26-TA-541: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. - 43. punktu, kā arī Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 237 “Ārlietu ministrijas nolikums” 4.2. apakšpunktu un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 4.1.17.apakšpunktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem, nodrošinot iespēju atgriezties Latvijā ar AS "Air Baltic Corporation" repatriācijas reisu no Tuvo austrumu reģiona, kā arī nodrošināt Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ar sauszemes transportu uz Apvienoto Arābu Emirātu kaimiņvalstīm.
Spēkā stāšanās termiņš
05.03.2026.
Pamatojums
Nepieciešama tūlītēja, koordinēta un aktīva rīcība no Latvijas puses, lai nodrošinātu Latvijas valstspiederīgajiem palīdzību un konkrētu pasākumu veikšanu, lai mazinātu riskus un nodrošinātu viņu drošību, atrodoties ārkārtas situācijā ārvalstī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2026.gada 28. februārī, reaģējot uz Irānas ilgstoši radītajiem draudiem reģionālajai un globālajai drošībai, Izraēla un ASV uzsāka gaisa triecienus pret Irānu ar mērķiem demilitarizēt Irānu, likvidēt teroristisko režīmu Irānā, un garantēt, ka Irānai nebūs kodolieroči. Irāna ir veikusi pretuzbrukumus Izraēlai un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kurās atrodas ASV militārās bāzes vai bruņotie spēki – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinai, Katarai, Kuveitai, Irākai, Jordānijai un Saūda Arābijai, kā arī Kiprai. Vairākas ietekmētās valstis pirmajās konflikta dienās pilnībā slēdza savas gaisa telpas, šobrīd, 4.martā uzsākot to daļēju, bet ne pilnīgu atvēršanu.
Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 6.panta 5.punktu Ārlietu ministrija sniedz konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja viņam ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Šāda palīdzība tiek sniegta arī gadījumos, kad personai ir nepieciešama palīdzība un repatriācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība.
Ārlietu ministrija konsulārās palīdzības sniegšanai uztur konsulāro reģistru, kurā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bezvalstnieki un trešās valsts valstspiederīgie brīvprātīgi iekļauj ziņas par plānoto īstermiņa uzturēšanos ārvalstīs. Konsulārajā reģistrā reģistrējušies 624 Latvijas valstspiederīgie un lūguši palīdzību, lai izbrauktu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (dati uz 2026.gada 4.martu).
Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 6.panta 5.punktu Ārlietu ministrija sniedz konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja viņam ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Šāda palīdzība tiek sniegta arī gadījumos, kad personai ir nepieciešama palīdzība un repatriācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība.
Ārlietu ministrija konsulārās palīdzības sniegšanai uztur konsulāro reģistru, kurā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bezvalstnieki un trešās valsts valstspiederīgie brīvprātīgi iekļauj ziņas par plānoto īstermiņa uzturēšanos ārvalstīs. Konsulārajā reģistrā reģistrējušies 624 Latvijas valstspiederīgie un lūguši palīdzību, lai izbrauktu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (dati uz 2026.gada 4.martu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas valstspiederīgie atrodas ārvalstīs, apstākļos, kuros pastāv drošības, veselības vai tiesiskās aizsardzības apdraudējums. Šāda atrašanās vieta un apstākļi ierobežo viņu spēju pašiem nodrošināt savu drošību un piekļuvi nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija ir atbildīga par konsulārās palīdzības sniegšanu Latvijas valstpiederīgajiem, sazinoties ar nacionālo lidkompāniju AS "AirBaltic Corporation" par iespējamo lidojumu veikšanu, ir vienojusies, ka tiklīdz drošības situācija to ļaus, varēs tikt īstenots repatriācijas reiss no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, palīdzot saviem valstspiederīgajiem izceļot no apdraudējumam pakļautā reģiona. Tāpat nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ar sauszemes transportu uz Apvienoto Arābu Emirātu drošajām kaimiņvalstīm.
Minēto pasākumu īstenošanai prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem.
Tādēļ nepieciešama tūlītēja, koordinēta un aktīva rīcība no Latvijas puses, lai nodrošinātu minēto palīdzību un konkrētu pasākumu veikšanu, lai mazinātu riskus un nodrošinātu Latvijas valstspiederīgo drošību.
Minēto pasākumu īstenošanai prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem.
Tādēļ nepieciešama tūlītēja, koordinēta un aktīva rīcība no Latvijas puses, lai nodrošinātu minēto palīdzību un konkrētu pasākumu veikšanu, lai mazinātu riskus un nodrošinātu Latvijas valstspiederīgo drošību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Latvijas valstspiederīgie, kuriem būs nepieciešama evakuācija un repatriācija no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
752 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
752 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-752 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-752 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
752 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd noteikt precīzas izmaksas nav iespējams, jo nav apzinātas visas personas, kurām būs nepieciešams izmantot valsts piedāvāto izceļošanu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Viena aviācijas reisa kopējās izmaksas, pamatojoties uz AS "Air Baltic Corporation" sniegto informāciju, tiek plānotas aptuveni 150 000 euro, rēķinot, ka vienā avio reisā varētu būt 150 personas (vienas AS "Air Baltic Corporation" lidmašīnas vidējā ietilpība), vidēji vienas personas transporta izdevumi varētu sastādīt ap 1000 euro. Vienlaikus tiek paredzēts aviopasažieru līdzmaksājums aviobiļetes iegādei AS "Air Baltic Corporation" repatriācijas reisam 350 euro apmērā, līdz ar to no valsts budžeta tiks segta minēto izdevumu starpība. Šobrīd tiek plānots nodrošināt līdz pieciem repatriācijas avio reisiem, bet nepieciešamības gadījumā, nepārsniedzot kopējo finansējuma apmēru, var tikt nodrošināti arī vairāki reisi. Satiksmes ministrija kā AS "Air Baltic Corporation" kapitāldaļu turētājs pārliecināsies, ka AS "Air Baltic Corporation" piedāvātā pakalpojuma cena repatriācijas reisam atbilst faktiskajām izmaksām un nepārsniedz citu līdzvērtīga pakalpojuma sniedzēju piedāvājumu.
Attiecībā uz sauszmes transporta izmantošanu šobrīd tiek rēķināts, ka vienas personas transporta izdevumi varētu sastādīt ap 50 euro, paredzot to 40 personām, kopā par vienu sauszemes reisu sastādot 2000 euro.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju un nepieciešamību operatīvi nodrošināt Latvijas valstspiederīgo repatriāciju no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, AS "Air Baltic Corporation" Ārlietu ministrijai piedāvātais izcenojums 150 000 euro apmērā ir pamatots ar objektīviem operacionāliem faktoriem un atbilst komerciālo aviokompāniju biznesa praksei. Saņemot repatriācijas pieprasījumu, AS "Air Baltic Corporation" Latvijai sniedza iespējami izdevīgāko piedāvājumu. Lidojuma kopējās izmaksas veido vairākas fiksētas aviācijas operāciju komponentes, tostarp degvielas izmaksas, kas starptautiskās ģeopolitiskās spriedzes dēļ šobrīd piedzīvo būtisku pieaugumu, paaugstinātas apdrošināšanas izmaksas, emisiju kvotas, lidmašīnas līzinga maksājumi, nolietojums, tehniskā uzturēšana, lidostu nodevas, pārlidojumu maksas, virszemes apkalpošanas izmaksas, kā arī apkalpes un citu darbinieku atalgojums, personāla izmitināšanas un transportēšanas izmaksas u.c. Attiecīgais reiss tiek organizēts kā ārkārtas repatriācijas lidojums ārpus aviokompānijas regulārās komerciālās darbības. Tas nozīmē, ka kopējās izmaksās jāiekļauj pilns lidojuma operācijas cikls – gan lidmašīnas pārlidojums bez pasažieriem uz Dubaiju, gan repatriācijas lidojums ar pasažieriem atpakaļ uz Rīgu. Ņemot vērā lidojuma distanci un operacionālos ierobežojumus, atpakaļceļā paredzēta tehniskā degvielas uzpilde, kā arī obligātā apkalpes nomaiņa. Tas savukārt nozīmē papildu loģistikas pasākumus, tostarp papildu apkalpes komandas pozicionēšanu jau iepriekšējā dienā, kā arī ar to saistītās transporta un uzturēšanās izmaksas. Salīdzinājumam – Somijas Ārlietu ministrija līdzīga repatriācijas lidojuma gadījumā no šī reģiona publiski norādījusi, ka viena pasažiera izmaksas var sasniegt aptuveni 2 300 euro , kas kopējā lidojuma līmenī ir būtiski augstāks izmaksu līmenis nekā šajā gadījumā plānotais.
Saite uz rakstu: https://www.aviation24.be/airports/muscat-airport-mct/finland-arranges-e2300-charter-flight-to-evacuate-citizens-from-uae/
Ņemot vērā, ka šāda veida repatriācijas lidojumi tiek organizēti ļoti īsā laikā un paaugstinātas nenoteiktības apstākļos, AS "Air Baltic Corporation" sniegtais piedāvājums ir samērīgs ar šāda veida operācijas specifiku un atspoguļo reālās aviācijas operāciju izmaksas ārkārtas situācijā.
Viena aviācijas reisa kopējās izmaksas, pamatojoties uz AS "Air Baltic Corporation" sniegto informāciju, tiek plānotas aptuveni 150 000 euro, rēķinot, ka vienā avio reisā varētu būt 150 personas (vienas AS "Air Baltic Corporation" lidmašīnas vidējā ietilpība), vidēji vienas personas transporta izdevumi varētu sastādīt ap 1000 euro. Vienlaikus tiek paredzēts aviopasažieru līdzmaksājums aviobiļetes iegādei AS "Air Baltic Corporation" repatriācijas reisam 350 euro apmērā, līdz ar to no valsts budžeta tiks segta minēto izdevumu starpība. Šobrīd tiek plānots nodrošināt līdz pieciem repatriācijas avio reisiem, bet nepieciešamības gadījumā, nepārsniedzot kopējo finansējuma apmēru, var tikt nodrošināti arī vairāki reisi. Satiksmes ministrija kā AS "Air Baltic Corporation" kapitāldaļu turētājs pārliecināsies, ka AS "Air Baltic Corporation" piedāvātā pakalpojuma cena repatriācijas reisam atbilst faktiskajām izmaksām un nepārsniedz citu līdzvērtīga pakalpojuma sniedzēju piedāvājumu.
Attiecībā uz sauszmes transporta izmantošanu šobrīd tiek rēķināts, ka vienas personas transporta izdevumi varētu sastādīt ap 50 euro, paredzot to 40 personām, kopā par vienu sauszemes reisu sastādot 2000 euro.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju un nepieciešamību operatīvi nodrošināt Latvijas valstspiederīgo repatriāciju no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, AS "Air Baltic Corporation" Ārlietu ministrijai piedāvātais izcenojums 150 000 euro apmērā ir pamatots ar objektīviem operacionāliem faktoriem un atbilst komerciālo aviokompāniju biznesa praksei. Saņemot repatriācijas pieprasījumu, AS "Air Baltic Corporation" Latvijai sniedza iespējami izdevīgāko piedāvājumu. Lidojuma kopējās izmaksas veido vairākas fiksētas aviācijas operāciju komponentes, tostarp degvielas izmaksas, kas starptautiskās ģeopolitiskās spriedzes dēļ šobrīd piedzīvo būtisku pieaugumu, paaugstinātas apdrošināšanas izmaksas, emisiju kvotas, lidmašīnas līzinga maksājumi, nolietojums, tehniskā uzturēšana, lidostu nodevas, pārlidojumu maksas, virszemes apkalpošanas izmaksas, kā arī apkalpes un citu darbinieku atalgojums, personāla izmitināšanas un transportēšanas izmaksas u.c. Attiecīgais reiss tiek organizēts kā ārkārtas repatriācijas lidojums ārpus aviokompānijas regulārās komerciālās darbības. Tas nozīmē, ka kopējās izmaksās jāiekļauj pilns lidojuma operācijas cikls – gan lidmašīnas pārlidojums bez pasažieriem uz Dubaiju, gan repatriācijas lidojums ar pasažieriem atpakaļ uz Rīgu. Ņemot vērā lidojuma distanci un operacionālos ierobežojumus, atpakaļceļā paredzēta tehniskā degvielas uzpilde, kā arī obligātā apkalpes nomaiņa. Tas savukārt nozīmē papildu loģistikas pasākumus, tostarp papildu apkalpes komandas pozicionēšanu jau iepriekšējā dienā, kā arī ar to saistītās transporta un uzturēšanās izmaksas. Salīdzinājumam – Somijas Ārlietu ministrija līdzīga repatriācijas lidojuma gadījumā no šī reģiona publiski norādījusi, ka viena pasažiera izmaksas var sasniegt aptuveni 2 300 euro , kas kopējā lidojuma līmenī ir būtiski augstāks izmaksu līmenis nekā šajā gadījumā plānotais.
Saite uz rakstu: https://www.aviation24.be/airports/muscat-airport-mct/finland-arranges-e2300-charter-flight-to-evacuate-citizens-from-uae/
Ņemot vērā, ka šāda veida repatriācijas lidojumi tiek organizēti ļoti īsā laikā un paaugstinātas nenoteiktības apstākļos, AS "Air Baltic Corporation" sniegtais piedāvājums ir samērīgs ar šāda veida operācijas specifiku un atspoguļo reālās aviācijas operāciju izmaksas ārkārtas situācijā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus 752 000 euro apmērā sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
- AS "Air Baltic Corporation"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
