Anotācija

Atbilstoši MK noteikumu Nr.169 9. un 11. punkta prasībām 2.2.3.6. pasākumā nav paredzēta papildu izsaukumu izsludināšana, tādēļ, lai apgūtu 2.2.3.6. pasākumam pieejamo finansējumu, nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.169.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai noskaidrotu 2.2.3.6. pasākuma atlases nosacījumu sarežģītību un kopēju atlases vērtējumu, veica projekta iesniedzēju aptauju, kurā piedalījās 130 projektu iesniedzēji, kopumā atbalsta programmas nosacījumus novērtējot ar vidējo vērtējumu 4 balles no 5 iespējamajām. Līdz šim 2.2.3.6. pasākuma četru uzsaukumu ietvaros ir iesniegti 655 projekti, no kuriem 193 ir statusā ar noslēgtu līgumu par projekta īstenošanu, 277 projekti ir pabeigti, 43 projekti ir atsaukti, pārtraukti, vai nav noslēgts līgums par projekta īstenošanu, 142 projekti noraidīti. Iemesli projektu atsaukšanai un pārtraukšanai ir šādi: mainījušās piegādātāju cenas un mazinājies paredzētais projekta izdevīgums, grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredzēja no 2024. gada pārtraukt iespēju jauniem lietotājiem piedalīties neto uzskaites sistēmā un tās aizstāšanu ar neto norēķinu sistēmu, vienlaicīgi iesniegti projekti vairākās atbalsta programmās, kurās atsevišķas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas pārklājas, dzīvojamās mājas īpašnieku nespēja vienoties par projekta risinājumu un citi iemesli. Iemesli projektu noraidīšanai ir šādi: ēkas neatbilstība energoefektivitātes klasei un nepieciešamajai siltumapgādes jaudas vērtībai, ēka nav atbilstoši ekspluatēta un apdzīvota, ēka nav nodota ekslpuatācijā, neatbilstošs ēkas tips, ēkas siltumenerģijai nepieciešamās jaudas pārsniegšana, nesakārtotas īpašumtiesības un citas neatbilstības atbalsta nosacījumiem.
Iemesli, kādēļ nav apgūts viss uzsaukumiem pieejamais finansējums ir dažādi. Konsultējoties ar potenciālajiem projektu iesniedzējiem pirms atlasēm un sagatavojot noteikumu projektu, gadījumi, kad ir iespējas iesniegt un īstenot projektu, bet tas nav izdarīts, tās ir situācijas, kad nav paspēts iesniegt projektu atlases uzsaukuma laikā, uz atlases uzsaukumiem nav bijusi nepieciešamība uzlabot esošās siltumapgādes sistēmas, nepieciešamība ieguldījumiem ir radusies pēc uzsaukumu atlases beigām. Tāpat arī nespēja dzīvojamās mājas īpašniekiem vienoties par siltumapgādes un projekta risinājumu, kā arī situācijas, kad dzīvojamās mājas pārvaldnieks atsakās vai pieprasa papildus samaksu par dzīvojamās mājas īpašnieku pārvaldības darbību īstenošanu. Ņemot vērā līdz šim īstenoto 2.2.3.6.pasākuma projektu iesniegumu atlašu specifiku, ka faktiski vienai mājsaimniecībai ir bijusi iespēja iesniegt projektu tikai divu uzsaukumu ietvaros (uzsaukumi atsevišķi katrai konkrētai atbalstāmajai darbībai (1.-.3.uzsaukums) un uzsaukums, kur var īstenot dažādas atbalstāmās darbības (4.uzsaukums), ir nepieciešams turpināt un nodrošināt papildu uzsaukumu izsludināšanu.    
Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā projektu iesniedzēju aptaujā sniegtos viedokļus, komentārus un sadarbības iestādes līdzšinējo pieredzi.

2.2.3.6.pasākuma ietvaros 2023.gada 26.maijā, 2023.gada 26.jūlijā, 2023.gada 26.septembrī un 2024.gada 4.martā ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī" izsludinātas visas MK noteikumu Nr.169 paredzētās atklātās projektu iesniegumu atlases, kā rezultātā pirmā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 74 811 euro apmērā, otrā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 776 299 euro apmērā, trešā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 446 410 euro apmērā un ceturtā uzsaukuma ietvaros apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 194 938 euro apmērā, kā rezultātā 2.2.3.6. pasākuma ietvaros pēc ceturtā uzsaukuma atlases ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7.95 milj. euro apmērā, tādējādi nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.169, lai nodrošinātu iespējas izsludināt papildu projektu iesniegumu atlases uzsaukumus pieejamā 2.2.3.6. pasākuma ietvaros finansējuma apjomā.

Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt MK noteikumu Nr.169 9.punktu, papildinot to ar jaunu 9.5. apakšpunktu un precizēt 11. punkta nosacījumus, ļaujot 2.2.3.6.pasākuma ietvaros izsludināt papildu uzsaukumus 2.2.3.6. pasākuma pirmā, otrā, trešā un ceturtā uzsaukuma ietvaros neizlietotā finansējuma apguvei. Papildus tam tehniski precizēts MK noteikumu Nr.169 9.3. apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka trešajā uzsaukumā iesniegtie, bet neīstenotie projekti centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem, varētu tikt īstenoti arī papildu uzsaukumu ietvaros, ja tos neīstenoja 4.uzsaukuma ietvaros.

Ar noteikumu projektu atbilstoši ierosinātajiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam vidusposma grozījumiem (2025. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojums Nr. 314 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (prot. Nr. 21 42. §) vienlaicīgi tiek gan palielināts 2.2.3.6.pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, pārdalot finansējumu no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.7. pasākuma "Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē" (turpmāk – 2.2.3.7. pasākums), kur atklāta projektu iesniegumu konkursa rezultātā netika pieprasīts pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 366 083 euro apmērā, gan tiek samazināts 2.2.3.6.pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, pārdalot finansējumu uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” 2.kārtu (turpmāk – 2.2.2.2. pasākuma 2.kārta) 916 629 euro apmērā, rezultātā abu pārdaļu ietvaros samazinot 2.2.3.6.pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu par 550 546 euro apmērā, 2.2.3.6. pasākuma papildu uzsaukumos paredzot pieejamo finansējumu 7.4 milj. euro apmērā.  Finansējuma pārdale uz 2.2.2.2. pasākuma 2.kārtu nepieciešama, jo 2.2.2.2. pasākuma 2. kārtas projektu iesniegumu atlasē iesniegti projekti, kas pārsniedz atlasei pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu un, lai palielinātu investīciju plūsmu intensifikāciju un veicinātu Eiropas Komisijas noteiktā ikgadējā deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 principa) izpildi attiecīgajam plānošanas periodam. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkos noteikumu projekta protokollēmums tiek papildināts ar iepriekš minēto 2.2.3.7.pasākuma finansējuma pārdali uz 2.2.3.6. pasākumu, paredzot negrozīt 2.2.3.7. pasākuma regulējošos 2024. gada 6. februāra Ministru kabineta noteikumus Nr. 91 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.7. pasākuma "Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē" īstenošanas noteikumi”. Finansējuma pārdale no 2.2.3.6. pasākuma uz  2.2.2.2. pasākuma 2.kārtu atrunāta 2025. gada 27. maija Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 21 42. § “Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"" (25-TA-321) 7.2. apakšpunktā, kā arī tiesību aktu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumos Nr. 602 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (25-TA-1330) ietvaros, kur attiecīgais noteikumu projekts ir starpinstitūciju ietvaros saskaņots 2025. gada 21.jūnijā un tuvākajā laikā steidzamības kārtībā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
 
2.2.3.6.pasākuma intervences kods – Gaisa kvalitātes un trokšņa samazināšanas pasākumi (Kods Nr.77) pēc ierosinātajiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam vidusposma grozījumiem saglabāsies visa pieejamā finansējuma apjomā (11 892 674 euro apjomā), savukārt pārdalītais finansējums 2.2.2.2. pasākuma 2. kārtas projektu īstenošanai 916 629 euro apjomā tiek iekļauts intervences kodam - Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: novēršana, minimizēšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, pārstrādes pasākumi (Kods Nr. 67).

Ar noteikumu projektu paredzēts pagarināt MK noteikumu Nr.169 5. un 62.punktā noteikto 2.2.3.6.pasākuma investīciju veikšanas ilgumu un pasākuma rezultātu rādītāju sasniegšanas termiņu līdz 2027.gada 31.decembrim.

Ar noteikumu projektu paredzēts izteikt jaunu MK noteikumu Nr.169 19.¹ punktu un 2.2.3.6. pasākuma ietvaros ļaut īstenot projektus dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā, ja minētās dzīvojamās mājas līdz projekta noslēguma maksājumam tiks sadalītas atsevišķajos dzīvokļa īpašumos. Tādā veidā tiek paplašinātas iespējas pieteikt projektus, kas šobrīd neatbilst 2.2.3.6.pasākuma nosacījumiem, bet, ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas sadalīšana atsevišķajos dzīvokļa īpašumos ir laikietilpīgs un sarežģīts process, šīs darbības ir iespējams veikt līdz projekta noslēguma maksājumam. Noteikumu projekts projektiem dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā paredz papildu nosacījumus, kur uz projektu attiecināmā dzīvokļa īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļa pēc dzīvojamās mājas sadalīšanas atsevišķajos dzīvokļa īpašumos veidos vienu vai vairākus atsevišķos dzīvokļa īpašumus. Pārējie nosacījumi projektiem dzīvokļa īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļā ir tādi paši, kā projektiem vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļa īpašumos, neaptverot visus dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumus. 2.2.3.6.pasākuma noslēguma maksājums tiek veikts vienā maksājumā,  (avansa maksājumi netiek veikti) un ir veicams pēc visu projektā paredzēto darbību veikšanas, līdz ar to, ja dzīvojamās mājas sadalīšana atsevišķajos dzīvokļa īpašumos līdz noslēguma maksājumam netiek veikta, finansējums par projekta īstenošanu netiek izmaksāts.

Ar noteikumu projektu tiek izveidots jauns MK noteikumu Nr.169 14.¹. punkts, kurš pieļauj papildu uzsaukumu ietvaros vienā projektā vienā divu dzīvokļu vai triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamā mājā uzstādīt dažādas atbalstāmās darbības tehnoloģijas. Šādā gadījumā projekta attiecināmās izmaksas nosaka katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi, piemērojot katrai atbalstāmajai darbībai atšķirīgu atbalsta likmi. Šie nosacījumi attiecināmi tikai uz divu dzīvokļu  vai triju vai vairāku dzīvokļu mājām, kuras ir sadalītas atsevišķajos dzīvokļu īpašumos, projektu īstenošanu paredzot visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos, katram dzīvokļa īpašumam nodrošinot individuālu siltumapgādes risinājumu ar konkrētu atbalstāmās darbības tehnoloģiju. Papildus, lai nodrošinātu efektīvu finansējuma izlietojumu, noteikts nosacījums, ka atbalstāmo darbību kombinēšanas gadījumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 31 807 euro, vienlaikus ievērojot MK noteikumu Nr.169 15. punktā noteikto finansējuma ierobežojumu. Finansējuma ierobežojuma robežvērtība 31 807 euro apmērā noteikta, pielīdzinot maksimālo atbalsta apjomu finanšu visietilpīgākajai tehnoloģijai, ja tā vienotā risinājumā tiktu ieviesta visā dzīvojamā mājā – uzstādot siltumsūkni zeme-ūdens ar nominālo siltumapgādes jaudu 50 kW, kā arī izveidojot apkures sistēmu ar sildelementiem. Jaunais MK noteikumu Nr.169 14.¹  punkts ļaus, piemēram, divu dzīvokļu dzīvojamā mājā vienā dzīvokļa īpašumā uzstādīt koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bet otrā dzīvokļa īpašumā uzstādīt siltumsūkni gaiss-ūdens, atbalstu aprēķinot katrai atbalstāmajai darbībai atsevišķi, vienlaikus, ja nepieciešams, katram dzīvokļa īpašumam var veikt apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai pilnīgu izveidi, uzstādīt atsevišķu saules paneļu sistēmu (ar pieslēgumu elektrotīklam), kā arī veikt pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu, ampēros (A). Atbalsta aprēķināšanai netiek paredzēts veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 169 13. punktā minētajā atbildīgās iestādes apstiprinātā un vadošās iestādes saskaņotajā vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodikā, jo piedāvātais risinājums atbilstoši nominālajai siltumapgādes jaudai jau ir paredzēts metodikā un noteikumu projekts paredz tikai summēt atsevišķi aprēķinātās atbalstāmās darbības.

Ar noteikumu projektu tiek precizēti MK noteikumu Nr.169 17.punkta nosacījumi, definējot papildu pilnvarotās personas veidu, kur projektu turpmāk varēs iesniegt arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās viens no īpašniekiem, ja kopīpašnieki atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām būs pilnvarojuši dzīvojamās mājas īpašnieku iesniegt projekta iesniegumu un īstenot projektu. Šāds precizējums nepieciešams, jo līdz šim īstenoto projektu uzsaukumu ietvaros konstatēts, ka atsevišķos projektos, kas paredzēti tikai vienā no dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumiem, esošs dzīvojamās mājas pārvaldnieks nevēlas sagatavot, iesniegt un īstenot projektu, vai arī par šādu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma veikšanu piemēro cenrādi, kas ir relatīvi liels pret projekta īstenošanas rezultātā pieprasīto finansējuma apjomu. Ar precizējumiem projektu dzīvojamās mājas pārvaldnieka vietā būs iespējams iesniegt un īstenot dzīvokļa īpašniekam.

MK noteikumi Nr.169 tiek papildināti ar jaunu nosacījumu noteikumu 20.3. apakšpunktā, kur ar noteikumu precizējumiem būs iespējams dzīvojamā mājā īstenot arī otru projektu, ja pirmā, otrā, trešā vai ceturtā uzsaukuma ietvaros dzīvojamā mājā ir īstenots projekts, kas netika īstenos visos dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumos. Šādā gadījumā papildu uzsaukumu ietvaros būs jāpiemēro MK noteikumu Nr.169 jaunā 14.¹ punkta nosacījumi, kopumā nodrošinot, ka abi projekti aptver visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumus, tai skaitā, ievērojot, ka abu projektu atbalstāmo darbību kombinēšanas gadījumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 31 807 euro.

MK noteikumi Nr.169 tiek papildināti ar jaunu 23.3.¹ apakšpunktu, kas ļaus projektus īstenot ne tikai dzīvojamās mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasu, kūdru vai akmeņoglēm, bet arī dažādu jauktu energoresursu siltumapgādes sistēmās. Tas nosaka, ka papildu uzsaukumu ietvaros dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus vismaz 50 procentu apmērā ir nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja uz projektu attiecināmajā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, kas nav akmeņogles, kūdra vai biomasa, nodrošina, ka projekta ietvaros daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnu gadā. Šāds ierobežojums noteikts, lai atlases ietvaros tiktu sasniegts pēc iespējas lielāks nacionālā rādītāja daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums, vienlaikus tas ir samērīgs un sasniedzams. Samazinājums 0,01 tonnas gadā apmērā ir līdzvērtīgs  50 kvadrātmetru lielas dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma krāsns nomaiņai pret koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, dzīvojamai mājai, kuras dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma apkures patēriņš veido 85 kWh/m² gadā un plānotās iekārtas siltumapgādes nominālā jauda veido 4 kW. Ja dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu siltumapgādei kā cits energoresurs tiek patērēta dabasgāze, projekta ietvaros attiecībā uz konkrēto dzīvojamo māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvokļu īpašumiem, kur siltumapgādei tiek patērēta dabasgāze, netiek atbalstīta koksnes biomasas apkures katla iegāde. Līdz šim 2.2.3.6.pasākuma ietvaros ir konstatēts, ka dzīvojamās mājas ar dažādu energoresursu siltumapgādes sistēmām nekvalificējas ne 2.2.3.6.pasākumā gaisa kvalitātes uzlabošanai, ne Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” [1] pasākuma ietvaros, tādējādi tiek piedāvāts risinājums, kas ļaus īstenot projektu dzīvojamā mājā, kur siltumapgāde nodrošināta, piemēram ar 49 % dabasgāzi un 51 % biomasas kurināmo, vienlaikus nodrošinot, ka PM_2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnas gadā.

Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 25. punkts, paplašinot regulējuma tvērumu un precizējot, ka projekta ietvaros paredzētās iekārtas var tikt uzstādītas arī citās projekta dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās ēkās vai palīgēkās. Šāds precizējums  nepieciešams, jo blīvi apdzīvotās pilsētās uz zemesgabaliem nereti atrodas vairākas dzīvojamās mājas, un, ja projektā paredzētās iekārtas nav iespējams uzstādīt attiecīgajā dzīvojamā mājā, vai tas ir ekonomiski nepamatoti, 2.2.3.6. pasākuma mērķi tiek sasniegti arī, ja iekārtas tiek izvietotas dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošā citā dzīvojamā mājā, ja projekta iesniegumam tiek pievienots pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota uz projektu attiecināmā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos.

Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 39. punkts, ļaujot de minimis atbalstu piešķirt ne tikai projekta īstenošanas laikā, bet arī projekta pēcuzraudzības periodā, ja ar saimniecisku darbību sākotnēji nesaistīts projekts kļūst par projektu, kas ir saistīts ar saimniecisku darbību.

Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.169 46. punkts, nosakot, ka īstenojot projektu, ir iespējams iegādāties un uzstādīt arī cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, kas ir atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regulas (ES) 2015/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem prasībām un Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1186, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz lokālo telpu sildītāju energomarķējumu prasībām, kur minētās iekārtas un tām izvirzītās prasības ir līdzvērtīgas MK noteikumu Nr.169 46.1. un 46.2. apakšpunktos noteiktajām prasībām. Papildus ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr.169 46. punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu, kur papildu uzsaukumu ietvaros, ja projektu plānots realizēt valstspilsētā, atbalsts tāda koksnes biomasas apkures katla iegādei, kas piemērots granulu kurināmajam, tiek sniegts, ja nav tehniski vai ekonomiski iespējams prioritāri īstenot:
1) pieslēguma centralizētai siltumapgādes sistēmai projektēšanu un izveidošanu;
2) siltumsūkņa (zeme–ūdens, ūdens–ūdens vai gaiss–ūdens) iegādi.
MK noteikumu Nr. 169 ietvaros par tehnisko iespējamību pieslēguma centralizētai siltumapgādes sistēmai izveidošanai ir saprotams, ka dzīvojamā māja atrodas vismaz 20 metru attālumā no efektīvas centralizētās siltumapgādes tīkliem, kā arī tiem ir attiecīga pieslēguma vieta ne tālāk par 20 metriem no dzīvojamās mājas.
MK noteikumu Nr. 169 ietvaros par ekonomisko iespējamību pārliecinās, salīdzinot projektā plānoto risinājumu pret līdzvērtīgu risinājumu ar attiecīgo MK noteikumu Nr.169 46.5.1. vai 46.5.2. apakšpunktā norādīto prioritāri atbalstāmo darbību, izmantojot vienas vienības izmaksu likmju metodiku, rezultātā, plānotais projekts neizpilda ekonomiskās iespējamības nosacījumu, ja tā paredzētais projekta iesniedzēja privātais līdzfinansējums ir lielāks kā prioritāri īstenojama projekta privātais līdzfinansējums. Ja prioritārā tehnoloģija nav tehniski iespējama, nav nepieciešams pārliecināties par tās ekonomisko iespējamību, kā arī, ja prioritārā tehnoloģija nav ekonomiski iespējama, nav nepieciešams pārliecināties par tās tehnisko iespējamību.

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.169 tiek papildināti ar jaunu punktu, kas triju vai vairāk dzīvokļu dzīvojamā mājā, ja papildu uzsaukumu ietvaros projektā plānots veidot pieslēgumu efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, atsevišķos dzīvokļa īpašumos ļaus neveikt projektā paredzētās darbības, ja tiks nodrošināts, ka:
1) projektā uzstādāmās iekārtas spēs gada laikā pilnā apjomā nodrošināt siltumapgādi apkures vajadzībām vismaz trīs ceturtdaļas dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumu (siltummaiņi siltummezglā tiks paredzēti ar tādu nominālo siltumapgādes jaudu, kas var nodrošināt visas dzīvojamās mājas siltumapgādi, ieskaitot tos dzīvokļu īpašumus, kas nepieslēgsies projektā uzstādāmajām iekārtām);
2) visiem dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumiem tiks nodrošināts tehnisks risinājums ar vienkāršotu iespēju pieslēgties projektā uzstādāmajām iekārtām (tiks nodrošināts atsevišķs mezgls dzīvokļa ievadam arī tiem dzīvokļu īpašumiem, kas nepieslēgsies projektā uzstādāmajām iekārtām);
3) projekta ietvaros netiek attiecinātas apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pilnīgas pārbūves vai izveides un/vai karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanas, pilnīgas pārbūves vai izveides izmaksas (tiek attiecinātas pieslēguma efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un izveidošanas izmaksas).  

Noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr. 169 45.punkta prasības attiecībā uz nosacījumiem efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, jo šobrīd ir mainījies ES līmeņa normatīvais regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) [2] (turpmāk – Direktīva (ES) 2023/1791) 26. panta prasības ir papildinātas ar papildus nosacījumiem salīdzinājumā ar prasībām, kas bija definētas 2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK [3] 2.panta 41. apakšpunktā). Šobrīd detalizētas efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas prasības vēl tikai tiek pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos - Enerģētikas likuma [4] 49.¹ panta prasības paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt attiecīgu kārtību un nosacījumus efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijiem, tajā izmantojamiem enerģijas veidiem un to īpatsvaram, tādējādi MK noteikumu Nr. 169 45.punktā paredzēts noteikt, ka pieslēgums centralizētai siltumapgādes sistēmai ir atbalstāms, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst kritērijiem efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai. Efektīva centralizētā siltumapgādes sistēma atbilstoši Direktīvas (ES) 2023/1791 26.panta definētajiem kritērijiem līdz 2027. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar 2.2.3.6. pasākuma īstenošanas ilgumam, ir - sistēma, kurā izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādas enerģijas un siltuma kombināciju 50 % apmērā.  
Attiecīgi, sagatavojot papildu uzsaukumu atlases nolikumu, ņemot vērā iespējamās normatīvā regulējuma izmaiņas, tiks precizēta pieeja attiecībā uz efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas prasību korektu piemērošanu. Šobrīd tiek plānots, ka papildu uzsaukumu ietvaros tiks paredzēti vismaz divi uzsaukumi (pirmais papildu uzsaukums plānots 2025.gada III ceturksnī un otrs papildu uzsaukums plānots 2025.gada IV ceturksnī).

MK noteikumu Nr. 169 ietvaros ar terminu “nominālā jauda”, uz kā pamata veicams atbalsta maksājums” tiek aprakstīta tā nominālā jauda, kas atbilstoši  energomarķējumam norādīta nominālos standartapstākļos Latvijas klimatiskajai zonai un sildelementu veidam.

Noteikumu projekts paredz dažādus tehniskus precizējumus, vienādojot terminoloģiju, precīzāk izsakot MK noteikumu Nr. 169 42. punkta atbalstāmās darbības, nemainot to tvērumu un nozīmi, kur atbalsts tiek sniegts visas apkures sistēmas ar sildelementiem atjaunošanai (pilnīga atjaunošana), visas apkures sistēmas ar sildelementiem pārbūvei (pilnīga pārbūve) vai visas apkures sistēmas ar sildelementiem izveidei. Tehniski precizēts MK noteikumu Nr. 169 41. punkts, iekļaujot horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, jo “Energoefektivitāte pirmajā vietā” princips, MK noteikumos Nr. 169 ir pamatā izpildīts ar 23.4. apakšpunktā ietverto nosacījumu, ka projekts var tikt īstenots tikai ēkās, kas ir atbilstošas 2020. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 730) 2.punktā noteiktajām ekspluatējamu ēku minimālajām prasībām (E klasei atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 3.pielikuma 1.tabulai). Vienlaikus 2.2.3.6. pasākuma nosacījumi ir atbilstoši horizontālajam principam “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, jo:
1) MK noteikumu Nr.169 23.4. apakšpunkta prasība paredz stingrākas prasības nekā vispārīgi piemērojamās ēku ekspluatācijas prasības MK noteikumos Nr. 730, kas neparedz aizliegumu ekspluatēt dzīvojamās ēkas, kas atbilst apkures patēriņa F klasei, vienlaikus 2.2.3.6. pasākums neparedz atbalstu šādām dzīvojamām mājām;
2) atbalsts tiek sniegts ne tikai iekārtu aizstāšanai, bet arī visas siltumampādes sistēmas atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, tai skaitā netieši tās energoefektivitātes uzlabošanai;
3) atbalsts tiek sniegts saules paneļu sistēmām (ar pieslēgumu elektrotīklam), kas uzlabo finansējuma saņēmēja ēkas kopējo energoefektivitātes klasi primārajai neatjaunīgajai enerģijai;
4) atbalsts paredzēts tikai koksnes biomasas apkures katla iegādei, kas piemērots granulu kurināmajam, nevis cita veida biomasas sadedzināšanas iekārtām, kurām tipiski iekārtu efektivitātes rādītāji ir zemāki;
5) atbalsts paredzēts tikai pieslēgumiem efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām;
6) atbalsts paredzēts tikai ekodizainam atbilstošām iekārtām, kur iekārtām  jānodrošina atbilstība vismaz A+ iekārtas energoefektivitātes klasei;
7) 2.2.3.6.pasākuma prioritārais mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, nevis palielināt ēku energoefektivitāti, tādējādi stingrākas prasības horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” izpildei samazinātu iespējas uz atbalstu pretendēt sociāli vismazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām, kas nereti dzīvo tieši dzīvojamās mājās ar viszemāko energoefektivitāti.

[1]  https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv&konkursi=EKII-6
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32023L1791&qid=1699416864024
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02012L0027-20230504
[4] https://likumi.lv/ta/id/49833-energetikas-likums