Anotācija

23-TA-3318: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
-Grozījumu mērķis ir mazināt aizņēmēju pārkreditēšanās šķēršļus un atvieglot aizņēmējiem iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk – hipotekārie kredīti) un valsts garantiju vai aizņēmējam ir izsniegta atbalsta programmas "Balsts" subsīdija (turpmāk - subsīdija Balsts).

-Grozījumu mērķis ir palielināt piešķiramo garantijas apmēru ģimenēm reģionos, kā arī palielināt maksimālo darījuma summu, kas atļauta atbalsta programmu ietvaros.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
- Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" (turpmāk - Noteikumi) neparedz kārtību, kā būtu jārīkojas kredītiestādēm gadījumā, ja aizņēmējs, kura hipotekārais kredīts ir nodrošināts ar valsts garantiju vai aizņēmējam piešķirta subsīdija Balsts, uzsāk pārkreditācijas procesu. Ievērojot to, ka virzāmie grozījumi saistīti ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas pieņemts 2024. gada 15. februārī un atvieglo procesu, kādā aizņēmējiem ir tiesības īstenot pārkreditāciju, paredzams, ka pārkreditācijas gadījumi pieaugs un to īstenos arī aizņēmēji, kuru hipotekārais aizdevums nodrošināts ar valsts garantiju vai aizņēmējam piešķirta subsīdija Balsts.
- Pārejot pie cita kredīta devēja, pēc pārkreditācijas noslēgšanās, ir iespējami gadījumi, kad aizņēmējam tiek piedāvāta iespēja palielināt aizdevuma summu. Attiecīgi aizņēmējam var rasties nepieciešamība pēc jauna aizdevuma, kas atbilst Noteikumu nosacījumiem, un attiecīgi arī pēc atkārtotas garantijas saskaņā ar Noteikumu 15.punktu. Atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem garantijas atkārtota saņemšana iespējama tikai pie noteiktiem un specifiskiem nosacījumiem, proti: ir pagājuši vismaz trīs gadi kopš iepriekšējās garantijas piešķiršanas, ir palielinājies apgādībā esošo bērnu skaits vai iestājusies grūtniecība, un attiecībā uz aizņēmēju, kas piesakās garantijas saņemšanai atkārtoti, iepriekš piešķirtā garantija nav spēkā. Ievērojot šos nosacījumus, garantijas atkārtota piešķiršana pārkreditācijas procesa rezultātā būtu iespējama tikai ierobežotos gadījumos. 
 

- Noteikumu mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām. Kā viens no atbalsta veidiem, kas iekļauts Noteikumos, ir mājokļa garantiju programma, kas paredzēta, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kurām ir pietiekami augsti ienākumi, lai atļautos iegādāties vai būvēt mājokli ar hipotekāro kredītu, taču ir grūtības sakrāt pirmo iemaksu. Kopš garantiju programmas uzsākšanas 2015. gadā līdz 2023. gada 31. decembrim tā ir palīdzējusi 24 tūkstošiem ģimeņu, kurās dzīvo vairāk nekā 36 tūkstoši bērnu. Kopējais garantijām piešķirtais apjoms sasniedzis 200 miljonus EUR, un kopējais aizdevumu apjoms mājokļa iegādei vai būvniecībai sasniedzis 1.9 miljardus EUR.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kredītiestāžu augstā tirgus koncentrācija un nepietiekama konkurence hipotekārās kreditēšanas sektorā. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pārkreditācijas procesa īstenošanu atbilstoši aizņēmēja interesēm, Grozījumi paredz, ka pārkreditācijas gadījumā jau piešķirtā garantija vai subsīdija Balsts paliek spēkā atbilstoši sadarbības līgumos noteiktajai kārtībai, ja tiek ievēroti Noteikumu pamatnosacījumi - ir noslēgts hipotekārais aizdevums ar kredītiestādi, atbalsta saņēmējs ir aizņēmējs, aizdevuma nodrošinājumā ir iegādātais mājoklis, kas pieder atbalsta saņēmējam, jaunajam kreditoram ir sadarbības līgums ar Altum u.c. Ja kredītņēmējs vēlēsies pārkreditēt aizdevumu pie nebanku kredīta devēja vai kredītiestādes, ar kuru nav noslēgts sadarbības līgums, tad garantijas un subsīdijas "Balsts" spēkā esamība nevar tikt īstenota. Sadarbības līgums atbilstoši Noteikumiem tiek slēgts starp kredītiestādi un akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum), un tas nosaka detalizētu sadarbības procesa norises kārtību.
Problēmas apraksts
Balstoties uz atbalsta programmas rezultatīvajiem darbības rādītājiem, 69% no visām izsniegtajām garantijām ir mājokļa iegādei, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu teritorijā (Turpmāk – Rīgas reģions). Ņemot vērā demogrāfisko atšķirību starp reģioniem un salīdzinot programmas rezultatīvos darbības rādītājus uz 1000 ģimenēm[1] katrā no plānošanas reģioniem, ir manāma būtiska nevienlīdzība starp izsniegtajām garantijām.

Izsniegto mājokļu garantiju skaits uz 1000 ģimenēm uz bērniem Latvijas plānošanas reģionos kopā
Reģions Izsniegto garantiju skaits uz 1000 ģimenēm ar bērniem
Rīgas plānošanas reģions 143
Vidzemes plānošanas reģions 60
Kurzemes plānošanas reģions 59
Zemgales plānošanas reģions 59
Latgales plānošanas reģions 22
Avots: EM aprēķins balstoties uz ALTUM un Oficiālās statistikas portāla datiem

Iemesli reģionālajai nevienlīdzībai garantiju programmā ir vairāki:
1. Nekustamā īpašuma vērtības reģionos. Salīdzinot līdzīgu īpašumu vērtības starp Rīgas reģionu un pārējiem Latvijas reģioniem, nekustamā īpašuma vērtības reģionos ir būtiski zemākas, kas nerada nepieciešamību pēc hipotekārā aizdevuma mājokļa iegādei, tā vietā ģimenes izvēlas mājoklim sakrāt un iegādāties mājokli bez aizdevuma saistībām, vai ar aizdevuma saistībām, kuras nav definējamas kā hipotekārais kredīts.
2. Mājokļa pārdošanas cena, kuru nosaka īpašuma pārdevējs bieži vien ir augstāka par to tirgus vērtību, tādējādi komercbankas, lai izsniegtu hipotekāro aizdevumu, ģimenēm prasa segt starpību starp sludinājuma un tirgus cenu ar saviem finanšu līdzekļiem, kas bieži ģimenēm nav pieejami. Būtiski pieminēt, ka mājokļa vērtības noteikšanai būtisks faktors ir līdzīgu darījumu summu vēsture mājokļa apkārtnē, taču ņemot vērā, ka darījumi ar nekustamo īpašumu reģionos ir mazāk nekā tas ir Rīgas apkārtnē, bieži vien ir grūtības noteikt precīzu īpašuma vērtību reģionos. 
3. Balstoties uz izsniegtajām garantijām priekš mājokļa būvniecības starp reģioniem, ir manāmas atšķirības pašu dalības maksājumos, kas var sasniegt līdz pat 50% no mājokļa būvniecības izmaksām. Ņemot vērā mājokļa būvniecības izmaksas, lielākajai daļai ģimeņu tas sagādā grūtības sakrāt tādu pašu dalību, it īpaši reģionos.

Mājokļu būvniecības izmaksas, kurām izsniegtas garantijas un ģimeņu pašu dalība mājokļu būvniecībā, EUR, %
 
Novads, kurā ir izsniegta garantija mājokļa būvniecībai Mājokļa būvniecības izmaksas, EUR Ģimeņu pašu dalība mājokļa būvniecībā, EUR Ģimeņu pašu dalība mājokļa būvniecībā, %
Mārupes novads 250 000 25 000 10.00
Valmieras novads 248 008 76 208 30.73
Ropažu novads 208 720 28 720 13.76
Līvānu novads 205 562 97 000 47.19
Rīgas valstspilsēta 142 007 12 007 8.46
Kuldīgas novads 143 691 49 000 34.10
Avots: ALTUM dati par izsniegtajām garantijām mājokļa būvniecībai

Ņemot vērā straujo būvniecības izmaksu pieaugumu 2022 un 2023. gadā, Nekustamā Īpašuma Attīstītāju alianse (turpmāk – NĪAA), kas apvieno nozīmīgākos nekustamo īpašumu nozares (turpmāk - nozare) dalībniekus, un kuras mērķis ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, 10.11.2023. vēstulē Ekonomikas ministrijai norādījusi, ka ar esošo maksimālo darījuma slieksni 250 000 EUR apmērā, lai saņemtu garantiju, atsevišķos gadījumos personām, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, ir grūti iekļauties darījuma ietvaros, lai iegādātos vai uzbūvētu pietiekami plašu un kvalitatīvu mājokli.
Rīgas reģionā, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, būtiski atšķiras nekustamo īpašumu vērtējums, neskatoties uz vienādām būvniecības izmaksām un īpašuma tirgus cenu. Atbilstoši nekustamo īpašumu attīstītāju un kredītiestāžu datiem par veiktajiem darījumiem 2023.gadā, vidējās jauna mājokļa būvniecības izmaksas visā Latvijā ir ap 2 000 EUR/m2, savukārt ārpus Rīgas reģiona nekustamā īpašuma vērtējums ir būtiski zemāks. Līdzīgi ir arī ar daudzdzīvokļu ēkām, īpaši energoefektīvām, kur mājokļa cena ir virs 1500 EUR/m2, bet vērtējums bieži zem 1 000 EUR/m2.
Līdz ar to, ārpus Rīgas reģiona ar līdzšinējo mājokļu garantiju (10% ar vienu bērnu līdz 30% ar četriem un vairāk bērniem) nav pietiekami, lai izmantojot mājokļu garantiju un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto minimālo pašu dalību iegādātos mūsdienīgu mājokli ar kredītu. Šobrīd iedzīvotāji ārpus Rīgas reģiona ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā, jo kvalitatīvāka mājokļa iegādei nepieciešami savi līdzekļi (pašu dalība), kas nosegtu starpību starp nekustamā īpašuma vērtējumu un tirgus cenu.

[1] Mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 25 gadu vecumu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto, lai veicinātu garantiju programmas vienmērīgu darbību starp reģioniem, ir nepieciešams palielināt pieejamo garantiju apmēru ģimenēm ar bērniem reģionos, lai ģimenes spētu iegādāties vai būvēt kvalitatīvākus un plašākus mājokļus. Palielinot garantiju apmēru reģionos, garantiju programma veicinās mājokļu pieejamību ģimenēm, kurām komercbankas dažādu iemeslu dēļ, pieprasa augstāku pašu dalību, lai saņemtu hipotekāro aizdevumu, kā arī Grozījumi veicinātu jauna dzīvojamā fonda būvniecību reģionos, ņemot vērā, ka pēdējo 13 gadu laikā 84% no visiem jaunajiem mājokļiem ir uzbūvēti Rīgas valstspilsētas un tās pieguļošo novadu teritorijās.
Ievērojot NĪAA sniegto informāciju un 2024.gada 4.janvārī TAP portālā izsludinātajā publiskajā apspriedē saņemto priekšlikumu, kā arī no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada nogalei Altum vairākkārt saņemto informāciju no aizņēmējiem vai potenciāliem aizņēmējiem par nepieciešamību palielināt maksimālo darījumu slieksni, ņemot vērā pieaugušo inflāciju un būvniecības sadārdzinājumu, noteikumu projekts paredz palielināt maksimālo darījumu slieksni no 250 000 EUR līdz 300 000 EUR, kas ļaus Noteikumos noteiktām personu grupām iegādāties vai būvēt plašākus un kvalitatīvākus mājokļus, un kas veicinās investīcijas nekustamā īpašuma attīstībā un pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvs risinājums ir atstāt spēkā esošo regulējumu, kas neparedz noregulējumu gadījumiem, kad hipotekārais aizdevums, kas nodrošināts ar valsts garantiju vai aizņēmējam ir piešķirta subsīdija Balsts, tiek pārkreditēts. Šāds risinājums rada tiesisko nenoteiktību aizņēmējiem un kredītiestādēm, un nav uzskatāms par piemērotu risinājumu. Tāpat attiecībā uz garantijas atkārtotu piešķiršanas iespēju, nebūtu pamatoti atstāt spēkā esošos nosacījumus, ievērojot, ka to izpilde pakārtota nosacījumiem, kas vispārējā pārkreditācijas gadījumā neizpildīsies un rezultātā tiks ierobežota hipotekārā aizdevuma pārkreditēšana. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Hipotekārā aizdevuma, kas nodrošināts ar valsts garantiju vai aizņēmējam ir piešķirta subsīdija Balsts, pārkreditācijas gadījumā, no aizņēmēja netiek iekasēta maksa par garantijas vai subsīdijas Balsts atstāšanu spēkā vai atkārtotas garantijas piešķiršanu. Minētais ietverts noteikumu 11.punktā. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Makroekonomika.lv pētnieciskais raksts “Mājokļu tirgus aktivitātes un mājokļu kreditēšanas tendences – neilgtspējīgā līdzsvarā?” [2]
[2] Mājokļu tirgus aktivitātes un mājokļu kreditēšanas tendences – neilgtspējīgā līdzsvarā? (2024), pieejams: https://www.makroekonomika.lv/raksti/majoklu-tirgus-aktivitates-un-majoklu-kreditesanas-tendences-neilgtspejiga-lidzsvara
 
Apraksts
Pētnieciskā raksta mērķis ir analizēt jauno mājokļu kreditēšanu un tirgus aktivitāte Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju un rakstā ir aplūkoti šķēršļi, kas Latvijā kavē jauno mājokļu tirgus izaugsmi. Viens no secinājumiem reģionālo atšķirību mazināšanai ir valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem pilnveide, lielāku atbalstu paredzot reģioniem ārpus Rīgas un Pierīgas.
 

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Grozījumi ir daļa no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Atbalsta palielināšana reģionos ir viens no Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam uzdevumiem, kuras apstiprinātas Ministru kabinetā 2023. gada 7. novembrī.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Valsts garantijas un subsīdijas Balsts saņēmēji, kuriem piešķirts hipotekārais aizdevums Latvijas Republikas kredītiestādēs
  • Ģimenes ar bērniem
Ietekmes apraksts
- Grozījumi nodrošinās tiešu pozitīvu ietekmi uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuriem vienlaikus piešķirta valsts garantija un subsīdija Balsts, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus, un nodrošinot iespēju saņemt izdevīgākus nosacījumus no citas kredītiestādes. Zemāks procentu likmju līmenis, kā arī kredītiestāžu piedāvājumi darījuma summas palielinājumam tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.

-Grozījumi veicinās mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, kuriem ir pietiekami augsti ienākumi hipotekārā maksājuma veikšanai, taču tie ir pārāk zemi, lai sakrātu pirmo iemaksu. Projekts veicinās nekustamā īpašuma kreditēšanu reģionos, tādējādi atbalstot ģimenes, kuras vēlas pārvākties vai palikt dzīvot Latvijas reģionos.

 
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrēta kredītiestāde, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar garantētāju).
Ietekmes apraksts
- Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem.
- Grozījumi veicinās ģimeņu kreditēšanas iespējas mājokļa iegādei vai būvniecībai.

 
Nozare
Būvniecība, Operācijas ar nekustamo īpašumu, Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Grozījumi veicinās būvniecības pakalpojumu pieprasījumu mājokļa remontam vai jauna mājokļa būvniecībai reģionos.
Grozījumi veicinās ģimeņu kreditēšanās iespējas mājokļa iegādei.
Grozījumi veicinās ieguldījumus nekustamā īpašuma tirgū.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Grozījumi, kas nodrošina valsts garantijas piešķiršanu atkārtoti, balstoties uz atvieglotiem nosacījumiem, veicinās konkurenci kredītiestāžu sektorā.
 

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ņemot vērā, ka garantiju programmā no 2023. gada piešķirtā finansējuma 6 000 000 EUR apmērā, garantijās tika izsniegs finansējums 4 520 000 EUR apmērā, šobrīd ir izveidojies finansējuma pārpalikums aptuveni 1 480 000 EUR apmērā (6 000 000 – 4 520 000 = 1 480 000). Finansējuma pārpalikums garantiju programmā ir saistīts ar EURIBOR likmju pieaugumu, kas nelabvēlīgi ietekmēju ģimeņu vēlmi iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta saistībām.
No 2021. līdz 2023.gadam, izsniegtās mājokļu garantijas ārpus Rīgas reģiona, izmaksājušas aptuveni 1.6 milj. EUR gadā.  Prognozēts, ka ar lielāku atbalstu ģimenēm reģionos, garantiju izsniegšanas izmaksas varētu pieaugt par 800 000 EUR gadā, kas būtu pieejams no 2023. gada un iepriekšējo gadu finansējuma ekonomijas.
Ņemot vērā, ka mājokļus no 200 000 līdz 250 000 EUR garantiju programmas ietvaros iegādājās vai būvē aptuveni 100 ģimenes gadā, palielinot maksimālo darījumu slieksni uz 300 000 EUR, tiek prognozēts, ka garantiju ik gadu izmantotu ap 50 ģimenēm, kas izmaksātu no 250 000 līdz 750 000 EUR atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Nepieciešamais finansējums ģimeņu garantijas programmai tiks nodrošināts no norādītās finansējuma ekonomijas Altum budžetā un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijas budžetā ģimeņu garantiju programmas paredzētā finansējuma ietvaros.
Ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, ir izvērtēts un tiek apstiprināts, ka noteikumu projekts neietekmē kopējās programmas darbības rādītāju novērtējumu un nav nepieciešams aktualizēt esošo programmas novērtējumu.  Mājokļu garantiju un subsīdiju Balsts administrēšanas izmaksām nav paredzēts publiskais finansējums, jo mājokļu garantiju un subsīdijas Balsts administrēšanas izmaksas sedz no garantiju saņēmēju maksājumiem.

Grozījumi ir daļa no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Grozījumi tiks izsludināti sabiedrības līdzdalībai vispārējā kārtībā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi veicinās sasniegt Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena mērķa indikatoru 346 un rīcības virziena uzdevumus 351, 352, 353.
 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-Ar Grozījumiem tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro aizdevumu ņēmējiem, nodrošinot, ka aizņēmēji var mainīt aizdevuma devēju un saņemt viņu situācijai izdevīgāko kreditēšanas piedāvājumu. 
- Grozījumi veicinās mājokļu pieejamību ģimenēm reģionos, kurām ir pietiekami augsti ienākumi, lai atļautos hipotekārā kredīta ikmēneša maksājumus, taču ir pārāk zemi, lai sakrātu pirmo iemaksu. Projekts sniegs iespēju samazināt pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam daudzbērnu ģimenēm reģionos.

 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi veicinās mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai ar hipotekāro kredītu, tādējādi sniedzot bērnam iespēju dzīvot kvalitatīvākā mājoklī.
 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk