Anotācija (ex-ante)

Nosacījumam par iespēju izrakstīt darbnespējas lapu bez personas personīgas (klātienes) apskates un izmeklēšanas par pirmajām trīs saslimšanas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā šobrīd noteikts spēkā esamības laiks līdz 2022.gada 31.decembrim.

Izvērtējot pašreizējo situāciju attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, ārstu paradumus un salīdzinoši nelielo konstatēto nepamatoti izsniegto DNL skaitu[1], kā arī ņemot vērā to, ka minētais regulējums atvieglo pacientu un ārstu slogu, vienlaikus iespējami mazinot augšējo respiratoro saslimšanu un Covid-19 izplatības riskus, tādējādi pasargājot sabiedrību kopumā, attiecīgais regulējums darbnespējas lapu izsniegšanai par pirmajām trim saslimšanas dienām personām ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu būtu saglabājams un nosakāms kā patstāvīga norma, attiecīgi svītrojot MK noteikumu Nr.152 26.¹¹ punktu, kas nosaka, ka šis regulējums ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.decembrim.

[1] No 2022.gada 1.pusgadā Veselības inspekcijā izvērtētajiem 288 gadījumiem par darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību tikai 8.3 % jeb 24 darbnespējas lapu atzītas par nepamatoti izsniegtām, savukārt 91,7% jeb 264 gadījumos darbnespējas lapas izsniegtas pamatoti. Turklāt no par nepamatoti izsniegtām atzītām darbnespējas lapām tikai 14 darbnespējas lapas ir uzdots anulēt pilnībā, savukārt pārējās darbnespējas lapas anulējamas tikai par atsevišķām dienām.

Ņemot vērā ārstu pieredzi un Veselības inspekcijas konstatēto pārbaužu laikā, nepieciešams precizēt regulējumu par attālināti izrakstāmām darbnespējas lapām akūto augšējo elpceļu saslimšanu gadījumos, precīzāk nosakot rīcību darbnespējas lapu izsniegšanai attiecīgajos gadījumos.

Ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka šādas darbnespējas lapas (bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas par pirmajām trīs saslimšanas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā) varēs izsniegt tikai personas ģimenes ārsts vai ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris), nevis jebkuras specialitātes ārsts, tā kā pacienti šādas akūtas saslimšanas gadījumā vēršas tieši sava ģimenes ārsta un ģimenes ārsts pārzina savus pacientus.

Tāpat tiek noteikta prasība ģimenes ārsta/prakses apmeklēšanai, ja saslimšana turpinās un attiecīgi darbnespējas lapa turpināma ilgāk par pirmajām trīs saslimšanas dienām, skaitot no pirmās saslimšanas dienas. Ja veselības stāvoklis pacientam pirmajās trīs saslimšanas dienās ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu nav uzlabojies, nepieciešams ģimenes ārsta apmeklējums, lai novērtētu veselības stāvokli un vienotos par turpmāko ārstniecību, vienlaikus arī pārliecinātos par saslimšanu, mazinot nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas risku un  negodprātīgu situācijas izmantošanu. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka ārsts vai ārsta palīgs veic personas personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā ceturtajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trīs saslimšanas dienām. Minētais regulējums tiek vienlaikus šādi noteikts, ņemot vērā Veselības inspekcijas konstatētos gadījumus, kad personai, kurai darbnespējas lapa izsniegta attālināti, personīga apskate/vizīte tiek veikta nevis ceturtajā dienā, bet, piemēram, septītajā vai devītajā dienā no saslimšanas sākuma, tā kā pašreizējā MK noteikumu Nr.152 redakcija nenosaka konkrētu laiku personīgas apskates veikšanai. Gadījumā, ja, piemēram, devītajā dienā pacienta apskate veikta un konstatēts, ka veselības stāvoklis pieļauj darba pienākumu veikšanu un darbnespējas lapa noslēdzama, nevar viennozīmīgi novērtēt, kāds bijis pacienta veselības stāvoklis un simptomātika līdz šai devītajai saslimšanas dienai, pieļaujot atsevišķos gadījumos arī negodprātīgu situācijas izmantošanu. Līdz ar to norma precizēta.

Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt, ka par personīgas apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu vienojas jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā. Minētā norma noteikta ar mērķi savlaicīgi vienoties pacientam ar ģimenes ārstu par apmeklējuma laiku un turpmāko ārstniecību. Tādējādi izvairoties no situācijas, ka pacientam pēc trim saslimšanas dienām veselības stāvoklis neuzlabojas, un darbnespējas lapas turpināšanai pacientam nepieciešams ģimenes ārsta apmeklējums, taču ārstam jau ir saplānoti pieņemšanas laiki, pacientam apmeklējumu uz ceturto saslimšanas dienu atsakot un tādējādi pacientu pieņemot vēlāk. Vienlaikus, ja laika periodā līdz ceturtajai dienai pacienta veselības stāvoklis uzlabojies un apmeklējums pie ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta praksē nodarbināta ārsta palīga vairs nav nepieciešams, vizīti var atcelt un telefoniski vienoties par darbnepsējas lapas noslēgšanu, savukārt ārsts vai ārsta palīgs var attiecīgi pārplānot pieņemšanu, pieņemot citus, piemēram, akūtos pacientus.

Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka gadījumā, ja netiek veikta personas personīga apskate un izmeklēšana līdz ceturtajai dienai no darbnespējas sākuma, izsniegtā darbnespējas lapa par trim saslimšanas dienām noslēdzama ne vēlāk kā ceturtajā dienā no darbnespējas sākuma.  Savukārt gadījumā, ja tiek gaidīti analīžu rezultāti uz bīstamo infekcijas saslimšanu, tajā skaitā Covid-19, personas personīgu apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt arī vēlāk nekā ceturtajā dienā, taču ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma. Minētie nosacījumi attiecībā uz personīgu apskati nepieciešami, lai mazinātu nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu risku un riskus pacientu negodprātīgai rīcībai.