Anotācija (ex-ante)

1. Valsts pārvaldes uzdevumu izpilde veicama, lietderīgi izmantojot valsts resursus, bet sadarbībai starp dažādām iestādēm jābūt organizētai un koordinētai, lai izvairītos no resursu dublēšanās vai neefektīvas izmantošanas.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – LVC) pārziņā ir valsts autoceļi un saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajā daļā un 23. pantā noteikto, tā nodrošina valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, tajā skaitā, veic ikdienas uzturēšanas darbus un pasākumus satiksmes drošības garantēšanai. Tā ietvaros uz valsts autoceļiem ir uzstādīti tehniskie līdzekļi (videonovērošanas kameras), kas paredzēti gan LVC pienākumu veikšanai, gan tiek izmantoti Valsts policijas uzdevumu izpildei, proti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta pirmo daļu, Valsts policija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar LVC par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību administratīvo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikuma tabulas investīcijas nolūkam "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai", tiek attīstīta jauna informācijas sistēma “Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai” (turpmāk – Projekts). Projekta ietvaros tiks nodrošināta tehnoloģiskā platforma pa autoceļiem Latvijas Republikā braucošo transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk – Platforma), lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrastu meklēšanā izsludinātas personas (Platforma neapstrādās datus, ar kuriem būtu tieši identificējams datu subjekts, bet nodrošinās iespēju vienīgi pastarpināti iegūt datus par transportlīdzekļa vadītāju, turētāju vai īpašnieku, t.i., netieši identificēt personu) vai transportlīdzekļus, kā arī fiksētu pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Projekta ietvaros par fiziskās infrastruktūras (videonovērošanas kameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzstādīšanu un uzturēšanu būs atbildīga LVC vai citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji. Vienlaikus  LVC videonovērošanas kameru tīklu izmantos ceļu seguma stāvokļa monitoringa nodrošināšanai, nepastarpināti (neizmantojot Platformu) pieslēdzoties videonovērošanas kamerai, kas izvietota uz attiecīgā autoceļa.
Valsts policija, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumā paredzētajām tiesībām slēgt deleģēšanas līgumu par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojuma Nr. 775 “Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu” 2. punktu, jau ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar LVC, deleģējot tehnisko līdzekļu, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Projekta ietvaros datu iegūšana plānota gan no atsevišķām LVC rīcībā jau esošajām kamerām, gan arī no Projekta ietvaros iegādātajām, LVC varētu tikt deleģēta arī novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana un to darbības nodrošināšana jeb fiziskās infrastruktūras uzturēšana (videokameru un to papildu aprīkojuma nepārtrauktas darbības nodrošināšana), kas Valsts policijai ļaus nodrošināt efektīvāku tai dotā uzdevuma – sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana – izpildi.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana nākotnē varētu tikt deleģēta arī pašvaldības ceļa pārvaldītājam, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, atkarībā no tā, ar kura rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem publisko vietu un tajās esošo personu (ceļu satiksmē esošo transportlīdzekļu un to vadītāju) novērošanu Valsts policija varētu veikt efektīvāk.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Ievērojot minēto, lai Valsts policija efektīvāk varētu nodrošināt publisku vietu un tajās esošu personu novērošanu, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 153 ar jaunu punktu,  paredzot Valsts policijai tiesības slēgt deleģēšanas līgumu par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu ar CSDD vai valsts, vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

Pamatojoties uz problēmas aprakstā norādīto, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 153 ar 3.¹ punktu, nosakot, ka, Valsts policija, lai veiktu publisku vietu un tajās esošo personu novērošanu, ar CSDD vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu.
Deleģējot CSDD, valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, Valsts policija varēs efektīvi veikt novērošanu, tādējādi sekmējot sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, un tai nebūs jāveic novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu fiziskās infrastruktūras izveides (videnovērošanas kameru un to papildu aprīkojuma uzstādīšana, elektroenerģijas un datu pārraides pieslēgumu nodrošināšana) un uzturēšanas darbi.
Projekta ietvaros paredzēts, ka LVC tiks deleģēta novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana un to darbības nodrošināšana, proti, LVC atbildēs par fiziskās infrastruktūras izveidi (videonovērošanas kameru un to papildu aprīkojuma uzstādīšana, elektroenerģijas un  datu pārraides pieslēguma nodrošināšana) un uzturēšanu (uzstādīto tehnisko līdzekļu nepārtrauktas darbības nodrošināšana, regulāra tehniskā apkope, datu pārraide no videonovērošanas kamerām uz Platformu, modemu, tīkla parametru konfigurēšana un tīkla iekārtu nepārtrauktas darbības nodrošināšana).
Plānots, ka deleģēšanas līguma ietvaros novērošanā izmantojamie tehniskie līdzekļi (videokameras) tiks izvietoti vietās, kur pieejama LVC infrastruktūra (gan pilsētās un citās apdzīvotās vietās, gan arī ārpus tām) un tie fiksēs grafisku attēlu (bildi) no videonovērošanas plūsmas (kadrs), kas tiks nosūtīts uz Platformu numura zīmes atpazīšanai.
Platforma un ar Platformu apstrādātie personas dati LVC nebūs pieejami. LVC ceļu seguma stāvokļa monitoringa nolūkos izmantos vienīgi fotogrāfijas (iegūstot tās, nepastarpināti (neizmantojot Platformu) pieslēdzoties videonovērošanas kamerai) ar ceļa vizuālo attēlojumu, no kā varēs izdarīt secinājumus par ceļa seguma stāvokli konkrētajā vietā un laikā (piemēram, slapjš, apledojis, klāts ar sniegu, tīrīts/netīrīts). Deleģēšanas līgums tiks noslēgts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto.

Papildus norādāms, ka par novērošanu, kas tiks veikta uz ceļiem, izmantojot ceļa pārvaldītāju, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzstādītos tehniskos līdzekļus, personas tiks brīdinātas Noteikumos Nr. 153 noteiktajā kārtībā.

2. Atbilstoši Noteikumu Nr. 153 8. punktā noteiktajam par novērošanu brīdina ar informatīvo zīmi, uz kuras norāda videonovērošanas mērķi, pārziņa nosaukumu, adresi un kontakttālruni. Informatīvās zīmes izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt. Informatīvās zīmes mērķis ir informēt datu subjektu par veikto personas datu apstrādi pirms tas ir nonācis (ienācis/iebraucis) videonovērošanas kameras darbības zonā jeb teritorijā, kurā tiek veikta novērošana. Noteikumos Nr. 153 iekļautā informatīvā zīme izstrādāta, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās datu aizsardzības prasības attiecībā uz pārziņa pienākumu informēt datu subjektu, neatkarīgi no vietas, kur informatīvā zīme izvietota. Tādējādi informatīvās zīmes vizuālais izskats ir vienāds, neatkarīgi no tās izvietošanas vietas (piemēram, pie ēkas, teritorijas un uz ceļiem, ielām), bet tās izmērs atbilstoši Noteikumos Nr. 153 noteiktajam var tikt proporcionāli palielināts vai samazināts.
Pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 153, novērošanu atļauts veikt ne tikai Valsts policijai, bet arī pašvaldības policijai, tādējādi informatīvās zīmes par novērošanu ir izvietotas un atrodas uz ceļiem visā valsts teritorijā, proti, šādas informatīvās zīmes ir izvietojušas pašvaldības, informējot par novērošanu to administratīvajā teritorijā.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 153 9. punktā noteikto informatīvo zīmi izvieto labi redzamā vietā, ja policijas iestādes ēka, teritorija, publiska vieta un policijas apsargājamais objekts nav norobežots. Atbilstoši Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas Pamatnostādņu 3/2019 par personas datu apstrādi, izmantojot videoierīces (pieejamas tiešsaistē: https://www.dvi.gov.lv/lv/media/75/download), 112. punktā norādītajam, brīdinājuma zīmē iekļautās informācijas formāts būtu jāpielāgo individuālajai vietai.
Tādējādi, lai sasniegtu informatīvās zīmes mērķi – informēt datu subjektu par veikto personas datu apstrādi, tajā ietvertajai informācijai ir jābūt uztveramai attiecīgos apstākļos (piemēram, braucoša transportlīdzekļa vadītājam) un tajā iekļauto informāciju nepieciešams pielāgot atbilstoši vietai, kurā tā izvietota. Izvērtējot datu apstrādi regulējošajos tiesību aktos noteikto, konstatēts, ka informatīvajā zīmē, ko izvieto uz ceļiem, lai tajā norādītā informācija būtu viegli uztverama transportlīdzekļu vadītājiem, ir pieļaujams noteikt citu norādāmās informācijas apjomu. Proti, lai informatīvā zīme, kas brīdina par novērošanu uz ceļa, transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli uztverama, tajā būtu norādāms tikai pārziņa nosaukums, savukārt cita normatīvajos aktos datu aizsardzības jomā noteiktā informācija, tas ir, videonovērošanas mērķis (personas datu apstrādes nolūks), pārziņa adrese un kontaktinformācija (personas datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija) būtu norādāma attiecīgā pārziņa tīmekļvietnē. Tāpat kā Noteikumu Nr. 153 8. punktā noteikts, ka informatīvās zīmes izmēru var proporcionāli palielināt, tāpat arī būtu nosakāms, ka informatīvās zīmes, kas brīdina par novērošanu uz ceļa, izmēru var proporcionāli palielināt, tādējādi nodrošinot arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas Pamatnostādnēs 3/2019 par personas datu apstrādi, izmantojot videoierīces, noteikto attiecībā uz informācijas formāta pielāgojamību konkrētajai vietai.

Noteikumu projekts, attiecīgi papildinot Noteikumus Nr. 153 ar 8.¹ un 8.² punktu, paredz noteikt, ka par novērošanu uz ceļa brīdina ar informatīvo zīmi, uz kuras norāda tikai pārziņa nosaukumu, savukārt informāciju par videonovērošanas mērķi (personas datu apstrādes nolūku), pārziņa adresi un kontaktinformāciju, kas ir personas datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija, policijas iestādei būs pienākums publicēt savā tīmekļvietnē.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka uz ceļiem visā valsts teritorijā jau ir izvietotas informatīvās zīmes, kuru paraugs apstiprināts ar Noteikumiem Nr. 153, un zīmju tūlītēja nomaiņa radīs administratīvo slogu, jo būs nepieciešami papildu laika un finanšu resursi, Noteikumu projekts paredz pārejas periodu – 2035. gada 1. janvāri, līdz kuram informatīvās zīmes, kas izvietotas uz ceļiem, ir nomaināmas pret jaunā parauga informatīvajām zīmēm. Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka līdz informatīvo zīmju nomaiņai par novērošanu uz ceļa brīdina ar Noteikumu Nr. 153 8. punktā minēto informatīvo zīmi, attiecīgi papildinot Noteikumus Nr. 153 ar 16. punktu.