Anotācija (ex-ante)

Dabas liegumam ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 20. decembra rīkojumu Nr.1-2/159 “Par dabas lieguma “Sātiņu dīķi” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas lieguma dabas aizsardzības plāns 2019. – 2025. gadam. Plānā noteikti aktuālie dabas lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam, aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas lieguma teritorijā konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai.

Patlaban dabas lieguma apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi).

Lai nodrošinātu dabas lieguma aizsardzības mērķus, teritorijā sastopamās atšķirīgās vērtības un to saglabāšanai nepieciešamos nosacījumus un apsaimniekošanu, kā arī nodrošinātu dabas lieguma ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī noteikt dabas lieguma teritorijas funkcionālo zonējumu. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izstrādājami pamatojoties uz dabas lieguma “Sātiņu dīķi” dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un priekšlikumiem, jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī ņemot vērā vispārējo noteikumu prasības. Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu un saskaņā ar vispārējo noteikumu 2. punktu, turpmāk dabas liegumam netiks piemēroti vispārējie noteikumi.
 

Dabas lieguma platība ir 3753 hektāri (noteikumu projekta 4. punkts). Dabas lieguma platība noteikta dabas datu pārvaldības sistēmā. Dabas lieguma ārējā robeža ir noteikta Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem” 177. pielikumā. Atbilstoši šo noteikumu 4. punktam dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību. Dabas lieguma platības atšķirības (noteikumu projektā un dabas aizsardzības plānā) radušās dabas lieguma ārējās robežas tehniskas precizēšanas ietvaros. Robeža precizēta ņemot vērā aktuālos kadastra informācijas sistēmas un Valsts meža dienesta datus. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka ārējo robežu, nav nepieciešami. 

Lielāko daļu dabas lieguma teritorijas aizņem meži, apmēram 63% no teritorijas, dīķi aizņem apmēram 19,5% teritorijas, savukārt lauksaimniecības zemes un lauces – apmēram 10% teritorijas. Ievērojamas platības aizņem arī purvi, bebraines un citi mitrāji. Apbūve (viensētas, bijušās mājvietas) un citas cilvēku pārveidotas teritorijas aizņem mazāk nekā 1,5% no dabas lieguma teritorijas.
Dabas lieguma dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai paredzēts noteikt teritorijas funkcionālo zonējumu:
- dabas lieguma zona ~2112 ha jeb 56,3 %;
- dabas parka zona ~1636 ha jeb 43,6 %;
- neitrālo zonu ~5 ha jeb 0,1 %.

Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu dabas liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes un ES nozīmes aizsargājamo mežu un purvu biotopus, kā arī veicinātu meža ekosistēmu dabisku attīstību. Dabas lieguma zonā iekļautas teritorijas, kurās ilgtermiņa prioritāte ir dabas aizsardzība un meža un purva dabiska attīstība. Dabas liegumā izveidoti seši mikroliegumi putnu sugu aizsardzībai, šīs teritorijas iekļautas dabas lieguma zonā.

Dabas parka zona noteikta, lai saglabātu putniem nozīmīgās dīķu platības, aizsargājamos zālāju biotopus, kā arī sekmētu dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu un zālāju atjaunošanu.
Dabas parka zonā iekļautas dīķu un zālāju platības, viensētas ar piemājas zemi, kā arī bioloģiski mazāk vērtīgas mežaudzes – galvenokārt baltalkšņu, bērzu un egļu jaunaudzes un vidēja vecuma audzes. Dabas parka zonā iekļautas teritorijas, kurās ilgtermiņa prioritāte ir ekstensīva saimnieciskā darbība, kas nepieciešama aizsargājamo zālāju biotopu un aizsargājamo sugu dzīvotņu pastāvēšanai un vienlaikus nodrošina ražošanas iespējas.

Savukārt, neitrālā zona noteikta valsts autoceļam Saldus – Pampāļi (V1180) tā zemes nodalījuma joslas platumā, lai nodrošinātu transporta infrastruktūras objekta (autoceļa) uzturēšanu.

Lai mazinātu administratīvo slogu un vienas darbības veikšanai nebūtu jāsaņem divas atļaujas no divām valsts iestādēm, noteikumu projekts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

Noteikumu projektā noteiktie ierobežojumi netiek attiecināti uz ugunsdzēsības pasākumiem.

Lai sekmētu zālāju saglabāšanos noteikts aizliegums lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (noteikumu projekta 12.3. apakšpunkts). Savukārt, lai ierobežotu invazīvo augu sugu izplatību, noteikts izņēmums, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir atļauta, tos izsmidzinot lokāli uz invazīvajiem augiem.

Lai saglabātu atklātās platības un bioloģiski vērtīgos zālājus, ar noteikumu projekta 12.17. apakšpunktu visā dabas lieguma teritorijā tiek noteikts aizliegums bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuru reģistrēšanu informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) individuāla informēšana tiks veikta par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš – dabas aizsardzības plānu (turpmāk – plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).

Sugu un biotopu aizsardzībai ir ļoti svarīgi dabas liegumā saglabāt lielās zālāju platības. Dabas parka zonā nosakot aizliegumu bojāt vai iznīcināt (uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) zālājus, tiek paredzēts izņēmums, ka drīkst ierīkot aramzemi līdz viena hektāra platībā vienā zemes vienībā (noteikumu projekta 23.3. apakšpunkts). Aramzemes ierīkošana paredzēta piemājas saimniecības vajadzībām.

Apsaimniekojot zālājus, jāievēro putniem un dzīvniekiem draudzīgs pļaušanas veids – virzienā no lauka vidus uz malām vai virzienā no atklātās lauka malas uz mežu, krūmāju (noteikumu projekta 12.8. apakšpunkts), lai samazinātu to bojāeju. Arī mežā vai gar autoceļiem ierīkoti nožogojumi (sietveida, stiepļveida), kuri nav apzīmēti ar redzamību palielināmiem materiāliem, palielina dzīvnieku bojāeju, tajos ieskrienot, ielecot. Lai šādu gadījumu skaitu samazinātu, noteikumu projektā tiek noteikts, ka nožogojumi ir jāapzīmē ar dzīvniekiem pamanāmiem materiāliem, piem. zariem, lentēm u.c.

Lai novērstu zemsedzes bojāšanu un augsnes eroziju, ar noteikumu projekta 12.14. apakšpunktu noteikts aizliegums trešajām personām pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem brīvā dabā (lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, mežaudzēs) ārpus ceļiem, stigām un dabiskām brauktuvēm, ja tas nav saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu. Aizliegums neattiecas uz pārvietošanos (arī apstāšanos un stāvēšanu), kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu (tai skaitā medības un zveja), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, tāpat arī pa speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem, pagalmiem un stāvlaukumiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Meža likuma 5. pantu jebkurai fiziskai personai ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties (ar transportlīdzekļiem - tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm) valsts un pašvaldības mežā, kā arī privātīpašumā piederošā mežā (ja vien meža īpašnieks to nav ierobežojis, norobežojot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem), jāievēro nosacījums, ka mehāniskie transportlīdzekļi jāapstādina un jānovieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Transportlīdzekli stāvēšanai novieto blakus ceļa vai dabiskās brauktuves malai.

Vispārējos noteikumos dabas liegumu teritorijās noteikts (16.10. apakšpunkts), ka aizliegts rīkot dažādu veidu sacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības. Ar noteikumu projektu dabas lieguma teritorijā tiek izdalītas dažādas aizsardzības zonas (lieguma, parka un neitrālā) ar atšķirīgiem aprobežojumiem atbilstoši sastopamajām dabas vērtībām katrā no tām, kā arī ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pilnīgs aizliegums rīkot Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības turpmāk netiek paredzēts. Ar noteikumu projekta 12.24. un 12.24.1. apakšpunktu noteikts, ka organizēt brīvā dabā Nacionālo bruņoto spēku (arī zemessardzes) un civilās aizsardzības mācības atļautas, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

Tāpat arī organizējot brīvā daba publiskus pasākumus, sacensības un treniņus, ja tajos piedalās vairāk nekā 60 cilvēki, jāsaņem ir Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Lai mazinātu antropogēno slodzi, kas rodas šādu aktivitāšu rezultātā, tiek noteikts ierobežojums pasākumu rīkošanai vienā un tajā pašā teritorijā (noteikumu projekta 12.24.1. apakšpunkts).

Dabas liegumā aizliegts būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi un atjaunošanu. Aizliegums netiek attiecināts uz dīķiem un tiem nepieciešamo hidrotehnisko būvju (dambju, slūžu) uzturēšanu un atjaunošanu, savukārt dīķiem nepieciešamo hidrotehnisko būvju jaunu būvniecību un pārbūvi var veikt, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Tāpat būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas atļauts ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zālāju apsaimniekošanas nodrošināšanai, ja zālāju nav iespējams apsaimniekot pārmērīga mitruma dēļ, upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu veikšanai.

Ņemot vērā, ka dabas liegums ir izveidots migrējošo putnu sugu un liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai (noteikumu projekta 2. punkts), noteikts aizliegums nosusināt dīķus (noteikumu projekta 12.10. apakšpunkta). Dīķu saglabāšana ir nozīmīga, jo dīķi ir pastāvīgas dzīvotnes un barošanās vietas ne tikai zivīm, bet arī putniem, sikspārņiem un bezmugurkaulniekiem. Atļauta ir periodiska nosusināšana zivju dīķu apsaimniekošanai (tīrīšanai, sanitāri higiēnisko prasību ievērošanai).

Ņemot vērā, ka dabas lieguma teritorija jau vēsturiski ir bagāta ar pārmitrām platībām (bebrainēm), svarīgi ir saglabāt tās, jo bebraines palielina bioloģisko daudzveidību, tās ir ne tikai izcila putnu barošanās un ligzdošanas vieta, bet nozīmīga barošanās vieta arī sikspārņu sugām un dzīvotne vairākām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām. Bebraines var kalpot kā piemēroti nārsta biotopi arī abinieku sugām. Līdz ar to, lai saglabātu bioloģiski vērtīgās pārmitrās platības, noteikts aizliegums (ar izņēmuma gadījumiem) dabas lieguma zonā iznīcināt bebru veidotus aizsprostus (noteikumu projekta 19.2. apakšpunkts).

Līdz šo noteikumu pieņemšanai dabas liegumā spēkā ir vispārējie noteikumi, kuros noteikts, ka zemes lietojuma kategorijas maiņa visā dabas lieguma teritorijā ir aizliegta. Ar individuālo noteikumu projekta 19.1. apakšpunktu tiek noteikts, ka dabas lieguma zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, savukārt dabas parka zonā noteikts, ka aizliegts bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija (noteikumu projekta 23.5. apakšpunkts). Līdz ar to dabas parka zonā zemes lietošanas kategorijas maiņa būs iespējama, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. Abās zonās noteikti arī izņēmumi, kādos gadījumos atļauta zemes lietošanas kategorijas maiņa.

Lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli un neiejaukšanos aizsargājamo meža biotopu dabiskajā attīstībā, visā dabas lieguma teritorijā tiek aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību Latvijas un ES nozīmes mežu biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā (noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts).
Visi zemes īpašnieki ir informēti (gan dabas aizsardzības plāna, gan šo noteikumu projekta virzības ietvaros) par nekustamo īpašumu atrašanos dabas liegumā (t.sk. par īpaši aizsargājamiem meža biotopiem).
Ja meža īpašnieks plāno veikt mežsaimniecisko darbību, nepastāv risks, ka zemes īpašnieks var nepamanīt par jaunu aprobežojumu. Lai saņemtu ciršanas apliecinājumu ir jāvēršas Valsts meža dienestā, kas, izskatot iesniegumu, izvērtē plānotās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā, individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un informē zemes īpašnieku, ja dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" ir reģistrēti īpaši aizsargājamie biotopi. Jāatzīmē, ka dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ir publiski pieejama.
Tiklīdz vairākumam iedzīvotāju būs oficiālā elektroniskā adrese, Dabas aizsardzības pārvalde elektronisko informēšanu plāno ieviest attiecībā uz visām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Putnu ligzdošanas periodā tiek noteikts sezonāls liegums (ar atsevišķiem izņēmumiem) mežsaimnieciskai darbībai un krūmu un koku ciršanai ārpus meža: dabas lieguma zonā no 1. marta līdz 31. augustam (noteikumu projekta 19.3. apakšpunkts), dabas parka zonā no 1. marta līdz 31. jūlijam (noteikumu projekta 23.1. apakšpunkts). Putnu ligzdošanas periodā dabas parka zonā atļauta meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana ar rokas darbarīkiem bez motora vai ar elektromotoru, kas nerada lielu troksni (noteikumu projekta 23.1.4. un 23.1.5. apakšpunkti).

Ņemot vērā, ka dabas lieguma zona noteikta teritorijām, kurās koncentrējas ES nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamo putnu dzīvotnes, kā arī citas bioloģiski vērtīgākās (vecākās[1], daudzveidīgākās[2]) mežaudzes un kuru ilgtermiņa prioritāte ir dabas aizsardzība un meža dabiska attīstība, noteikts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
Attiecībā par kopšanas cirtes aizliegumu vispārējos noteikumos dabas liegumos ir noteikts, ka kopšanas cirte ir atļauta, ja valdošās koku sugas vecums nepārsniedz:
priežu un ozolu audzēm - 60 gadu;
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;
apšu audzēm – 30 gadu.
Dabas lieguma zonā esošās mežaudzes (90-95%) jau šobrīd pēc valdošās koku sugas vecuma ir pārsniegušas kopšanas cirtes veikšanai pieļaujamo vecumu. Ņemot vērā minēto un dabas lieguma zonas izveidošanas mērķi (aizsargāt dabas liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes un ES nozīmes aizsargājamo mežu un purvu biotopus, kā arī veicināt meža ekosistēmu dabisku attīstību), attiecīgi noteikts kopšanas cirtes aizliegums dabas lieguma zonas mežaudzēs.

Pārējās mežaudzēs, kas iekļautas dabas parka zonā, ir ar zemu bioloģisko vērtību (piem. baltalkšņu un bērzu meži, kas veidojušies pēckara periodā, aizaugot kādreizējām lauksaimniecības zemēm), līdz ar to, ir atļauta gan galvenā cirte, gan kopšanas un sanitārā cirte.


[1] Pieaugušas un pāraugušas audzes – pārsniegušas galvenās un kopšanas cirtes vecumu.

[2] Dabiskam mežam raksturīgu struktūru – ar dažādu koku sugu un dažādvecuma mežaudžu, sausokņu un kritalu veidošanos.