Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenota Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna investīcija, lai sniegtu atbalstu pašvaldību un valsts dibinātām vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestādēm un izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām, tādējādi mazinātu šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei.

Atveseļošanas noturības mehānisma reforma 2.3.2.r „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē” sekmē Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto 2.2.1.uzdevumu  “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” un sniedz ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 4.4.13.rīcības virziena „Izglītības procesu digitalizācija” īstenošanā. Investīcijas īstenošana paplašinās pilnveidotā mācību satura un tā apguvei nepieciešamo resursu pieejamību izglītojamajiem, kā arī palielinās izglītības iestāžu iespēju sniegt kvalitatīvāku un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu izglītības pakalpojumu. Investīcija sniegs tiešu ieguldījumu ES Digitālās stratēģijas mērķu sasniegšanā, uzlabojot savienojamību, digitālās prasmes, palielinot datu pieejamību izglītojamajiem un izglītības iestāžu personālam.
Investīcijas ietvaros plānotā portatīvās datortehnikas iegāde papildinās Eiropas Komisijas iniciatīvu „Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” jeb REACT-EU, kuras resursi tostarp ir izmantojami investīcijām, kas veicina pāreju uz digitālo ekonomiku, kā arī izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākums “Izglītības iestāžu digitalizācija”  tiek finansēts gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, gan REACT-EU, lai paaugstinātu mācību efektivitāti un mazinātu nevienlīdzību, ievērojot principu „dators ikvienam bērnam[1]”. 13.1.2.2. pasākuma “Izglītības iestāžu digitalizācija” (turpmāk – 13.1.2.2. pasākums) ietvaros7. - 9. klases izglītojamie  tiks nodrošināti ar portatīvo datortehniku. Pilnvērtīgai mācību procesa nodrošināšanai, paredzot to digitalizācijas plānā par iegādātā IKT aprīkojuma efektīvu izmantošanu, 13.1.2.2. pasākuma ietvaros iegādāto datortehniku var izmantot arī pedagogi un izglītojamie citās klašu grupās. Ņemot vērā, ka AF un 13.1.2.2. pasākuma ietvaros tiks iegādāts līdzīgs IKT aprīkojums (līdzīgs iepirkuma priekšmets), demarkācijas nodrošināšanai sadarbības līgumā tiks definēti portatīvās datortehnikas izmantošanas mērķi un vieta, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošinās portatīvās datortehnikas uzskaiti, tai skaitā izmantojot datoru vienību reģistrēšanas informācijas sistēmu, tiklīdz tā būs funkcionāla.
Lai pilnvērtīgi izmantotu arī no valsts un pašvaldības budžeta, kā arī REACT-EU iniciatīvas ietvaros iegādāto portatīvo datortehnikas sniegtās iespējas izglītības procesa nodrošināšanai, ir nepieciešams atbilstošs datu pārraides internets, lai izmantotu digitālos risinājumus, piemēram, digitālie mācību līdzekļi, platformas u.c., sabalansējot tiešsaistes risinājumus ar klasiskām mācību metodēm un personalizējot izglītības apguvi[2]. Vienlaikus attālināto mācību ieviešana atbilstoši pilnveidotā mācību satura pieejai jau šobrīd ir īstenojama un var sniegt būtisku ieguldījumu caurviju prasmju apguvē, sniedzot iespēju izglītojamajiem elastīgāk attīstīt savas mācīšanās prasmes un nodrošināt individualizētu mācīšanos, tai skaitā iespēju mērķtiecīgi mainīt mācīšanās vidi ārpus izglītības iestādes vides.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīciju, finansējuma saņēmēju un sadarbības partnerus, investīcijas mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmību, projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī pieejamā atbalsta finansējuma apmēru.
Noteikumu projekts nosaka, ka par investīcijas ieviešanu atbildīga ir Ministrija kā nozares ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Uzdevumu izpildē nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs ievēro noteikumu projektā paredzēto un 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”.
Projekta iesniedzējs investīcijas ietvaros ir Ministrija, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.
Ministrija nodrošina, ka uzdevumi, kurus tā pilda kā nozares ministrija, tiktu nodalīti no tiem uzdevumiem, kurus tā pilda kā finansējuma saņēmējs, kā arī tie nepārklāsies.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā iesaista sadarbības partnerus – pašvaldības un valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas ir vispārējās, tai skaitā speciālās izglītības, un profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, noslēdzot ar tām sadarbības līgumu. Investīcijas mērķa sasniegšanai pašvaldības var veidot stratēģisko sadarbību ar vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēm, pašvaldību sociālo dienestu, valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijām.

2005. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” definē mazaizsargātas grupas, bet nepastāv spēkā esoša normatīvā regulējuma Latvijā, kas definē „sociāli neaizsargātas grupas”. Noteikumu projekta ietvaros sociāli neaizsargātas grupas ir definētas, balstoties uz mazaizsargāto grupu sarakstu, kā arī uz neaizsargāto grupu vispārīgu raksturojumu[3] ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes statistisko datu krājumā „Bērni Latvijā” apkopoto informāciju, ka neaizsargātas personas ir fiziski, garīgi vai sociāli nelabvēlīgas personas, kurām ir grūtības apmierināt savas pamatvajadzības un tādēļ var būt nepieciešama īpaša palīdzība. Tādējādi noteikumu projekta un investīcijas mērķa grupa ir pašvaldību un valsts dibinātās vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādes (turpmāk – izglītības iestādes) un to izglītojamie no sociāli neaizsargātajām grupām, tai skaitā: ārpusģimenes aprūpē esoši izglītojamie – izglītojamie no valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās, izglītojamie audžuģimenēs un aizbildnībā esošie izglītojamie; izglītojamie no trūcīgām ģimenēm; izglītojamie no maznodrošinātām ģimenēm; izglītojamie ar invaliditāti[4]; izglītojamie no viena vecāka ģimenēm[5]’; izglītojamie no daudzbērnu ģimenēm.
Investīcijas mērķi sasniedz, īstenojot noteikumu projektā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:
1. uzraudzības rādītājs: līdz 2023. gada 31.decembrim nodrošinātas 18 333 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamajiem). Mērķa vērtība ir noteikta atbilstoši Ministrijas ierosinātajiem grozījumiem AF plānā;
2. specifiskais rādītājs: līdz 2023. gada 31. decembrim veikts datu apkopojums un analīze par esošā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs (turpmāk – priekšizpēte);
Finansējuma saņēmējs, pamatojot uzraudzības rādītāja izpildi, sagatavo kopsavilkuma dokumentu ar izpildi pamatojošo informāciju un pierādījumiem, pievienojot vismaz šādus dokumentus:
1. projekta iepirkuma darba uzdevumā iekļautās tehniskās specifikācijas kopiju un šīs tehniskās specifikācijas atrašanas interneta vietnes adresi;
2. investīcijas īstenošanai noslēgto līgumu kopijas;
3. iegādātās portatīvās datortehnikas vienību sarakstu un to atrašanās vietu kartējumu.

Noteikumu projekts nosaka kopējais investīcijai pieejamais finansējums ir 15 000 000 euro, ko piešķir dotācijas veidā. AF finansējums plānots viena investīcijas projekta „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” (turpmāk – projekts) īstenošanai, tai skaitā 11 000 000 euro portatīvās datortehnikas iegādei mācību procesa nodrošināšanai izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām. Projektā plānotajām darbībām un izmaksām maksimālā AF finansējuma intensitāte ir 100 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN).
Projekta īstenošanas rezultātā tiek:
1. sekmēta portatīvās datortehnikas pieejamība mācību procesa nodrošināšanai izglītības iestādēs vispārējās izglītības apguvei koordinētas pašvaldības un izglītības iestādes sadarbības ietvaros;
2. palielināta interneta datu pārraides jauda izglītības iestādēs, tai skaitā nodrošinot izglītības iestāžu iekšējā interneta tīkla uzlabojumus.


[1] 2021. gada 14. maijā parakstīts  sadarbības memorands „Dators ikvienam bērnam”, kura ietvaros cita starpā izvirzīts mērķis līdz 2025. gadam nodrošināt mācību procesam piemērotu datoru katram skolēnam un skolotājam, un datoru iepirkumus organizēt centralizēti, lai panāktu izdevīgākus nosacījumus.

[2] https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi#petijums-analitiskais-materials-elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-plana-2021-2027-gadam-izstradei

[3] https://inee.org/eie-glossary/vulnerable-groups

[4] Piešķirta invaliditāte vai saskaņā ar 2019.gada 19.novembra MK noteikumiem Nr. 556 „Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” , piemēram, dzirde un redze, disleksija, disgrāfija, diskalkulija u.c.

[5] Atbilstoši izmantota Centrālās statistikas pārvaldes definīcijas: Mājsaimniecība – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Bērns – persona, kas jaunāka par 18 gadiem. Apgādībā esošs bērns ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības ir:
1) portatīvās datortehnikas iegāde mācību procesa nodrošināšanai izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu, tostarp paredzot atbalstu lietotāju grupu instruktāžām vai mācībām;
2) datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšējā interneta tīkla funkcionēšanas uzlabojumi izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai, tostarp nepieciešamās priekšizpētes veikšana ekonomiski pamatota uzlabojumu plāna izstrādei un īstenošanai Uzlabojumu nodrošināšanai projekta ietvaros tiek veikta priekšizpēte, kas paredz datu apkopošana un analīzi par esošā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs , tai skaitā veicot izglītības iestāžu interneta jaudas mērījumus un esošā tehniskā risinājuma izpēti ar mērķi noteikt iespējas to pilnveidot. Investīcijas ietvaros nav plānots atbalsts interneta pakalpojuma izmaksu segšanai;
3) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
4) projekta informācijas un publicitātes pasākumi.
Projekta atbalstāmas darbības sekmē investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, risinot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos izaicinājumus un problēmas.

Finansējuma saņēmējs veic pasūtījumu portatīvās datortehnikas iegādei, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu un sadali sadarbības partneriem,  kas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finansējuma saņēmēja uzaicinājuma ir noslēguši sadarbības līgumu – atbilstoši finansējuma saņēmēja apstiprinātai kvotai, balstoties uz datiem par izglītojamajiem no sociāli neaizsargātās izglītojamo grupām. Gadījumā, ja pašvaldība vai valsts profesionālās izglītības iestāde sadarbības līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā – 3 mēnešu laikā pēc brīža, kad finansējuma saņēmējs ir nosūtījis uzaicinājumu –, tai paredzētā projekta ietvaros iegādājamā portatīvās datortehnikas kvota tiek proporcionāli novirzīta sadarbības partneriem, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar finansējuma saņēmēju.

Ņemot vērā, ka informācija un dati, tai skaitā personu dati, ir pieejami dažādu informāciju un datu turētāju rīcībā un mērķa grupas izglītojamie var atbilst vairākām mērķa grupas izglītojamo pazīmēm, tāpēc izstrādājot portatīvās datortehnikas kvotu, nepieciešams to ņemt vērā. Tādējādi, finansējuma saņēmējs, aprēķinot kvotu, datus iegūst no šādiem informāciju sistēmu un datu turētājiem:
1) no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas par ārpusģimenes aprūpē esošajiem izglītojamiem – izglītojamie no valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās, izglītojamie audžuģimenēs un aizbildnībā esošiem izglītojamajiem;
2) no sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas par izglītojamajiem ģimenēs, kurām ir piešķirts no trūcīgās  un maznodrošinātās ģimenes statuss;
3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas par izglītojamajiem izglītības iestādēs un izglītojamajiem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;
4) no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvās sistēmas par izglītojamajiem ar invaliditāti (personām no 18 gadu vecuma);
5) no Centrālās statistikas pārvaldes par izglītojamajiem viena vecāka ģimenēs un daudzbērnu ģimenēs.  
Noteikumu projekts paredz, ka iepriekš minētās iestādes finansējuma saņēmējam sniedz informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajam regulējumam par Valsts izglītības informācijas sistēmu vai savstarpēji vienojoties citā formā 10 darbdienu laikā pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma.

Finansējuma saņēmējs sadarbības partnera kvotu aprēķināta un apstiprina vienu reizi pirms portatīvās datortehnikas sadales. Sadales kvotas izstrādē tiek ņemts vērā, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati par izglītojamajiem viena vecāka un daudzbērnu ģimenēs ir apkopojuma veidā, kas iegūti atbilstoši ģimenes kodola noteikšanas algoritmam un ir balstīti uz reģistros pieejamo informāciju par personu radniecību un iedzīvotāju skaita novērtējumā iegūtajiem rezultātiem.

Investīcijas ietvaros pašvaldības un izglītības iestādes nodrošina izglītojamajiem iespēju izmantot portatīvo datortehniku:
1) valsts sociālās aprūpes centros, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās;
2) pašvaldību dibinātas vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī pašvaldību un valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā piešķirot portatīvo datortehniku lietošanai ārpus izglītības iestādēm uz noteikto laiku atbilstoši noslēgtajam lietošanas līgumam ar izglītojamā likumisko pārstāvi.

Sadarbības partneri:
1. nodrošina, ka izglītības iestādēs īsteno attālinātās mācības kā izglītības programmas klātienes formas sastāvdaļu no 2022./2023. mācību gada, izstrādājot un ar dibinātāju saskaņojot iekšējos noteikumus par kārtību, kādā izglītības iestādē tiek organizētas un īstenotas attālinātās mācības, cita starpā iekļaujot visus Noteikumu par attālināto mācību organizēšanu 7.3. apakšpunktā minētos nosacījumus. Attālinātās mācības neorganizē Noteikumu par attālināto mācību organizēšanu 4.2.2. un 4.2.3. apakšpunktos minēto programmu izglītojamajiem;
2. izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības, kas tostarp nosaka portatīvās datortehnikas piešķiršanas izglītojamajiem lietošanai ārpus izglītības iestādes, juridiskos aspektus un portatīvās datortehnikas piešķiršanas kritērijus, kas paredz šādu sadales prioritāti:
1) ārpusģimenes aprūpē esošiem izglītojamie – izglītojamie no valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās, izglītojamie audžuģimenēs un aizbildnībā esošie izglītojamie;
2) izglītojamie no trūcīgām ģimenēm;
3) izglītojamie no maznodrošinātām ģimenēm;
4) izglītojamie ar invaliditāti (piešķirta invaliditāte vai veikts pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums un sniegts atzinums);
5) izglītojamie no viena vecāka ģimenēm, ja likumiskais pārstāvis šādu informāciju izglītības iestādei ir iesniedzis;
6) izglītojamie no ģimenēm, kur vispārējo (izņemot pimsskolas posmā), profesionālo vai augstāko izglītību, tostarp ārvalstīs, pamatojoties uz izglītojamā likumisko pārstāvju iesniegto informāciju, iegūst trīs vai vairāk izglītojamie;
7) izglītojamie no ģimenes, kur galvenais ienākumu avots ir sociālie maksājumi vai bezdarbnieka pabalsts, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, ja likumiskais pārstāvis šādu informāciju izglītības iestādei ir iesniedzis;
8) izglītojamie, kuri ir bēgļi vai patvēruma meklētāji, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāji.
Pašvaldības atsevišķi apzina valsts sociālās aprūpes centros un pašvaldību bērnu aprūpes institūcijās esošo bērnu vajadzības. Pašvaldības un izglītības iestādes apzina mērķa grupas izglītojamos un viņu ģimenes, informējot par atbalsta pieejamību un mazinot risku, ka iesniegums atbalstam būtu vērtējams kā pazemojums. Pašvaldības un izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu, sniedzot atbalstu izglītojamajiem no ģimenēm, kurās var notikt piešķirtās portatīvās datortehnikas izmantošana tam neparedzētiem mērķiem, var nodrošināt tās pieejamību izglītības iestādē.
3. izmanto datoru vienību reģistrēšanas informācijas sistēmu. Ministrija sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas aģentūru “Rīgas digitālā aģentūra”, īstenojot Ministrijas projektu „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide”, plāno nodrošināt informācijas sistēmu izglītības procesam nepieciešamās portatīvās datortehnikas reģistrēšanai un izsniegšanai,  lai ģimenēm un izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem atvieglotu pieteikšanās procesu datoru saņemšanai un veiktu efektīvu portatīvās datortehnikas pārvaldību un lietošanas monitoringu. Platformas izveides un uzturēšanas izmaksas projektā nav attiecināmas.
2022. gada 1. jūlijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tika iesniegts Izglītības likuma grozījumu priekšlikums, kas paredz Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas izveidi. Sistēmas izveides un datu apstrādes mērķis ir sniegt atbalstu mācību procesa plānošanai, tai skaitā attālinātām mācībām, un nodrošinātu izglītības iestāžu rīcībā esošās datortehnikas un citu tehnoloģisko resursu, kas ir nodoti izglītojamo lietošanā,  lietderīgu un plānotu izmantošanu.
4. nodrošina lietotāju kontu pārvaldību un datoru izmantošanas monitoringu, datoru tehnisko uzturēšanu (datoru konfigurācija, apkope, apdrošināšana, tehnoloģiju savietojamības risinājumi, papildaprīkojums, kur nepieciešams izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām), kā arī atbalstu un stimulus lietotāju digitālo prasmju pilnveidei portatīvās datortehnikas efektīvam izmantojumam un pārvaldībai.
Finansējuma saņēmējs, sadarbības partneri un stratēģiskie partneri, veicot portatīvās datortehnikas sadali un apstrādājot personas datus ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), tai skaitā nosaka lomas, datu pārzini un datu apstrādātāju. Datu iegūšanas un apstrādes nepieciešamību pamato šis noteikumu projekts.
Datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšējā interneta tīkla funkcionēšanas uzlabojumus pašvaldību un valsts dibinātajās izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai veic, balstoties uz projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātiem. Tās ietvaros  tiks veikti izglītības iestāžu interneta jaudas mērījumi un esošā tehniskā risinājuma izpēte ar mērķi noteikt pilnveides iespējas. Priekšizpēte aptvers arī digitālo mācību līdzekļu un resursu lietojumu izglītības iestādēs un tiks izstrādāti ieteikumi infrastruktūras uzlabošanai, lai sekmētu attālināto mācību īstenošanu. Rezultātā tiks sagatavots nodevums par pieejamā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs, kas ietvers uzlabojumu plānu ieguldījumiem izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanā, lai sekmētu tiešsaistes mācību līdzekļu integrāciju un dažādus tehnoloģiju bagātinātus mācīšanās risinājumu ieviešanu mācību procesā, balstoties uz izglītības iestāžu vajadzībām un ekonomiski pamatotiem risinājumiem.


Investīcijas attiecināmas izmaksas:
1. portatīvās datortehnikas iegādes izmaksas;
2. mācību izmaksas un ar mācībām saistīto pakalpojumu izmaksas portatīvās datortehnikas lietotājiem un administratoriem, ja nepieciešams;
3. atlīdzības izmaksas ekspertu komandai projekta vadībai un īstenošanai (piemēram, IKT speciālisti, biznesa procesa analītiķi, datu speciālisti, komunikācijas eksperti) uz darba vai uzņēmumu līguma pamata uz noteiktu laiku, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi;
4. vietējo un ārvalstu  komandējumu izmaksas. Ir paredzētas iekšzemes un ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas, lai nodrošinātu mācību, metodisko, konsultatīvo vai informatīvo atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm, labās prakses un piemēru pieredzēšanu (arī ārvalstu) un izplatību finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem.
5. pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 14.2. un 14.4. apakšpunktā noteiktās darbības īstenošanai, ievērojot normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktās prasības, tai skaitā ekspertīzes un konsultāciju pakalpojumi, IKT risinājumu ieviešanas, aprīkojuma un iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, licenču vai programmatūras iegādes izmaksas;
6. datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā tehnoloģisko risinājumu iegādes izmaksas, projektēšanas, būvdarbu veikšanas un izmaksas, kas saistītas ar darbu nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu, kā arī citas izmaksas, pamatojoties uz  noteikumu projekta 14.2. apakšpunktā minētās priekšizpētes rezultātiem;
7. zvērināta revidenta audita izmaksas (lai gūtu pārliecību par veikto izmaksu pamatotību, atbilstību īstenošanas nosacījumiem un normatīvo aktu prasību ievērošanai, tai skaitā, konstatējot pieļautā interešu konflikta, dubultā finansējuma, korupcijas un krāpšanas situāciju pazīmju neesamību, kā arī apliecinot sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam);
8. citas izmaksas, kas saistītas ar noteikumu projekta 14. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, tai skaitā izmaksas, kas nav tieši saistītas ar investīcijas projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus investīcijas projekta veicamo darbību īstenošanai un investīcijas projekta rezultātu sasniegšanai.
Atbilstoši Ministrijas noteiktajai organizatoriskajai struktūrai un funkciju aprakstam AF plāna īstenošanai un uzraudzībai projekta uzraudzības nodrošināšanai, pēc šo noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, nozares ministrija apstiprina iekšējos noteikumus, kas reglamentē projekta īstenošanu, vadību un uzraudzību.
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo mērķu uzskaiti projektu ietvaros.
Finansējuma saņēmējam nosaka prasības, lai plānotu projektā paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.
Ņemot vērā noslēgto sadarbības memorandu „Dators ikvienam bērnam”, ministrija memoranda padomes sēdēs nozares sniegts informāciju par projekta īstenošanas progresu un sasniegtajiem rezultātiem.
Sadarbības partneri nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā nodrošinot portatīvās datortehnikas un izveidotās infrastruktūras darbību un izmantošanu izglītības mērķiem vismaz 3 (trīs) gadus pēc projekta beigām, kā arī nodrošina projekta ietvaros iegādāto portatīvo datortehniku apdrošināšanu, uzturēšanu, apkopi.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta vajadzībām publiskos iepirkumus veic Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, īstenojot atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas iepirkuma procedūras, un, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu.
Projekta iesniedzējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Saskaņā ar AF plāna 1.pielikumu „Nenodarīt būtisku kaitējumu” projektam nav ietekmes uz principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķiem.
Investīcijas īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros.

Izmaksas investīcijas ietvaros ir attiecināmas no noteikumu projekta spēkā stāšanās. Projektu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ievērojot iepriekš minēto, vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas paredz, ka atļaut Ministrijai veikt datortehnikas pasūtījumu, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu, pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, lai paredzētu iespēju ātrāk uzsākt projekta darbības, tai skaitā ņemot vērā relatīvi īso projekta īstenošanas laiku datortehnikas iegādei un sadalei.

Ministrija ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja datortehnikas pasūtījums tiek veikts pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākais risks ir līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  investīcijas īstenošanas noteikumi precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai Ministrija projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas investīcijas ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no AF granta, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp Ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās finansējuma saņēmējs sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ko atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai piešķir no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Izmaksas PVN segšanai plānotas indikatīvi 3 000 000 euro.