Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams veikt grozījumus Likumā, lai:

1) Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politiku, ieskaitot energoefektivitātes politikas jomu šī Likuma kontekstā, nodotu Klimata un enerģētikas ministrijai;
2) lielajiem elektroenerģijas patērētājiem noteiktu tādu pašu normatīvo aktu ieviešanas kontroles mehānismu kā lielajiem uzņēmumiem.

Ar likumprojektu tiek veikti grozījumi Energoefektivitātes likuma 3.1 panta pirmajā daļā, nosakot, ka Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju ir atbildīga par energoefektivitātes politikas veidošanu, tas ir, Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par energoefektivitātes politikas veidošanu un tiesiskā regulējuma izveidošanu attiecībā uz Latvijai noteikto mērķu sasniegšanu, kas izriet no Energoefektivitātes direktīvas, bet ne tikai.
Savukārt, Ekonomikas ministrijas atbildības jomas ir ēku energoefektivitātes jomā un atbalsta programmu izstrādē un ieviešanā.
Likumprojekta 2. pantā tiek aizstāta Ekonomikas ministrija ar Klimata un enerģētikas ministriju, kas turpmāk pildīs atbildīgās ministrijas funkcijas un uzdevumus, kas noteikti Energoefektivitātes likuma 4. pantā. Papildus tam Energoefektivitātes likuma 4. panta sestā daļā tiek noteikts, ka Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādā pasākumus, lai sekmētu efektīvu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un pie citiem patērētājiem, un savās tīmekļa vietnēs informē par tiem.
Energoefektivitātes likuma 6. panta devītā daļa noteic, ka iemaksas valsts energoefektivitātes fondā atbildīgā puse ieskaita valsts pamatbudžetā šim mērķim specifiski izveidotajā Ekonomikas ministrijas budžeta programmai vai apakšprogrammai atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citas veida pašu ieņēmumus, nosakot Ekonomikas ministrijas atbildību par attiecīgās budžeta programmas vai apakšprogrammas administrēšanu. Ņemot vērā, ka attiecīgā atbildība turpmāk tiek noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai, ir būtiski radīt pilnvērtīgu tiesisku skaidrību un caurskatāmi definēt nodokļu maksātāju attiecināmo līdzekļu administrēšanai nozīmēto iestādi – Klimata un enerģētikas ministriju.

Spēkā esošais regulējums nosaka, ka Birojs kā atbildīgā iestāde par Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildes kontroli pieņem lēmumu lielajiem uzņēmumiem, kas uzliek par pienākumu 6 mēnešu laikā īstenot Energoefektivitātes likuma 10. panta ceturtajā daļā noteiktos pienākumus - veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai sertificēt vai pārsertificēt energopārvaldības sistēmu vai papildināto vides pārvaldības sistēmu. Ar Likumprojektu tiek precizētas spēkā esošās normas, nosakot, ka Birojs pieņem lēmumu lielajiem uzņēmumiem iesniegt Birojam ikgadējo atskaiti par īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem, nosakot, ka lēmuma izpildes termiņš ir ne ilgāks par sešiem mēnešiem. Precizētās normas būtība ir vērsta uz to, lai lielie uzņēmumi, kas ir īstenojuši energoefektivitātes pasākumus par to paziņotu Energoresursu informācijas sistēmā un attiecīgi energoefektivitātes pasākumu ietvaros iegūtais enerģijas ietaupījums tiktu ieskaitīts Latvijai noteiktajā enerģijas galapatēriņa kumulatīvajā mērķī - 29 522 GWh, kas ir ļoti ambiciozs energopatēriņa ietaupījuma mērķis. Saskaņā ar Energoresursu informācijas sistēmas izveidoto funkcionalitāti lielie uzņēmumi saņems no sistēmas atgādinājumus par pienākumu iesniegt ikgadējo atskaiti par ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem. Līdz ar to Biroja pieņemtais lēmums ir viens no galējiem līdzekļiem Energoefektivitātes likuma 10. panta pienākumu izpildes uzraudzības procesā.  
Energoefektivitātes likuma 10. pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Birojs veic Energoefektivitātes likuma 10. panta trīspadsmitajā daļā minētā lēmuma piespiedu izpildi, un piespiedu izpildes rezultātā iegūtos naudas līdzekļus izmanto Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai. 2022. gadā Birojs pieņēma 25 lēmumus lielajiem uzņēmumiem par Energoefektivitātes likuma 10. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi, un tikai 1 lēmums tika nodots piespiedu izpildei, nosakot piespiedu naudas lielumu minimālās energoefektivitātes nodevas lielumā, tas ir, 3 000 euro apmērā.

Spēkā esošais regulējums nosaka lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, administratīvi smagāku uzraudzības un kontroles procesu. Energoefektivitātes likuma 12. panta trešajā daļā nosaka pienākumu izpildi gan laika, gan finansiālā ziņā. Tas nozīmē, ka:
1) Birojs nevar pieņemt lēmumu, dodot lielajam elektroenerģijas patērētājam termiņu, kura laikā izpildīt Likuma 12. panta trešās daļas prasības;
2) ja lielais elektroenerģijas patērētājs Biroja izteiktā brīdinājuma laikā (20 dienas) nepaziņo par pienākuma izpildi, tad Birojs pieņem lēmumu par Nodevas samaksu, kas 2021. gadā variēja no 2874,00 euro līdz 5649,36 euro.
Ģeopolitiskās situācijas rezultātā vidējā elektroenerģijas cena 2022. gadā bija par 73,14 % lielāka nekā 2021. gadā. Tādejādi, ja piemērotu MK noteikumi Nr. 202 nosacījumus, energoefektivitātes nodeva būtu ar vislielāko vērtību tās pastāvēšanas vēsturē.
Līdz ar atteikšanos no Nodevas lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un nosakot tādu pašu normatīvo aktu ieviešanas kontroles mehānismu kā lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ar Biroja lēmumu tiktu uzlikts pienākums izpildīt Likuma 12. panta trešās daļas prasības Likumā noteiktā termiņā - 6 mēneši. Ja lielie elektroenerģijas patērētāji konkrētās Likuma prasības neizpilda, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 370. pantu attiecībā uz tiem veic piespiedu izpildes darbības, piemērojot piespiedu naudu. Saskaņā ar minēto APL normu piespiedu naudai  atšķirībā no Nodevas ir noteikts gan minimālais, gan maksimālais slieksnis, kā arī piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, kamēr attiecīgais subjekts izpilda ar lēmumu noteiktās darbības. Minētais kontroles mehānisms veicinātu Likuma 2. pantā nostiprinātā likuma mērķa sasniegšanu. Papildus tam tiek noteikts, ka Birojs pieņem lēmumu par Energoefektivitātes likuma 12. panta sestajā daļā noteikto pienākumu izpildi.

Likumprojekta 11.pants paredz svītrot Energoefektivitātes likuma 13. pantu par Nodevas piemērošanu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Attiecīgi ir precizētas Energoefektivitātes likuma 12. panta normas par Biroja pienākumiem piemērot lielajiem elektroenerģijas patērētājiem līdzīgu uzraudzības un kontroles procesu kā lielajiem uzņēmumiem. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā atteikšanās no Nodevas piemērošanas un Biroja uzraudzības procesa vienkāršošana un pielīdzināšana Likuma 10. pantā noteiktajam procesam samazinās mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir lielie elektroenerģijas patērētāji, administratīvo un finansiālo slogu par Likuma 12. panta trešās daļas pienākumu neizpildi.

Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar diviem jauniem punktiem, kas nosaka, ka:
1) Likuma 10. panta trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas un 12. panta deviņpadsmitās un divdesmitās daļas normas stājas spēkā ar 2024. gada 1.janvāri, lai Birojam būtu skaidri nosacījumi, ka lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem pienākumu izpilde ir 2024. gadā, tiek izdots Biroja lēmums par pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā.
2) lielo elektroenerģijas patērētāju veiktās Nodevas iemaksas, kas pamatotas ar Biroja 2023. gadā pieņemtajiem lēmumiem par Nodevas piemērošanu, kas ir jāizpilda (jāveic Nodevas iemaksa Ekonomikas ministrijas kontā) līdz 2024. gada 1. maijam saskaņā ar MK noteikumu Nr. 202 6. punktu, tiek uzskatīti par maksas pakalpojumiem, un ieņēmumi ir novirzāmi Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai.