25-TA-2416: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumos Nr. 1317 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā karavīri un zemessargi glabā, nēsā un lieto speciālos līdzekļus"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumos Nr. 1317 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā karavīri un zemessargi glabā, nēsā un lieto speciālos līdzekļus"" (turpmāk - Projekts) izstrādāts pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi papildināt Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumu Nr. 1317 “Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā karavīri un zemessargi glabā, nēsā un lieto speciālos līdzekļus” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1317) 2. punktā uzskaitīto speciālo līdzekļu veidus, kurus karavīriem un zemessargiem atļauts lietot dienesta pienākumu izpildē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sakarā ar tālvadības vai autonomas vadības ierīču ražošanas nozares straujo attīstību un produkcijas pieejamību jebkurai fiziskai personai, ir būtiski palielinājusies bezpilota gaisa kuģu nesankcionēta izmantošana gan veicot lidojumus pāri valsts robežai, militārajiem objektiem, valsts aizsardzības, objektiem, kas īslaicīgi nodoti Nacionālo bruņoto spēku turējumā vai lietošanā, militārām pasākuma vietām vai vienības pozīcijām, gan novērojot karavīru un zemessargu darbību, kas pilda dienesta pienākumus. Bezpilota gaisa kuģi ir aprīkoti ar elektrooptiskajām kamerām (sensoriem), kuri nodrošina kvalitatīvu foto/video attēla uzņemšanu līdz viena kilometra attālumam dienas gaišajā un tumšajā laikā. Novērojot karavīrus, zemessargus, militāro objektu vai Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu, tiek fiksēta informācija no kuras satura tiek ievākta un analizēta dienesta taktikas informācija, pieejamie resursi un iespējami meklētas vajās vietas valsts drošības nodrošināšanas pasākumu kompleksā. Militārā dienesta likuma 13.panta ceturtajā daļas 7.punktā un 14.panta pirmās daļas 4.punktā jau ir noteikta karavīra tiesība, pildot dienesta pienākumus lietot speciālos līdzekļus vai ieroci, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 22.panta otrajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad zemessargs pilda dienesta pienākumus, uz viņu attiecas Militārā dienesta likumā noteiktās normas par karavīra tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus.
Ņemot vērā drošības un starptautisko tiesību prasības, pielietot šaujamieroci pret bezpilota gaisa kuģi nav pietiekoša pamata un ir nepieciešama speciālo līdzekļu pielietošana, kuri nerada draudus personu īpašumam, dzīvībai, kā arī neveido apstākļus dažādiem robežincidentiem.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” 3. punkta prasībām, Nacionālo bruņoto spēku amatpersona vai tāds zemessargs, kurš veic militāro objektu vai citu objektu un personu apsardzi, ir tiesīgs pieprasīt personai pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tai ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā, bet ņemot vērā to, ka bezpilota gaisa kuģa operators var atrasties 3-5 km attālumā no vizuāli konstatēta lidojuša bezpilota gaisa kuģa, nav iespējams konstatēt vai fiksēt šāda operatora klātbūtni un veikt jebkādu apstākļu noskaidrošanu vai brīdināt pirms šāviena veikšanas, ja tas paredzēts.
Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējie meklēšanas pasākumu rezultāti pierāda, ka bezpilota gaisa kuģa operatoru nav iespējams notvert vai aizturēt, jo tas izmanto iespējas operatīvi atgriezt bezpilota gaisa kuģi, neatstājot iespējas turpināt meklēšanas pasākumus.
Lai nodrošinātu jaunu speciālo līdzekļu leģitīmu izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Republikas Zemessardzes darbā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 1317.
Ņemot vērā drošības un starptautisko tiesību prasības, pielietot šaujamieroci pret bezpilota gaisa kuģi nav pietiekoša pamata un ir nepieciešama speciālo līdzekļu pielietošana, kuri nerada draudus personu īpašumam, dzīvībai, kā arī neveido apstākļus dažādiem robežincidentiem.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” 3. punkta prasībām, Nacionālo bruņoto spēku amatpersona vai tāds zemessargs, kurš veic militāro objektu vai citu objektu un personu apsardzi, ir tiesīgs pieprasīt personai pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tai ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā, bet ņemot vērā to, ka bezpilota gaisa kuģa operators var atrasties 3-5 km attālumā no vizuāli konstatēta lidojuša bezpilota gaisa kuģa, nav iespējams konstatēt vai fiksēt šāda operatora klātbūtni un veikt jebkādu apstākļu noskaidrošanu vai brīdināt pirms šāviena veikšanas, ja tas paredzēts.
Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējie meklēšanas pasākumu rezultāti pierāda, ka bezpilota gaisa kuģa operatoru nav iespējams notvert vai aizturēt, jo tas izmanto iespējas operatīvi atgriezt bezpilota gaisa kuģi, neatstājot iespējas turpināt meklēšanas pasākumus.
Lai nodrošinātu jaunu speciālo līdzekļu leģitīmu izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Republikas Zemessardzes darbā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 1317.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā starptautiskās drošības situāciju, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas hibrīdapdraudējuma realizāciju pret Latvijas Republiku un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī to, ka Krievijas Federācijas dienesti var izvērst savas aktivitātes arī Latvijas Republikas teritorijā veicot gan izlūkdarbības, gan realizējot citas aktivitātes, cenšoties iegūt informāciju par uz valsts robežas, pierobežā, militārajos objektos un vienību pozīcijās notiekošiem procesiem un problēmām, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteikto uzdevumu un funkciju īstenošanas nolūkā nepieciešams ietvert ierīču, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, lietošanu.
Nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu izmantošanas intensitāte pakāpeniski pieaug, kas rada reālus apdraudējuma riskus valsts drošībai.
Lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību un kontroli gar Latvijas Republikas ārējo robežu, kā arī, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Republikas Zemessardzes uzdevumu izpildi un nepieļautu apdraudējumu karavīra, zemessarga vai citas personas dzīvībai vai veselībai, kā arī lai nepieļautu valsts drošības apdraudējumu un militārās taktikas informācijas ievākšanu un analīzi, izmantojot bezpilota lidaparātus, Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.248 “Bezpilota gaida kuģi noteikumi” 28.punktā ir noteikts, ka Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības ierosināt aizliedzošo bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) ģeogrāfisko zonu, informatīvo UAS ģeogrāfisko zonu un atvieglojošo UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu. Neskatoties uz noteiktajām UAS ģeogrāfiskajām zonām, bieži fiksēti neautorizēti un neidentificēti bezpilota gaisa kuģi šajās ģeogrāfiskajās zonās.
Šobrīd Militārā dienesta likuma 13.panta ceturtajā daļas 7.punktā noteikts, ka karavīram ir tiesības, pildot dienesta pienākumus pielietot dienesta šaujamieroci galējās nepieciešamības situācijā, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.
Dienesta ieroča pielietošana ir galējs līdzeklis, bezpilota gaisa kuģis tiek iznīcināts, pie tam notriecot bezpilota gaisa kuģi var rasties problēmas ar tā vraka atrašanu un pierādījumu iegūšanu. Dienesta ieroča izmantošana nolūkā notvert tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nosēdināt vai iznīcināt rada potenciālus draudus citiem gaisa satiksmes dalībniekiem vai tuvumā esošiem objektiem, trešo personu īpašumam.
Militārā dienesta likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka karavīram ir tiesības, pildot dienesta pienākumus lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.
Likuma “Par aviāciju” 3. panta saturā noteikts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.
Nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu izmantošanas intensitāte pakāpeniski pieaug, kas rada reālus apdraudējuma riskus valsts drošībai.
Lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību un kontroli gar Latvijas Republikas ārējo robežu, kā arī, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Republikas Zemessardzes uzdevumu izpildi un nepieļautu apdraudējumu karavīra, zemessarga vai citas personas dzīvībai vai veselībai, kā arī lai nepieļautu valsts drošības apdraudējumu un militārās taktikas informācijas ievākšanu un analīzi, izmantojot bezpilota lidaparātus, Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.248 “Bezpilota gaida kuģi noteikumi” 28.punktā ir noteikts, ka Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības ierosināt aizliedzošo bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) ģeogrāfisko zonu, informatīvo UAS ģeogrāfisko zonu un atvieglojošo UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu. Neskatoties uz noteiktajām UAS ģeogrāfiskajām zonām, bieži fiksēti neautorizēti un neidentificēti bezpilota gaisa kuģi šajās ģeogrāfiskajās zonās.
Šobrīd Militārā dienesta likuma 13.panta ceturtajā daļas 7.punktā noteikts, ka karavīram ir tiesības, pildot dienesta pienākumus pielietot dienesta šaujamieroci galējās nepieciešamības situācijā, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.
Dienesta ieroča pielietošana ir galējs līdzeklis, bezpilota gaisa kuģis tiek iznīcināts, pie tam notriecot bezpilota gaisa kuģi var rasties problēmas ar tā vraka atrašanu un pierādījumu iegūšanu. Dienesta ieroča izmantošana nolūkā notvert tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nosēdināt vai iznīcināt rada potenciālus draudus citiem gaisa satiksmes dalībniekiem vai tuvumā esošiem objektiem, trešo personu īpašumam.
Militārā dienesta likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka karavīram ir tiesības, pildot dienesta pienākumus lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.
Likuma “Par aviāciju” 3. panta saturā noteikts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams papildināt MK noteikumos Nr. 1317 uzskaitītos speciālo līdzekļu veidus ar jauniem, tehniskajai attīstībai atbilstošiem inženiertehnisko ierīču jeb speciālo līdzekļu veidiem, kuru pielietošanas tiesības un iegāde nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Republikas Zemessardzes noteikto uzdevumu izpildei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmēs karavīrus un zemessargus, kas veiks darbības ar speciālajiem līdzekļiem un fiziskas personas, pret kurām tiks pielietoti projektā minētie speciālie līdzekļi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai (NBS) piešķirtā finansējuma ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana"
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
