Anotācija (ex-ante)

Eiropas Sociālā fonda projekta „Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros 2019.gadā sagatavotajā ziņojumā „Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums” romi ir minēti kā viena no grupām, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību.[1]

2021.gada pētījuma „Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā” rezultāti ļauj secināt, ka romiem tiek piedēvēti vairāki negatīvi stereotipi, piemēram, 42% aptaujas respondentu domā, ka romiem nevar uzticēties, bet 38% uzskata, ka viņi ir slogs sociālās drošības sistēmai un palielina noziedzības līmeni.[2] Pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, kuriem tiek piedēvēts sociāli deviants dzīvesveids.[3] Aptaujas dati liecina, ka 27,2% Latvijas iedzīvotāju negribētu strādāt ar romiem vienā darba kolektīvā, 29% iedzīvotāju būtu iebildumi, ja viņiem kaimiņos dzīvotu romi, bet 49,4% nevēlētos, lai romu tautības pārstāvis (-e) kļūtu par bērna laulāto.[4] Tikai 6% aptaujāto respondentu apliecina, ka romi ir viņu tuvu draugu, ģimenes locekļu, kolēģu vai paziņu lokā.[5] „Eirobarometra pētījuma dati liecina, ka visbiežāk diskriminācijas riskam pakļautās sabiedrības grupas Latvijā ir romu tautības cilvēki (35%) [..]. Arī šajā pētījumā var secināt, ka sabiedrībā kopumā romu tautības pārstāvji vislielākajā mērā saskaras ar diskrimināciju, tā norādījis gandrīz katrs otrais respondents (46%) [...].”[6]


[1] Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” (2019). Ziņojums „Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (tai skaitā izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)”. Rīga, 219., 337.lpp.
Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Nabadz_soc_atstumt_mazin_ricibpol_izvertejums_Zinojums.pdf

[2] M.Kaprāns, I.Mieriņa, A.Saulītis (2021). Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Pieejams: https://www.integration.lv/uploads/files/informativie-materiali/lu_petijums_sapc.pdf

[3] Turpat, 53.lpp.

[4] Turpat, 22.lpp. Salīdzinājumā ar 2019.gada SKDS aptaujas par iedzīvotāju viedokli par etniskajām attiecībām Latvijā rezultātiem sabiedrības attieksme pret romiem nedaudz uzlabojas – 33% Latvijas iedzīvotāju negribēja strādāt ar romiem vienā darba kolektīvā, bet 36% iedzīvotāju bija iebildumi, ja viņiem kaimiņos dzīvotu romi. Aptauja pieejama: https://www.sif.gov.lv/lv/media/142/download

[5] Turpat, 19.lpp.

[6] SIA „Berg Research” (2022). Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem. Rīga, 29.lpp. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/22110/download?attachment

Festivāla īstenošana sniegs ieguldījumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.‑2027.gadam (apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē) prioritātes „Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virziena „Saliedētība” 408.uzdevuma „Sabiedrības izpratnes par daudzveidību kā resursu palielināšana, stiprinot starpgrupu un starpkultūru komunikācijas prasmes un saziņas intensitāti, dažādības vadību, kā arī diskriminācijas mazināšanu” īstenošanā, kā arī Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) 3.rīcības virziena „Integrācija” īstenošanā, sekmējot iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret romu tautības pārstāvjiem.

Starptautiskais Romu kultūras festivāls ir ticis plānots kā viens no Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.-2023.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 3.maija rīkojumu Nr.310) pasākumiem. Ministru kabineta 2022.gada 3.maija rīkojuma Nr.310 „Par plānu romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.-2023.gadam” 3.punkts paredz jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.-2023.gadam īstenošanai 2023.gadā skatīt likumprojekta „Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Taču saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” finansējums Starptautiskā Romu kultūras festivāla norisei ierobežoto finanšu resursu dēļ netika piešķirts.

Vienlaikus Festivāla mērķi un tā norises nodrošināšana atbilst arī Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātajā Eiropas Padomes ieteikumā par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01)[1] izvirzītajiem mērķiem.

Biedrība „Romu Kultūras centrs” ir sagatavojusi Festivāla koncepciju 2023.gadam, kas paredz divas galvenās aktivitātes:
1) Festivāla koncerts ar Latvijas un ārvalstu mākslinieku piedalīšanos;
2) izstādes „Romi Latvijā ” izrādīšana festivāla viesiem VEF Kultūras pils telpās.

Abas Festivāla aktivitātes norisināsies klātienē. Lai nodrošinātu veiksmīgu Festivāla norisi, tā aktivitātēs piedalīsies romu mākslinieki un romu kopienas pārstāvji ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Tāpēc nepieciešams nodrošināt Festivāla aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu nomu, kā arī mākslinieku ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanu un ēdināšanas pakalpojumus Festivāla viesiem un dalībniekiem.

Vienlaikus veiksmīgas Festivāla norises nodrošināšanai biedrība „Romu Kultūras centrs” ir ieplānojusi Festivāla publicitātes pasākumus (reklāma TV, EHR media group radio stacijās, reklāma un informatīvie pasākumi Facebook un Instagram sociālo tīku platformās), kā arī Festivāla sagatavošanas darbus (Festivāla darba grupas izveide, loģistikas nodrošināšana, Festivāla tehniskā nodrošinājuma nodrošināšana (telpu noma, gaisma, skaņa, video, foto, u.c.), brīvprātīgo piesaistīšana Festivāla organizēšanai, mākslinieku un ārvalstu viesu izmitināšanas nodrošināšana u.c. sagatavošanas darbi). Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību un sekmētu sabiedrības informēšanu par romu kultūru un mākslu, Festivāla norisi plānots translēt TV ēterā.

Biedrībai „Romu Kultūras centrs” ir nepieciešams līdzfinansējums Festivāla nodrošināšanai, tehniskajam nodrošinājumam, vizuālajam noformējumam, kā arī Festivāla norises vadīšanai un publicitātei.

Kultūras ministrija izvērtēja iespējas segt Festivāla izdevumus 2023.gadā apstiprinātā budžeta ietvaros un secināja, ka Kultūras ministrijai nav brīvu līdzekļu šim mērķim, kā arī nav iespēju atrast nepieciešamo finansējumu citās budžeta programmās.

Finansējums biedrībai „Romu Kultūras centrs” tiks piešķirts, veicot grozījumus starp Kultūras ministriju un biedrību „Romu Kultūras centrs” 2021.gada 8.novembrī noslēgtajā līdzdarbības līgumā Nr.2.5-8-35 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu sabiedrības izpratnes veicināšanai par romu kultūru, mākslu un vēsturi, tostarp romu genocīdu”, nosakot papildus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus 2023.gadā.

Kultūras ministrijas ieskatā, izvērtējot politikas plānošanas dokumentos definētos mērķus, Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātos Eiropas Padomes ieteikumus par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01), kā arī Festivāla mērķus un izstrādāto koncepciju, kas sniegs būtisku ieguldījumu saliedētas sabiedrības attīstības sekmēšanā, Festivāls ir uzskatāms par valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu.


[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32021H0319%2801%29