22-TA-1762: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 55.punktu. Likuma „Par valsts budžetu 2022.gadam” 46.pants nosaka, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" noteikto apropriāciju 2 000 000 euro apmērā, tajā skaitā valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem 1 500 000 euro apmērā un pasākumam "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšana" 500 000 euro apmērā, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir veikt apropriācijas pārdali, lai stiprinātu VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) multimediālā satura izveides kapacitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Padziļināti vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005.gada, jāsecina, ka pēdējo sešu gadu laikā ir pastiprinājies tiešraižu televīzijas patēriņa kritums, pie tam, ja līdz pat 2020.gadam šo kritumu vismaz daļēji kompensēja atliktās skatīšanās komponente, tad 2021.gadā arī atliktās skatīšanās patēriņa rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, ir uzrādījuši samazinājumu.
Minētais acīmredzami un neatgriezeniski iezīmē televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņu – lineārās televīzijas patēriņa vietā priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam.
To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme (datu avots: Google Analytics). Pretēji lineārās televīzijas patēriņa straujam kritumam, LSM platformās ir novērojama iespaidīga izaugsme.
Latvijas Televīzija līdz 2022.gada noslēgumam realizē kompleksu pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. Latvijas Televīzijas kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un satura platformu klāstu, kas ir atbilstošs mērķa grupu satura patēriņa vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti.
Līdz ar to nepieciešams ieguldīt Latvijas Televīzijas multimediālās kapacitātes stiprināšanā, palielinot saražotā multimediālā satura apjomu, ko iespējams izplatīt digitālajās platformās un lineārajā TV, tādējādi palielinot Latvijas Televīzijas kopējo sasniegto auditoriju.
Augstākminētās mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas, arī analizējot Latvijas Radio auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī Latvijas Radio sasniegtās auditorijas rādītājos. (Avots: Kantar auditorijas pētījum dati).
Taču vienlaikus aug Latvijas Radio satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Stabils pieaugums pēdējo dažu gadu laikā vērojams, piemēram, Latvijas Radio kontiem “Facebook” vietnē. (Avots: Latvijas Radio dati).
Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju Latvijas Radio saturam, ir nepieciešams palielināt Latvijas Radio multimediālo kapacitāti, piesaistot speciālistus, kas populārākos Latvijas Radio ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskajā žanrā nodrošinātu multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās un arī pielāgot TV vajadzībām.
Ar mērķi stiprināt mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un palielinot sabiedrisko mediju veidotā satura pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas pārliecināties par sabiedrisko mediju darbības atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam (turpmāk - SEPLL), ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis 2022.gada 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi. Lai to nodrošinātu, SEPLP ir apzinātas vajadzības, kuru sekmīga realizācija nav iespējama esošā budžeta ietvaros.
Apzinātās vajadzības attiecas uz SEPLL minētās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidi, kas paredz sabiedriskā pasūtījumā integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi ar mērķi izmantot pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanā, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusa grupu pētījumus, lai precīzāk noskaidrotu sabiedrības un konkrētu sabiedrības grupu intereses. Tas būtiski atvieglotu sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izstrādi, ļautu pilnveidot sabiedrisko mediju ražotā satura kvalitāti un precīzāk noskaidrot konkrētu auditoriju intereses, dodot iespēju sabiedriskajiem medijiem palielināt satura pieejamību.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Minētais acīmredzami un neatgriezeniski iezīmē televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņu – lineārās televīzijas patēriņa vietā priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam.
To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme (datu avots: Google Analytics). Pretēji lineārās televīzijas patēriņa straujam kritumam, LSM platformās ir novērojama iespaidīga izaugsme.
Latvijas Televīzija līdz 2022.gada noslēgumam realizē kompleksu pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. Latvijas Televīzijas kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un satura platformu klāstu, kas ir atbilstošs mērķa grupu satura patēriņa vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti.
Līdz ar to nepieciešams ieguldīt Latvijas Televīzijas multimediālās kapacitātes stiprināšanā, palielinot saražotā multimediālā satura apjomu, ko iespējams izplatīt digitālajās platformās un lineārajā TV, tādējādi palielinot Latvijas Televīzijas kopējo sasniegto auditoriju.
Augstākminētās mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas, arī analizējot Latvijas Radio auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī Latvijas Radio sasniegtās auditorijas rādītājos. (Avots: Kantar auditorijas pētījum dati).
Taču vienlaikus aug Latvijas Radio satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Stabils pieaugums pēdējo dažu gadu laikā vērojams, piemēram, Latvijas Radio kontiem “Facebook” vietnē. (Avots: Latvijas Radio dati).
Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju Latvijas Radio saturam, ir nepieciešams palielināt Latvijas Radio multimediālo kapacitāti, piesaistot speciālistus, kas populārākos Latvijas Radio ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskajā žanrā nodrošinātu multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās un arī pielāgot TV vajadzībām.
Ar mērķi stiprināt mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un palielinot sabiedrisko mediju veidotā satura pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas pārliecināties par sabiedrisko mediju darbības atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam (turpmāk - SEPLL), ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis 2022.gada 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi. Lai to nodrošinātu, SEPLP ir apzinātas vajadzības, kuru sekmīga realizācija nav iespējama esošā budžeta ietvaros.
Apzinātās vajadzības attiecas uz SEPLL minētās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidi, kas paredz sabiedriskā pasūtījumā integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi ar mērķi izmantot pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanā, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusa grupu pētījumus, lai precīzāk noskaidrotu sabiedrības un konkrētu sabiedrības grupu intereses. Tas būtiski atvieglotu sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izstrādi, ļautu pilnveidot sabiedrisko mediju ražotā satura kvalitāti un precīzāk noskaidrot konkrētu auditoriju intereses, dodot iespēju sabiedriskajiem medijiem palielināt satura pieejamību.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai īstenotu Latvijas Televīzijas vidēja termiņa stratēģijā nosprausto mērķi palielināt satura budžetu digitālajās un multimediju platformās, lai tas veidotu 20% no kopējā Latvijas Televīzijas satura budžeta, ir jāstiprina Latvijas Televīzijas multimediālā satura izveides kapacitāti, izveidojot papildu multimediāla satura vienības. Tāpat jānodrošina pilnvērtīgāka satura pieejamība, izplatot to dažādās Latvijas Televīzijas un sociālo tīklu platformās.
Risinājuma apraksts
Palielinot Latvijas Televīzijas multimediālo kapacitāti, izveidojot papildus multimediāla satura vienības un izplatot to dažādās Latvijas Televīzijas un sociālo tīklu platformās tiks panākta:
1) iespēja sasniegt iespējami plašāku auditorijas apjomu, kuru atsevišķa formāta satura vienības savas fragmentācijas dēļ nespēj sasniegt;
2) stratēģiska un mērķtiecīga reaģēšanas iespēja uz fundamentāla rakstura patēriņa izmaiņām;
3) iespēja nodrošināt operatīvu un aktuālu saturu;
4) iespēja nodrošināt tūlītēju interaktivitāti ar auditoriju;
5) iespēja stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi Latvijas Televīzijai izveidotās satura vienības pretstatot propagandas un viltus ziņām.
1) iespēja sasniegt iespējami plašāku auditorijas apjomu, kuru atsevišķa formāta satura vienības savas fragmentācijas dēļ nespēj sasniegt;
2) stratēģiska un mērķtiecīga reaģēšanas iespēja uz fundamentāla rakstura patēriņa izmaiņām;
3) iespēja nodrošināt operatīvu un aktuālu saturu;
4) iespēja nodrošināt tūlītēju interaktivitāti ar auditoriju;
5) iespēja stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi Latvijas Televīzijai izveidotās satura vienības pretstatot propagandas un viltus ziņām.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu plašāku informatīvi analītisko raidījumu pieejamību multimediālā formātā, ko nav iespējams nodrošināt ar esošajiem Latvijas Radio resursiem audiovizuālā satura veidošanai, ir jāstiprina Latvijas Radio multimediālā satura izveides kapacitāte. Daļa informatīvi analītisko raidījumu šobrīd netiek nodrošināti multimediālā formātā, lai arī pieredze liecina, ka pieaug pieprasījums pēc Latvijas Radio veidota video satura digitālajā vidē – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu portālā LSM.lv, mazākumtautību multimediālajā platformā un sociālajos medijos. Turklāt šo saturu ir iespējams pielāgot lineārās TV vajadzībām, papildus palielinot auditoriju Latvijas Radio veidotam saturam. Tas arī ļautu palielināt objektīvu, profesionālu un daudzveidīgu saturu mazākumtautību valodā, kas ģeopolitiskās situācijas un informatīvās telpas stiprināšanas dēļ ir kritiski svarīgi arī no valsts drošības aspekta. Multimediālais saturs papildu nodrošina pieejamību sabiedriskā medija profesionāli sagatavotajai informācijai ārpus Latvijas.
Risinājuma apraksts
Ir paredzēts izveidot papildu štata vietu Latvijas Radio audiovizuālā satura veidošanai, kas nodrošinās latviešu un mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā. Izvēlētais risinājums nodrošinās programmu multimediālā satura nepārtrauktību izplatīšanai digitālajā vidē.
Problēmas apraksts
Līdz ar SEPLP locekļu apstiprināšanu amatā, 2021.gada 4.augustā tika izveidota SEPLP. Pirmie darba mēneši pagāja, izveidojot padomi kā pilnvērtīgu institūciju, izstrādājot sabiedrisko mediju apvienošanas un finansēšanas koncepcijas, amatā apstiprinot sabiedrisko mediju ombudu un sabiedrisko mediju galvenos redaktorus, kā arī izveidojot konkursa nolikumu Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos un valdes locekļa finanšu pārvaldības jautājumos amatiem.
Kopā ar sabiedrisko mediju ombudu, kas amata pienākumus sāka pildīt 2022.gada 1.martā, ir apzinātas vajadzības SEPLL definēto uzdevumu izpildei, kuru sekmīga realizācija stiprinās sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrisko mediju saturisko daudzveidību un pieejamību.
SEPLL definē SEPLP pienākumu izveidot sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu, kurā būtu nepieciešams integrēt jauno sabiedriskā labuma novērtēšanas metodoloģiju, veidot ikgadējus ārēju ekspertu satura kvalitātes novērtējumus (padziļinātas konkrēta žanra raidījumu recenzijas), fokusgrupas pētījumus, kā arī ombuda kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo atbalstu. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un tā unikālajām funkcijām.
Kopā ar sabiedrisko mediju ombudu, kas amata pienākumus sāka pildīt 2022.gada 1.martā, ir apzinātas vajadzības SEPLL definēto uzdevumu izpildei, kuru sekmīga realizācija stiprinās sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrisko mediju saturisko daudzveidību un pieejamību.
SEPLL definē SEPLP pienākumu izveidot sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu, kurā būtu nepieciešams integrēt jauno sabiedriskā labuma novērtēšanas metodoloģiju, veidot ikgadējus ārēju ekspertu satura kvalitātes novērtējumus (padziļinātas konkrēta žanra raidījumu recenzijas), fokusgrupas pētījumus, kā arī ombuda kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo atbalstu. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un tā unikālajām funkcijām.
Risinājuma apraksts
Tiks nodrošināta sabiedrisko mediju kvalitātes vadības sistēmas izveide un darbības, veicot socioloģiskos pētījumus, piesaistot ekspertus; publisku konferenču un diskusiju organizēšana, sabiedrības iesaistīšana un informēšana; sabiedrisko mediju ombuda sadarbības veicināšana Latvijas un starptautiskā mērogā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2022.gadam” 46.pantu finansējums ir rezervēts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai". Pēc Projekta apstiprināšanas finansējums tiks pārdalīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kopā indikatīvās izmaksas 2022.gadā un turpmāk ik gadu 500 000 euro apmērā paredzētas:
1. Latvijas Televīzijas multimediālā satura izveides, satura pieejamības un video pēc pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai 2022.gadā 459 558 euro apmērā un turpmāk ik gadu 450 000 euro apmērā, t.sk.:
1.1. jauna multimediāla satura izveide LSM un Latvijas Televīzijas sociālo tīklu platformās aptuveni 170 satura vienības 2022. gadā un turpmāk ik gadu aptuveni 200 satura vienības: 2022.gadā 239 558 euro apmērā un turpmāk ik gadu 300 000 euro apmērā. Minētais finansējums nodrošinās vismaz viena jauna informatīva audiovizuāla raidījuma cikla darba dienās, kā arī no tā bāzes atvasinātu papildus satura vienību regulāru izveidi un publicēšanu sabiedrisko mediju satura izplatīšanas kanālos un sociālo tīklu platformās. Minēto aprēķinu aplēses ir balstītas uz empīriska rakstura pieņēmumiem un aprēķiniem attiecībā uz jau esošo Latvijas Televīzijas audio vizuālu satura vienību izveides izmaksām, kas būtiski atšķiras, ņemot vērā audiovizuālā satura izveides sarežģītības pakāpi, iesaistītā personāla daudzumu un citas mainīgās izmaksas;
1.2. projekta sekmīgai izsākšanai papildus ir nepieciešams vienreizējs ilgtermiņa ieguldījumu finansējums 2022.gadā 100 000 euro apmērā: servera iekārtas 81 000 euro apmērā un programmu nodrošinājums 19 000 euro vērtībā;
1.3. datu krātuvju un video pēc pieprasījuma (turpmāk - VOD) pakalpojuma nodrošināšana, par pamatu ņemot aptuveni 6 000 TB (terabaitu) datu plūsmas apmaksu 2022.gadā 120 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 150 000 euro apmērā. Pastāv objektīvi apstākļi, kas palielina VOD izmaksu slogu, kura aplēses balstītas uz piesardzīgiem esošo VOD pakalpojumu apjomu un to cenu aprēķiniem:
- strauji pieaug jau esošā un iespējami jaunizveidotā multimediālā satura patēriņa apjomi;
- Latvijas Televīzija savu multimediālo saturu jau kopš 2021.gada piedāvā HD apraides formātā, kas par vienu un to pašu salīdzināmo satura vienību palielina piegādāto datu apjomu un atbilstoši - izmaksas.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Papildus saturs 239 558 300 000
Video uz pieprasījuma un tiešraižu nodrošināšana 120 000 150 000
Ilgtermiņa ieguldījumi projekta uzsākšanai 100 000 -
Kopā: 459 558 450 000
2. Latvijas Radio multimediālā satura izveides kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot audiovizuālā satura veidošanu multimediālā formātā latviešu un mazākumtautību valodās (indikatīvi papildus 2 raidījumi video formātā katru darba dienu): 2022.gadā 13 842 euro apmērā un turpmāk ik gadu 23 729 euro apmērā, t.sk.: papildus videooperatora amata vietas izveide ar 2022.gada 1.jūniju:
2.1. 2022.gadā atlīdzībai 13 842 euro: atalgojums 1 600 euro * 7 mēn. = 11 200 euro + VSAOI DD daļa 23,59%;
2.2. 2023.gadā un turpmāk ik gadu 23 729 euro: 1 600 euro * 12 mēn. = 19 200 euro + VSAOI DD 23,59%.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Atlīdzība videooperatora amata vietai 13 842 23 729
3. SEPLP sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kapacitātes stiprināšanai, tostarp ombuda pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai ar mērķi uzlabot sabiedrisko mediju saturisko kvalitāti 2022.gadā 26 600 euro un turpmāk ik gadu 26 271 euro apmērā, t.sk.:
3.1. sabiedrisko mediju ārējās satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un darbībai ar mērķi pilnveidot sabiedrisko pasūtījumu – samaksa socioloģisko pētījumu kompānijai par fokusa grupas izveidi un intervēšanu, datu analīzi un ziņojuma sagatavošanu, ko paredzēts izmantot veidojot sabiedrisko pasūtījumu; atlīdzība ekspertiem par recenziju sagatavošanu: 2022.gadā 17 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 16 671 euro apmērā:
3.1.1. socioloģiskie pētījumi 2022.gadā 13 292 euro apmērā un turpmāk ik gadu 12 963 euro apmērā;
3.1.2. uzņēmuma līgums ekspertam 3 recenzijām gadā 3 708 euro apmērā: 1 000 euro * 3 recenzijas + VSAOI 23,59%;
3.2. sabiedrisko mediju ombudam definēto prioritāšu realizēšanai, veicinot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu: 2022.gadā un turpmāk ik gadu 3 600 euro apmērā:
3.2.1. ombuda vizītes Latvijas reģionos, lai iepazīstinātu ar medijpratības aktualitātēm: 600 euro apmērā: vidēji sešas tikšanās gadā:
- dienas nauda 48 euro: 8 euro/dienā * 6 tikšanās;
- ceļa izdevumi un transporta izmaksas 300 euro: 50 euro * 6 tikšanās;
- prezentāciju materiāli u.c. 252 euro: 42 euro * 6 tikšanās;
3.2.2 starptautiskā sadarbība un pieredzes pārņemšana no citām Eiropas valstīm, tikšanās ar citu Eiropas valstu sabiedrisko mediju ombudiem: 3 000 euro apmērā: vidēji četri ārvalstu komandējumi gadā:
- dienas nauda vidēji 60 euro/dienā * 2 dienas = 120 euro * 4 komandējumi = 480 euro;
- naktsmītne vidēji 250 euro/naktī * 4 komandējumi = 1 000 euro;
- aviobiļete 300 euro * 4 komandējumi = 1 200 euro;
- papildus ceļa izdevumi 40 euro * 4 komandējumi = 160 euro;
- prezentācija materiāli 40 euro * 4 komandējumi = 160 euro;
3.3. ikgadējās publiskās diskusijas vai konferences par sabiedrisko mediju darbu organizēšanai 2022.gadā un turpmāk ik gadu: 6 000 euro apmērā:
- telpu īre 950 euro;
- tehniskais aprīkojums 1 100 euro;
- sinhronās tulkošanas pakalpojumi 750 euro;
- prezentācijas materiāli, bukleti, programmas 660 euro;
- fotogrāfa pakalpojumi 300 euro;
- 4 vieslektoru uzņemšana 2 240 euro: ceļa izdevumu segšana 300 euro * 4 cilv. = 1 200 euro; viesnīcas izdevumi 120 euro/naktī * 4 cilv. = 480 euro; ēdināšana 15 euro * 3 reizes dienā * 2 dienas * 4 cilv. = 360 euro; kultūras programma 50 euro * 4 cilv. = 200 euro.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Sabiedrisko mediju ārējās satura kvalitātes vadības sistēmas izveide 17 000 16 671
Sabiedrisko mediju ombudam definēto prioritāšu realizēšanai 3 600 3 600
Ikgadējās publiskās diskusijas vai konferences par sabiedrisko
mediju darbu organizēšanai 6 000 6 000
Kopā: 26 600 26 271
Tiks veikta apropriācijas pārdale no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kopā indikatīvās izmaksas 2022.gadā un turpmāk ik gadu 500 000 euro apmērā paredzētas:
1. Latvijas Televīzijas multimediālā satura izveides, satura pieejamības un video pēc pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai 2022.gadā 459 558 euro apmērā un turpmāk ik gadu 450 000 euro apmērā, t.sk.:
1.1. jauna multimediāla satura izveide LSM un Latvijas Televīzijas sociālo tīklu platformās aptuveni 170 satura vienības 2022. gadā un turpmāk ik gadu aptuveni 200 satura vienības: 2022.gadā 239 558 euro apmērā un turpmāk ik gadu 300 000 euro apmērā. Minētais finansējums nodrošinās vismaz viena jauna informatīva audiovizuāla raidījuma cikla darba dienās, kā arī no tā bāzes atvasinātu papildus satura vienību regulāru izveidi un publicēšanu sabiedrisko mediju satura izplatīšanas kanālos un sociālo tīklu platformās. Minēto aprēķinu aplēses ir balstītas uz empīriska rakstura pieņēmumiem un aprēķiniem attiecībā uz jau esošo Latvijas Televīzijas audio vizuālu satura vienību izveides izmaksām, kas būtiski atšķiras, ņemot vērā audiovizuālā satura izveides sarežģītības pakāpi, iesaistītā personāla daudzumu un citas mainīgās izmaksas;
1.2. projekta sekmīgai izsākšanai papildus ir nepieciešams vienreizējs ilgtermiņa ieguldījumu finansējums 2022.gadā 100 000 euro apmērā: servera iekārtas 81 000 euro apmērā un programmu nodrošinājums 19 000 euro vērtībā;
1.3. datu krātuvju un video pēc pieprasījuma (turpmāk - VOD) pakalpojuma nodrošināšana, par pamatu ņemot aptuveni 6 000 TB (terabaitu) datu plūsmas apmaksu 2022.gadā 120 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 150 000 euro apmērā. Pastāv objektīvi apstākļi, kas palielina VOD izmaksu slogu, kura aplēses balstītas uz piesardzīgiem esošo VOD pakalpojumu apjomu un to cenu aprēķiniem:
- strauji pieaug jau esošā un iespējami jaunizveidotā multimediālā satura patēriņa apjomi;
- Latvijas Televīzija savu multimediālo saturu jau kopš 2021.gada piedāvā HD apraides formātā, kas par vienu un to pašu salīdzināmo satura vienību palielina piegādāto datu apjomu un atbilstoši - izmaksas.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Papildus saturs 239 558 300 000
Video uz pieprasījuma un tiešraižu nodrošināšana 120 000 150 000
Ilgtermiņa ieguldījumi projekta uzsākšanai 100 000 -
Kopā: 459 558 450 000
2. Latvijas Radio multimediālā satura izveides kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot audiovizuālā satura veidošanu multimediālā formātā latviešu un mazākumtautību valodās (indikatīvi papildus 2 raidījumi video formātā katru darba dienu): 2022.gadā 13 842 euro apmērā un turpmāk ik gadu 23 729 euro apmērā, t.sk.: papildus videooperatora amata vietas izveide ar 2022.gada 1.jūniju:
2.1. 2022.gadā atlīdzībai 13 842 euro: atalgojums 1 600 euro * 7 mēn. = 11 200 euro + VSAOI DD daļa 23,59%;
2.2. 2023.gadā un turpmāk ik gadu 23 729 euro: 1 600 euro * 12 mēn. = 19 200 euro + VSAOI DD 23,59%.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Atlīdzība videooperatora amata vietai 13 842 23 729
3. SEPLP sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kapacitātes stiprināšanai, tostarp ombuda pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai ar mērķi uzlabot sabiedrisko mediju saturisko kvalitāti 2022.gadā 26 600 euro un turpmāk ik gadu 26 271 euro apmērā, t.sk.:
3.1. sabiedrisko mediju ārējās satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un darbībai ar mērķi pilnveidot sabiedrisko pasūtījumu – samaksa socioloģisko pētījumu kompānijai par fokusa grupas izveidi un intervēšanu, datu analīzi un ziņojuma sagatavošanu, ko paredzēts izmantot veidojot sabiedrisko pasūtījumu; atlīdzība ekspertiem par recenziju sagatavošanu: 2022.gadā 17 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 16 671 euro apmērā:
3.1.1. socioloģiskie pētījumi 2022.gadā 13 292 euro apmērā un turpmāk ik gadu 12 963 euro apmērā;
3.1.2. uzņēmuma līgums ekspertam 3 recenzijām gadā 3 708 euro apmērā: 1 000 euro * 3 recenzijas + VSAOI 23,59%;
3.2. sabiedrisko mediju ombudam definēto prioritāšu realizēšanai, veicinot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu: 2022.gadā un turpmāk ik gadu 3 600 euro apmērā:
3.2.1. ombuda vizītes Latvijas reģionos, lai iepazīstinātu ar medijpratības aktualitātēm: 600 euro apmērā: vidēji sešas tikšanās gadā:
- dienas nauda 48 euro: 8 euro/dienā * 6 tikšanās;
- ceļa izdevumi un transporta izmaksas 300 euro: 50 euro * 6 tikšanās;
- prezentāciju materiāli u.c. 252 euro: 42 euro * 6 tikšanās;
3.2.2 starptautiskā sadarbība un pieredzes pārņemšana no citām Eiropas valstīm, tikšanās ar citu Eiropas valstu sabiedrisko mediju ombudiem: 3 000 euro apmērā: vidēji četri ārvalstu komandējumi gadā:
- dienas nauda vidēji 60 euro/dienā * 2 dienas = 120 euro * 4 komandējumi = 480 euro;
- naktsmītne vidēji 250 euro/naktī * 4 komandējumi = 1 000 euro;
- aviobiļete 300 euro * 4 komandējumi = 1 200 euro;
- papildus ceļa izdevumi 40 euro * 4 komandējumi = 160 euro;
- prezentācija materiāli 40 euro * 4 komandējumi = 160 euro;
3.3. ikgadējās publiskās diskusijas vai konferences par sabiedrisko mediju darbu organizēšanai 2022.gadā un turpmāk ik gadu: 6 000 euro apmērā:
- telpu īre 950 euro;
- tehniskais aprīkojums 1 100 euro;
- sinhronās tulkošanas pakalpojumi 750 euro;
- prezentācijas materiāli, bukleti, programmas 660 euro;
- fotogrāfa pakalpojumi 300 euro;
- 4 vieslektoru uzņemšana 2 240 euro: ceļa izdevumu segšana 300 euro * 4 cilv. = 1 200 euro; viesnīcas izdevumi 120 euro/naktī * 4 cilv. = 480 euro; ēdināšana 15 euro * 3 reizes dienā * 2 dienas * 4 cilv. = 360 euro; kultūras programma 50 euro * 4 cilv. = 200 euro.
Izdevumu pozīcija 2022.gads 2023.gads un turpmāk ik gadu
Sabiedrisko mediju ārējās satura kvalitātes vadības sistēmas izveide 17 000 16 671
Sabiedrisko mediju ombudam definēto prioritāšu realizēšanai 3 600 3 600
Ikgadējās publiskās diskusijas vai konferences par sabiedrisko
mediju darbu organizēšanai 6 000 6 000
Kopā: 26 600 26 271
Tiks veikta apropriācijas pārdale no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi