Anotācija (ex-ante)

23-TA-873: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.6. pasākuma "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam” 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanas noteikumi" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekta ietvaros pašvaldībām, kurās ir rinda uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, tiks sniegts atbalsts privāto pirmskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma (turpmāk abi kopā – bērnu pieskatīšanas pakalpojumi) iegādei, veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbalsta pamatojums

Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam kā viens no galvenajiem izvirzītajiem politikas mērķiem ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana un nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kuru risināšanā viens no būtiskiem aspektiem ir nodrošināt teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, ievērojot, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā par 20%. Iedzīvotāju skaits ietekmē arī pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, radot atšķirīgus izaicinājumus starp reģioniem.

Ņemot vērā iepriekš minēto iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, būtiski ir pārskatīt un padarīt efektīvāku pašvaldības nodrošināto pakalpojumu sniegšanas tīklu. Vienlaikus izaicinājumi starp teritorijām ir atšķirīgi – teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, jāveido risinājums pakalpojumu uzturēšanas izmaksu samazināšanai uz klientu, savukārt teritorijās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, jāpalielina pakalpojuma pieejamība un kvalitāte, tai skaitā pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojuma pieejamība. Tāpēc būtiski rast risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan pakalpojumu sasniedzamības  un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai.

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) vienu reizi gadā apkopo informāciju par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm (turpmāk – PII), kas tiek publicēta VARAM tīmekļvietnē (https://www.varam.gov.lv/lv/pirmsskolas-izglitibas-iestazu-pieejamiba) vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās. Apkopojot pašvaldību iesniegtos datus, secināms, ka uz 2022. gada 1. oktobri kopumā 21 pašvaldībā rindā uz pašvaldības PII ir pavisam 6 868 bērni. Turklāt dažās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Vislielākā šī problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies līdz četru gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz Rīgu un tās apkārtni rezultātā.

Viena no pašvaldību autonomajām funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktu ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas ģimenēm, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību un būtiski samazināt rindu, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, nepieciešams investēt privāto pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojuma pieejamībā. Tāpat atbalsts sekmēs vecāku (likumisko pārstāvju), īpaši sieviešu, aktīvu atgriešanos darba tirgū.

Pirmsskolas izglītības laika posmam no dzimšanas līdz obligātajam skolas vecumam ir formējoša un svarīga nozīme bērna tālākajā attīstībā. Kvalitatīva pirmsskolas izglītība sniedz vienlīdzīgas attīstības iespējas bērniem, jo viņiem ir iespējams saņemt attīstībai nepieciešamo stimulāciju un atbalstu.

Atbalsta nosacījumu un sasniedzamā rezultāta apraksts

Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu pašvaldībām bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, kuri Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” (turpmāk - 4.3.6.6. pasākums) izpratnē ietver:
- privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu, kas ietver pilnu, licencētu pirmsskolas izglītības programmas apguvi un tiek nodrošināti ne mazāk kā 12 stundas dienā;
- bērnu uzraudzības pakalpojumu, ko sniedz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem (Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība"), tai skaitā sniedzot atbalstu pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai bērna ģimenē, un tiek nodrošināti ne mazāk kā astoņas stundas dienā.

4.3.6.6. pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts pakalpojumiem, kas tiks nodrošināti finansējuma saņēmēja pašvaldības administratīvajā teritorijā bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta šajā pašvaldībā. Atbalsta nosacījumi ļauj nodrošināt bērnu uzraudzības pakalpojumu ne tikai bērna deklarētajā dzīvesvietā, bet arī citā piemērotā vietā ārpus bērna deklarētās dzīvesvietas (piemēram, bērnu ģimenēm pietuvinātā darbavietā), ja šis pakalpojums tiek sniegts pašvaldībā, kurā ir deklarēta attiecīgā bērna un vismaz viena šī bērna vecāka (likumiskā pārstāvja) dzīvesvieta. Kopumā atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai veicinās pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzot risināt nepilnības pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinot pirmsskolas izglītības kvalitāti un radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās. Atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai risina PII nepietiekamību, tai skaitā, iesaistot privāto sektoru, kas sniedz pakalpojumus papildus pašvaldību nodrošinātajiem pakalpojumiem.

2021. gadā bijušas pašvaldības, kur izmaksas PII pakalpojumu nodrošināšanai vienam bērnam sasniedza 330 euro mēnesī. Vidējās viena bērna uzturēšanas izmaksas pašvaldību PII katru gadu pieaug, un sagaidāms, ka arī turpmākajos gados būs novērojams, ka izmaksām būs tendence pieaugt, jo palielināsies, piemēram, gan pedagogu atalgojums, gan administratīvie izdevumi, u.c. Lai sasniegtu lielāku ietekmi uz bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanu iespējami lielākam bērnu skaitam, kā arī uz PII rindas mazināšanu, noteikumu projekts paredz līdzfinansējuma likmi, nosakot, ka maksimālais Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums viena bērna pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai mēnesī ir 364 euro. Minētais ESF+ finansējums par katru izglītojamo tiek piešķirts pašvaldībai kā projekta finansējuma saņēmējam, kurš saņemto finansējumu novirza tālāk bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā, ka izmaksas ietver arī vismaz 15% pašvaldības līdzfinansējumu (vismaz 25%, ja projekta iesniedzējs ir Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība). Gadījumos, kad izmaksas uz vienu izglītojamo pārsniedz maksimālā ESF+ finansējuma un pašvaldības minimālā līdzfinansējuma kopsummu, atlikušās izmaksas par bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem sedz pašvaldība. Līdz ar to atbalsta sniegšanai ir paredzēti divi finansējuma avoti – ESF+ un pašvaldības līdzfinansējums. Vienlaikus ir pieļaujams, ka bērnu vecāki (likumiskie pārstāvji) sedz papildu izmaksas, kas nav ietvertas projekta attiecināmajās izmaksās, piemēram, izmaksas par bērnu interešu izglītību un ēdināšanas pakalpojumiem.

Pašvaldības atbalstu bērniem, kas apmeklē privātās PII, aprēķina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (MK 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei"). Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības PII.

Attiecībā uz 4.3.6.6. pasākuma ietvaros sasniedzamo rezultāta rādītāju – bērnu skaits, kas saņēmuši pirmsskolas izglītības pakalpojumu vismaz 1-3 gadus – tika pieņemts, ka objektīvu apstākļu dēļ pakalpojuma potenciāls var netikt 100% izmantots, tāpēc, ņemot vērā 4.3.6.6. pasākumam paredzēto finansējumu, rādītājs tika proporcionāli samazināts līdz 1 177 bērniem,  kas saņem atbalstu. Par pakalpojuma saņemšanas periodu tiek uzskatīts laiks, kad bērnam ir pieejams pakalpojums, ievērojot noteikumu projektā ietvertos nosacījumus par laika periodu, kad pakalpojums netiek izmantots attaisnojoša iemesla dēļ. Attaisnojošs iemesls šo noteikumu izpratnē ir bērna prombūtne bērna veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta izziņa, kā arī citi prombūtnes gadījumi, par kuriem vecāks (likumiskais pārstāvis) rakstiski ir informējis bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju, un kas kopumā nepārsniedz 60 dienas kalendārajā gadā. Ievērojot minēto, tiek pieņemts, ka pakalpojuma potenciāls ir 95% no atbalstu saņēmušo bērnu skaita (no iznākuma rādītāja EECO06 vērtības – 1 239 bērni).

Gadījumos, kad bērnam pieskatīšanas pakalpojums netiek nodrošināts vismaz vienu gadu (ieskaitot attaisnojošu prombūtni), izmaksas par pakalpojuma nodrošināšanu sedz pašvaldība. Finansējuma saņēmējs saglabā un nodrošina šo neizmantoto finansējumu nākamajam pakalpojuma saņēmējam. 

Gadījumos, kad 4.3.6.6. pasākuma ietvaros bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušais bērns tiek uzņemts pašvaldības PII, ne vēlāk kā pēc 30 dienām šis atbalsts tiek pārtraukts, attiecīgi atbalstu aprēķina proporcionāli dienu skaitam, kad bērns ir saņēmis bērnu pieskatīšanas pakalpojumus.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējums tiks piešķirts pašvaldībām, kurās uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi attiecīgajā mācību gada 1. oktobrī saskaņā ar VARAM apkopoto un VARAM tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās publicēto aktuālo informāciju ir pirmsskolas vecuma bērni rindā uz pašvaldības PII, t.i., attiecīgā pašvaldība nevar visiem bērniem nodrošināt vietu pašvaldības PII. Informāciju par bērnu skaitu, kas ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldību PII, pašvaldības iesniedz VARAM līdz attiecīgā gada 1.decembrim.

Noteikumu projekts paredz, ka ESF+ finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 85%. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām, kurām, ievērojot Programmas 380. rindkopā noteikto par reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu, paredzēts, ka ESF+ finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 75% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši MK 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” Rīgas plānošanas reģionā ietilpst: Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Siguldas novads.  

Demarkācija ar valsts budžeta aizdevumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu jaunu vietu radīšanai PII un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un VARAM valsts budžeta aizdevuma programmas ietvaros iesniegtos projektus un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Sadarbības iestāde var organizēt jaunu projektu iesniegumu atlases kārtu, ja projektu iesniegumu atlases rezultātā nav izmantots viss atlasei pieejamais ESF+ finansējums un jaunas atlases kārtas organizēšana ir lietderīga un pamatota pieejamā finansējuma ietvaros.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība.

Projektu paredz pašvaldības attīstības programmā vai tās pielikumos, kurā sniedz arī prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu projekta īstenošanas laikā novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (apkaimju, mikrorajonu, u.c.) griezumā un izvērtē PII pakalpojumu sniegšanas risinājumu alternatīvas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas noteiktajam intervences kodam – Nr.148 “Atbalsts pirmsskolas izglītībai un bērnu aprūpei (izņemot infrastruktūru)” - ESF+ finansējums 16 269 000 euro.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma iegādei.  

Uz projekta iesniegšanas brīdi normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā paredzētajā kārtībā ir jābūt izvēlētam projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumu līgums par pirmsskolas izglītības pakalpojuma vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu, ievērojot normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā paredzēto kārtību, var tikt noslēgts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, taču projektā plānotās izmaksas ir attiecināmas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Starp finansējuma saņēmēju un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju noslēgtajos līgumos var tikt paredzēts nosacījums, ka reizi gadā var tikt pārskatīta maksa par bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. Noteikumu projektā tiek noteiktas galvenās atbalstāmās bērnu pieskatīšanas pakalpojuma sniedzēja izmaksas, kuras tiek paredzētas privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma līgumu ietvaros (t.sk. uzskaitījums ir primāri ņemams vērā iepirkuma nolikuma un tehniskās specifikācijas sagatavošanā), un tiek attiecinātas no projekta finansējuma.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 4% apmērā no noteikumu projekta 28.1. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz mēnešalgu grupu skalas viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.3.6.6.  pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.3.6.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projekta kopējo finansējumu (ESF+ finansējums un pašvaldības līdzfinansējums (vismaz 15% vai 25%), kas paredzams vidēji no 1 līdz 4 milj. euro), projektu vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 38 241 līdz 152 964 euro (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas).

Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. III A amatu saime, 10. mēnešalgu grupa), grāmatveža (17 III līmenis, 8. mēnešalgu grupa) un projekta vadītāja asistenta (39.1. I līmenis, 8. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un mēnešalgu grupu skalas viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi viena  līdz piecu  gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām un pašvaldības līdzfinansējuma vismaz 15% vai 25% apmērā vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības personāla atlīdzībai indikatīvi 0,5-1,8 slodzēm.

Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu  finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, jomas (nozares) eksperts) nepietiekama ESF+ finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros. 

Noteikumu projekta attiecināmajās izmaksās iekļauj atalgojuma izmaksas (EKK 1100), kas paredzētas par pašvaldības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju starpā noslēgtajā līgumā ietverto pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā  privāto pirmsskolas izglītības iestāžu personālam un auklēm bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai.

Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu dažādību atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm, pašvaldību atrašanās vietu, jo katrā pašvaldībā vidējās izmaksas uz vienu bērnu, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes un bērnu uzraudzības pakalpojumam ir atšķirīgas un laika gaitā mainītās. Piemēram, vienas audzēkņa vietas izmaksas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 2022. gadā bērniem no 1,5 līdz 4 gadiem bija robežās no 220 euro līdz 406,50 euro, un bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei, izmaksas bija robežās no 159,45 euro līdz 320 euro. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iepirkumi veikti tikai dažās pašvaldībās, kas neveido pietiekamu datu kopu, lai to attiecinātu kopumā uz visiem potenciālajiem projektu iesniedzējiem. Faktiskās cenas tiks noteiktas, veicot iepirkumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Gadījumos, kad projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro un projekts nav saistīts ar nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai, ir iespējams piemērot vienkāršoto attiecināmības modeli, t.i., pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) līdzekļus uzreiz attiecināt no ESF+ finansējuma. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 milj. euro (ieskaitot PVN), neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar PVN attiecināšanu. Savukārt gadījumos, kad projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir, sākot no 5 milj. euro (ieskaitot PVN), obligāts nosacījums ir PVN līdzekļus sākotnēji atgūt saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem PVN jomā.

Projektā var tikt plānotas un ir attiecināmas arī projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja tās nepieciešamas, piemēram, lai pamatotu prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu turpmākajos 5 gados novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (apkaimju, mikrorajonu, u.c.) griezumā (ja tas ir iespējams no datu pieejamības viedokļa), nodrošinot, ka bērnu skaits būs stabils vai palielināsies. Prognozes sniegšanā izmanto dzimstības rādītājus (t.sk. bērnu skaitu, kas ir pieteikušies pašvaldības PII, bet nav sasnieguši pirmsskolas vecumu), to tendenci un prognozi, izvērtējot to ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērnu skaitu rindā uz pašvaldības PII. VARAM sniegs konsultatīvo atbalstu prognožu izstrādei, lai tiktu ievērota vienotā pieeja pirmsskolas vecuma bērnu skaita prognozēšanā, vienlaikus ņemot vērā teritorijas specifiku. Atbilstoši Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes Latvijā vadlīnijām Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā" ESF+ projektos ir attiecināmi izdevumi pētījumu vai cita veida specifiskas dokumentācijas (piemēram, kontekstā ar pašvaldībā aktuālo situāciju par rindām uz PII vai projekta potenciālo ietekmi uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”) sagatavošanai, ja minētie dokumenti ir nepieciešami projekta iesnieguma satura sagatavošanai.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti pasākuma īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu nosacījumi.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 30% no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma. Avansa apmērs noteikts, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana un šī pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts augstas gatavības projektiem. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto pasākuma atlases laika grafiku. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma vai bērnu uzraudzības pakalpojuma iepirkums vai noslēgts līgums par šo pakalpojumu sniegšanu.

Noteikumu projekta ietvaros atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem tiks sniegts granta veidā. Pašvaldībām projektu īstenošanai nepieciešamie bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji – Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētie un licencētie pirmsskolas izglītības programmu īstenojošie pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniedzēji un Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā reģistrētie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji – jāizvēlas iepirkumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Secināms, ka, piešķirot finansējumu 4.3.6.6. pasākumā nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji neiegūs ekonomiskas priekšrocības, kādas tie nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. 

Noteikumu projekts neparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam, ņemot vērā, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma iegāde pašvaldībām, veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm, kur plānotais projekta ieguvums pārsvarā nav viennozīmīgi izmērāms monetārā izteiksmē, līdz ar to noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. 

Noteikumu projekta ietvaros tiek nodrošināta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošana saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīviem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi”.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • Vecāki (likumiskie pārstāvji), kuri audzina pirmsskolas vecuma bērnus
Ietekmes apraksts
Nodrošinot atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma iegādei, tiks sniegti bērnu pieskatīšanas pakalpojumi rindā uz vietu pašvaldības PII esošiem pirmsskolas vecuma bērniem.
Juridiskās personas
  • Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ESF+ finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Atbalsts pozitīvi ietekmēs privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus.

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Uzlabojot bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicinātas abu vecāku, īpaši sieviešu, vienlīdzīgas iespējas iesaistīties jeb atgriezties darba tirgū, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Vienlaikus plānotais atbalsts sniegs pozitīvu ietekmi uz bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 612 019
0
3 224 037
3 575 986
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
241 803
0
483 606
536 398
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-241 803
0
-483 606
-536 398
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-241 803
0
-483 606
-536 398
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-241 803
-483 606
-536 398
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-241 803
-483 606
-536 398
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvais finansējuma sadalījums 2024., 2025. un 2026. gadam.

2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.

Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 19 140 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 16 269 000 euro (no tā elastības finansējums – 2 566 843 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību līdzfinansējums) – ne mazāks kā 2 871 000 euro (no tā elastības finansējums – 452 972 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido pasākuma ESF+ daļa 85% apmērā – 16 269 000 euro no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 16 120 185 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 13 702 157 euro un pašvaldību līdzfinansējums ne mazāks kā 2 418 028 euro.

Uzsaukums par elastības finansējumu plānots pēc 2025. gada 31. decembra, kura ietekme uz valsts budžetu plānota 2026. gadā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, tai skaitā nepieciešamais ESF+ finansējums 85% apmērā un pašvaldību līdzfinansējums 15% apmērā:
16 269 000 + 2 871 000 = 19 140 000 euro

VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:

- 2024. gadā: kopējais finansējums ir 10% jeb 1 612 019 euro (bez elastības finansējuma 16 120 185 / 100 * 10), no tā ESF+ finansējums – 1 370 216 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 241 803 euro;
- 2025. gadā: kopējais finansējums ir 20% jeb 3 224 037 euro (bez elastības finansējuma 16 120 185 / 100 * 20), no tā ESF+ finansējums – 2 740 431 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 483 606 euro;
- 2026. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 536 398 euro;
- 2027. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 536 398 euro;
- 2028. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 536 398 euro;
- 2029. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 536 398 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Projekta vadības personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
Cita informācija
ESF+ finansējums tiks piesaistīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 valsts budžeta programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
50. pants
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
55. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 27.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
Noteikumu projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I un II pielikums 
Noteikumu projekta 43.3. apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
-
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar 
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar 
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Pašvaldības un plānošanas reģioni
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tiks nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/6544382b-97c1-47d5-9661-fc08f0a7d720

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls), nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.  Sabiedrības līdzdalības procesā (publiskā apspriešana norisinājās no 13.04.2023.-27.04.2023.) saņemti trīs komentāri, un VARAM sniegtais skaidrojums ir publicēts TAP portālā šī tiesību akta projekta sadaļā "Papildu dokumenti".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Pašvaldības un plānošanas reģioni
  • Centrālā un finanšu līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks sniegts atbalsts pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma iegādei un bērnu uzraudzības pakalpojuma iegādei, lai mazinātu bērnu rindu uz PII un veicinātu pašvaldības pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta pašvaldību pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma pieejamība, radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem), īpaši sievietēm, pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās. Projekta iesniedzējs izvērtē iespēju pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēt priekšrocības uzņemšanai pašvaldības PII pirmsskolas vecuma bērniem no sociāli un ekonomiski mazaizsargāto personu grupām, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu. Priekšrocību iekļaušana pašvaldības saistošajos noteikumos paaugstina projekta iesnieguma vērtējumu projektu iesniegumu atlases posmā. Tāpat, ņemot vērā, ka 4.3.6.6. pasākuma ietvaros bērnu pieskatīšanas pakalpojumu izmaksas tiks segtas no ESF+ un pašvaldību līdzekļiem, tad varētu tikt uzlabota bērnu vecāku (likumisko pārstāvju) finansiālā situācija.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principa rādītāju. Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros paredzēts īstenot vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos;
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, tai skaitā tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principa rādītāju. Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, projektos tiks paredzētas specifiskas darbības, kas veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot tai skaitā pilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos,  (tai skaitā piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Finansējuma saņēmējs uzkrās datus par pirmsskolas vecuma bērniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I un II pielikumu. 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nodrošinot atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma iegādei, tiks sniegti bērnu pieskatīšanas pakalpojumi rindā uz vietu pašvaldības PII esošiem pirmsskolas vecuma bērniem. 

8.2. Cita informācija

Pasākumam ir tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu (turpmāk – HP) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Projektu iesniegumu  vērtēšanā tiks vērtēts kvalitātes kritērijs HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, kura izpilde papildu noteiktajām minimālajām prasībām vērtēšanā dod projektam papildu punktus, kas veicinās tādu projektu atlasi, kuri sniegs ieguldījumu HP mērķu sasniegšanā.

Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam ievērot HP „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāt datus par šādiem HP rādītājiem:
1) bērnu pieskatīšanas pakalpojumu saņēmušo personu skaits;
2) atbalstu saņēmušās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu skaits (ja attiecināms).
 
Visi dati, kur vien tas ir iespējams, tiks sniegti dalījumā pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes, valstspiederības u.c. dalījuma - proti, finansējuma saņēmējs uzkrās datus par bērnu pieskatīšanas pakalpojumus saņēmušajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I un II pielikumu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā, tai skaitā kārtību, kādā sadarbības iestāde pārbauda pārskatu par projekta dalībniekiem.

Atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādāto vadlīniju "Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 4. pielikumam par minētajiem rādītājiem projektu ietvaros nepieciešams ziņot kopā ar maksājuma pieprasījumiem (par pabeigtajām darbībām).  
 
Pasākumam nav ietekmes uz HP “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”  un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. 
Pielikumi