Anotācija

25-TA-695: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 592 "Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 592 "Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvu, precizējot un papildinot Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumus Nr. 592 "Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 592), tādējādi veidojot vienotu izpratni par normu piemērošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Papildināt un precizēt MK noteikumos Nr. 592 ietvertās normas, lai veidotu vienotu izpratni par noteikumu normu piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Esošais MK noteikumu Nr. 592 regulējums ticis papildināts un precizēts, lai tajā iekļautās normas salāgotu ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma normām, kā arī, lai precizētu neskaidrības. Saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta astotās daļas 3.1 punktu, Tiesu Administrācija informācijas sistēmā sniedz Būvniecības kontroles valsts birojam (turpmāk - Birojs) informāciju par personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kas ierakstīti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, tādēļ attiecīgi papildināts noteikumu projekts ar kārtību kādā Tiesu Administrācija sniedz attiecīgo informāciju.
Pašlaik MK noteikumi Nr. 592 noteic, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sistēmas operators, kā arī siltumapgādes sistēmas operators katru mēnesi informācijas sistēmā sniedz datus, tomēr nepieciešams precizēt, ka datus katru mēnesi sistēmas operatori sniedz tikai atbalsta piemērošanas periodā, katru gadu datus sniedzot vien augusta un septembra mēnesī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 592 16. punktā pašreiz noteikts, ka mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu astoņu euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, tomēr Ministru kabineta noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" lietotais vārdu salikums ir atšķirīgs no noteikumos lietotā.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 592 16. punkts precizēts un salāgots ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" izmantoto terminoloģiju, aiz vārdiem "maksu par sistēmas pakalpojumiem", pievienojot vārdus "un citiem pakalpojumiem".

Precizēts noteikumu 84.3. apakšpunkts, kas noteic, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators, kurš saņēmis no informācijas sistēmas šo noteikumu 84.2. apakšpunktā minētos atgrieztos datus, atkārtoti līdz mēneša astoņpadsmitajam datumam iesniedz informācijas sistēmā labotus šo noteikumu 81.1., 82.1.​​​​​ un 83.1. apakšpunktā minētos datus, norādot, ka informācijas sistēmā var iesniegt labotus tikai sistēmas operatora rīcībā esošos datus.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 592 24. punktā pašlaik noteikts, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam MK noteikumu Nr. 592 16. punktā minēto maksājuma samazinājumu, ja lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, kurš pārtraucis sniegt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, tomēr praksē pastāv situācijas, kad pēdējā garantētā piegāde var būt arī, ja elektroenerģijas tirdzniecības līgums nav bijis, un pēdējās garantētās piegādes tirgotājam nav datu, pēc kuriem izšķirt dažādos pēdējās garantētās piegādes lietotājus.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 592 24. punkts ticis precizēts, svītrojot teikuma daļu "ja lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums".
Problēmas apraksts
Pašlaik MK noteikumos Nr. 592 netiek noteikta kārtība, kādā tiek piešķirts MK noteikumos Nr. 592 noteiktais atbalsts, lai gan atbalsts mazaizsargātām grupām noteikts arī noteikumos par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
Risinājuma apraksts
Ar MK noteikumu Nr. 592 grozījumiem tiek paredzēts, ka vispirms tiek piešķirts atbalsts saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, un tikai pēc tam – atbalsts, kas noteikts noteikumos par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
Problēmas apraksts
Esošajā MK noteikumu Nr. 592 51.1. apakšpunkta redakcijā tiek norādīts, ka energoapgādes komersants līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz Birojam rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju norādot dažādu informāciju, tai skaitā piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzums megavatstundās, noapaļojot vērtību līdz četriem cipariem aiz komata, tomēr informācija no energoapgādes komersantiem norāda, ka šis raksturlielums nav izmērāms, bet gan izrēķināms.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 592 51.1.3. punkts, kas noteic, ka rēķinos, ko energoapgādes komersants iesniedz Birojam, jānorāda informācija par piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzums megavatstundās, noapaļojot vērtību līdz četriem cipariem aiz komata.
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 592 pašlaik netiek iekļautas norādes par kārtību kādā energoapgādes komersantam nepieciešams iesniegt Birojam šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju, kas rada neskaidrību energoapgādes komersantiem.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu skaidrību energoapgādes komersantiem par kārtību kādā energoapgādes komersanti iesniedz Birojam šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju, kas rada neskaidrību energoapgādes komersantiem, MK noteikumos Nr. 592 iekļauts jauns 51.1 punkts, kas noteic, ka energoapgādes komersants iesniedz Birojam 51.1. apakšpunktā norādīto rēķinu un rēķina iesniegšanai energoapgādes komersants izmanto informācijas sistēmu.
Problēmas apraksts
Lai energoapgādes komersants izmantotu energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu, tam nepieciešams slēgt līgumu ar Biroju par informācijas sistēmas izmantošanu energoresursu maksas samazinājuma piemērošanai. MK noteikumu Nr. 592 esošajā redakcijā pienākums energoapgādes komersantiem par līgumu noslēgšanu ar biroju netiek ietverts.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu tiesisko skaidrību un tiktu noteikta kārtība kādā energoapgādes komersants izmanto informācijas sistēmu, MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar 61.1 punktu, kas noteic, ka energoapgādes komersantam ir pienākums slēgt līgumu ar Biroju par informācijas sistēmas izmantošanu energoresursu maksas samazinājuma piemērošanai.
Problēmas apraksts
Pašvaldību sociālajiem dienestiem, piešķirot sociālo palīdzību vai sniedzot sociālos pakalpojumus, pašlaik trūkst skaidras tiesiskās norādes, lai ņemtu vērā personai jau piešķirto valsts vai pašvaldības atbalstu par patērētajiem energoresursiem. Tas rada risku, ka par vieniem un tiem pašiem izdevumiem persona var saņemt dubultu atbalstu – gan mērķētu kompensāciju par energoresursiem, gan papildu sociālo palīdzību. Šāda situācija apgrūtina efektīvu un taisnīgu publisko līdzekļu izlietojumu.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar jaunu normu, 69.1 punktu, kas noteic, ka pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanai, ņem vērā šajos noteikumos noteikto personai izmaksāto atbalstu par patērētajiem energoresursiem, lai novērstu atbalsta par energoresursiem dubultu izmaksu. Tādējādi tiek novērsta iespēja saņemt atbalstu dubultā – gan kā valsts atbalstu, gan kā pašvaldības piešķirtu sociālo palīdzību par vieniem un tiem pašiem izdevumiem.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta astotās daļas 3.¹ punktā noteikts pienākums Tiesu administrācijas sniegt informācijas sistēmai datus par personai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas ierakstīti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 592 ar kārtību, kādā informācijas sistēma sniedz datus Tiesu administrācijai, kā arī ar kārtību, kādā Tiesu administrācija sniedz informācijas sistēmai datus par nekustamajiem īpašumiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu skaidrību par kārtību, kādā Tiesu administrācija sniedz datus informācijas sistēmai, kā arī par kārtību, kādā informācijas sistēma sniedz datus Tiesu administrācijai, MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar 75.¹ punktu, 75.¹1. un 75.¹2. apakšpunktu. Minētie punkti noteic, ka informācijas sistēma sniedz Tiesu administrācijai pieprasītāja personas kodu fiziskai personai vai reģistrācijas numuru juridiskai personai, savukārt Tiesu administrācija sniedz informācijas sistēmai identificējošu informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas pieprasījuma iesniegšanas brīdī ir pieprasītāja īpašumā un reģistrēti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Minētā informācijas apmaiņa, balstoties uz personas pieprasījumu, nodrošina iespēju pārbaudīt, vai personas nekustamajā īpašumā esošā mājsaimniecība atbilst Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam.
Problēmas apraksts
Pašlaik MK noteikumos Nr. 592 ir noteikts, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators katru mēnesi līdz mēneša sestajam datumam informācijas sistēmā sniedz datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā. Šāda prasība rada papildu slogu sadales sistēmas operatoriem arī ārpus atbalsta piemērošanas perioda, lai gan faktiskā nepieciešamība regulāri iesniegt datus informācijas sistēmā pastāv tikai atbalsta piemērošanas laikā.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu skaidrību sadales sistēmas operatoriem par datu nodošanas laiku informācijas sistēmā, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 592 81. 82. un 83. punktā, nosakot, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators katru gadu augusta un septembra mēnesī līdz sestajam datumam, bet atbalsta piemērošanas periodā katru mēnesi līdz sestajam datumam, informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā, vienlaikus mazinot slogu sadales sistēmas operatoriem un uzsverot, ka būtiski datus iesniegt katru mēnesi ir tikai atbalsta piemērošanas periodā.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi noteic, ka informācijas sistēma līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, dabasgāzes sadales sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoram datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam, tomēr netiek precizēts, ka informācijas sistēma datus sadales sistēmas operatoriem nosūta tikai atbalsta periodā, kas rada iespējamību situācijām, kad atbalsts tiek piemērots arī brīdī, kad nav atbalsta periods.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu situācijas, kad atbalsts tiek piemērots arī brīdī, kad nav atbalsta periods, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 592 84.4., 84.5., 84.6., 84.7. punktā, nosakot, ka informācijas sistēma atbalsta periodā līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, dabasgāzes sadales sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoram datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam.
Problēmas apraksts
Informācijas sistēmas darbībai ir būtiski iegūt datus no elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem par elektroenerģijas pieslēgumiem. Elektroenerģijas sadales sistēmas operatori iesniedz šo informāciju nevis informācijas sistēmā, bet gan datu platformā, kā turētājs ir sadales sistēmas operators.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka informācijas sistēmas darbībai ir būtiski iegūt datus no elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem par elektroenerģijas pieslēgumiem un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori iesniedz šo informāciju nevis informācijas sistēmā, bet gan datu platformā, MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar 81.1 punktu, kas noteic, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operatori iesniedz datu platformas turētājam datus par elektroenerģijas pieslēgumiem. Sadales sistēmas operatoram, kurš ir datu platformas turētājs, ir pienākums pēc pieprasījuma nodrošināt atbilstoši pamatojumam visus datu platformā esošos datus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izstrādājot Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma grozījumus, kas paredz Tiesu administrācijai sniegt datus informācijas sistēmā, tika izvērtēti alternatīvie risinājumi informācijas sistēmas izstrādei, piemēram, iedzīvotāju pašdeklarēšanās atbalstam, taču, lai nodrošinātu efektīvu likumā ietvertā mērķa izpildi, kas ir automatizēta mērķēta atbalsta sniegšana augstu energoapgādes cenu gadījumā, tika izvērtēts, ka pašreiz izvēlētais risinājums ir visefektīvākais mērķa sasniegšanā, kamdēļ noteikumu projekts tiek papildināts ar kārtību par datu sniegšanu informācijas sistēmai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Atvieglojumus augstu energoresursu cenu gadījumā varētu saņemt aptuveni 40-50% Latvijas iedzīvotāju, tādēļ prasības datu apstrādei ir samērīgas ar labumu, ko iegūst sabiedrība, kas tiek noteikta kā sociālā palīdzība.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Nav.
Apraksts
-

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, paredzot nosacījumus atbalstam energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai periodos, kad tiks identificētas augstas energoresursu cenas.
Juridiskās personas
  • Elektroenerģijas sadales sistēmas operators
  • Dabasgāzes sadales sistēmas operators
  • Elektroenerģijas tirgotāji
  • Dabasgāzes tirgotāji
  • Centralizētās siltumapgādes komersanti
Ietekmes apraksts
Komersantiem nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu ar informācijas sistēmu un savstarpējo datu apmaiņu, lai nodrošinātu automātisku atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām daļējai izmaksu kompensēšanai par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumenerģiju, ko minētie komersanti jau dara, tiek precizēta kārtība informācijas nodošanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Tiesu administrācija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs
  • Tiesu administrācija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Būvniecības valsts kontroles biroja administratīvās izmaksas ir paredzētas un detalizēti skaidrotas Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā. Tiesu administrācijai neradīsies papildu izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu paredzētie grozījumi palīdz sniegt mērķētu atbalstu augstu energoresursu cenu gadījumā.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi