Anotācija

Balstoties uz Apvieno Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija rezolūciju Nr. 1244 (1999), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vadītā operācija Kosovā (Kosovo Force – KFOR) tika uzsākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta un vardarbības Balkānu reģionā.
 
KFOR galvenie uzdevumi ir: (1) drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes; (2) atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus;            (3) atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi; (4) atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.

Lai gan kopumā politiskā, ekonomiskā, etniskā un drošības situācija šobrīd Kosovā, salīdzinot ar 1999. gadu, ir būtiski uzlabojusies sakarā ar nacionālo reformu īstenošanu valsts iekšienē, tā joprojām ir nestabila un trausla sakarā ar problēmām valsts iekšienē, ko raksturo politiskā polarizācija un fragmentācija, zema opozīcijas un sabiedrības uzraudzības efektivitāte, vēlēšanu boikoti, korupcijas apkarošanas un novēršanas iekārtas ierobežota efektivitāte u.c., kas bieži rezultējas vardarbībā. Turklāt to pastiprina nopietns politisks saspīlējums ar Serbiju, kas ir savstarpēji saistīts ar minētajām problēmām valsts iekšienē. Šie apsvērumi būtiski apgrūtina Kosovas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un citās starptautiskās organizācijās.

Pašreiz KFOR spēkos dien ap 4741 karavīriem (uz 2025.g. septembri) no 33 valstīm no kurām  28 ir NATO dalībvalstis un 5 ir partnera valstis.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) dalība KFOR šobrīd noris saskaņā ar Saeimas 2023. gada 7. septembrī pieņemto lēmumu, kas noteica NBS dalību operācijā uz laiku līdz 2025. gada 31. decembrim, nosūtot uz operācijas rajonu vieglās kājnieku rotas līmeņa vienību, kas integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā

Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas un attīstības sadarbības prioritātēm Latvijai kopumā ir būtiska Rietumbalkānu reģiona stabilizēšana un integrēšana ES politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un arī drošības telpā. Tiesiskas un demokrātiskas valsts izveide Kosovā vēl joprojām ir procesā. Ņemot vērā, ka Kosova ir potenciālā kandidātvalsts pievienošanās sarunām ar ES, lai veicinātu ES iekšējo, ārējo drošību, kā arī ES jēgpilnu paplašināšanos un integrāciju, ir svarīgi turpināt Latvijas dalību KFOR, kas ir starptautiski pamanāms un vērtīgs ieguldījums ES drošībā.

ASV ir ilggadējs, svarīgs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, kam ir nozīmīga loma Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas partnerības stiprināšana ar ASV šajā formātā ir būtiska gan reģionālās, gan arī transatlantiskās drošības stiprināšanā. No politiskā viedokļa Latvijas apņemšanās turpināt sniegt atbalstu stratēģiskajam partnerim ASV tiek augsti novērtēta.

Šobrīd Latvija piedalās operācijā RC-E (Regional Command – East) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vadītajā daudznacionālajā bataljonā vienas vieglās kājnieku rotas sastāvā. Kontingenta skaitliskais sastāvs šobrīd ir 142 karavīri un tas nepārsniegs 160 karavīrus. Galvenie Latvijas kontingenta uzdevumi ir patrulēšana, savu spēku aizsardzība (Force Protection – FP), savu kaujas spēju uzturēšana (pašapmācība) un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana.
Latvijas dalība KFOR nodrošina iespēju NBS turpināt taktisko sadarbību un savietojamību ar NATO un partnervalstu bruņotajiem spēkiem operācijas rajonā, kā arī pilnveidot savas militārās spējas, pildot uzdevumus dažādos operāciju rajonos. Dalība NATO starptautiskajās operācijās apliecina, ka Latvija ir ne tikai drošības garantiju patērētājs, bet arī sniedzējs.

Ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu pie Eiropas robežām un nepieciešamību situāciju stabilizēt, kā arī  Latvijas apņemšanos pildīt saistības attiecībā pret NATO un saviem partneriem, NBS dalību operācijā ar Saeimas lēmumu nepieciešams pagarināt uz laiku līdz 2027. gada 31.decembrim.