Anotācija (ex-ante)

DRN likuma 9. prim panta "Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem" pirmajā daļā noteikts, ka nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs (turpmāk – nodokļa maksātājs) nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām normām. Šo atbrīvojumu nodokļa maksātājs var saņemt, ja izpilda vienu no šī panta pirmās daļas punktos noteiktajām darbībām, proti:

1) ir izveidojis un piemēro sistēmu, iesniedzis Valsts vides dienestam (turpmāk - dienests) finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar dienestu līgumu par sistēmas piemērošanu (turpmāk — apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju (turpmāk – apsaimniekotājs) līgumu par dalību sistēmā.

Balstoties uz augstāk minēto, ir nepieciešams ieviest noteikumus šādas sistēmas izveidošanai, uzraudzībai un kontrolei, un sadarbības nosacījumiem starp apsaimniekotāju un nodokļu maksātāju, kas ietver arī jaunu un lietotu, bet vēl lietojamu tekstilizstrādājumu tirgotājus.

1. Noteikumu projektā iekļautais Ministru kabineta deleģējums.

Atbilstoši DRN likuma 9. prim panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam, VARAM ir sagatavojusi noteikumu projektu "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem" (turpmāk - noteikumu projekts), nosakot:

1) kārtību, kādā apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, iesniedz dokumentus, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;
2) prasības tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par tekstilizstrādājumiem;
3) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs iesniedz pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;
4) tekstilizstrādājumu atkritumu dalītās savākšanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai apjomu noteikšanas kārtību tekstilmateriālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros;
5) tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus;
6) kārtību, kādā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem un izskata pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;
7) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz DRN likuma 9. prim panta pirmajā daļā minēto līgumu, līguma grozīšanas nosacījumus, kā arī gadījumus un kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma;
8) tekstilizstrādājumu klasifikāciju.

2. Sistēmā iekļauto objektu apsaimniekošana.

Šajos noteikumos lietotais termins "tekstilizstrādājums" atbilst DRN likuma 1.panta 16. punktā noteiktajam terminam "tekstilizstrādājums" – "mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls". Tekstilizstrādājumi, uz ko attiecas prasības par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, ir uzskaitīti šo noteikumu 2.punktā.

Minētie objekti ir noteikti Komisijas 2023.gada 5.jūlija priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2023) 420 final) IVc pielikumā. Šajā pielikumā dotie nomenklatūras kodi ir noteikti Komisijas 2023.gada 26.septembra īstenošanas regulā (ES) 2023/2364 ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Minētie nomenklatūras kodi un tiem atbilstošie produkti doti un klasificēti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Līgumi un līgumpartneri.

Noteikumu projekts nosaka pienākumu apsaimniekotājam un nodokļu maksātajam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, slēgt līgumu ar dienestu par sistēmas ieviešanu un apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu. Dienestam iesniedzamajā plānā apsaimniekotājam ir jāiekļauj informācija par sistēmā esošajiem līgumpartneriem (ražotājiem, t.sk. tirgotājiem, atkritumu pārstrādātājiem un preču labotājiem, kas piedalās apsaimniekotāja veidotajā sistēmā), līdz ar to apsaimniekotājs šos līgumus ar saviem partneriem noslēdz pirms līguma ar dienestu noslēgšanas.

Saskaņā ar Komisijas 2023.gada 5.jūlija priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2023) 420 final) noteikto skaidrojumu direktīvas grozījumu 22.c panta 6.punkta "a" apakšpunktā, sistēmas ietvaros veidojamais savākšanas punktu tīkls sastāv no savākšanas punktiem, ko ražotāju atbildības organizācijas un atkritumu apsaimniekošanas operatori to vārdā izveidojuši sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem subjektiem: sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras*, izplatītāji, publiskas iestādes vai trešās personas, kas to vārdā vāc noteikumu projekta 2.punktā uzskaitītos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus un to atkritumus, kā arī citi brīvprātīgi savākšanas punkti. Tādējādi sistēmā ir jāiesaistās arī tādām organizācijām kā labdarības un ziedojumu vākšanas organizācijām. Šāda pieeja ir atbalstīta arī biedrības "Zaļā brīvība" 2023.gadā veiktajā pētījumā "Paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas (EPR) tekstilizstrādājumiem novērtējums un rekomendācijas šķiroto tekstilizstrādājumu sistēmas īstenošanai Latvijā".

*Sociālajiem uzņēmumiem ir atļauts uzturēt un ekspluatēt pašiem savus atsevišķās savākšanas punktus. Sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas struktūrām, kas ir daļa no saistītajiem savākšanas punktiem, nav pienākuma savāktos noteikumu projekta 2.punktā uzskaitītos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus, kā arī to atkritumus nodot apsaimniekotājam, bet tiem tad apsaimniekotājam ir jāsniedz informācija par to savāktajiem apjomiem.

Sistēmas ietvaros savākšanas punktos nodotos lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus un tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumus, savākšanas brīdī uzskata par atkritumiem. Tādējādi apsaimniekotājam šīm personām (visām) jānodrošina bezmaksas savākto lietoto tekstilizstrādājumu un tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšana un transportēšana uz apsaimniekotāja tekstilizstrādājumu atkritumu pāršķirošanas punktu/-iem.

Iesnieguma par sistēmas ieviešanu izskatīšanu un ar to saistīto dokumentu izskatīšanu, kā arī apsaimniekotāja un nodokļu maksātāja, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, sagatavotā pārskata par sistēmas īstenošanu izskatīšanu veic Valsts vides dienests. Dienests attiecīgi arī pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma starp apsaimniekotāju vai nodokļu maksātāju, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un dienestu slēgšanu un pārtraukšanu, ja apsaimniekotājs vai nodokļu maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, neizpilda šajā noteikumu projektā noteiktās prasības attiecībā uz sistēmas īstenošanu.

4. Pielikumu saturs.

Noteikumu projektam ir pieci pielikumi:
1. pielikumā dots saraksts ar tekstilizstrādājumiem, uz ko attiecināmas sistēmas prasības;
2. pielikumā noteikts formāts iesniegumam par sistēmas ieviešanu un apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu;
3. pielikums satur formātu apsaimniekošanas plānam, ko apsaimniekotājs sniedz dienestam;
4. pielikumā noteikts formāts iesniegumam par izmaiņām līgumpartneru sarakstā;
5. pielikumā noteikts formāts pārskatam par sistēmas īstenošanu viena kalendārā gada ietvaros īstenotajām darbībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, komunikācijas pasākumu plāna izpildi un finanšu plāna izpildi.