Anotācija

Rīgas lidosta ir Latvijas valstij piederoša akciju sabiedrība, kas pārvalda valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam Rīgas lidosta kā Satiksmes ministrijas pārvaldībā esoša kapitālsabiedrība apsaimnieko īpašumus un infrastruktūru, kas ir stratēģiski nozīmīga valsts drošības un sabiedrības interešu nodrošināšanai. Rīgas lidosta pilda vairākas funkciju valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, tostarp nodrošina atbalstu valsts varas funkciju īstenošanai, kā arī civilmilitārajai sadarbībai. Tāpat Rīgas lidosta nodrošina infrastruktūru, kas nepieciešama militārajai mobilitātei un starptautisko saistību izpildei, tostarp pildot rezerves lidlauka funkcijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vajadzībām.
Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) Rīgas lidosta ir attīstījusies par vadošo aviācijas satiksmes centru Baltijas reģionā, nodrošinot plašu starptautisko savienojamību. No Rīgas lidostas tiek nodrošināti tiešie lidojumi uz vairāk nekā 100 galamērķiem Eiropā un citos reģionos, un tā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs pēc apkalpoto pasažieru skaita. 2025. gadā Rīgas lidosta apkalpoja vairāk nekā 7 miljonus pasažieru, vienlaikus nodrošinot arī nozīmīgu tranzīta un kravu pārvadājumu plūsmu.

Liepājas lidosta ir sertificēta komerciālajiem lidojumiem un tai piešķirts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss. Liepājas lidosta ir iekļauta Eiropas transporta (TEN-T) visaptverošajā tīklā, kas apliecina tās nozīmi reģionālās mobilitātes, savienojamības un transporta infrastruktūras attīstības nodrošināšanā. Lai gan regulārie komerciālie pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti līdz ar COVID-19 pandēmiju, Liepājas lidosta turpina pildīt būtisku funkciju, nodrošinot lidlauka pieejamību neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, vispārējās aviācijas lidojumiem, kā arī saglabājot infrastruktūru potenciālai regulāro pārvadājumu atjaunošanai. Vienlaikus lidosta pilda nozīmīgu lomu valsts drošības un krīžu pārvaldības sistēmā, nodrošinot infrastruktūru civilmilitārās mobilitātes vajadzībām un sniedzot atbalstu ārkārtas situāciju gadījumos.

Attiecībā uz SIA “Ventspils lidosta“ (turpmāk - lidosta "Ventspils") lidlauku, kas galvenokārt pilda atbalsta funkcijas sabiedriski nozīmīgu uzdevumu nodrošināšanai, tostarp meklēšanas un glābšanas operācijām (ārpus lidlauka teritorijas), civilmilitārās sadarbības atbalstam, kā arī citu sabiedrībai nozīmīgu funkciju īstenošanai — jūras akvatorijas apsekošanai, medicīniska nolūka gaisa pārvadājumiem un aviācijas atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanas gadījumos — 2025. gadā no valsts budžeta programmas tika piešķirts finansējums 20 000 eiro apmērā videonovērošanas sistēmas uzlabošanai. Faktiskais piešķirtā finansējuma izlietojums 2025. gadā bija 11 565,65 eiro. Ņemot vērā minēto, lidosta “Ventspils” ir lūgusi izvērtēt iespēju neizlietoto dotācijas daļu pārcelt uz 2026. gadu paredzot dotācijas izlietojumu tam pašam mērķim. Līdz ar to 2026. gadā lidosta “Ventspils” nav iesniegusi papildu priekšlikumus finansējuma piešķiršanai minētās valsts budžeta programmas ietvaros.

1. Rīgas lidosta
Lai operatīvi un kvalitatīvi nodrošinātu Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regulas 2015/1998 , ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (turpmāk - EK Regula 2015/1998), kā arī Komisijas 2015.gada 16. novembra Īstenošanas Lēmuma C(2015) 8005, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, prasību izpildi, valsts budžeta programmas ietvaros 2026. gadā civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumu īstenošanai Rīgas lidostā plānots daļēji finansēt drošības skenera (Security Scanners) iegādi.

Drošības skeneris ir paredzēts dažādu potenciālu apdraudējumu identificēšanai, tostarp metāla un nemetāla priekšmetu, sprāgstvielu un citu aizliegtu priekšmetu noteikšanai, kas varētu būt paslēpti uz personas ķermeņa vai apģērbā. Iekārtai jānodrošina augsts detekcijas efektivitātes līmenis, vienlaikus samazinot viltus pozitīvu vai negatīvu trauksmju skaitu. Šādu tehnoloģiju izmantošana būtiski uzlabo kopējo lidostas drošības līmeni, jo ļauj identificēt apdraudējumus, kurus tradicionālās metāla detektoru sistēmas varētu nepamanīt. Drošības skeneru izmantošana vienlaikus uzlabo arī pasažieru apkalpošanas kvalitāti un drošības pārbaudes procesu. Tehnoloģija ļauj precīzi identificēt aizdomīgu priekšmetu atrašanās vietu uz pasažiera ķermeņa, tādējādi samazinot nepieciešamību veikt pilnu fizisko pārmeklēšanu. Tas nodrošina ērtāku un diskrētāku drošības pārbaudes procesu, vienlaikus ievērojot pasažieru privātumu, jo sistēmas attēlojums ir shematisks.
Drošības skeneru tehnoloģija ir elastīga un pielāgojama dažādu drošības apdraudējumu identificēšanai, kā arī var tikt piemērota dažādām drošības politikām un prasībām. Eiropas Savienība ir atļauta dažādu drošības skeneru tehnoloģiju izmantošana, tostarp milimetru viļņu tehnoloģija un citas nekaitīgas metodes, kas neizmanto jonizējošo starojumu. 
Izvērtējot Rīgas lidostas iesniegtos priekšlikumus, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt Rīgas lidostas lidlaukam 80 000 eiro no 2026. gada valsts budžeta programmas līdzekļiem, lai daļēji finansētu drošības skenera (Security Scanners) iegādi.

2. Liepājas lidosta
Atbilstoši EK 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regulai 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, (turpmāk - EK regula 2015/1998), lidlaukiem ir jānodrošina efektīva aviodrošības un ārkārtas situāciju pārvaldības sistēma, tostarp atbilstoša gatavība incidentu vai negadījumu gadījumā. Ņemot vērā minēto, Liepājas lidostā nepieciešams stiprināt ārkārtas situāciju reaģēšanas spējas un uzlabot negadījumu seku likvidēšanas pasākumus. Lai nodrošinātu operatīvu rīcību aviācijas incidentu vai citu ārkārtas situāciju gadījumos, ir nepieciešams iegādāties pārvietojamu, ātri uzstādāmu telti, kas paredzēta cietušo personu pagaidu izvietošanai un palīdzības sniegšanai. Minētā aprīkojuma iegāde būtiski uzlabos lidostas spēju efektīvi reaģēt ārkārtas situācijās, stiprinās lidlauka drošības sistēmu un veicinās atbilstību starptautiskajiem aviācijas drošības standartiem, vienlaikus nodrošinot augstāku gatavības līmeni gan civilās aviācijas incidentu, gan plašāku krīzes situāciju gadījumā. Tāpat tiktu daļēji finansēta virtualizācijas servera iegāde ar mērķi stiprināt kiberdrošību, ieviešot drošu virtualizācijas infrastruktūru. Virtualizācijas servera iegāde un ieviešana drošas hipervizora vides nodrošināšanai, tostarp segmentētas tīkla arhitektūras, datu šifrēšanas un piekļuves kontroles mehānismu ieviešana, lai samazinātu kiberriskus un uzlabotu IT sistēmu darbības nepārtrauktību.
Izvērtējot Liepājas lidostas iesniegtos priekšlikumus, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt Liepājas lidostas lidlaukam 20 000 eiro no 2026. gada valsts budžeta programmas līdzekļiem ārkārtas situāciju reaģēšanas spēju paaugstināšanai, kā arī daļējai kiberdrošības pasākumu īstenošanai.


Sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu, tika vērtēti iesniegtie lidostu pieteikumi aktuālu aviācijas drošības pasākumu finansēšanai. Tika ņemts vērā pieejamais finansējums, lidostu sniegtie pakalpojumi un to apjomi, normatīvajos aktos noteiktās prasības aviācijas drošības jomā dažādu lielumu lidostām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, citi no valsts līdzekļiem reģionālajām lidostām piešķirtie līdzekļi publisko funkciju nodrošināšanai, līdz ar to uzskatām, ka, sadalot aktuāliem aviācijas drošības pasākumiem valsts budžeta programmā paredzēto publisko finansējumu, ir nodrošināta nediskriminējoša attieksme. Līdzekļus Rīgas lidostai un Liepājas lidostai ir plānots piešķirt, pamatojoties uz EK Paziņojuma "Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām" 2014/C 99/03 (ES OV C99, 04/04/2014) 35. punktā noteikto.