sertifikācijai un darbībai, tādejādi nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un darba vides uzlabošanos uzņēmumos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2023.
Pamatojums
Noteikumu spēkā stāšanās paredzēta 2023.gada 1.aprīlī, lai kompetentajiem speciālistiem, kompetentajām institūcijām, kā arī attiecīgajām sertificēšanas institūcijām un citiem interesentiem būtu iespēja un laiks iepazīties ar jaunajām prasībām un sagatavoties izmaiņām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka prasība kompetento speciālistu sertifikācijas eksāmena testa sagatavošanā izmantot Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” sagatavotos testa jautājumus stājas spēkā 2023.gada 1.jūnijā, lai nodrošinātu laiku jautājumu sagatavošanai. Līdz šim datumam spēkā būs pašreizējā prasība izmantot Darba aizsardzības speciālistu asociācijas sagatavotos jautājumus, kas ir pieejami interneta vietnē https://ldasa.lv.
Noteikumu projektā paredzēts, ka prasība kompetento speciālistu sertifikācijas eksāmena testa sagatavošanā izmantot Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” sagatavotos testa jautājumus stājas spēkā 2023.gada 1.jūnijā, lai nodrošinātu laiku jautājumu sagatavošanai. Līdz šim datumam spēkā būs pašreizējā prasība izmantot Darba aizsardzības speciālistu asociācijas sagatavotos jautājumus, kas ir pieejami interneta vietnē https://ldasa.lv.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darba aizsardzības prasības šobrīd ir noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē specifiskus ar darba aizsardzību saistītus jautājumus. Atbilstoši Darba aizsardzības likuma prasībām darba devējam, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, ir jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti vai jānoslēdz līgums ar kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju.
Ar kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām saprot ārpakalpojuma sniedzējus, ko uz attiecīga līguma pamata darba devējs var piesaistīt sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, tai skaitā darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu izstrādei.
Lai speciālists būtu tiesīgs sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus, tam ir jāiegūst augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā, apgūstot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (profesijas standarts "Darba aizsardzības vecākais speciālists"), kā arī jāatbilst citām MK noteikumu Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 723) prasībām. Speciālists, kurš ieguvis iepriekš minēto izglītību, ir pielīdzināms kompetentam speciālistam un ir tiesīgs veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos piecus gadus no izglītību apliecinošā dokumenta izdošanas dienas. Pēc šī termiņa beigām reizi piecos gados speciālistam ir jāiegūst kompetenta speciālista sertifikāts, nokārtojot sertifikācijas eksāmenu personāla sertifikācijas institūcijā. Pirms sertifikācijas eksāmena pretendentam ir jāapliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā viņš veicis praktisko darbību darba aizsardzības jomā ne mazāk kā trīs gadus, kā arī apguvis zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 80 stundu apmērā pēdējo piecu gadu laikā. Kompetentais speciālists apdrošina savu civiltiesisko atbildību visā viņa darbības periodā.
Savukārt, lai juridiskā persona varētu sniegt darba aizsardzības pakalpojumus, tai ir jāiegūst kompetentās institūcijas statuss atbilstoši noteikumos Nr.723 noteiktajām prasībām. Lēmumu par kompetentās institūcijas statusu pieņem Labklājības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu, ja juridiskā persona nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:
1) tai ir sertificēta kvalitātes pārvaldības sistēma, un tās kompetence darba aizsardzības jautājumos ir novērtēta atbilstoši noteikumu Nr.723 prasībām;
2) kompetentā institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ pakalpojuma saņēmējam radušos zaudējumus, kas sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā, bet ne mazāk kā 28460 euro apmērā;
3) kompetentajā institūcijā uz darba līguma pamata nodarbināts speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā, kā arī arodveselības un arodslimību ārsts.
4) institūcijas rīcībā mērījumu veikšanai darba vidē ir sava akreditēta laboratorija vai sava kalibrēta mēraparatūra, vai arī noslēgts sadarbības līgums ar akreditētu laboratoriju, kura veiks darba vides faktoru mērījumus.
Ņemot vērā smago un letālo nelaimes gadījumu, kā arī arodslimību skaitu, ir noteiktas no darba aizsardzības viedokļa bīstamās nozares, kurās obligāti ir jāiesaista kompetentā institūcija. Šīs nozares, kā arī izņēmumi, kad kompetento institūciju var neiesaistīt, noteiktas “Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”.
Kompetento institūciju saraksts, kā arī saraksts ar personām, kas ir tiesīgas sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus, tiek publicēts Labklājības ministrijas interneta vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/darba-aizsardzibas-pakalpojumi-kompetentas-institucijas-un-specialisti).
Uz 2022.gada 1.novembri ir reģistrētas 88 kompetentās institūcijas un sarakstā iekļauti 347 kompetentie speciālisti. Tomēr jāņem vērā, ka šajā sarakstā tiek iekļautas personas, kas ieguvušas nepieciešamo izglītību un ir iesniegušas iesniegumu Labklājības ministrijā, piekrītot datu publicēšanai, tādejādi sarakstā nav minētas visas personas, kas ir tiesīgas sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus.
Ar kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām saprot ārpakalpojuma sniedzējus, ko uz attiecīga līguma pamata darba devējs var piesaistīt sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, tai skaitā darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu izstrādei.
Lai speciālists būtu tiesīgs sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus, tam ir jāiegūst augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā, apgūstot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (profesijas standarts "Darba aizsardzības vecākais speciālists"), kā arī jāatbilst citām MK noteikumu Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 723) prasībām. Speciālists, kurš ieguvis iepriekš minēto izglītību, ir pielīdzināms kompetentam speciālistam un ir tiesīgs veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos piecus gadus no izglītību apliecinošā dokumenta izdošanas dienas. Pēc šī termiņa beigām reizi piecos gados speciālistam ir jāiegūst kompetenta speciālista sertifikāts, nokārtojot sertifikācijas eksāmenu personāla sertifikācijas institūcijā. Pirms sertifikācijas eksāmena pretendentam ir jāapliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā viņš veicis praktisko darbību darba aizsardzības jomā ne mazāk kā trīs gadus, kā arī apguvis zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 80 stundu apmērā pēdējo piecu gadu laikā. Kompetentais speciālists apdrošina savu civiltiesisko atbildību visā viņa darbības periodā.
Savukārt, lai juridiskā persona varētu sniegt darba aizsardzības pakalpojumus, tai ir jāiegūst kompetentās institūcijas statuss atbilstoši noteikumos Nr.723 noteiktajām prasībām. Lēmumu par kompetentās institūcijas statusu pieņem Labklājības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu, ja juridiskā persona nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:
1) tai ir sertificēta kvalitātes pārvaldības sistēma, un tās kompetence darba aizsardzības jautājumos ir novērtēta atbilstoši noteikumu Nr.723 prasībām;
2) kompetentā institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ pakalpojuma saņēmējam radušos zaudējumus, kas sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā, bet ne mazāk kā 28460 euro apmērā;
3) kompetentajā institūcijā uz darba līguma pamata nodarbināts speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā, kā arī arodveselības un arodslimību ārsts.
4) institūcijas rīcībā mērījumu veikšanai darba vidē ir sava akreditēta laboratorija vai sava kalibrēta mēraparatūra, vai arī noslēgts sadarbības līgums ar akreditētu laboratoriju, kura veiks darba vides faktoru mērījumus.
Ņemot vērā smago un letālo nelaimes gadījumu, kā arī arodslimību skaitu, ir noteiktas no darba aizsardzības viedokļa bīstamās nozares, kurās obligāti ir jāiesaista kompetentā institūcija. Šīs nozares, kā arī izņēmumi, kad kompetento institūciju var neiesaistīt, noteiktas “Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”.
Kompetento institūciju saraksts, kā arī saraksts ar personām, kas ir tiesīgas sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus, tiek publicēts Labklājības ministrijas interneta vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/darba-aizsardzibas-pakalpojumi-kompetentas-institucijas-un-specialisti).
Uz 2022.gada 1.novembri ir reģistrētas 88 kompetentās institūcijas un sarakstā iekļauti 347 kompetentie speciālisti. Tomēr jāņem vērā, ka šajā sarakstā tiek iekļautas personas, kas ieguvušas nepieciešamo izglītību un ir iesniegušas iesniegumu Labklājības ministrijā, piekrītot datu publicēšanai, tādejādi sarakstā nav minētas visas personas, kas ir tiesīgas sniegt kompetenta speciālista pakalpojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2019.gada 3.oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz, ka gadījumā, ja darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, uzņēmumā norīko kontaktpersonu sadarbībai ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu (9.panta ceturtā daļa). Iepriekšējā Darba aizsardzības likuma redakcijā bija noteikts, ka šādā gadījumā uzņēmumā norīko par darba aizsardzību atbildīgo personu, un šāds formulējums ir saglabājies arī noteikumu Nr.723 tekstā.
Vienlaikus noteikumu Nr.723 2.punkts, kas paredz, ka kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas sniedz uzņēmumam pakalpojumus darba aizsardzības jomā saskaņā ar savstarpēju vienošanos (izņemot darba līgumu), šobrīd dublē Darba aizsardzības likuma (1. panta 10. un 11. punkts, kā arī 9. panta pirmā daļa) prasības, kas nepārprotami nosaka, ka kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti sniedz ārpakalpojumu.
Vienlaikus noteikumu Nr.723 2.punkts, kas paredz, ka kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas sniedz uzņēmumam pakalpojumus darba aizsardzības jomā saskaņā ar savstarpēju vienošanos (izņemot darba līgumu), šobrīd dublē Darba aizsardzības likuma (1. panta 10. un 11. punkts, kā arī 9. panta pirmā daļa) prasības, kas nepārprotami nosaka, ka kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti sniedz ārpakalpojumu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu terminoloģijas atbilstību Darba aizsardzības likumam, noteikumu projektā tiek aizstāti vārdi “par darba aizsardzību atbildīgais darbinieks” ar vārdiem “norīkotā kontaktpersona”. Vienlaikus tiek svītrots noteikumu 2.punkts, lai novērstu normu dublēšanu.
Problēmas apraksts
Šobrīd augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt augstākās profesionālās izglītības studiju programmās, ja tajās tiek apgūtas zināšanas atbilstoši profesiju standartiem "Darba aizsardzības speciālists" vai "Darba aizsardzības vecākais speciālists". Gan bakalaura, gan maģistra programmās darba aizsardzības jomā šobrīd izglītību var iegūt atbilstoši vienam profesijas standartam “Darba aizsardzības vecākais speciālists”, tomēr, ņemot vērā izmaiņas Latvijas izglītības sistēmā, ir izstrādāts jauns profesijas standarts “Darba aizsardzības inženieris”, saskaņā ar kuru būs iespējams iegūt augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā bakalaura programmā. Šis standarts ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē 2022.gada 8.jūnijā un nav vēl iekļauts noteikumos Nr.723 kā atbilstošs kompetentā speciālista pienākumu veikšanai. Profesijas standartā “Darba aizsardzības inženieris” lielāka uzmanība vērsta uz zināšanām un prasmēm, kas saistītas ar inženiertehniskajiem risinājumiem, tehnoloģiskajiem procesiem, drošības sistēmām, ugunsdrošību un civilo aizsardzību, vienlaikus paredzot apgūt zināšanas un prasmes par visa veida darba vides riska faktoriem, darba aizsardzības organizatoriskajiem un tehniskajiem pasākumiem, kā arī par veselības aizsardzības jautājumiem, kas nepieciešamas kompetentā speciālista pienākumu veikšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka kompetentajam speciālistam nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzībā atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai “Darba aizsardzības inženieris”). Tādējādi darba aizsardzības sistēmā tiek iekļauts jaunais, 2022.gada 8.jūnijā pieņemtais profesijas standarts “Darba aizsardzības inženieris”, paredzot, ka arī personām, kas ieguvušas izglītību atbilstoši šim profesijas standartam, ir tādas pašas tiesības veikt kompetenta speciālista pienākumus kā personām, kas ieguvušas izglītību atbilstoši standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists".
Problēmas apraksts
Lai iegūtu kompetentā speciālista sertifikātu, personai jāvēršas personāla sertifikācijas institūcijā un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, tai skaitā dokumenti, kas apliecina kandidāta zināšanu apguvi par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 80 stundu apmērā pēdējo piecu gadu laikā (kopijas). Labklājības ministrija vairākkārt ir saņēmusi jautājumus no kompetentajiem speciālistiem par to, vai šajās apmācībās var tikt iekļauti jautājumi, kas nav tieši uzskatāmi par darba aizsardzības jautājumiem, bet ir ar tiem saistīti un noderīgi kompetentā speciālista pakalpojumu sniegšanā, piemēram, datu aizsardzība, ugunsdrošība u.c.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu neskaidrības un dažādas normas interpretācijas iespējas attiecībā uz kompetentajam speciālistam iegūstamo apmācības apjomu, noteikumu projektā precizēts, ka 80 stundu apjomā, kas kompetentajam speciālistam jāapgūst piecu gadu laikā, var tikt iekļauti jautājumi par ugunsdrošību, elektrodrošību, civilo aizsardzību, datu aizsardzība vai citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, nepārsniedzot 10% no kopējā apmācību apjoma. Tādējādi tiek nodrošināta pietiekami elastīga pieeja apmācību saturam, vienlaikus pamatā saglabājot nepieciešamību kompetentajam speciālistam regulāri apgūt apmācību par darba aizsardzības jautājumus.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr.723 ir noteikts, ka kompetento speciālistu sertifikācijas eksāmena jautājumus apstiprina Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācija (turpmāk – LDASA), ievērojot noteiktu sadalījumu pa konkrētām tēmām. Jautājumu katalogs, kas aktualizēts 2020.gada 1.oktobrī, ir pieejams LDASA interneta vietnē http://ldasa.lv. LDASA Biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrēta 2005.gada 10.jūnijā un tās mērķis ir apvienot darba aizsardzības speciālistus - fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība ir virzīta uz drošas un veselīgas darba vides izveidošanu un nodrošināšanu. Normatīvajos aktos nav noteiktas citas prasības vai pienākumi, kas veicami LDASA, izņemot kompetento speciālistu sertifikācijas eksāmena jautājumu apstiprināšanu un tai nav arī paredzēts valsts budžeta finansējums. LDASA aktualizē sertifikācijas eksāmena jautājumus, tomēr tam nav noteikta regularitāte, kā arī nav noteikts uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu aktuālu un kvalitatīvu jautājumu sagatavošanu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 13.panta sesto daļu preventīvos pasākumus darba aizsardzības jomā atbilstoši Labklājības ministrijas ieteikumiem īsteno Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra “Darba drošības un vides veselības institūts” (turpmāk - RSU DDVVI) tādejādi RSU DDVVI ir būtiska loma darba aizsardzības sistēmā, pietiekama kapacitāte, zināšanas un pieredze darba aizsardzības jautājumos. Starp Labklājības ministriju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un RSU DDVVI ir noslēgts trīspusējs sadarbības līgums, tādējādi atrunājot visu pušu pienākumus un iesaisti preventīvo pasākumu nodrošināšanā, kā arī nosakot uzraudzību par pasākumu kvalitatīvu izpildi. Attiecīgi noteikumu projektā ir paredzēts, ka kompetento speciālistu sertifikācijas testa jautājumus sagatavos RSU DDVVI, kas uzskatāma par atbilstošāko institūciju šī pienākuma veikšanai, ņemot vērā iesaisti preventīvo pasākumu īstenošanā un noteikto uzraudzības mehānismu. Jautājumu izstrāde netiek uzskatīta par jaunu funkciju - RSU DDVVI sertifikācijas testa jautājumus sagatavos piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros kā vienu no preventīvajiem pasākumiem, tādējādi iesaistoties kompetento speciālistu zināšanu pilnveidē, kas veicinās sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr.723 ir noteikta prasība kompetentajai institūcijai nodarbināt vismaz divus speciālistus – darba aizsardzības vecāko speciālistu, kas ieguvis augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzībā, kā arī arodveselības un arodslimību ārstu. Labklājības ministrija ir saņēmusi informāciju no kompetentajām institūcijām par to, ka rodas grūtības nodarbināt arodveselības un arodslimību ārstus, kas ir gatavi iesaistīties kompetento institūciju darbībā un darba vides risku novērtēšanā, jo vairums arodveselības un arodslimības ārstu ir nodarbināti pamatdarbā veselības aprūpē.
Labklājības ministrijas ieskatā nodarbināto veselības aizsardzība ir ļoti būtisks darba aizsardzības aspekts, kas sistēmiski ir saglabājams īpaši šobrīd, kad aktuāli kļūst jauni riska veidi, pieaug arodslimību skaits, īpaši saistībā ar muskuļu-skeleta sistēmas un nervu sistēmas traucējumiem. Tādēļ nepieciešams rast risinājumu plašākām iespējām kompetentajās institūcijās nodarbināt veselības nozares speciālistus.
Labklājības ministrijas ieskatā nodarbināto veselības aizsardzība ir ļoti būtisks darba aizsardzības aspekts, kas sistēmiski ir saglabājams īpaši šobrīd, kad aktuāli kļūst jauni riska veidi, pieaug arodslimību skaits, īpaši saistībā ar muskuļu-skeleta sistēmas un nervu sistēmas traucējumiem. Tādēļ nepieciešams rast risinājumu plašākām iespējām kompetentajās institūcijās nodarbināt veselības nozares speciālistus.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu plašākas iespējas kompetentajām institūcijām nodarbināt ar veselības nozari saistītus speciālistus, kam ir pietiekamas zināšanas par darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību, noteikumu projektā paredzēta iespēja kompetentajai institūcijai nodarbināt arodveselības un arodslimību ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu. Tādējādi kompetentajai institūcijai būs iespēja nodarbināt arī sabiedrības veselības speciālistu, saglabājot pietiekami augstu kompetenci veselības aizsardzības jautājumos un nemazinot aizsardzības līmeni.
Šobrīd kompetentajās institūcijās nodarbināto arodslimību un arodveselības ārstu pienākums ir kopā ar darba aizsardzības speciālistu veikt darba vides risku novērtēšanu bīstamo nozaru uzņēmumos, pievēršot uzmanību tiem riska faktoriem, kuri ietekmē nodarbināto veselību, ņemot vērā zināšanas un kompetenci par cilvēka anatomiju, fizioloģiju, veselības veicināšanu un profilaksi, ergonomiku, kā arī darba vides ietekmi uz veselību, slimību cēloņsakarībām. Tādējādi arodslimību un arodveselības ārstiem ir liela nozīme arodslimību attīstības novēršanā. Jāatzīmē, ka kompetentās institūcijas ietvaros arodslimību un arodveselības ārsta pienākumos neietilpst ārstniecības veikšana, bet gan preventīva riska faktoru identificēšana, to iespējamās ietekmes uz veselību noteikšana, kā arī atbilstošu pasākumu noteikšana riska novēršanai vai samazināšanai.
Ņemot vērā arodslimību un arodveselības ārstu nepietiekamo pieejamību nodarbināšanai kompetentās institūcijās, minētos pienākumus atbilstoši iegūtajām prasmēm varētu veikt arī sabiedrības veselības speciālisti. Personas, kas ir ieguvušas sabiedrības veselības speciālista kvalifikāciju, iegūst prasmes identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību, novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību, izstrādāt priekšlikumus un sekmēt to ieviešanu situācijas uzlabošanai, kā arī citas prasmes, kas ir atbilstošas, lai iesaistītos darba vides pilnveidošanā un nodarbināto veselības aizsardzībā. Turklāt sabiedrības veselības speciālistu zināšanas par pētniecību, datu analīzi, epidemioloģiju, vides veselību un citiem būtiskiem sabiedrības veselības jautājumiem pozitīvi ietekmēs kompetento institūciju darba kvalitāti, sniedzot visaptverošus ieteikumus darba vides uzlabošanai.
Šobrīd kompetentajās institūcijās nodarbināto arodslimību un arodveselības ārstu pienākums ir kopā ar darba aizsardzības speciālistu veikt darba vides risku novērtēšanu bīstamo nozaru uzņēmumos, pievēršot uzmanību tiem riska faktoriem, kuri ietekmē nodarbināto veselību, ņemot vērā zināšanas un kompetenci par cilvēka anatomiju, fizioloģiju, veselības veicināšanu un profilaksi, ergonomiku, kā arī darba vides ietekmi uz veselību, slimību cēloņsakarībām. Tādējādi arodslimību un arodveselības ārstiem ir liela nozīme arodslimību attīstības novēršanā. Jāatzīmē, ka kompetentās institūcijas ietvaros arodslimību un arodveselības ārsta pienākumos neietilpst ārstniecības veikšana, bet gan preventīva riska faktoru identificēšana, to iespējamās ietekmes uz veselību noteikšana, kā arī atbilstošu pasākumu noteikšana riska novēršanai vai samazināšanai.
Ņemot vērā arodslimību un arodveselības ārstu nepietiekamo pieejamību nodarbināšanai kompetentās institūcijās, minētos pienākumus atbilstoši iegūtajām prasmēm varētu veikt arī sabiedrības veselības speciālisti. Personas, kas ir ieguvušas sabiedrības veselības speciālista kvalifikāciju, iegūst prasmes identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību, novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību, izstrādāt priekšlikumus un sekmēt to ieviešanu situācijas uzlabošanai, kā arī citas prasmes, kas ir atbilstošas, lai iesaistītos darba vides pilnveidošanā un nodarbināto veselības aizsardzībā. Turklāt sabiedrības veselības speciālistu zināšanas par pētniecību, datu analīzi, epidemioloģiju, vides veselību un citiem būtiskiem sabiedrības veselības jautājumiem pozitīvi ietekmēs kompetento institūciju darba kvalitāti, sniedzot visaptverošus ieteikumus darba vides uzlabošanai.
Problēmas apraksts
Šobrīd kompetento speciālistu sertifikācijas komisijas sastāvā ir iekļauts personāla sertifikācijas institūcijas pārstāvis (komisijas priekšsēdētājs), kuram ir vismaz divu gadu praktiskā darba pieredze darba aizsardzības jomā, Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācijas pārstāvis, kurš ir ieguvis augstāko izglītību darba aizsardzības jomā atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists", kā arī arodveselības un arodslimību ārsts. 2021.gadā ir izveidota Drošības profesionāļu asociācija, kura apvieno jomas profesionāļus četros drošības virzienos – darba aizsardzībā, ugunsdrošībā, fiziskajā drošībā un kiberdrošībā un pārstāv to intereses. Tādējādi arī šīs asociācijas pārstāvji varētu piedalīties kompetento speciālistu sertifikācijas komisijas sastāvā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka Drošības profesionāļu asociācija apvieno darba aizsardzības jomas profesionāļus un pārstāv to intereses, noteikumu projekts papildināts ar iespēju šīs asociācijas pārstāvim piedalīties kompetento speciālistu sertifikācijas komisijas sastāvā.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr.723 ir noteikts, ka pirms praktiskās darbības uzsākšanas kompetentais speciālists apdrošina savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu pakalpojuma saņēmējam nodarītos zaudējumus, kas varētu rasties viņa profesionālās darbības dēļ, bet ne mazāk kā 14230 euro apmērā. Savukārt kompetentai institūcijai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ pakalpojuma saņēmējam radušos zaudējumus, kas sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā, bet ne mazāk kā 28460 euro apmērā.
Minētie limiti paredz noteiktu summu un netiek regulāri pārskatīti, tādējādi tie nav piesaistīti aktuālajai ekonomiskajai situācijai.
Minētie limiti paredz noteiktu summu un netiek regulāri pārskatīti, tādējādi tie nav piesaistīti aktuālajai ekonomiskajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ierosinājumam noteikumu projektā paredzēts, ka minimālais apdrošināšanas limits tiek piesaistīts Latvijā regulāri indeksējamam ekonomiskam lielumam – minimālajai mēneša darba algai – līdzīgi, kā tas ir noteikts spēkā esošajā Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā. Noteikumu projektā paredzēts, ka slēdzot līgumu būs jāņem vērā līguma noslēgšanas dienā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga. Tādejādi 2023.gadā kompetentā speciālista minimālais civiltiesiskās apdrošināšanas limits tiktu pielīdzināts 25 minimālajām mēneša darba algām, kas būtu 15 500 euro (šobrīd spēkā esošais limits ir 14230 euro), savukārt kompetentās institūcijas civiltiesiskās apdrošināšanas limits tiktu pielīdzināts 50 minimālajām mēneša darba algām, kas būtu 31 000 euro (šobrīd spēkā esošais limits ir 28460 euro). Attiecībā uz minētajām prasībām ir noteikts, ka apdrošināšanas līgumi, kas ir noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr.723 ir noteikts, ka kompetentai institūcijai jāsniedz pakalpojumi, izmantojot tādus tehniskos resursus, kas nodrošina viņu funkciju veikšanu pienācīgā kvalitātē. Atbilstoši noteikumu 47.punktam šo prasību tā izpilda vienā no šādiem veidiem:
1) kompetentās institūcijas rīcībā ir laboratorija, kas šajā jomā akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā (turpmāk – akreditēta laboratorija);
2) darba vides faktoru mērījumi tiek veikti saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem un normatīvajiem aktiem par mērījumu veikšanu, izmantojot kalibrētu mēraparatūru;
3) kompetentā institūcija ir noslēgusi sadarbības līgumus ar akreditētām laboratorijām par darba vides faktoru mērījumiem.
Praksē kompetentās institūcijas bieži noslēdz līgumu ar akreditētu laboratoriju, lai iegūtu kompetentās institūcijas statusu, tomēr nereti lietderīgāk ir veikt cenu aptauju un piedāvājuma izvērtējumu pirms laboratorisko mērījumu veikšanas, tādējādi izvēloties atbilstošu piedāvājumu katrā konkrētā gadījumā.
1) kompetentās institūcijas rīcībā ir laboratorija, kas šajā jomā akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā (turpmāk – akreditēta laboratorija);
2) darba vides faktoru mērījumi tiek veikti saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem un normatīvajiem aktiem par mērījumu veikšanu, izmantojot kalibrētu mēraparatūru;
3) kompetentā institūcija ir noslēgusi sadarbības līgumus ar akreditētām laboratorijām par darba vides faktoru mērījumiem.
Praksē kompetentās institūcijas bieži noslēdz līgumu ar akreditētu laboratoriju, lai iegūtu kompetentās institūcijas statusu, tomēr nereti lietderīgāk ir veikt cenu aptauju un piedāvājuma izvērtējumu pirms laboratorisko mērījumu veikšanas, tādējādi izvēloties atbilstošu piedāvājumu katrā konkrētā gadījumā.
Risinājuma apraksts
Lai atvieglotu mērījumu veikšanas procesu, tiek svītrota prasība kompetentajai institūcijai noslēgt līgumu ar akreditētu laboratoriju, vienlaikus nosakot, ka kompetentajai institūcijai ir jāsadarbojas ar akreditētām laboratorijām, lai nodrošinātu darba vides faktoru mērījumu veikšanu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.723 9.punktā ir noteikts, ka kompetentam speciālistam nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība) darba aizsardzībā atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai (profesijas standarts "Darba aizsardzības vecākais speciālists"). Šobrīd šī regulējuma redakcija neatbilst grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī un paredz atteikšanos no dalījuma “pirmā un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība”.
Augstskolu likuma 57. pants nosaka, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
1) pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
2) otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
3) trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
Savukārt Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt:
1) īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms;
2) pirmā cikla augstāko izglītību:
a) bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms,
b) bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;
3) otrā cikla augstāko izglītību:
a) maģistra grādu, par ko tiek izsniegts maģistra diploms,
b) maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.
Augstskolu likuma 57. pants nosaka, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
1) pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
2) otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
3) trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
Savukārt Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt:
1) īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms;
2) pirmā cikla augstāko izglītību:
a) bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms,
b) bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;
3) otrā cikla augstāko izglītību:
a) maģistra grādu, par ko tiek izsniegts maģistra diploms,
b) maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu noteikumu Nr.723 prasību atbilstību Augstskolu likuma prasībām, noteikumu projektā paredzēts svītrot prasību kompetentajam speciālistam iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tā vietā paredzot iegūt augstākā līmeņa zināšanas (pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību un profesionālo kvalifikāciju) darba aizsardzībā atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai "Darba aizsardzības inženieris".
Vienlaikus jāņem vērā, ka grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas studijās pēc 2000. gada 26. decembra, ir pielīdzināmi Augstskolu likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām Augstskolu likuma pārejas noteikumu 96.pantā noteiktajā kārtībā.
Augstskolu likuma 96. pants paredz, ka pēc šā likuma 59. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu par studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pēc attiecīga cikla augstākās izglītības programmas apguves spēkā stāšanās grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas studijās pēc 2000. gada 26. decembra, ir pielīdzināmi šādiem šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām:
1) akadēmiskais bakalaura grāds atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam;
2) akadēmiskais maģistra grāds atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam;
3) zinātnes doktora grāds atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam zinātnes doktora grādam;
4) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst īsā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;
5) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība:
a) piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtai sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtai septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši studiju programmas kodam pēc Latvijas izglītības klasifikācijas otrā klasifikācijas līmeņa,
b) profesionālais bakalaura grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai,
c) profesionālais maģistra grāds vai profesionālais maģistra grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;
6) profesionālais doktora grāds mākslās atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam profesionālā doktora grādam mākslās.
Tādējādi kompetento speciālistu iegūtā otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ir pielīdzināma jaunajām Augstskolu likumā noteiktajām prasībām (pirmā vai otrā cikla augstākajai izglītībai) un personas ar iepriekš iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā varēs turpināt veikt kompetentā speciālista pienākumus.
Vienlaikus jāņem vērā, ka grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas studijās pēc 2000. gada 26. decembra, ir pielīdzināmi Augstskolu likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām Augstskolu likuma pārejas noteikumu 96.pantā noteiktajā kārtībā.
Augstskolu likuma 96. pants paredz, ka pēc šā likuma 59. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu par studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pēc attiecīga cikla augstākās izglītības programmas apguves spēkā stāšanās grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas studijās pēc 2000. gada 26. decembra, ir pielīdzināmi šādiem šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām:
1) akadēmiskais bakalaura grāds atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam;
2) akadēmiskais maģistra grāds atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam;
3) zinātnes doktora grāds atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam zinātnes doktora grādam;
4) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst īsā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;
5) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība:
a) piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtai sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtai septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši studiju programmas kodam pēc Latvijas izglītības klasifikācijas otrā klasifikācijas līmeņa,
b) profesionālais bakalaura grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai,
c) profesionālais maģistra grāds vai profesionālais maģistra grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;
6) profesionālais doktora grāds mākslās atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam profesionālā doktora grādam mākslās.
Tādējādi kompetento speciālistu iegūtā otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ir pielīdzināma jaunajām Augstskolu likumā noteiktajām prasībām (pirmā vai otrā cikla augstākajai izglītībai) un personas ar iepriekš iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā varēs turpināt veikt kompetentā speciālista pienākumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Citas alternatīvas (piemēram, atteikšanās no veselības jomas speciālistu iesaistes darba vides risku novērtēšanā) nenodrošinātu vienlīdz efektīvas darba aizsardzības sistēmas darbību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Kompetentie speciālisti darba aizsardzības jautājumos
- Sabiedrības veselības speciālisti
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktas konkrētākas prasības apmācību saturam, kas kompetentajam speciālistam jāapgūst piecu gadu laikā.
Sabiedrības veselības speciālistiem būs iespējas tikt nodarbinātiem kompetentajās institūcijās, kas sniedz pakalpojumus darba aizsardzības jomā. Tā kā noteikumu projekts paredz kompetentajām institūcijām izvēles iespēju nodarbināt arodslimību un arodeveselības ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu, regulējums ieteikmēs sabiedrības veselības speciālistus tikai tādā gadījumā, ja kompetentā institūcija izvēlēsies nodarbināt šos speciālistus.
Sabiedrības veselības speciālistiem būs iespējas tikt nodarbinātiem kompetentajās institūcijās, kas sniedz pakalpojumus darba aizsardzības jomā. Tā kā noteikumu projekts paredz kompetentajām institūcijām izvēles iespēju nodarbināt arodslimību un arodeveselības ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu, regulējums ieteikmēs sabiedrības veselības speciālistus tikai tādā gadījumā, ja kompetentā institūcija izvēlēsies nodarbināt šos speciālistus.
Juridiskās personas
- Kompetentās institūcijas darba aizsardzības jautājumos
Ietekmes apraksts
Kompetentajām institūcijām būs plašākas iespējas nodarbināt ar veselības nozari saistītos speciālistus - arodveselības un arodslimību ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts darba inspekcija, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" (RSU DDVVI)Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrība (DAKIB), Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācija (LDASA), Latvijas Sabiedrības veselības asociācija (LSVA), Drošības profesionāļu asociācija, Latvijas Apdrošinātāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekta izstrādes gaitā notikušas diskusijas, sanāksmes un sarakste ar iesaistītajām institūcijām un organizācijām. Daļa no izteiktajiem priekšlikumiem ir ņemta vērā, tomēr tika izteikti priekšlikumi, kas nav tikuši ņemti vērā. Piemēram, DAKIB izteica priekšlikumu par kompetenta speciālista statusa likvidēšanu un visu darba aizsardzības speciālistu sertificēšanas ieviešanu. Šis priekšlikums nav ņemts vērā, saglabājot esošo sistēmu, kas paredz sertificēt tikai ārpakalpojumu sniedzējus - kompetentos speciālistus, lai nodrošinātu darba devējiem zināmas garantijas, ka tiek saņemti kvalitatīvi darba aizsardzības pakalpojumi. Labklājības ministrijas ieskatā nav pietiekama pamatojuma visu darba aizsardzības speciālistu regulārai sertificēšanai, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz izmaksām darba devējiem un speciālistiem, turklāt šis jautājums nav risināms ar šo noteikumu projektu, kas attiecas tikai uz ārpakalpojumu sniedzējiem darba aizsardzībā.
Ņemot vērā DAKIB norādītās grūtības kompetentajām institūcijām nodarbināt arodveselības un arodslimības ārstus, paredzēts, ka kompetentā institūcija tā vietā var nodarbināt arī sabiedrības veselības speciālistu. Tomēr DAKIB paudusi uzskatu, ka kompetentajās institūcijās nav nepieciešams nodarbināt ne arodslimību un arodveselības ārstus, ne sabiedrības veselības speciālistus.
Labklājības ministrija saņēmusi LSVA vēstuli ar viedokli, ka LSVA saredz būtisku pievienoto vērtību sabiedrības veselības speciālistu iesaistei darba aizsardzības kompetento institūciju komandā, lai tiektos uz augstāku dzīves kvalitāti darbiniekiem un veicinātu drošas un veselību veicinošas darba vides attīstību Latvijā. LSVA ieskatā šādu speciālistu trūkums darba aizsardzības pakalpojumu sistēmā ilgtermiņā var radīt būtiskus riskus nodarbināto veselībai, kā arī valsts ekonomikai un sociālajai labklājībai kopumā.
Atsevišķu uzņēmumu viedokļus un priekšlikumus ir paudusi LDDK, tie daļēji ir ņemti vērā. Plašāka uzņēmumu viedokļa noskaidrošana netika veikta, ņemot vērā to, ka noteikumu projektā iekļautajām prasībām nav būtiskas ietekmes uz uzņēmumiem - darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu paredzēts nodrošināt tāpat kā līdz šim, dodot vienīgi kompetentajām institūcijām plašākas iespējas nodarbināt veselības speciālistus.
Informācija par noteikumu projektu publicēta vietnē www.stradavesels.lv, kas aptver plašāko informāciju par darba aizsardzības jautājumiem un kuru apmeklē vairums darba aizsardzības speciālistu. Par noteikumu projektu saņemti atsevišķi privātpersonu ieteikumi, kas daļēji ņemti vērā.
Attiecībā uz kompetento speciālistu sertifikācijas testa jautājumu sagatavotāja maiņu nav saņemti iebildumi no LDASA, savukārt RSU DDVVI pārstāvji ir pauduši gatavību sagatavot minētos jautājumus.
Ņemot vērā DAKIB norādītās grūtības kompetentajām institūcijām nodarbināt arodveselības un arodslimības ārstus, paredzēts, ka kompetentā institūcija tā vietā var nodarbināt arī sabiedrības veselības speciālistu. Tomēr DAKIB paudusi uzskatu, ka kompetentajās institūcijās nav nepieciešams nodarbināt ne arodslimību un arodveselības ārstus, ne sabiedrības veselības speciālistus.
Labklājības ministrija saņēmusi LSVA vēstuli ar viedokli, ka LSVA saredz būtisku pievienoto vērtību sabiedrības veselības speciālistu iesaistei darba aizsardzības kompetento institūciju komandā, lai tiektos uz augstāku dzīves kvalitāti darbiniekiem un veicinātu drošas un veselību veicinošas darba vides attīstību Latvijā. LSVA ieskatā šādu speciālistu trūkums darba aizsardzības pakalpojumu sistēmā ilgtermiņā var radīt būtiskus riskus nodarbināto veselībai, kā arī valsts ekonomikai un sociālajai labklājībai kopumā.
Atsevišķu uzņēmumu viedokļus un priekšlikumus ir paudusi LDDK, tie daļēji ir ņemti vērā. Plašāka uzņēmumu viedokļa noskaidrošana netika veikta, ņemot vērā to, ka noteikumu projektā iekļautajām prasībām nav būtiskas ietekmes uz uzņēmumiem - darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu paredzēts nodrošināt tāpat kā līdz šim, dodot vienīgi kompetentajām institūcijām plašākas iespējas nodarbināt veselības speciālistus.
Informācija par noteikumu projektu publicēta vietnē www.stradavesels.lv, kas aptver plašāko informāciju par darba aizsardzības jautājumiem un kuru apmeklē vairums darba aizsardzības speciālistu. Par noteikumu projektu saņemti atsevišķi privātpersonu ieteikumi, kas daļēji ņemti vērā.
Attiecībā uz kompetento speciālistu sertifikācijas testa jautājumu sagatavotāja maiņu nav saņemti iebildumi no LDASA, savukārt RSU DDVVI pārstāvji ir pauduši gatavību sagatavot minētos jautājumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Labklājības ministrija pieņem lēmumu par kompetentās institūcijas statusa piešķiršanu, tādējādi, izvērtējot iesniegtos dokumentus, Labklājības ministrijai būs jāpārliecinās, vai kompetentajā institūcijā tiek nodarbināti nepieciešamie speciālisti atbilstoši noteikumu prasībām.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā paredzama pozitīva ietekme, jo kvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu nodrošināšana ietekmē indivīda dzīves kvalitāti.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā paredzama pozitīva ietekme, jo kvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu nodrošināšana ietekmē indivīda dzīves kvalitāti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā paredzama pozitīva ietekme, jo kvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu nodrošināšana ietekmē indivīda dzīves kvalitāti.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā paredzama pozitīva ietekme, jo kvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu nodrošināšana ietekmē indivīda dzīves kvalitāti.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā paredzama pozitīva ietekme, ņemot vērā darba aizsardzības un datu aizsardzības jautājumu sasaisti, tai skaitā kompetento speciālistu apmācības procesā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi