Anotācija

Valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu (pārdošanu), izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, veic VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – Possessor).

Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 55.pants nosaka, ka VNĪ vai Possessor valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas 2024. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un VNĪ vai Possessor pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024.gada 31.decembrim ieskaita valsts budžetā. VNĪ vai Possessor ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.

VNĪ ir lielākais valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs un, ievērojot Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (zaudējis spēku 2021.gada 1.janvārī), kuras mērķis – valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācija un vienota pieeja valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, valstij piederošie un piekrītošie nekustamie īpašumi tika un tiek nodoti Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos atsevišķus nekustamā īpašuma veidus (piemēram, dabas aizsardzības teritorijas, valsts meži, satiksmes infrastruktūra, dzīvojamās mājas). Līdz ar to,  VNĪ ir pienākums pārņemt, pārvaldīt un uzturēt noteiktos nekustamos īpašumus, kamēr vien tie tiek izmantoti valsts funkciju veikšanai vai līdz to atsavināšanai.

Tā kā ir nepieciešams ilgtermiņa risinājums ar VNĪ un Possessor pārvaldīšanā esošo graustu skaitu, kā arī ņemot vērā, ka katru gadu valstij piekrīt un valsts īpašumā tiek pārņemti vairāki nekustamie īpašumi ar vidi degradējošām būvēm, turklāt tas gadu no gada atkārtosies, pārņemot valstij piekrītošos nekustamos īpašumus (bezīpašnieku, bezmantinieka manta, kā arī mantas, t.sk. noziedzīgi iegūtas, konfiskācijas rezultātā valstij piekrītošais nekustamais īpašums), ir rasts risinājums to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VNĪ un Possessor), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus, kā arī, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu uzkrāšanu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai nākotnē, ir veikti attiecīgi grozījumi Atsavināšanas likuma 47.pantā, kas nosaka pastāvīgu kārtību un paredz VNĪ un Possessor ilgtermiņa finansējuma avotus vidi degradējošo būvju (graustu) problēmas risināšanā, nodrošinot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vienlaicīgi samazinot varbūtējo nepieciešamību nākotnē pēc līdzekļu piešķīruma no valsts budžeta. Ievērojot Atsavināšanas likuma 47.panta jauno redakciju, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, ir sagatavots attiecīgs noteikumu (grozījumu) projekts, kas nosaka atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu atbilstoši Atsavināšanas likuma 47.panta jaunajai redakcijai.
 

Ar grozījumiem Atsavināšanas likuma 47.pantā, pants ir izteikts jaunā redakcijā: "Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets." 
Ievērojot Atsavināšanas likuma 47.panta jaunās redakcijas mērķi, proti, ka atsavināšanā iegūtie līdzekļi netiek ieskaitīti valsts budžetā, bet tiek saglabāti un izlietoti VNĪ un Possessor pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, uzturēšanai,  ir sagatavoti atbilstoši grozījumi MKN 109 36.punktā, to izsakot jaunā redakcijā, kas nosaka, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu apmērs sastāv no izdevumiem atsavināšanas procesa nodrošināšanai (atsavināšanas lēmuma sagatavošana, atsavināšanas procesa virzība, sludinājumu un nosacītās cenas noteikšanas izmaksas u.c. izmaksas, kas saistītas ar atsavināšanas procesa nodrošināšanu).
Jānorāda, ka noteikumu (grozījumu) projekta 36.punktā nosacītās cenas noteikšanas izmaksas ietver gan vērtētāja izmaksas, gan kapitālsabiedrības darbinieku izmaksas (komisijas darbs), kas veidojas, lai noteiktu nosacīto cenu.

Noteikumu (grozījumu) projekts papildināts arī ar 36.¹ punktu, kas nosaka, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, izlietojami valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai (pārvaldīšanai) un uzlabošanas darbu veikšanai, kas ietver arī valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, kā arī citu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa nodrošināšanas izdevumus, ja tie netiek segti no 36.punktā minētajiem atsavināšanas izdevumiem. Ievērojot Atsavināšanas likuma 47. panta grozījumu mērķi, proti, ka mērķis ir rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VNĪ un Possessor), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus, jāpiemin, ka noteikumu projekta 36.¹punktā minētais, ka atsavināšanā iegūtie līdzekļi ( pēc 36.punktā minēto izdevumu atskaitīšanas) izlietojami valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai (pārvaldīšanai) un uzlabošanas darbu veikšanai, attiecas uz valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanu, kas atrodas VNĪ un Possessor pārvaldīšanā. 
Vienlaikus, Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.934 "Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem" (turpmāk - MKN 934) 4.punkts nosaka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības (turpmāk – pārvaldīšanas darbības) (piemēram,  MKN 934 4.13.apakšpunkts nosaka, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības ir kadastra objekta formēšanas (tai skaitā kadastra objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas, nekustamā īpašuma veidošanas, nekustamā īpašuma sastāva grozīšanas un ieraksta par nekustamo īpašumu dzēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) ierosināšana, nekustamā īpašuma ierakstīšana un ar to saistīto tiesību nostiprināšana, kā arī šo ierakstu dzēšana un grozīšana zemesgrāmatās un citas normatīvajos aktos paredzētās darbības informācijas sniegšanai publiskajām personām un to iestādēm). Līdz ar to, noteikumu (grozījumu) projekta 36.¹ punkts aptver visus izdevumus, kas rodas par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma, kas atrodas VNĪ un Possessor pārvaldīšanā, uzturēšanu (pārvaldīšanu), izņemot gadījumu, ja attiecīgais valsts nekustamais īpašums ir iznomāts, jo šādā  gadījumā (piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 1.jūnija noteikumu Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk - MKN 97) 69.punktu) nomas maksu nosaka tā, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā (ja iznomāts viss nekustamais īpašums). 

Vienlaikus, tā pat šeit būtu jāmin, ka ja nav iznomāts viss nekustamais īpašums, bet tikai tā daļa un nomas ieņēmumi nenosedz visas pārvadīšanas izmaksas, tad noteikumu (grozījumu) projekta 36.¹ punkta kārtībā valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai būtu sedzamas arī šādas izmaksas. Tā pat arī jānorāda, ka projekta 36.¹ punkta kārtībā būtu sedzamas arī tādas attiecīga valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas (uzturēšanas) izmaksas, kas atrodas piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, izmaksas. 

Atbilstoši MKN 934 20.¹⁰ punktam, valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". MKN 934 4.11.apakšpunktā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbība ir arī valsts nekustamā īpašuma lietas vešana. Jāpiemin, ka neatkarīgi no tā, ka šī sistēma ir paredzēta arī citu valsts iestāžu lietošanai, tā ir uzskatāma par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas darbību un attiecīgi arī šīs informācijas sistēmas izmaksas var tikt segtas no atsavināšanas ieņēmumiem, kas izlietojami valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai (pārvaldīšanai).
Vienlaikus, noteikumu (grozījumu) projekts ir papildināts arī ar 36.² punktu, kas nosaka VNĪ un Possessor  pienākumu veikt šo noteikumu (grozījumu) projekta 36.un 36.¹ punktā minēto līdzekļu atsevišķu uzskaiti grāmatvedībā.
Tāpat, ievērojot Atsavināšanas likuma 47.panta jaunās redakcijas mērķi, ir nepieciešams izslēgt no MKN 109 spēkā esošo 37.punktu, kas paredz atsavināšanā iegūtos līdzekļus, pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas, ieskaitīt valsts budžetā.

Ja attiecībā uz sankciju subjektu saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto tiek piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursu, no tā izriet aizliegums cita starpā iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības.
 

Tā kā persona nav tiesīga iegūt īpašumā publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, un ir pamats atsavināšanas ierosinājumu šādai personai atteikt izskatīt, un, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību rīcībai, kad atsavināšanas ierosinājums ir saņemts no personas, kurai ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus,  noteikumu (grozījumu) projekts ir papildināts ar 8.8. apakšpunktu, kas paredz atsavināšanas ierosinājumu atteikt izskatīt, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kurai ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Ievērojot minēto, ir veicams papildinājums arī MKN 109 11.3. apakšpunktā, precizējot atsauci uz 8.8.apakšpunktu.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju, VNĪ praksē ir gadījumi, kad pircēji jau ir samaksājuši visu pirkuma summu, taču ilgstoši nesniedz naudas izcelsmi pamatojošos dokumentus. Šobrīd MKN 109 neparedz iespēju apturēt atsavināšanu, ja nav iesniegti iepriekš minētie dokumenti.
 

Lai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavinātājam būtu legāls instruments (līdzeklis) kā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, proti, naudas izcelsmes pierādošo dokumentu iesniegšanu atsavinātājam, noteikumu (grozījumu) projekts ir papildināts ar 9.5.apakšpunktu, kas publiskas personas nekustamā īpašuma atsavinātājam dos pamatojumu un tiesības vai nu neslēgt pirkuma līgumu vai nepārreģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kamēr netiek iesniegti naudas izcelsmi pamatojošie dokumenti. 
 

Atbilstoši MKN 109 1.7.apakšpunktam, MKN 109  nosaka kārtību, kādā attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
 

Ņemot vērā, ka PHARE/Pārejas programmas īstenošana Latvijā ir noslēgusies un Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likums ir zaudējis spēku 2022.gada 4.maijā, līdz ar to MKN 109 VI noteiktās normas ir zaudējušas aktualitāti un ir nepieciešams tās izslēgt no MKN 109. Attiecīgi arī nepieciešams svītrot MKN 109 1.7.apakšpunktu.
 

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.pantu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, vienlaikus, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus attiecībā uz valsts kustamo mantu, ir noskaidrojama publiskas personas, t.sk. citas publiskas personas, iestāžu vajadzība pēc šādas atsavināmās kustamās mantas.
MKN 109 nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas.
Atbilstoši MKN 109 20.punktam, ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība patstāvīgi noskaidro attiecīgās ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī citu valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu vajadzību pēc tās valdījumā vai turējumā esošās tai nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts dzīvās kustamās mantas) un bez maksas publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida. Ja ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu paredzēts nodot attiecīgajai ministrijai vai citai tās padotībā esošai iestādei, minēto informāciju var nepublicēt.
 

Atsavināšanas likumā noteiktais par publiskas personas mantas atsavināšanu attiecas arī, piemēram, uz neatkarīgu iestādi – Latvijas Republikas prokuratūru un tai attiecīgi nevajadzīgās valsts kustamās mantas atsavināšanas gadījumā ir piemērojama MKN 109 noteiktā kārtība par publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc valsts iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas noskaidrošanu, bet ņemot vērā, ka MKN 109 20.punktā ir noteikta tikai ministrija, tās padotībā esošā iestāde vai kapitālsabiedrība, bet prokuratūra ir neatkarīga tiesu varas institūcija, un, lai attiecīgi uz neatkarīgo iestādi – Latvijas Republikas prokuratūru  ( arī citām neatkarīgām iestādēm) tieši attiektos MKN 109 20.punktā noteiktā kārtība - patstāvīgi noskaidrot valsts iestāžu vajadzību pēc prokuratūrai nevajadzīgās kustamās mantas un bez maksas publicēt sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, attiecīgi ir veicami redakcionāli precizējumi MKN 109 20.punktā, tajā iekļaujot vārdu “iestāde”. 
Ievērojot minēto, un, lai salāgotu attiecīgo papildinājumu MKN 109 20.punktā, veikti attiecīgi precizējumi arī MKN 109 21., 22.1 ., 23.1 ., 25., 26., 27. punktos, tos papildinot ar vārdu “iestāde”.
 

MKN 109 13.¹ punkts nosaka, ja valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, Ministru kabineta rīkojuma projektu par tā nodošanu attiecīgās pašvaldības īpašumā un atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs, sagatavo un iesniedz attiecīgā valsts nekustamā īpašuma valdītājs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 
Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojuma Nr.446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 3.punkts nosaka, ka ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
 

Ņemot vērā, ka no 2024.gada 1.jūlija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir mainījies, attiecīgi ir nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu MKN 109 13.¹  punktā un vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" aizstāt ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija" attiecīgajā locījumā. 

MKN 109 tiek lietots jēdziens "valsts dzīvā kustamā manta", savukārt, Atsavināšanas likumā tiek lietots termins "valsts kustamā manta - dzīvnieks".
 

Lai salāgotu MKN 109 lietoto terminoloģiju ar Atsavināšanas likumā lietoto terminoloģiju, attiecīgi ir veicami precizējumi MKN 109 18.6.apakšpunktā, 20., 21., 25., un 26.punktos un vārdus "valsts dzīvā kustamā manta"  aizstāt ar vārdiem "valsts kustamā manta - dzīvnieks". 
 

MKN 109 26.punkts paredz, ja šo noteikumu 25.punktā minētā valsts iestāde piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgu valsts dzīvo kustamo mantu nepiesakās uz to, ministrijai, tās padotībā esošajai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu atsavina šo noteikumu 21. un 23.punktā noteiktajā kārtībā, proti, piedāvājot to iegādāties citām valsts iestādēm, atvasinātām publiskām personām, to iestādēm, sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem. 
Savukārt, 2024. gada 24. aprīlī spēkā stājās grozījumi Atsavināšanas likumā, nosakot valsts kustamās mantas – dzīvnieka atsavināšanas nosacījumus, proti, paredzot amatpersonas (darbinieka), kura minēto dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pirmpirkuma tiesības.
Atsavināšanas likuma 4. panta 3.¹ daļa noteic, ka gadījumā, ja amatpersona, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pāriet dienestā (darbā) uz citu valsts iestādi, bet tai attiecīgais dzīvnieks nav nepieciešams, minēto dzīvnieku var piedāvāt amatpersonai, kura to izmantoja, pildot amata (darba) pienākumus, un nepiedāvāt citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Atsavināšanas likuma 37. panta 4.¹ daļā ir noteikts termiņš, kādā amatpersonai, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, saņemot atsavināšanas paziņojumu, jāpiesakās uz minēto dzīvnieku.
 

Ņemot vērā spēkā stājušos grozījumus Atsavināšanas likumā un, lai salāgotu MKN 109 noteikto tiesisko regulējumu ar Atsavināšanas likuma regulējumu, ir precizēts MKN 109 26.punkts attiecībā uz valsts dzīvās kustamās mantas atsavināšanas prioritāro secību.