Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumu Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi" 42. punktu pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā minēto, lai arī turpmāk sniegtu atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā, atbalstot darba integrācijas sociālos uzņēmumus, lai palielinātu nodarbinātības iespējas sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, nepieciešams 2023. gada nogalē uzsākt 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu. Tāpat arī minētais atbalsts ir turpināms, jo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēma vēl nav attīstījusies līdz tādam līmenim, lai stabili turpinātu funkcionēt bez ārēja atbalsta. 4.3.3.3. pasākuma īstenošanas pakāpeniska uzsākšana 2023. gada 4. ceturksnī ļaus nodrošināt VSAOI kompensācijas atbalsta, kas tiek sniegts 9.1.1.3. pasākuma ietvaros, nepārtrauktību. Izņēmums ir granti sociālo uzņēmumu atbalstam, uz kuriem nebija iespējams pieteikties 2023. gada laikā un kuru pieejamība tiks nodrošināta pēc viena gada pārtraukuma.
9.1.1.3. pasākuma ietvaros finanšu atbalsts sociālo uzņēmumu biznesa projekta īstenošanai tika sniegts granta veidā. Kā izriet no Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā (turpmāk – tirgus nepilnību novērtējums) ieteicamais finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir kombinētais finanšu instruments (grants un aizdevums), jo sociālajiem uzņēmumiem ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā, proti, 9.1.1.3. pasākuma ietvaros ir pieejami granti uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, bet, tālāk attīstot uzņēmējdarbību, nepieciešams darbību veidot uz uzņēmējdarbības principiem (aizdevums), tajā pašā laikā atbalstot uzņēmējdarbības sociālos aspektus (grants).
Tirgus nepilnību novērtējumā jauniem sociālajiem uzņēmumiem, kas līdz šim nav saņēmuši sociālo uzņēmumu atbalstu, tiek piedāvāts kombinētais finansējums līdz 45 000 euro, proporcijā 70% grants un 30% aizdevums (iespējams saņemt vienu reizi). Savukārt, esošiem sociālajiem uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši finanšu atbalstu grantu vai kombinētā instrumenta veidā, tiek piedāvāts kombinētais finansējums proporcijā 50% grants un 50% aizdevums. Papildus saņemtajam finanšu atbalstam, sociālais uzņēmums nodrošina 10–20% līdzfinansējumu no saviem resursiem.
Minētais piedāvājums ir izvērtēts informatīvajā ziņojumā “Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 1.aprīlim” (turpmāk – 2022. gada informatīvais ziņojums). Kā izriet no 2022. gada informatīvā ziņojuma, Altum ir veicis sociālo uzņēmumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda grantu finansēto biznesa projektu analīzi un secinājis, ka tikai katrs ceturtais uzņēmums – granta saņēmējs būtu uzskatāms par kredītspējīgu uzņēmumu, tas ir, tādu, kas varētu pretendēt uz bankas aizdevumu uz tirgus nosacījumiem. Šī analīze liecina, ka varētu būt nepieciešams pārskatīt  tirgus nepilnību sākotnējā novērtējuma priekšlikumus, tos labāk piemērojot sociālo uzņēmumu esošajai finanšu situācijai. Nepieciešams atrast kompromisu, kas, no vienas puses, nepieļauj tirgus kropļošanu pārmērīgas sociālo uzņēmumu finansēšanas rezultātā, bet, no otras puses, ņem vērā sociālo uzņēmumu attīstības līmeni un novērš situāciju, ka vairumam sociālo uzņēmumu finansējums tiek atteikts pārāk augstu kredītrisku dēļ. Papildu faktors sociālo uzņēmumu finansēšanas modeļa izstrādē ir izvairīšanās no tā pārliekas sarežģīšanas, kas radītu papildu administratīvo slogu gan Altum, gan sociālajiem uzņēmumiem.
Turpmāk aprakstīta minētās sociālo uzņēmumu analīzes metodika. Altum izlases kārtā atlasīja finanšu informāciju par 34 uzņēmumiem jeb katru piekto sociālo uzņēmumu – granta saņēmēju. Ņemot vērā to, ka sociālo uzņēmumu rādītāji nav viendabīgi – pārstāvētas dažādas nozares, ir ļoti atšķirīgi biznesa projekti, atšķirīga saimnieciskās darbības pieredze, atlasē attiecīgi tika iekļauti dažādi uzņēmumi (gan uzsācēji, gan esoši uzņēmumi, tai skaitā arī tādi, kuri grantu saņēmuši atkārtoti), tādējādi izveidojot atlasi iespējami reprezentatīvu. Analīzē bija ietverti būtiskākie finanšu rādītāji, kurus Altum atbilstoši savām finansēšanas procedūrām izmanto pretendenta dzīvotspējas izvērtēšanai (pašu kapitāls, pašu kapitāla īpatsvars, apgrozījums, ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem – EBITDA). Atlasītās finanšu informācijas periods – izvēlēta pēdējā pieejamā finanšu informācija pirms granta piešķiršanas.
No analīzes rezultātiem izriet, ka, ja esošie Altum klienti – grantu saņēmēji vērstos Altum kā aizdevuma pretendenti, balstoties uz uzņēmumu finanšu darbības rādītājiem, tikai deviņos no 34 gadījumiem (jeb 26%) tiktu uzsākta aizdevuma piešķiršanas izvērtēšana (respektīvi, bez garantijas, ka visos šajos 9 gadījumos aizdevums tiktu arī piešķirts). Izvērtējot sadarbības uzsākšanu ar potenciālo aizņēmēju, Altum pamatā balstās uz personas kredītspēju un projekta dzīvotspēju.
Daudzi granta saņēmēji neuzrāda pietiekami labus finanšu rādītājus, lai kvalificētos aizdevuma saņemšanai, liela daļa ne tuvu nav nostabilizējuši saimniecisko darbību, lai patstāvīgi un bez papildu atbalsta spētu uzņemties kredītsaistības, nav sasniegti vērā ņemami realizācijas apjomi, daudzos gadījumos negatīvs pašu kapitāls, uzņēmuma pelnītspēja pilnībā atkarīga no grantiem/subsīdijām, jebkuras kredītsaistības šādus uzņēmumus var novest pie maksātnespējas. Vienlaikus Altum praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad potenciālos aizņēmējus ar neapmierinošu finanšu situāciju aizdevuma saņemšanai, bet ar redzamu sociālo ievirzi, Altum novirzījis granta saņemšanai, kas ļāvis šiem uzņēmumiem veiksmīgi turpināt uzsākto sociālo uzņēmējdarbību.

Lai stiprinātu esošos sociālos uzņēmumus un veicinātu jaunu sociālo uzņēmumu izveidi, 4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots nodrošināt finanšu atbalstu, konsultāciju un mācību atbalstu, kā arī – darba integrācijas uzņēmumiem – atsevišķu ar personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem nodarbinātību saistīto izmaksu kompensāciju.  Lai nodrošināto minēto kompensāciju izmaksu nepārtrauktību (9.1.1.3. pasākuma ietvaros tās tiks izmaksātas par periodu līdz 2023. gada 30. septembrim), 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu (izmaksu attiecināmību) paredzēts uzsākt 2023. gada ceturtajā ceturksnī. Plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 10 200 000  euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro.
4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots īstenot šādas atbalstāmās darbības:
1. atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, tai skaitā finanšu atbalsts granta veidā, konsultāciju un mācību atbalsts, kā arī VSAOI darba devēja daļas kompensācija, vienreizēja darba algas kompensācija un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācija sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem (indikatīvās izmaksas – 7,7 milj. euro). Minētais atbalsts tiks sniegts kā de minimis atbalsts. Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta, kā arī pārējiem sociālajiem uzņēmumiem, kuri nav saņēmuši finanšu atbalstu granta veidā 9.1.1.3. pasākuma ietvaros, būs iespēja saņemt grantu līdz 40 000 euro (finanšu atbalsta intensitāte – 90 procenti). Šāda veida finanšu atbalstu sociālie uzņēmumi (izņemot darba integrācijas sociālos uzņēmumus) varēs saņemt tikai vienu reizi. Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu līdz 40 000 euro (finanšu atbalsta intensitāte – 90 procenti) atkārtoti. Maksimālā finanšu atbalsta intensitāte ir izvēlēta, ņemot vērā 9.1.1.3. pasākuma īstenošanas laikā gūto pieredzi. Šāda proporcija ir uzskatāma par optimālāko, lai pārbaudītu granta saņēmēja atbildību un ieinteresētību biznesa plāna realizācijā (10% uzņēmuma ieguldījums), vienlaikus neizvirzot pārāk augstas prasības, kas varētu kļūt par šķērsli granta saņemšanai.
Savukārt sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības laiks kopš reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir ilgāks par diviem gadiem, būs iespēja saņemt finanšu atbalstu līdz 200 000 euro (finanšu atbalsta intensitāte – 60 procenti). Abos gadījumos sadarbības partneris finanšu atbalstu piešķirs pamatotu un dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējs pēc biznesa plāna īstenošanas būs spējīgs turpināt sava uzņēmuma darbību finansiāli patstāvīgi. Sociālie uzņēmumi biznesa plāna īstenošanai izmantos arī savus resursus vai piesaistīs ārējo finansējumu, ar nosacījumu, ka vismaz 10 procentu (vai attiecīgi 40 procentu) apmērā no biznesa plānā iekļautajām attiecināmajām izmaksām ir izmantoti savi resursi vai ārējais finansējums, kas nav saistīts ar komercdarbības atbalstu. Ārējo finansējumu varēs piesaistīt arī no Altum finanšu instrumentiem – aizdevumiem un garantijām, kuru piedāvātajiem nosacījumiem atbilst sociālais uzņēmums. Granta atbalstu finansējuma saņēmējs projektā  plānos kā vienu izmaksu pozīciju, un tā izmaksu detalizācija tiks ietverta biznesa plānos. TA projektā ir definētas gan uz grantu attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksu pozīcijas. Ņemot vērā, ka grantu saņēmējiem ir nepieciešama detalizēta informācija par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām, kas var būt iekļauta arī citos sociālajiem uzņēmumiem saistošos normatīvajos aktos, sadarbības partneris, saskaņojot to ar finansējuma saņēmēju, ievietos savā tīmekļa vietnē apkopotu informāciju par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksu pozīcijām. 
Lai nodrošinātu efektīvu grantu uzraudzības procesu, grantu apmaksas pamatošanai ir noteikta darījuma (rēķina, pavadzīmes, čeka) minimālā summa 200 euro. Atbilstoši sociālās uzņēmējdarbības programmas nosacījumiem Altum finanšu atbalstu piešķir ilgtermiņa ieguldījumiem, apgrozāmajiem līdzekļiem, apmācību un konsultāciju izdevumiem un darba atlīdzībām. Saskaņā ar granta līguma nosacījumiem par norēķinus pamatojošajiem dokumentiem var būt rēķini, čeki, pavadzīmes, pieņemšanas–nodošanas akti un līgumi. Līdzšinējā grantu izsniegšanas prakse pierāda, ka uzņēmumi kā attiecināmos dokumentus bieži sniedz čekus, rēķinus un pavadzīmes, kur viena darījuma summa var būt sākot no 1 euro, un viena izsniegšana var saturēt dokumentus pat par 100 darījumiem. Viens darījums savukārt satur trīs vai vairāk dokumentus. Darbiniekam darījuma izsniegšanas dokumentos ir jāsalīdzina un jāpārbauda rēķins, pavadzīme/ pieņemšanas–nodošanas akts, maksājuma uzdevums, bieži arī līgums. Darījuma dokumentos ir jāpārbauda, vai darījums attiecas uz granta līgumā apstiprinātajām projekta izmaksām un darījuma dokumentos informācija ir sakritīga un nav pretrunīga. Ņemot vērā, ka katra darījuma apstrāde ir darbietilpīgs process visām iesaistītajām pusēm (granta saņēmējam, sadarbības partnerim, finansējuma saņēmējam, sadarbības iestādei), nepieciešams novērst situācijas, kad būtiska daļa no projekta īstenošanas resursiem tiek veltīta neproporcionāli mazu granta summu apkalpošanai. Tā, piemēram, 2022. gadā vidēji mēnesī ir izskatītas 37 sociālo uzņēmumu izsniegšanas lietas, vidēji viena lieta satur 10 darījumus, tātad aptuveni 30 dokumentus, kas kopā sastāda aptuveni 1110 izskatāmos dokumentus. Neatkarīgi no darījuma summas visi darījumi ir jāizvērtē un darījuma dokumenti savstarpēji jāsalīdzina. Tādējādi, nosakot minimālo darījuma summas apmēru, tiktu mazināta darbinieku noslodze uz izmaksu dokumentu apstrādi un izskatīšanu.
Minimālās darījuma summas noteikšana motivēs uzņēmumus piešķirto finansējumu izlietot galvenokārt ilgtermiņa mērķu sasniegšanai un svarīgāko uzdevumu risināšanai. Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek finansēti dzīvotspējīgi uzņēmumi, kuru saimnieciskās darbības izdevumi pamatā tiek segti no ieņēmumiem, uzņēmumiem nebūs problēmu saplānot savu izdevumu finansēšanu attiecīgi no saviem vai granta līdzekļiem.
Darba integrācijas uzņēmumiem finanšu atbalstu piešķir, ja tie plāno izveidot jaunas darba vietas mērķa grupu personām. Šis nosacījums nozīmē, ka jāizveido vismaz viena jauna darba vieta mērķa grupas personai. Atlīdzības izmaksas mērķa grupu un pārējiem nodarbinātajiem finansē, nepārsniedzot attiecīgi 100% vai 80% no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā. Vidējās darba algas noteikšanai izmanto datus par pēdējo mēnesi, kas granta pieteikuma izskatīšanas laikā publiski pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tīmekļa vietnē. Biznesa projekta īstenošanas laikā šos datus nepārskata – arī tad, ja VID dati par attiecīgo mēnesi tiek retrospektīvi mainīti.
TA projekts paredz, ka labvēlīga lēmuma gadījumā par finanšu atbalsta piešķiršanu Altum slēdz civiltiesisku līgumu ar sociālo uzņēmumu. Līdz ar to Altum un sociālo uzņēmumu (atbalsta saņēmēju un atbalsta pretendentu) savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz Altum pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši Altum izstrādātajai kārtībai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus. Minētais jautājums par atbalsta piešķiršanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību finansējuma gala labuma guvējiem tika izskatīts LM 01.08.2023. organizētajā saskaņošanas sanāksmē, kuras laikā, piedaloties Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, vienojās, ka Altum lēmums par finanšu atbalsta piešķiršanu nav uzskatāms par administratīvo aktu. Lai pārliecinātos par Altum uzdoto pienākumu izpildi, finansējuma saņēmējs plāno regulāri, katru gadu veikt pārbaudes pie sadarbības partnera, tai skaitā biznesa projektu izskatīšanas, finanšu atbalsta piešķiršanas, izmaksāšanas, uzskaites, uzraudzības un/vai citu darbību atbilstību normatīvajam regulējumam. Attiecībā uz pārbaudēm, kas minētas noteikumu 29.1.2. apakšpunktā, finansējuma saņēmējs plāno pieņemt iekšējo normatīvo aktu, kurā noteiks pārbaužu veikšanu grantu saņēmēju īstenoto biznesa projektu darbības vietās un pie sadarbības partnera Altum. Iekšējais normatīvais akts noteiks pārbaužu veikšanas biežumu, saturu un kārtību.

Attiecībā uz iespējamām sūdzībām, Altum ir izstrādāta vienota pieeja sūdzību izskatīšanai. Sūdzību un ieteikumu procesa pārvaldībai ir ar rīkojumu noteikts atbildīgais darbinieks, kurš organizē klienta iesniegumu izskatīšanu un atbildes sagatavošanu atbilstoši Altum iekšējā procedūrā noteiktajam. Atbildes gatavošanā tiek apkopota nepieciešamā informācija no iesaistītajām struktūrvienībām un darbiniekiem. Ja nepieciešams, specifisku situāciju risināšanā iesaistās arī Altum valde. Darbinieku pārkāpumu gadījumā sūdzības izskatīšanā tiek iesaistīta arī Altum Personāla daļas izveidota Ētikas komisija.
Saskaņā ar Altum izstrādāto “Saņemto un nosūtāmo dokumentu aprites procedūru” komunikācija ar klientiem (tai skaitā grantu pretendentiem) notiek, izmantojot interneta sistēmu mans.altum.lv, klienta izveidotajā profilā, kurā  notiek gan dokumentu sūtīšana, gan saziņa, tostarp iesniegumu un pretenziju saņemšana un atbilžu sniegšana. 
Vienlaikus klientiem ir tiesības iesniegt sūdzības un priekšlikumus, izmantojot jebkuru saziņas kanālu (piemēram, altum@altum.lv, mans.altum.lv (Altum reģistrētam klientam), pasta adrese centrālē vai reģionos. Sūdzību un ieteikumu procesa pārvaldībai ir ar rīkojumu noteikts atbildīgais darbinieks, kurš organizē klienta viedokļu/iesniegumu izskatīšanu un atbildes sagatavošanu. Visi saņemtie dokumenti tiek reģistrēti.  Atbilstoši novērtējumam sūdzības un ieteikumi tiek atzīti par pamatotiem, daļēji pamatotiem vai nepamatotiem. Sūdzību reģistra dati tiek analizēti gan ceturkšņu, gan gadu griezumā.
Altum tīmeklā vietnē publicētajā “Klientu apkalpošanas standartā” 4.punktā norādīti kanāli klientu ierosinājumu saņemšanai, proti: “Pakalpojumu pilnveidošanai un kvalitatīvai apkalpošanai mums ir būtisks klientu viedoklis. Būsim pateicīgi, ja klients izteiks savu viedokli mutiski vai rakstveidā, ja sniegto pakalpojumu un klientu apkalpošanas kvalitāte ir uzslavējama vai neapmierinoša:
- piedaloties ALTUM klientu aptaujās un pētījumos;
- klientu apkalpošanas vietās klātienē vai sniedzot rakstisku atsauksmi;
- sūtot e-pasta vēstuli uz e-pasta adresi altum@altum.lv;
- sūtot vēstuli pa pastu Doma laukums 4, Rīga, LV 1050;
- zvanot pa tālruni +371 67774010.”
Papildus pastāv vēl vairāki citi kanāli klientu viedokļu apzināšanai. Šī informācija gan ir grūtāk strukturējama un analizējama, jo skaitliski ir neliela un neviendabīga. Tomēr katrs klienta viedoklis tiek pamanīts un tiek sagatavota atbilstoša reakcija. Piemēram:
- tiek apzinātas un apkopotas pretenzijas, kuras klienti atstāj Altum pārvaldītajos sociālajos tīklos (Facebook, Twitter, LinkedIn, YouTube). Ja klientu iespējams identificēt, informācija par saņemto sūdzību tiek nodota Klientu vadības departamentam. Atbildīgie par sūdzību izskatīšanu un apkopošanu to reģistrē Altum speciālā sistēmā, informāciju nododot darījuma vadītājam, kurš sazinās ar klientu. Ievērojot konfidencialitāti, neidentificētie klienti tiek aicināti sazināties ar savu darījuma vadītāju;
- tiek vērtētas arī visas tās atsauksmes, kas nav kategorijā “pretenzijas”. Parasti tās tiek saņemtas brīvā formā gan no klientiem, gan sadarbības partneriem – ierosinājumiem tiek gatavotas atbildes, bet uzslavas tiek izvietotas iekšējās komunikācijas kanālos darbinieku iedvesmai;
- atsauksmes par Altum darbu bieži parādās ikdienas mēdiju monitoringā, kad tiek intervēti klienti, sadarbības partneri – arī šī informācija tiek vērtēta, pārrunāta un, ja nepieciešams, tiek reaģēts;
- trauksmes ziņojumu iesniegšanai Altum tīmekļa vietnē ir pieejama sadaļa “Trauksmes celšana” ar skaidrojumu un pievienotu ziņojuma veidlapu, norādītu e-pasta adresi – trauksme@altum.lv., kā arī Altum Centrāles foajē viegli pieejamā vietā atrodas pastkaste trauksmes ziņojumu ievietošanai;  
- 2023. gada rudenī Altum plāno publicēt Altum Vispārējos noteikumus (identiski banku vispārējiem noteikumiem), kur tiks ietverta atsevišķa sadaļa Klientu iebildumu un pretenziju iesniegšanai.
Altum pirms atbalsta piešķiršanas pārliecināsies par pretendenta atbilstību mērķa grupai, proti, vai tas ir ieguvis sociālā uzņēmuma statusu, Sociālo uzņēmumu reģistrā, kas ir publiski pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-uznemumu-registrs?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
4.3.3.3. pasākuma ietvaros ir plānots turpināt atbalstīt sociālos uzņēmumus, kuri nodarbina personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kompensējot VSAOI darba devēja daļu un vienreizējo darba algu, kā arī plānots ieviest jaunu atbalsta instrumentu – darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Kompensējot VSAOI darba devēja daļu un vienreizējo darba algu, kompensācija nevar pārsniegt summu, kas atbilst vidējai darba algai attiecīgajā profesijā pārskata ceturkšņa pirmajā mēnesī. Informāciju par vidējo darba algu profesijā finansējuma saņēmējs pārbauda VID tīmekļa vietnē, izskatot sociālā uzņēmuma kompensācijas pieprasījumu. Vēlāk šos datus nepārskata – arī tad, ja VID dati par attiecīgo mēnesi tiek retrospektīvi mainīti. Atbalstāmo darbību nodrošinās projekta personāls, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju; 
2. atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, tai skaitā biznesa ideju konkursu organizēšana un mācību un konsultēšanas pasākumi (indikatīvās izmaksas – 0,5 milj. euro).
Tiks organizēti biznesa ideju konkursi, kuru mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai un pēc tam varēs iesniegt Altum izstrādātos biznesa plānus un granta pieteikumus sava jaundibināmā sociālā uzņēmuma finansēšanai. Konkursa ietvaros fiziskām personām būs jāiesniedz biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana.
Tāpat pasākuma ietvaros sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem tiks nodrošinātas konsultācijas un mācības (piemēram, par sociālās uzņēmējdarbības būtību, sociālo ietekmi un tās izvērtēšanu), kas palīdzēs izveidot lielāku sociālo ietekmi radošu biznesu un tādējādi uzlabos izredzes saņemt Altum grantu. Atbalstāmo darbību nodrošinās projekta personāls, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju; 
3. sociālo uzņēmumu sistēmas pilnveides pasākumi, tai skaitā sociālo uzņēmumu reģistra funkcionalitātes pilnveide un nodrošināšana, informatīvi izglītojošu materiālu, vadlīniju un metodiku izstrāde par sociālās ietekmes izvērtēšanu,  sociālo uzņēmumu partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumi, kā arī pētījumi un izvērtējumi par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību. Saskaņā ar Likumā noteikto 4.3.3.3. pasākuma personāls nodrošinās sociālā uzņēmuma statusa pretendentu atbilstības un sociālo uzņēmumu darbības izvērtēšanu, sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu un sociālo uzņēmumu reģistra darbību līdz 2029. gada 31. decembrim (indikatīvās izmaksas – 0,3 milj. euro). Atbalstāmo darbību nodrošinās projekta personāls, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju. Attiecībā uz sociālo uzņēmumu reģistra funkcionalitātes pilnveidi un nodrošināšanu plānots ieguldīt finansējumu LM pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) (publiskās pārvaldes īpašums). Taču gadījumā, ja projekta realizācijas gaitā tiks identificēta nepieciešamība veikt finansiālus ieguldījumus  privātā komersanta digitālajos risinājumus, tiks nodrošināts, ka īpašuma tiesības uz pirmkodiem un intelektuālo īpašumu, kā arī digitālā risinājuma modificēšanas/pielāgošanas tiesības, tiks saglabātas publiskās pārvaldes īpašumā;  
4. sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi par sociāliem uzņēmumiem, sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmu, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, un iekļaujošas nodarbinātības veicināšanā, piemēram, informēšanas un izglītošanas pasākumi, diskusijas, konsultācijas (turpmāk – sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi) (indikatīvās izmaksas – 0,3 milj. euro).
Plānots organizēt dažādus sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu par sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem (sabiedrības informēšanas kampaņas, diskusijas, semināri, domnīcas, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana, sociālās uzņēmējdarbības nedēļas organizēšana, elektronisko un vizuālo uzskates līdzekļu izstrāde un izplatīšana (tai skaitā video instrukcijas un pamācības u.c.), informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana, metodiku, vadlīniju un ieteikumu izstrāde dažādām mērķa auditorijām (piem., valsts un pašvaldību institūcijām par atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem). Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi tiks organizēti gan kā patstāvīgi pasākumu, gan kā sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas nostiprināšanas pasākumu kopas sastāvdaļa. Atbalstāmo darbību nodrošinās projekta personāls, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju; 
5.komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu (indikatīvās izmaksas – 0,07 milj. euro) tiks nodrošināti pastāvīgi caur finansējuma saņēmēja tīmekļvietni un sociālo tīklu kontiem, kā arī dažādu pasākumu ietvaros;
6. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana (indikatīvās izmaksas – 3,13 milj. euro).
Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana. Līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla atlīdzības izmaksām apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a apakšpunktu – finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plānotas kā faktiskās izmaksas, proti, projekta vadības personāls (indikatīvi 4,3 amata vietas) un īstenošanas personāls (indikatīvi 5 amata vietas) un sadarbības partnera personāls (indikatīvi 5,4 amata vietas ), kopā – 14,7 amata vietas. Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu. Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". 
Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt 148 sociālos uzņēmumus.
Saskaņā ar Vadlīniju Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā 5.punktā minēto 4.3.3.3. pasākuma nacionālo rādītāju uzraudzību nodrošinās sadarbības iestāde.
Pasākuma ietvaros tiek plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas kā viena izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no tiešajām personāla izmaksām.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietvers šādas galvenās izmaksu pozīcijas: personāla atlīdzības izmaksas, finanšu atbalsta sociālajiem uzņēmumiem (granta), VSAOI un vienreizējas darba algas kompensācijas izmaksas, iepirkumu līgumu izmaksas, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, veselības pārbaužu un redzes korekcijas līdzekļu izmaksas projekta personālam, informācijas iegūšanas izmaksas, kas saistītas ar atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem (piemēram, datubāzu (Lursoft, Firmas.lv u.tml.) abonēšanai). Izmaksas tiks nodalītas atbilstoši veicamajām funkcijām, tai skaitā nodalot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, ja tas būs nepieciešams vienotās likmes un tās metodikas pielietošanai. Nodrošinot iepriekš aprakstītās atbalstāmās darbības, projekta personāls, ja nepieciešams, piesaistīs pakalpojumu sniedzēju, pamatā gadījumos, kad veicamās darbības ir ārpus projekta personāla pienākumiem un kompetences.
LM ir izvērtējusi vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespēju 4.3.3.3. pasākumā un plāno piemērot vienoto likmi personāla izmaksām. Ņemot vērā, ka personāla izmaksas saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem indikatīvi varētu pārsniegt 20 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām, tad LM kā atbildīgā iestāde plāno izstrādāt atsevišķu personāla izmaksu vienotās likmes metodiku (indikatīvi 2024. gadā). Vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav iespējama arī attiecībā uz pārējām izmaksu pozīcijām:
- grantu atbalstam sociālajiem uzņēmumiem, jo to summa ir atkarīga no sociālā uzņēmuma vecuma, mērķa sasniegšanas veida (darba integrācija vai cits), iepriekšējos gados sasniegtā apgrozījuma, bet nav tieši piesaistīta specifiskā atbalsta mērķa rādītājiem . Turklāt katra sociālā uzņēmuma sociālais mērķis ir individuāls (noteikts statūtos) un katra finansētā biznesa projekta mērķis ir pakārtots sociālā uzņēmuma mērķim, līdz ar to arī ir individuāls, tāpēc biznesa projektu apmēru nav iespējams piesaistīt vienveidīgai vienas vienības izmaksai, fiksētās summas maksājumam vai vienotai likmei. Katra biznesa projekta attiecināmās izmaksas tiek noteiktas individuāli, balstoties uz iesniegtajā biznesa plānā veiktajiem aprēķiniem;
- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensācijām, vienreizējas darba algas kompensācijām un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācijām, jo tās ir mainīgas un atkarīgas katra nodarbinātā algas apmēra. Nosakot vienotu kompensāciju, varētu veidoties pārkompensēšanas risks;
- par pārējām izmaksām, tai skaitā atbalstu sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem - vai nu nav objektīvu datu vai tās ir vienreizējas.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka LM plāno projekta īstenošanas gaitā atkārtoti izvērtēt vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.
Tāpat arī LM ir uzskatāma par finansējuma saņēmēju, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/ 1060) 53. panta 1. punktā. Ņemot vērā minēto un to, ka kopējais LM kā finansējuma saņēmējam 4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts pārsniedz 200 000 euro, proti, tas ir plānots 12 000 000 euro apmērā,  Regulas Nr.2021/ 1060 53. panta 2. punkta  prasības attiecībā uz vienkāršoto izmaksu obligātu piemērošanu nav attiecināmas
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptvers šādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas  2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Eiropas Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 par interešu konfliktu un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, tai skaitā paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.
Papildus finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādēs ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, 
kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma.