Anotācija (ex-ante)

22-TA-3051: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā ostu pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus un atbrīvojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu, tās atvieglojumus un tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām ostu maksām un 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai Latvijas lielajām ostām tiktu noteiktas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības uz ostu maksu, to atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas lielo ostu pārvaldes savas kompetences ietvaros, kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas, izstrādāja ostu maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, kuru ar lēmumu pieņēma ostas valde. Ņemot vērā 2022. gada 27. aprīlī pieņemtos grozījumus Ostu likumā un reformējot ostas pārvaldības modeli no atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas uz kapitālsabiedrību, Ostu likumā tika paredzēts deleģējums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz kopīgas vadlīnijas visām Latvijas lielajām ostām - kā noteikt attiecīgās ostas maksas, to atvieglojumus un ostas pakalpojuma tarifa robežlīmeņus. Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 24. martā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris) (turpmāk - Regula Nr. 352), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī L 57/1 3.3.2017) un ņemot vērā grozījumus Ostu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī, kuru deleģējums nosaka izstrādāt noteiktu kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas un ostas pakalpojumu tarifa robežlīmeņus, tika izveidots noteikumu projekts, kas nosaka vienotu pieeju, prasības un kritērijus tonnāžas maksas, kanāla maksas, sanitārās maksas, mazo kuģu maksas, enkuru maksas, ledus maksas, piestātnes maksas, kravas maksas, loču maksas un pasažieru maksas noteikšanai, kā arī vienotu pieeju noteikt maksu tauvošanās pakalpojumiem, dzeramā ūdens piegādes pakalpojumiem, atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas pakalpojumiem, ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanas pakalpojumiem un ugunsdzēsēju pakalpojumiem.
Noteikumu projekta deleģējumi ir noteikti Ostu likumā, proti, Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1.punkts, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu, tās atvieglojumus un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī Ostu likuma 13. panta 3.1 daļa, kas paredz, ka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Tā kā ostas maksās tiek iekļauta arī kanāla maksa, tad noteikumu projekts būs saistošs visām ostu maksām, tostarp kanāla maksas un kartība jeb principi šīs maksas noteikšanai būs identiski pārējo ostu maksu noteikšanai. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Ostu likuma deleģējumu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu. Saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punktu ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. Ņemot vērā Regulas Nr. 352 ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami saskaņā ar ostas komercstratēģiju un investīciju plāniem un – attiecīgā gadījumā – ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. Attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.
Veicot grozījumus Ostu likumā, ir izmantoti termini "atvieglojums" un "atbrīvojums". Termins ostu maksu "atvieglojumi" ir attiecināms uz atlaidēm, kuras ir piemērojamas attiecīgiem kuģiem, savukārt termins ostu maksu "atbrīvojums" ir attiecināms uz attiecīgo ostu maksu atcelšanu pavisam. Gan atvieglojumus, gan atbrīvojumus piešķir ņemot vērā kuģu tipu, kuģošanas mērķi un citus aspektus, kurus ir tiesīgas noteikt ostu pārvaldes.
Ņemot vērā, ka ostu maksu atvieglojumi un atbrīvojumi tiek piešķirti saimnieciskās darbības veicējiem ar mērķi, lai osta saglabātu konkurētspēju, salīdzinot ar citām reģiona ostām, šādi pasākumi ir vērtējami komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Ostu pārvaldes, nosakot ostu maksas un plānojot piešķirt atvieglojumus un atbrīvojumus no tām, izvērtēs šo pasākumu atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta prasībām un pirms šo pasākumu ieviešanas saskaņos tos ar Finanšu ministriju Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10. panta noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Noteikumu projektā ņemti vērā principi attiecībā uz ostu maksām, kas izriet no  Regulas Nr. 352 nosacījumiem. Šī Regula attiecas uz ostām Eiropas Savienībā, kas iekļautas TEN-T tīklā. Tā neattiecas uz mazo ostu pārvaldēm. Līdz ar to arī noteikumi nav attiecināmi uz mazajām ostām.
Katrai lielajai ostai ir tiesības un pienākums ņemt vērā attiecīgās ostas attīstības plānus un investīciju nepieciešamību, kā arī sekot līdzi Latvijas kopējai transporta politikai, kas attiecas uz ostu un tranzīta politiku, tādējādi veidojot ostu maksu apmēru un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus. Ostu maksām un pakalpojumu maksām ir jābūt nediskriminējošam attiecībā uz visiem ostu lietotājiem un caurskatāmām, tās nedrīkst kropļoti konkurenci. Skaidrības nolūkos termins "ostu lietotājs" ir attiecināms uz jebkuru personu (pakalpoumu saņēmējēs, pakalpojumu sniedzējs, infrastruktūras lietotājs utml.), kura izmanto ostu, tās pakalpojumus un infrastruktūru, kā daļu no procesa, lai veiktu kravas un pasažieru pārvadājumus.
Ostu pārvaldes, izvērtējot ostu maksu apmēru, ņem vērā izmaksas, kas veidojas, sniedzot attiecīgo vajadzību ostas klientam. Ostas maksās tiek iekļautas infrastruktūras izmantošanas, tās uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas, kas var veidoties ostas pārvaldei. Līdzvērtīga sistēma tiek pielietota, lai noteiktu ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, ostu pārvaldes izvērtē, kādi faktori ir iekļaujami.
Lai ostas lietotāji saņemtu ostu maksu atvieglojumus, attiecīgā ostas pārvalde ir tiesīga izvērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā kuģa tipu, ietilpību, kravas veidu un apjomu un tml. Attiecīgo atlaižu iegūšanas kritēriju izstrāde ir ostas pārvaldes kompetencē.
Savukārt, lai ostas lietotāji saņemtu ostu pakalpojumu maksu atvieglojumus, attiecīgā ostas pārvalde ir tiesīga vērtēt sniegtā pakalpojuma pieejamību, kopējās izmaksas un izmantošanas biežumu. Attiecībā uz kuģu atkritumu pieņemšanas maksu ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" III nodaļa "Kuģu atkritumu pieņemšanas maksa". MK noteikumi Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" ir izstrādāti ar mērķi noteikt kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību. Noteikumu projekts  "Kārtība, kādā ostu pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus un atbrīvojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" tiek piemērots vispārēji uz ostu maksām, attiecībā uz kuģu radīto atkritumu pieņemšanas maksu ir piemērojami specializētie noteikumi.
Ostas pārvaldes var ierosināt un pārskatīt ostu maksu apmēru un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus 1 reizi gadā, bet par šādu lēmumu ir jāinformē ostas sadarbības padome, kurā dalību ņem ostu lietotāji. Ostas pārvalde sniedz ostu lietotajiem pilnvērtīgu informāciju ar pamatojumu par ostu maksu un ostu pakalpojumu tarifa robežlīmeņu izmaiņām, gala lēmumu par attiecīgajām izmaiņām pieņem attiecīgā ostas pārvalde. Attiecīgās ostas pārvaldes jeb Latvijas lielo ostu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes izdotās ostas maksas un ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi ir publisko tiesību jomā izdots administratīvais akts (vispārīgais administratīvais akts). Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, kas neparedz administratīvā akta grozīšanu, proti, izmaiņu veikšanu administratīvajā aktā, izņemot kļūdu labošanu, ostu pārvaldei, veicot izmaiņas ostu maksas noteikšanā un ostu pakalpojumu tarifa robežlīmeņu noteikšanā, jāņem vērā, ka sākotnējais administratīvais akts tiek grozīts (mainīts) izdodot jaunu administratīvo aktu, ar kuru sākotnējais administratīvais akts tiek atzīts par spēku zaudējušu.
Domstarpības starp pakalpojumu ņēmēju un sniedzēju par ostu maksām un ostu pakalpojumu tarifa robežlīmeņiem ir izskatāmas sākotnēji pārrunu ceļā, ja tās netiek atrisinatas, tad administratīvo aktu ir iespējams apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Ostu maksu noteikšana ir ostas pārvaldei deleģēta valsts pārvaldes funkcija, līdz ar to administratīvo aktu ir iespējams apstrīdēt augstākajā iestādē, kas spētu risināt strīda situācijas. Galējā risinājuma iegūšanai administratīvo aktu ir iespējams pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam administratīvā akta apstrīdēšana neapturēs tā darbību.
Saskaņā ar Ostu likuma 13. panta trešo daļu ostas pārvalde pēc apspriešanās ostas sadarbības padomē, publicē administratīvo aktu par ostu maksām un ostu pakalpojumu tarifa robežlīmeņiem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas un ostu pakalpojumu tarifa robežlīmeņi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kuras izmanto ostas pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Ietekme nav tieša, jo arī līdz šim ostu pārvaldes nosaka ostu maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, saskaņā ar Ostu likumu. Nākotnē tas tiks darīts atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai.
Juridiskās personas
  • Personas, kuras izmanto ostas pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Ietekme nav tieša, jo arī līdz šim ostu pārvaldes nosaka ostu maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, saskaņā ar Ostu likumu. Nākotnē tas tiks darīts atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0352
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regula (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.
Apraksts
Ar šo regulu nosaka vienotu ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu,kā arī kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un par ostas pakalpojumu un ostas infrastruktūras lietošanas maksām.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regula (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2017/352 preambulas 12. punkts
Noteikumu projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrakas prasības
Regula (ES) 2017/352 12. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzēras stingrākas prasības
Regulas (ES) 2017/352 15. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzetas stingrakas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekts ir saskaņots ar transporta nozares pārstāvjiem.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
  • Rīgas brīvostas pārvalde
  • Ventspils brīvostas pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi