Anotācija

24-TA-324: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtība" izstrādāts, pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta otro daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtība" mērķis ir noteikt kārtību, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas apmeklē brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumus (turpmāk – ieslodzījuma vieta), t.sk. ar transportlīdzekli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021. gada 6. maijā Saeimā pieņemts likums "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā", kas izsaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma (turpmāk – Likums) 8. panta otro daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā 8. panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī citas personas apmeklē ieslodzījuma vietas. Minētie grozījumi stājušies spēkā 2021. gada 4. jūnijā.
Kārtību, kādā apmeklētāji apmeklē ieslodzījuma vietas, noteic Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iekšējais normatīvais akts, kas nav saistošs ieslodzījuma vietas apmeklētājiem – privātpersonām.[1] Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, noteikumu izdošanai ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Ieslodzījuma vietu apmeklēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumu projekts).
Šāda kārtība ir jānosaka, lai nodrošinātu likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Pārvaldes darbību, kā arī lai nodrošinātu apmeklētāju, ieslodzījuma vietu nodarbināto un ieslodzīto drošību. Noteikumu projekts noteic kārtību, kādā personas var apmeklēt slēgtas, publiski nepieejamas ieslodzījuma vietas teritoriju. Noteikumu projekts nav attiecināms uz ieslodzījuma vietas publiski pieejamās teritorijas apmeklēšanu (atklāto cietumu nodaļas, ieslodzījuma vietu pieguļošās teritorijas u.c.).

[1] Administratīvā procesa likuma 1. panta sestajā daļā skaidrots, ka iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Savukārt minētā likuma 16. panta pirmajā daļā noteikts, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmo daļu bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas, tiesībsargam un Iekšējās drošības biroja amatpersonām, valsts drošības iestāžu amatpersonām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām. Ņemot vērā šo amatpersonu ar profesionālo pienākumu veikšanu saistīto uzdevumu izpildi ieslodzījuma vietas teritorijā, likumdevēja izpratnē tām nebūtu nepieciešama speciālā atļauja, apmeklējot ieslodzījuma vietu.
Noteikumu projektā ir paredzēta kārtība, kādā Likuma 8. panta pirmajā daļā minētās personas apmeklē ieslodzījuma vietu. Šobrīd neviens normatīvais akts nenoteic to, kā iepriekš minētās personas apmeklē ieslodzījuma vietu, kā arī to, kādus priekšmetus tās var ienest, ievest, iznest un izvest no ieslodzījuma vietas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts atbilstoši likuma deleģējumam paredz divu kategoriju personu iekļūšanu ieslodzījuma vietās. Proti, Noteikumu projekts nosaka kārtību, kāda jāievēro personām ar speciālo atļauju un bez atļaujas, attiecīgi paredzot abām apmeklētāju grupām saistošos uzvedības noteikumus. 
Projektā ir noteikta kārtība, kādā Likuma 8. panta pirmajā daļā minētās personas var ienest, ievest un iznest vai izvest profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamos priekšmetus, kuri nav atļauti ieslodzījuma vietā. Nolūkā mazināt ar ieslodzījuma vietas iekšējo drošību saistītos riskus, Noteikumu projektā ir konkrēti definēts to priekšmetu klāsts, kas Likuma 8. panta pirmajā daļā minētajām personām ir aizliegti ienešanai vai ievešanai ieslodzījuma vietas teritorijā, kā arī iznešanai un izvešanai no tās.
Problēmas apraksts
Šobrīd nav noteikta detalizēta kārtība, kādā personas piesakās ieslodzījuma vietas apmeklēšanai un apmeklē ieslodzījuma vietu. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēta kārtība, kādā personas piesakās ieslodzījuma vietas apmeklēšanai un apmeklē ieslodzījuma vietu, ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtība, apmeklēšanai nepieciešamo speciālo atļauju veidi, ieiešanas, iziešanas, iebraukšanas un izbraukšanas kārtība un operatīvo un dienesta autotransportu iebraukšanas un izbraukšanas kārtība.
Noteikumu projekts paredz vairākas iespējas apmeklētājiem, kuri nav minēti Likuma 8. panta pirmajā daļā, pieteikties ieslodzījuma vietas apmeklēšanai: 1)  elektroniski aizpildot pieteikumu Pārvaldes tīmekļa vietnē; 2) nosūtot pa pastu iesniegumu Pārvaldei vai ieslodzījuma vietai; 3) nosūtot iesniegumu Pārvaldei vai ieslodzījuma vietai, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu; 4) iesniedzot iesniegumu klātienē Pārvaldē vai ieslodzījuma vietā.
Noteikumu projekta 1. punkts attiecināms uz divu veidu ieslodzījuma vietā ieejošo personu kategorijām:
1) personām, kurām ir tiesības ieslodzījuma vietu apmeklēt bez speciālās atļaujas (noteikumu projekta tekstā – persona bez speciālās atļaujas;
2) citām personām (noteikumu projekta tekstā – apmeklētājs), proti, personām, kurām ieslodzījuma vietas apmeklēšanai tiek izsniegta speciālā atļauja.
Jau šobrīd Pārvaldē ir izveidojusi iespēju pieteikties ieslodzījuma vietas apmeklēšanai, izmantojot Pārvaldes tīmekļa vietnē esošo pieteikuma formu, līdz ar to, Noteikuma projektā ir noteikta kārtība, kā apmeklētājs var izveidot pieteikuma formu Pārvaldes mājas lapā, ka arī paredzot citas alternatīvas iespējas.
Papildus minētajam Noteikumu projekts paredz, kāda veida informācija apmeklētājam jānorāda iesniegumā (tiesiskais pamats personas datu apstrādei: Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.2 pants, 49.2 pants, 50.4 panta otrā daļa, 50.5 otrā daļa, 50.6 panta trešā daļa, 50.7 panta desmitā daļa, Likuma 8. pants, 22. panta pirmās daļas 1., 2., 9., 10. punkts, Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 5.1 pants, 13.1 pants. Pārvalde informāciju par ieslodzījuma vietas apmeklējumiem glabā piecus gadus), kā arī nosaka personas pienākumu iesniegt attiecīgos datus un fotogrāfiju, pastāvīgās caurlaides saņemšanas procesā (fotogrāfijā tiek iekļauta caurlaidē, kas savukārt ieslodzījuma vietas amatpersonai ļauj identificēt apmeklētāju).
Viens no veidiem, kādā pie ieslodzītā neatļautā veidā nonāk medikamenti, ir šo medikamentu nodošana, saņemšana un lietošana apmeklējuma, piemēram, ilgstošās satikšanās, laikā. Praksē ar vien biežāk tiek novērots, ka ieslodzīto rīcībā šādā veidā nonāk medikamenti, kuru sastāvā ir narkotiskās vai psihotropās vielas, turklāt apmeklētāji ierodas ar vairākiem iepakojumiem šādu medikamentu. Ar medikamentiem šo noteikumu projekta kontekstā ir saprotams līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai neatkarīgi no medikamentu formas, proti, šķidrā veidā, cietā veidā, pulverveidā vai citā formā. Nelikumīga medikamentu aprite ieslodzīto vidū apdraud gan ieslodzījuma vietas drošību un kārtību, gan arī ieslodzīto veselību vai dzīvību. Ieslodzīto uzvedība medikamentu ietekmē var kļūt agresīva, vardarbīga pret sevi vai citiem, nekontrolējama, kā arī ieslodzītajam var būt raksturīga nepieņemama un nekontrolējama rīcība. Šāda ieslodzītā uzvedība un rīcība var radīt nekārtības ieslodzījuma vietā, apdraudēt ieslodzījuma vietas nodarbināto vai citu ieslodzīto veselību vai dzīvību. Turklāt nepareiza medikamentu lietošana, kā arī pārmērīga medikamentu lietošana var novest pie blaknēm, un izraisīt aknu, nieru bojājumus, smagākajos gadījumos – pat izraisīt iekšējo asiņošanu. Ieslodzītajam nenozīmētu medikamentu lietošana kopā ar citiem medikamentiem nav pieļaujama, jo var radīt kaitīgas blaknes un nevēlamu organisma reakciju. Lai ieslodzījuma vietās kontrolētu medikamentu lietošanas pareizību un biežumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība" ieslodzītais zāles lieto tikai ieslodzījuma vietas personāla klātbūtnē, izņemot gadījumu, ja saņemts ieslodzījuma vietas ārsta īpašs norādījums.
Tādējādi, lai ierobežotu medikamentu neatļautu nonākšanu pie ieslodzītā, ieslodzījuma vietu administrācijas turpmāk kontrolēs apmeklētāju medikamentu ienešanu ieslodzījuma vietas teritorijā. Ja apmeklētājam ieslodzījuma vietas apmeklējuma laikā nepieciešams lietot medikamentus, tad noformējot iesniegumu par ieslodzījuma vietas apmeklēšanu, iesniegumā norādīs medikamentu nosaukumu, kuri tiks ienesti ieslodzījuma vietā, to lietošanas biežumu un daudzumu. Ieslodzījuma vietā apmeklētājam būs atļauts ienest tik daudz medikamentu, cik viņam attiecīgi nepieciešams lietot ieslodzījuma vietas apmeklējuma laikā. Tātad, ja apmeklētājam ieslodzījuma vietas apmeklējuma laikā būs nepieciešama viena tablete, tad ieslodzījuma vietā viņam tiks atļauts ienest tikai vienu tableti, nevis visu tablešu paciņu vai plāksnīti. Ieslodzījuma vietas amatpersona pirms apmeklētāja un tā mantu apskates un pārbaudes piedāvās apmeklētājam nodot glabāšanai speciāli tam paredzētajā vietā medikamentus, par kuriem nav saņemta atļauja tos ienest ieslodzījuma vietā.
Iesniegumu par apmeklējumu izskata un lēmumu par atļauju apmeklēt ieslodzījuma vietu pieņem pārvaldes priekšnieks vai pārvaldes priekšnieka vietnieks, vai pārvaldes priekšnieka pilnvarojumā ieslodzījuma vietas priekšnieks vai cita amatpersona. Izvērtējot minētā iesnieguma būtību un pamatojumu, ņem vērā medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atļaut apmeklējumu; 2) atļaut apmeklējumu ar ierobežojumiem attiecībā uz vēlamo laiku un datumu, priekšmetiem, izstrādājumiem, vielām, medikamentiem, kas tiks nogādāti ieslodzījuma vietā un filmēšanas, veikta audio vai video fiksēšanu vai citas tehnikas izmantošanu ieslodzījuma vietā; 3) neatļaut apmeklējumu. Savukārt, ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona klātienē iesniedz iesniegumu par apmeklējumu, norādot, ka apmeklējums ir nepieciešams nekavējoties, un attiecīgi pamatojot šādu lūgumu, lēmums par atļauju apmeklēt ieslodzījuma vietu tiks pieņems nekavējoties, kā arī nekavējoties tiks paziņots tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai par minēto lēmumu.
Veicot izvērtējumu par apmeklētājiem, izvērtē medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus. Amatpersona izvērtēs, vai atļaujas došana apmeklētāju ierašanās ieslodzījuma vietā:
1) nerada epidemioloģisko risku (piemēram, situācijā, ja valstī izsludināta pandēmija vai cietumā ir izsludināta karantīna);
2) nerada drošības risku (piemēram, tādu ieslodzītā ģimenes locekļu ierašanās uz tikšanos, kam procesa virzītājs ir noteicis ierobežojumu satikties ar ieslodzīto vai satikšanās ar ieslodzīto rada riskus, kas ir saistīti ar drošības apdraudējumu (piem. masu nekārtības));
3) atbilst noziedzības novēršanas kritērijam (piemēram, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, un ierodas tiesībaizsardzības iestāžu personāls). Minētais nav attiecināms uz tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.
Noteikumu projekts noteic vispārējo ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtību, proti, vispārējos uzvedības nosacījumus, kas apmeklētajiem ir jāievēro ieslodzījuma vietā, paredzot ieslodzījuma vietas amatpersonām tiesības pārtraukt apmeklējumu un izraidīt apmeklētāju, ja Noteikumu projektā noteiktā kārtība netiek ievērota. Uzvedības standartu definējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu drošību ieslodzījuma vietā un nepieļautu apdraudējuma situāciju rašanos. Ieslodzījuma vietas apmeklējuma laikā personai bez speciālās atļaujas un apmeklētājam: 1) jāuzturas ieslodzījuma vietas amatpersonas norādītajā apmeklējums vietā; 2) aizliegts organizēt, piedalīties, veicināt vai citādi atbalstīt likumpārkāpumu izdarīšanu (apdraudēt ieslodzīto, personāla vai citu personu (apmeklētāju) veselību, dzīvību vai drošību), apdraudēt ieslodzījuma vietas drošību vai ieslodzījuma vietas funkciju izpildi; 3) aizliegts traucēt ieslodzījuma vietas amatpersonai vai darbiniekam pildīt amata pienākumus; 4) aizliegts piegādāt vai nodot ieslodzītajam priekšmetus, vielas vai izstrādājumus, kas iekļauti Noteikumu projekta 3.9. apakšpunktā minētajā sarakstā; 5) aizliegts nodot ieslodzītajam medikamentus, kas iekļauti šo noteikumu 3.10. apakšpunktā; 6) aizliegts fotografēt, filmēt veikt audio vai videoierakstu bez saskaņojuma ar Pārvaldes priekšnieku, Pārvaldes priekšnieka vietnieku vai ieslodzījuma vietas priekšnieku. Tāpat apmeklētājam ir aizliegts apmeklējuma laikā jebkādā veidā sazināties ar ieslodzītajiem bez ieslodzījuma vietas amatpersonas, tomēr šāds aizliegums neattiecas uz personām bez speciālās atļaujas.
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pantu un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 5.1 panta pirmo daļu personām, kas ierodas ieslodzījuma vietā, lai apmeklētu ieslodzīto vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
Par apmeklējuma pārtraukšanas iemesliem, Pārvaldes amatpersona informē (noformējot dienesta ziņojumu) ieslodzījuma vietas priekšnieku, ziņojumā norādot ar apmeklējuma pārtraukšanu saistīto informāciju. 
Noteikumu projektā ir noteikts process, kādā veidā persona var saņemt pastāvīgu caurlaidi, kā arī ir noteikta iespēja Pārvaldes amatpersonām anulēt apmeklētājam izsniegtu caurlaidi. Pastāvīgā caurlaide tiek izsniegta to profesionālo pienākumu veicējiem, kuri ilgstoši pilda pienākumus ieslodzījuma vietās. To, kuri apmeklētāji ietilpst kategorijā "profesionālo pienākumu veicēji, kuri ilgstoši pilda pienākumus ieslodzījuma vietās "izvērtēs pārvaldes priekšnieks vai viņa vietnieks. Minētais nav attiecināms uz pārvaldes amatpersonām, jo dienesta apliecības izsniegšanas kritēriji noteikti citā normatīvajā aktā (Ministru kabineta 2008. gada 19. maija noteikumi Nr. 338 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta apliecības un žetona paraugu un dienesta apliecības un žetona izsniegšanas un nodošanas kārtību").
Problēmas apraksts
Šobrīd neviens normatīvais akts nenoteic apmeklētāju rīcību, ierodoties ieslodzījuma vietā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēta apmeklētāju ieiešanas ieslodzījuma vietā un iziešanas no ieslodzījuma vietas kārtība, detalizējot nepieciešamo dokumentu klāstu, kāds ir nepieciešams iekļūšanai ieslodzījuma vietā.
Paredzēts, ka apmeklētājs, kuram ir izsniegta vienreizējā caurlaide ieslodzījuma vietas apmeklēšanai, ierodoties ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides postenī, pārbaudei un īslaicīgai glabāšanai (līdz ieslodzījuma vietas atstāšanas brīdim) nodod kontroles caurlaides posteņa amatpersonai derīgu personu apliecinošu dokumentu, pagaidu dokumentu, ceļošanas dokumentu vai dzimšanas apliecību bērnam līdz 15 gadu vecumam, ja nav izsniegts personu apliecinošs dokuments. Identisks pienākums apmeklētājiem ir noteikts arī citās Eiropas valstīs (Francija, Spānija u.c.)
Par nepilngadīga bērna iekļūšanu ieslodzījuma vietā, precizējams, ka nepilngadīgs bērns var apmeklēt ieslodzījuma vietu tikai likumiskā pārstāvja vai trešās personas pavadībā (ar likumiskā pārstāvja atļauju, noformējot notariāli apliecinātu pilnvaru). Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Līdz ar to bērnam nav pieļaujams apmeklēt ieslodzīto bez likumiskā pārstāvja ziņas un piekrišanas. Bērna apmeklējumi ir pieļaujami tikai likumiskā pārstāvja klātbūtnē vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas klātbūtnē. Ievērojot minēto, arī iesniegumu par bērna ieslodzījuma vietas apmeklējumu, var iesniegt tikai bērna likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarotā persona. Lai ieslodzījuma vietas amatpersonas gūtu nepārprotamu pārliecību par to, ka vecāki vai cits likumiskais pārstāvis (aizbildnis) ir uzticējuši bērna pārstāvību trešajai personai, bērna pārstāvībai jābūt noformētai ar notariāli apliecinātu pilnvaru, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa, pilnvarā precīzi nosakot, kādiem gadījumiem tā nepieciešama. Notariāli apstiprināta pilnvara apliecina gan likumiskā pārstāvja piekrišanu saskarsmei, gan uzticēšanos konkrētai trešajai personai bērna pārstāvībai saskarsmes nodrošināšanā, kā arī interešu aizsardzībā, apmeklējot iestādi ar paaugstinātiem riskiem bērna drošībai. Vienlaikus, ja viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem, atrodas ieslodzījuma vietā, tas ir objektīvs apstāklis, kas liedz vecākam īstenot aizgādību, tostarp pārstāvību, un ir viens no Civillikuma 203. pantā noteiktajiem aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesliem – faktisks šķērslis, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu. Līdz ar to, no bērna labāko interešu un tiesību nodrošināšanas perspektīvas, nav pieļaujama bērna saskarsme ar vecāku ieslodzījuma vietā, ja nav saņemta vecāka, kurš īsteno aizgādības tiesības, piekrišana. Ievērojot minēto, ja nepilngadīgais bērns apmeklē ieslodzījuma vietu trešās personas pavadībā, šai personai obligāti jāuzrāda ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersonai notariāli apliecināta pilnvara bērna pārstāvībai saskarsmes nodrošināšanā. Ja trešā persona nevar uzrādīt iepriekš minēto pilnvaru, nepilngadīgs bērns netiek ielaist ieslodzījuma vietā. Ja netiek konstatēti juridiskie šķēršļi nepilngadīga bērna iekļūšanai ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersona nodrošina iesniegto dokumentu pārbaudi. Gadījumos, kad dokumentos konstatē neprecizitātes, neatbilstības vai labojumus, apmeklētājs tiek aizturēts līdz apstākļu noskaidrošanai un turpmākā lēmuma pieņemšanai.
Noteikumu projektā ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersonai noteiktas tiesības aizturēt apmeklētāju šādos gadījumos:
1) Gadījumos, kad tiek konstatētas neprecizitātes, neatbilstības vai labojumi personu apliecinošu dokumentā, dzimšanas apliecībā, pagaidu dokumentā, ceļošanas dokumentā, patvēruma meklētāja personas dokumentā, pastāvīgajā caurlaidē vai vienreizējā caurlaidē;
2) Rodoties aizdomām par apmeklētāja identitāti vai priekšmetiem, izstrādājumiem, vielām vai medikamentiem, par kuriem nav saņemta atļauja tās nogādāt vai iznest no ieslodzījuma vietas, un kas nav saistīti ar pārvaldes noslēgto līgumu izpildi, esamību pie apmeklētāja.
Savukārt transporta kontroles caurlaides posteņa amatpersonai ir tiesības aizturēt personu, rodoties aizdomām par apmeklētāja identitāti vai par priekšmetiem, izstrādājumiem, vielām vai medikamentiem, attiecībā uz kuriem nav saņemta atļauja tās ievest vai izvest no ieslodzījuma vietas, esamību pie apmeklētāja vai transportlīdzeklī.
Visos minētajos gadījumos persona tiek aizturēta līdz apstākļu noskaidrošanai. Pēc savas būtības sākotnēji aizturēšana minētajos gadījumos jāsaprot plašāk, piemēram, kā "aizkavēšana", proti, kā personas aizkavēšana līdz apstākļu noskaidrošanai un tālākai rīcībai, izejot no noskaidrotajiem apstākļiem. Līdz ar minēto, personas aizturēšana var būt gan kriminālprocesuālā (piemēram, pie mēģinājuma ievest ieslodzījuma vietā narkotiskās vielas, nelegālos ieročus u.c.), gan arī administratīvā – skat. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 43. pantu, gan arī vispārīgā, piemēram, konstatējot, ka pārtikas preces, ko piegādātājs ieved ieslodzījuma vietā, paredzētas citai ieslodzījuma vietai.
Tāpat Noteikumu projektā ir noteikts apmeklētāja pienākums pirms ieslodzījuma vietas atstāšanas saskaņot to ar attiecīgās ieslodzījuma vietas amatpersonu, kura, savukārt, izdara atzīmi vienreizējā caurlaidē. Noteikumu projektā ir atrunāti dokumenti, kurus apmeklētājs, saņemot vienreizējo caurlaidi ieslodzījuma vietas apmeklējumam, nodod pārbaudei un īslaicīgai glabāšanai ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersonai, piemēram, šāds dokuments var būt arī pagaidu dokuments (atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments, ieslodzītajam izsniegtais pagaidu dokuments). Noteikumu projekta 18.3. apakšpunktā minētais ieslodzītajam izsniegtais pagaidu dokuments ir ieslodzījuma vietā ieslodzītajai personai izsniegts dokuments, kas atsevišķos gadījumos var tikt uzrādīts ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersonai pie nosacījuma, ja ieslodzītā persona apmeklē ieslodzīto personu citā ieslodzījuma vietā (piemēram, gadījumos, kad abi laulātie ir ieslodzītie). Atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokumentu definīcijas izriet no Personu apliecinošu dokumentu likuma, savukārt ieslodzītajam izsniegtais pagaidu dokuments izriet no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumiem Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi 14. pielikuma.
Ņemot vērā to, ka iebraukšana ieslodzījuma vietā ar transportlīdzekli ir iespējama tikai konkrēto pienākumu veikšanai (proti, atkritumu izvešana, produktu  piegāde u.c.), attiecīgi uz apmeklētajiem, kuriem ir izsniegta atļauja iebraukt ieslodzījuma vietā, nav attiecināmi 18.2.-18.5.apakšpunktā noteiktie dokumenti.
Apdraudējuma situācijās un situācijās, kad tiesībaizsardzības iestādes darbiniekam profesionālo pienākumu pildīšanas ietvaros nepieciešams veikt personas (amatpersonas, darbinieka, apmeklētāja vai citas personas), kura atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā, neatliekamu aizturēšanu vai citu neatliekamu darbību profesionālo pienākumu pildīšanas ietvaros, iekļūšana ieslodzījuma vietā, neievērojot vispārējo kārtību iekļūšanai ieslodzījuma vietā, iespējama ar Pārvaldes priekšnieka, Pārvaldes priekšnieka vietnieka atļauju.
Noteikumu projektā, cita starpā, ir paredzēts arī tas, ka bez Pārvaldes priekšnieka, Pārvaldes priekšnieka vietnieka vai ieslodzījuma vietas priekšnieka atļaujas ieslodzījuma vietā drīkst ienest vai iznest no ieslodzījuma vietas priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru nepieciešamība ir noteikta Pārvaldes noslēgtajos līgumos, uzrādot ieslodzījuma vietas kontroles caurlaides posteņa amatpersonai pārbaudei dokumentu (pavadzīme, čeks, rēķins un citi), kas pamato materiālo vērtību ienešanu vai iznešanu. Attiecīgi par jebkuru citu priekšmetu, kas apmeklētājam ir nepieciešams ieslodzījuma vietā, ir jāsaņem Pārvaldes priekšnieka, Pārvaldes priekšnieka vietnieka vai ieslodzījuma vietas priekšnieka atļauja.
Noteikumu projektā paredzēta iespēja apmeklēt ieslodzījuma vietu ar transportlīdzekli, kā arī noteikta kārtība, kādā tiek nodrošināts transportlīdzekļa apskates process, transportlīdzekļa vadītāja identitātes un iebraukšanas pamatojuma pārbaude. Noteikumu projektā paredzēts, ka apmeklētajam ir jāsagatavo transportlīdzekli pārbaudei, izslēdzot transportlīdzekļa dzinēju un atverot motora pārsegu. Nepārprotami ir definēts to priekšmetu, vielu un izstrādājumu klāsts, kas var tikt ievests ieslodzījuma vietā un izvests no ieslodzījuma vietas, proti, bez Pārvaldes priekšnieka, Pārvaldes priekšnieka vietnieka vai ieslodzījuma vietas priekšnieka atļaujas drīkst ievest ieslodzījuma vietā un izvest no ieslodzījuma vietas tos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru nepieciešamība noteikta Pārvaldes noslēgtajos līgumos. Attiecīgi precīzi un nepārprotami tiek noregulēta priekšmetu, vielu un izstrādājumu ieviešanas kārtība ieslodzījuma vietas teritorijā. Noteikumu projekts paredz arī izbraukšanas kārtību no ieslodzījuma vietas.
Noteikumu projektā noteikts, ka tiesībaizsardzības iestāžu transportlīdzekļus un darbiniekus, kuri pārvadā ieslodzītos, ielaiž un izlaiž no ieslodzījuma vietas, pamatojoties uz attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes vadītāja vai tā pilnvarotās amatpersonas apstiprinātu sarakstu, kurā norādīti darbinieku amati, vārdi un uzvārdi, dienesta apliecību numuri, konvojējamo ieslodzīto personu vārdi, uzvārdi, un ieslodzīto kopskaits. Noteikumu projekts paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļa un darbinieku ieslodzījuma vietas teritorijā ielaišanas un pārbaudes kārtību. Vienlaikus Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā ieslodzījuma vietas teritorijā ienes vai ieved, iznes vai izved materiālās vērtības. Avārijas dienestu transportlīdzekļu ielaišanas un izlaišanas kārtība no ieslodzījuma vietas, kā arī transportlīdzekļa, vadītāja, ievedamā un izvedamā aprīkojuma un dokumentu pārbaude. Pārvaldes personāla tiesības un kārtība iebraukšanai ieslodzījuma vietā tiks noteikta Pārvaldes iekšējos noteikumos.
Ar 2025. gada 15. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (832/lp14) (stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijā) Krimināllikuma 309. pantā noteikta  kriminālatbildība arī par neatļautu saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, vai alkoholisko dzērienu, tai skaitā nelikumīgu alkoholisko dzērienu, vai toksisko vai citu apreibinošo vielu ienešanu vai glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā vai to nodošanu aizturētajai vai ieslodzītajai personai. Par šo neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu pie kriminālatbildības var tikt saukta ikviena persona, proti, gan apmeklētājs, gan ieslodzītais, gan ieslodzījuma vietas darbinieks. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 309. pantu kriminālatbildība ir paredzama arī par narkotisko, psihotropo, sprāgstošo vielu, ieroču vai munīcijas neatļautu ienešanu vai glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā vai to nodošanu aizturētajai personai vai ieslodzītajai personai. Līdz ar to ikvienai personai, kas ierodas ieslodzījuma vietā, tai skaitā ieslodzītajam, ir jāņem vērā, ka pa neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu vai glabāšanu ieslodzījuma vietā vai to nodošanu ieslodzītajam ir paredzēta kriminālatbildība.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē šādas sabiedrības mērķgrupas: Ieslodzījuma vietu pārvaldes personālu, fiziskas personas, juridisko personu pārstāvji, kuri apmeklē ieslodzījuma vietu dienesta vai darba pienākumu izpildei, ieslodzītos, ieslodzīto radiniekus un citas personas, kuras apmeklē ieslodzītos ieslodzījuma vietās īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās.
Juridiskās personas
  • Valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kas ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta izpildē iesaistītas arī izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu amatpersonas.

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekts tika nodots publiskajai apspriešanai, kas norisinājās no 2024. gada 8. marta līdz 2024. gada 22. martam. Sabiedrības pārstāvju viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Tieslietu ministrija
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde
  • Valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kas ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta pirmajā daļā minētās valsts amatpersonas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi