25-TA-849: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts noteic, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AS “Augstsprieguma tīkls”) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū" ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 10. jūlija rīkojumu Nr.308 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi" (turpmāk - MK rīkojums Nr.308), līdz ar to, ņemot vērā Likuma 7.panta trešās daļas prasības, AS "Augstsprieguma tīkls" stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AS “Augstsprieguma tīkls”) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū" ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 10. jūlija rīkojumu Nr.308 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi" (turpmāk - MK rīkojums Nr.308), līdz ar to, ņemot vērā Likuma 7.panta trešās daļas prasības, AS "Augstsprieguma tīkls" stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir pārvērtēt un apstiprināt AS "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi, nodrošinot Likuma 7.panta trešās daļas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstsprieguma tīkla koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes komersantiem Baltijā. Augstsprieguma tīkls koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkciju nodrošināšana, energoapgādes sistēmas aktīvu efektīva pārvaldība, dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.
AS “Augstsprieguma tīkls” ir akciju sabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij Klimata un enerģētikas ministrijas personā, tās akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti kā valstiski svarīgi tautsaimniecības objekti saskaņā ar Enerģētikas likuma 20.1 panta ceturto daļu nav atsavināmi. AS “Augstsprieguma tīkls” ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003575567, juridiskā adrese – Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073.
AS “Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā.
Elektroenerģijas pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti elektroenerģijas pārvadei no elektroenerģijas ražotājiem līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem vai citas valsts pārvades sistēmai.
Saskaņā ar izsniegto licenci Nr.E12001 un Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) 11. panta pirmo daļu AS “Augstsprieguma tīkls” ir vienīgais pārvades sistēmas operators Latvijā, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Atbilstoši Enerģētikas likuma 5.pantam elektroenerģijas pārvade ir regulēta nozare. Attiecīgi AS “Augstsprieguma tīkls”, sniedzot pārvades sistēmas pakalpojumu, jāievēro likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pantā noteiktais mērķis nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus [..].
Uzņēmuma pamatdarbība ir noteikta ETL. Attiecīgi, vērtējot ETL noteiktās AS “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades sistēmas operatora funkcijas un atbildību, secināms, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ir atbildīga par:
- elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un pārvades sistēmas balansēšanas un stabilitātes nodrošināšanu (ETL 13.panta pirmā daļa);
- elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā (ETL 6.panta otrā daļa);
- elektroapgādes drošumu un pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību (ETL 13.panta trešā daļa);
- jaunu elektroenerģijas pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā (ETL 13.panta sestā daļa);
- pārrobežu sadarbību iekšējā elektroenerģijas tirgus darbības, pārrobežu tirdzniecības veicināšanai un Eiropas Ekonomikas zonas pārvades sistēmas optimālai pārvaldībai, koordinētai darbībai un tehniskai attīstībai (ETL 131.panta pirmā daļa).
AS “Augstsprieguma tīkls” ir ieguvusi līdzdalību 68,46 % apmērā dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid". Līdz ar to Augstsprieguma tīkls koncerna, kurā ietilpst meitas sabiedrība AS "Conexus Baltic Grid", darbībā jāņem vērā uz dabasgāzes pārvades sistēmas operatora darbību attiecināmās normatīvo aktu prasības un politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, kā arī Likuma 8.pants, kas nosaka tiesiskās sekas gadījumos, kad publiskas personas kapitālsabiedrība (AS "Augstsprieguma tīkls") iegūst izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā (AS "Conexus Baltic Grid").
No Enerģētikas likuma izriet šādi galvenie dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumi un atbildība:
- atbildība par dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu, drošumu, sistēmas vadību un attīstību, sistēmas savietojamību ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam (Enerģētikas likuma 15.panta sestā daļa);
- atbildība par dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību (Enerģētikas likuma 112.panta 1.punkts);
- dabasgāzes plūsmas vadības dabasgāzes pārvades sistēmā [..] nodrošināšanu dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm (Enerģētikas likuma 112.panta 3.punkts);
- Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības, tehniskās ekspluatācijas un attīstības, lai sniegtu dabasgāzes krātuves pakalpojumus, nodrošināšana (Enerģētikas likuma 112.panta 4.punkts);
- pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūrā nodrošināšana (Enerģētikas likuma 112.panta 9.punkts);
- dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbības Eiropas un reģionālā līmenī īstenošana (Enerģētikas likuma 112.panta 13.punkts).
Vērtējot uz Augstsprieguma tīkls koncerna kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora akcionāra darbību attiecināmo politikas plānošanas dokumentu prasības, jāņem vērā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam") 1.4. apakšnodaļā noteiktie Latvijas enerģētikas rīcībpolitikas mērķi:
– Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;
– Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā;
– Nostiprināt energoapgādes drošumu.
Tāpat būtiski, ka 2020. gada 2. jūlijā apstiprinātais "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam" noteic, ka viens no rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” uzdevumiem ir enerģētiskās drošības un neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas tirgu integrāciju. Tāpat nosakot AS "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi, jāņem vērā valsts izvirzītie mērķi un prioritātes Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurā noteiktie pamatmērķi ietver enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu.
Valsts līdzdalība
Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem, kas nosaka publiskas personas līdzdalības nosacījumus. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Enerģētikas likuma 20.1 panta ceturtā daļa noteic, ka kā valstiski svarīga tautsaimniecības objekta AS "Augstsprieguma tīkls" akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
Tādējādi saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu uz AS "Augstsprieguma tīkls" nav attiecināma Likumā noteiktā prasība par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā regulāru pārvērtēšanu.
Neveicot publiskas personas līdzdalības pārvērtējumu, taču ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu un AS "Augstsprieguma tīkls" un tās meitas sabiedrības faktiskās darbības specifiku (darbības profils, mērogs, sniegtie pakalpojumi, stratēģiski svarīgas infrastruktūras pārvaldīšana), Augstsprieguma tīkls koncerns atzīstams par sistēmiski nozīmīgu uzņēmumu, kas pārvalda valsts attīstībai stratēģiski svarīgus aktīvus un sniedz visai sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un preces. Tādējādi Augstsprieguma tīkls koncerna darbība atbilst arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam.
AS “Augstsprieguma tīkls” ir akciju sabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij Klimata un enerģētikas ministrijas personā, tās akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti kā valstiski svarīgi tautsaimniecības objekti saskaņā ar Enerģētikas likuma 20.1 panta ceturto daļu nav atsavināmi. AS “Augstsprieguma tīkls” ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003575567, juridiskā adrese – Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073.
AS “Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā.
Elektroenerģijas pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti elektroenerģijas pārvadei no elektroenerģijas ražotājiem līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem vai citas valsts pārvades sistēmai.
Saskaņā ar izsniegto licenci Nr.E12001 un Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) 11. panta pirmo daļu AS “Augstsprieguma tīkls” ir vienīgais pārvades sistēmas operators Latvijā, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Atbilstoši Enerģētikas likuma 5.pantam elektroenerģijas pārvade ir regulēta nozare. Attiecīgi AS “Augstsprieguma tīkls”, sniedzot pārvades sistēmas pakalpojumu, jāievēro likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pantā noteiktais mērķis nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus [..].
Uzņēmuma pamatdarbība ir noteikta ETL. Attiecīgi, vērtējot ETL noteiktās AS “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades sistēmas operatora funkcijas un atbildību, secināms, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ir atbildīga par:
- elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un pārvades sistēmas balansēšanas un stabilitātes nodrošināšanu (ETL 13.panta pirmā daļa);
- elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā (ETL 6.panta otrā daļa);
- elektroapgādes drošumu un pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību (ETL 13.panta trešā daļa);
- jaunu elektroenerģijas pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā (ETL 13.panta sestā daļa);
- pārrobežu sadarbību iekšējā elektroenerģijas tirgus darbības, pārrobežu tirdzniecības veicināšanai un Eiropas Ekonomikas zonas pārvades sistēmas optimālai pārvaldībai, koordinētai darbībai un tehniskai attīstībai (ETL 131.panta pirmā daļa).
AS “Augstsprieguma tīkls” ir ieguvusi līdzdalību 68,46 % apmērā dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid". Līdz ar to Augstsprieguma tīkls koncerna, kurā ietilpst meitas sabiedrība AS "Conexus Baltic Grid", darbībā jāņem vērā uz dabasgāzes pārvades sistēmas operatora darbību attiecināmās normatīvo aktu prasības un politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, kā arī Likuma 8.pants, kas nosaka tiesiskās sekas gadījumos, kad publiskas personas kapitālsabiedrība (AS "Augstsprieguma tīkls") iegūst izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā (AS "Conexus Baltic Grid").
No Enerģētikas likuma izriet šādi galvenie dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumi un atbildība:
- atbildība par dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu, drošumu, sistēmas vadību un attīstību, sistēmas savietojamību ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam (Enerģētikas likuma 15.panta sestā daļa);
- atbildība par dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību (Enerģētikas likuma 112.panta 1.punkts);
- dabasgāzes plūsmas vadības dabasgāzes pārvades sistēmā [..] nodrošināšanu dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm (Enerģētikas likuma 112.panta 3.punkts);
- Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības, tehniskās ekspluatācijas un attīstības, lai sniegtu dabasgāzes krātuves pakalpojumus, nodrošināšana (Enerģētikas likuma 112.panta 4.punkts);
- pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūrā nodrošināšana (Enerģētikas likuma 112.panta 9.punkts);
- dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbības Eiropas un reģionālā līmenī īstenošana (Enerģētikas likuma 112.panta 13.punkts).
Vērtējot uz Augstsprieguma tīkls koncerna kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora akcionāra darbību attiecināmo politikas plānošanas dokumentu prasības, jāņem vērā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam") 1.4. apakšnodaļā noteiktie Latvijas enerģētikas rīcībpolitikas mērķi:
– Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;
– Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā;
– Nostiprināt energoapgādes drošumu.
Tāpat būtiski, ka 2020. gada 2. jūlijā apstiprinātais "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam" noteic, ka viens no rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” uzdevumiem ir enerģētiskās drošības un neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas tirgu integrāciju. Tāpat nosakot AS "Augstsprieguma tīkls" vispārējo stratēģisko mērķi, jāņem vērā valsts izvirzītie mērķi un prioritātes Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurā noteiktie pamatmērķi ietver enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu.
Valsts līdzdalība
Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem, kas nosaka publiskas personas līdzdalības nosacījumus. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Enerģētikas likuma 20.1 panta ceturtā daļa noteic, ka kā valstiski svarīga tautsaimniecības objekta AS "Augstsprieguma tīkls" akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
Tādējādi saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu uz AS "Augstsprieguma tīkls" nav attiecināma Likumā noteiktā prasība par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā regulāru pārvērtēšanu.
Neveicot publiskas personas līdzdalības pārvērtējumu, taču ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu un AS "Augstsprieguma tīkls" un tās meitas sabiedrības faktiskās darbības specifiku (darbības profils, mērogs, sniegtie pakalpojumi, stratēģiski svarīgas infrastruktūras pārvaldīšana), Augstsprieguma tīkls koncerns atzīstams par sistēmiski nozīmīgu uzņēmumu, kas pārvalda valsts attīstībai stratēģiski svarīgus aktīvus un sniedz visai sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un preces. Tādējādi Augstsprieguma tīkls koncerna darbība atbilst arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informāciju skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minētos no ETL, Enerģētikas likuma, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam izrietošos uzdevumus, secināms, ka enerģijas pārvades sistēmu galvenā funkcija, veicot enerģijas pārvadi, ir enerģijas piegādes drošums. Drošuma jēdziens vienlīdz aptver gan sistēmas tehniskās kvalitātes, gan sistēmā ievadāmās enerģijas avotu pieejamību un dažādību, gan enerģijas cenu konkurences mehānisma veidošanu. Elektroenerģijas pārvades pakalpojumu sniegšanas drošumu raksturo arī pārvades pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un nepārtrauktība. Līdz ar to AS “Augstsprieguma tīkls” kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pamatdarbības mērķim ir jābūt vērstam uz elektroapgādes drošumu un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kvalitāti un pieejamību.
Tāpat kā enerģijas pārvades sistēmu drošumu veicinošu faktoru politikas veidotāji un likumdevējs ir noteikuši turpmāku enerģijas sistēmu integrāciju ar Eiropas Savienības dalībvalstu enerģijas pārvades tīkliem. Turklāt jānorāda, ka uzskaitīto pārvades sistēmas operatoru funkciju izpilde ir vērsta uz pārvades sistēmu ilgtspējību un attīstību. Attiecīgi AS “Augstsprieguma tīkls” kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora akcionāram būtu būtiski īstenot valstiski svarīga tautsaimniecības objekta akciju un pārvades sistēmas infrastruktūras objektu (aktīvu) ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.
Ņemot vērā minēto skaidrojumu, kā arī iepriekš sniegto AS “Augstsprieguma tīkls” raksturojumu, tiek piedāvāts saglabāt šobrīd spēkā esošo AS “Augstsprieguma tīkls” vispārējo stratēģisko mērķi:
“nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību, sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.”.
Tāpat kā enerģijas pārvades sistēmu drošumu veicinošu faktoru politikas veidotāji un likumdevējs ir noteikuši turpmāku enerģijas sistēmu integrāciju ar Eiropas Savienības dalībvalstu enerģijas pārvades tīkliem. Turklāt jānorāda, ka uzskaitīto pārvades sistēmas operatoru funkciju izpilde ir vērsta uz pārvades sistēmu ilgtspējību un attīstību. Attiecīgi AS “Augstsprieguma tīkls” kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora akcionāram būtu būtiski īstenot valstiski svarīga tautsaimniecības objekta akciju un pārvades sistēmas infrastruktūras objektu (aktīvu) ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.
Ņemot vērā minēto skaidrojumu, kā arī iepriekš sniegto AS “Augstsprieguma tīkls” raksturojumu, tiek piedāvāts saglabāt šobrīd spēkā esošo AS “Augstsprieguma tīkls” vispārējo stratēģisko mērķi:
“nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību, sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
