24-TA-1222: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"" (turpmāk - Noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Enerģētikas likuma (grozījumu, kas stājās spēkā 2024. gada 15. jūlijā) un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" deleģējuma, tajā iekļaujot arī transponējamās Eiropas Savienības tiesību aktu normas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - emisiju) kritēriju nosacījumus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīva 2023/2413/ES, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk - Direktīva 2023/2413) nosacījumus un ņemot vērā Enerģētikas likuma un Transporta enerģijas likuma nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu projekts bija izstrādāts, pamatojoties uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu", jo bija nepieciešams novērst būtisko kavējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2018/2001/ES par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001) transponēšanas termiņu un ņemot vērā nepieciešamību noteikt un ievērot ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus gan atjaunīgās enerģijas datu aprēķinā, gan Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībā.
Tomēr 2024. gada 15. jūlijā stājā spēkā likums "Grozījumi Enerģētikas likumā" (https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma) (turpmāk - Likums), kas šobrīd nosaka galvenos kritēriju nosacījumus un dod attiecīgo deleģējumu Noteikumu projekta izstrādei. Tāpēc ir nepieciešams no Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi) izslēgt tos nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, un iekļaut arī jaunos Direktīvas 2023/2413 nosacījumus.
Izmaiņas ilgtspējas kritēriju nosacījumiem
Jau transponējot Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, Likumā ir iekļauti vairāki jaunie nosacījumi attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecināšanai, tai skaitā:
1) jaudas robežslieksni iekārtām, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Ar Likumu ir mainīti nosacījumi, uz kādām iekārtām ir attiecināmi ilgtspējas kritēriji, atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem. Turpmāk atbilstības kritērijiem apliecināšana un kritēriju ievērošana ir saistoša:
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >7,5 MW;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >2 MW;
- iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 m3 metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos - 0oC, kas ir nulle grādos Celsija un 1 bar atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
Tādējādi ar Likumu ir mazināts jaudas robežslieksnis iekārtām, no kura ir jāsāk nodrošināt atbilstība noteiktajiem kritērijiem no 20MW uz 7,5MW, kā arī ir noteikts, ka kritērijiem ir jāatbilst ne tikai iekārtām, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze, bet arī noteiktas jaudas iekārtām, kurās tiek ražots biometāns.
Tāpat ar Likumu ir noteikts, ka ilgtspējas kritēriji vairs netiek attiecināti uz visām degvielu ražošanas iekārtām, jo Direktīva 2023/2413 no Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 4. rindkopas svītro nosacījumu, ka kritēriji ir attiecināmi uz "degvielu ražošanas iekārtām".
2) iekārtu aptvērumu, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Direktīva 2018/2001 nav iekļauta “iekārta” definīcija, līdz ar to tā ir dalībvalstu izvēle noteikt, uz kādām iekārtām ir attiecināmas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji un nenoteic, vai “iekārta” definīcijā ir iekļaujamas visas tehnoloģiskās iekārtas, kuras atrodas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtā.
Attiecībā uz "iekārta" definīciju, Eiropas Komisija ir sniegusi šādu skaidrojumu:
"8. Question: How do you define an “installation” producing heating/cooling and/or bioelectricity”. Does this cover the whole combustion plant for which one permit is given? If for example a plant that has three energy installations using biomass of 19 MW, each does not have to fulfill the criteria.
Answer: RED II does not include a definition of the term ‘installations’.”
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvija izvēlas noteikt, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas tikai uz iekārtām, kurās tiek izmantots biomasas kurināmais nevis uz visu sadedzināšanas iekārtu, piemēram, katlu māju. Līdz ar to siltumenerģijas ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 30 MW, bet divu tehnoloģisko iekārtu, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais, summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 5 MW, tad uz šādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji netiktu attiecināti. Līdzvērtīgi nosacījumi ir piemērojami arī iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais.
Tāpat ir saprotams, ka minētie kritēriji ir attiecināmi uz iekārtām, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais un kuras tiek izmantotas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanā, t.i., kuru tiešā darbība ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošana (NACE2 darbības kodi 35.11 un 35.30) un kas nav rūpnieciskās ražošanas iekārtas.
3) ilgtspējas kritēriji kā kvalitātes rādītāji
Ar Likumu ir mainīta pieeja un pienākums attiecībā uz to, kurš ir atbildīgs par kritērijiem atbilstoša kurināmā pieejamību un izmantošanu konkrētas jaudas iekārtās. Iepriekš Noteikumos tika noteikts, ka tieši sadedzināšanas iekārtas operators (komersants) bija vienīgais atbildīgais par to, ka viņa iekārtā tiek izmantots tikai kritērijiem atbilstošs kurināmais. Savukārt ar Likumu ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu kurināmo, kas atbilst Noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Tādējādi tiek pateikts, ka minētajām iekārtām kurināmā piegādātājs nemaz nevar piegādāt kurināmo, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem.
4) ilgtspējas kritēriju atbilstības apliecināšanas atbilstība spēkā esošajiem nosacījumiem
Šobrīd meža biomasas ieguves galvenā atļauja ir ciršanas apliecinājums, un ārpus meža nocirstās koksnes apliecinājums, kur abos norādīti izstrādātās cirsmas kadastra numuri, un cirsmas pirkuma līgumu. Minētos apliecinājumus izdod, izvērtējot, vai pieteiktā darbība būs atbilstoša normatīvajam regulējumam Latvijā, un ciršanas apliecinājuma izdošana noteic, ka kopumā ciršana būs likumīga. Tādējādi tiek izvērtēts, vai ir sasniegts koku ciršanas vecums vai caurmērs, vai ciršana nav paredzēta platībās, kurās tas ir aizliegts uc.
Ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritēriji pēc būtības neparedz aizliegumus iegūt meža vai lauksaimniecības biomasu konkrētajās teritorijās, bet paredz, ka šādas biomasas izejvielas nav uzskatāmas par atbilstošiem Noteikumos noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to nebūtu izmantojama degvielas piegādātājiem noteikto mērķu izpildei vai konkrētās iekārtas to nevarēs deklarēt kā ilgtspējīgu, t.i. šādas izejvielas pēc būtības nebūtu izmantojamas kā degviela vai kurināmais. Vienlaikus tas neparedz, ka šādu biomasu nevar iegūt citiem nolūkiem, piemēram, kā izejvielu kokrūpniecībā, mēbeļu ražošanā utt.
Līdz ar to ir secināms, ka ciršanas apliecinājumi un ārpus meža nocirstās koksnes apliecinājumi diemžēl nevarētu būt tas dokuments, ko varētu izmantot, lai izvērtētu, vai meža biomasa atbilst ilgtspējas kritērijiem, jo šie apliecinājumi ir ar šaurāku tvērumu. Ilgtspējas kritēriji kā priekšnoteikums atļaut vai neatļaut cirst nebūtu nosakāms, jo ilgtspējas kritēriji attiecas nevis uz meža biomasas izejvielu ieguvi (ciršanu) kopumā, bet uz tieši meža biomasas kurināmā izejvielu ieguvi (un ciršanas apliecinājumi nenosaka iegūstamo izejvielu izmantošanu).
Ciršanas apliecinājums ir tikai viens no dokumentiem, kas ir izmantojams ciršanas likumības apliecināšanai, jo pamato, ka biomasa tiek iegūta teritorijā un apstākļos, kādos ciršana ir atļauja.
Šobrīd netika plānots noteikt ilgtspējas kritērijus, kā ciršanas atļaujas nosacījumu, jo ilgtspējas kritēriju būtība ir ierobežot neilgtspējīgas koksnes izmantošanu, t.i. nepieļaut to, ka meža biomasa tiek iegūta tikai kurināmā ražošanai. Līdz ar to šobrīd veidojas situācija, ka kompetentās iestādes izsniegs biomasas ieguves atļaujas, bet siltumenerģijas ražotāji tās uzskatīs par nederīgām, jo tāda ir Direktīvas 2018/2001 ideja.
Atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem nevar būt kā priekšnoteikums biomasas ieguves atļaujai, jo atbilstība šiem kritērijiem ir nosakāma tikai biomasas kurināmā izmantošanas beigu posmā - sadedzināšanas iekārtā, jo ir atkarīga no gala šķeldas maisījuma, no izmantotās sadedzināšanas iekārtas veida - koģenerācijas iekārt vai katlu māja.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulai (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - Regula 2023/1115) no 2025. gada 30. decembra (Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 19.decembra regula (ES) 2024/3234, ar ko groza Regulu (ES) 2023/1115 attiecībā uz noteikumiem par piemērošanas dienu) regula jāsāk ieviest lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Valsts meža dienests ir kompetentā valsts iestāde, kura veiks šīs regulas prasību uzraudzību, t.sk. sekos līdzi meža un lauksaimniecības biomasu plūsmai. Līdz ar to ir saprotams, ka Valsts meža dienests sekos līdzi arī piegādes ķēžu informācijai.
Tomēr 2024. gada 15. jūlijā stājā spēkā likums "Grozījumi Enerģētikas likumā" (https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma) (turpmāk - Likums), kas šobrīd nosaka galvenos kritēriju nosacījumus un dod attiecīgo deleģējumu Noteikumu projekta izstrādei. Tāpēc ir nepieciešams no Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi) izslēgt tos nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, un iekļaut arī jaunos Direktīvas 2023/2413 nosacījumus.
Izmaiņas ilgtspējas kritēriju nosacījumiem
Jau transponējot Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, Likumā ir iekļauti vairāki jaunie nosacījumi attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecināšanai, tai skaitā:
1) jaudas robežslieksni iekārtām, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Ar Likumu ir mainīti nosacījumi, uz kādām iekārtām ir attiecināmi ilgtspējas kritēriji, atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem. Turpmāk atbilstības kritērijiem apliecināšana un kritēriju ievērošana ir saistoša:
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >7,5 MW;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >2 MW;
- iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 m3 metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos - 0oC, kas ir nulle grādos Celsija un 1 bar atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
Tādējādi ar Likumu ir mazināts jaudas robežslieksnis iekārtām, no kura ir jāsāk nodrošināt atbilstība noteiktajiem kritērijiem no 20MW uz 7,5MW, kā arī ir noteikts, ka kritērijiem ir jāatbilst ne tikai iekārtām, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze, bet arī noteiktas jaudas iekārtām, kurās tiek ražots biometāns.
Tāpat ar Likumu ir noteikts, ka ilgtspējas kritēriji vairs netiek attiecināti uz visām degvielu ražošanas iekārtām, jo Direktīva 2023/2413 no Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 4. rindkopas svītro nosacījumu, ka kritēriji ir attiecināmi uz "degvielu ražošanas iekārtām".
2) iekārtu aptvērumu, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Direktīva 2018/2001 nav iekļauta “iekārta” definīcija, līdz ar to tā ir dalībvalstu izvēle noteikt, uz kādām iekārtām ir attiecināmas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji un nenoteic, vai “iekārta” definīcijā ir iekļaujamas visas tehnoloģiskās iekārtas, kuras atrodas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtā.
Attiecībā uz "iekārta" definīciju, Eiropas Komisija ir sniegusi šādu skaidrojumu:
"8. Question: How do you define an “installation” producing heating/cooling and/or bioelectricity”. Does this cover the whole combustion plant for which one permit is given? If for example a plant that has three energy installations using biomass of 19 MW, each does not have to fulfill the criteria.
Answer: RED II does not include a definition of the term ‘installations’.”
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvija izvēlas noteikt, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas tikai uz iekārtām, kurās tiek izmantots biomasas kurināmais nevis uz visu sadedzināšanas iekārtu, piemēram, katlu māju. Līdz ar to siltumenerģijas ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 30 MW, bet divu tehnoloģisko iekārtu, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais, summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 5 MW, tad uz šādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji netiktu attiecināti. Līdzvērtīgi nosacījumi ir piemērojami arī iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais.
Tāpat ir saprotams, ka minētie kritēriji ir attiecināmi uz iekārtām, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais un kuras tiek izmantotas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanā, t.i., kuru tiešā darbība ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošana (NACE2 darbības kodi 35.11 un 35.30) un kas nav rūpnieciskās ražošanas iekārtas.
3) ilgtspējas kritēriji kā kvalitātes rādītāji
Ar Likumu ir mainīta pieeja un pienākums attiecībā uz to, kurš ir atbildīgs par kritērijiem atbilstoša kurināmā pieejamību un izmantošanu konkrētas jaudas iekārtās. Iepriekš Noteikumos tika noteikts, ka tieši sadedzināšanas iekārtas operators (komersants) bija vienīgais atbildīgais par to, ka viņa iekārtā tiek izmantots tikai kritērijiem atbilstošs kurināmais. Savukārt ar Likumu ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu kurināmo, kas atbilst Noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Tādējādi tiek pateikts, ka minētajām iekārtām kurināmā piegādātājs nemaz nevar piegādāt kurināmo, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem.
4) ilgtspējas kritēriju atbilstības apliecināšanas atbilstība spēkā esošajiem nosacījumiem
Šobrīd meža biomasas ieguves galvenā atļauja ir ciršanas apliecinājums, un ārpus meža nocirstās koksnes apliecinājums, kur abos norādīti izstrādātās cirsmas kadastra numuri, un cirsmas pirkuma līgumu. Minētos apliecinājumus izdod, izvērtējot, vai pieteiktā darbība būs atbilstoša normatīvajam regulējumam Latvijā, un ciršanas apliecinājuma izdošana noteic, ka kopumā ciršana būs likumīga. Tādējādi tiek izvērtēts, vai ir sasniegts koku ciršanas vecums vai caurmērs, vai ciršana nav paredzēta platībās, kurās tas ir aizliegts uc.
Ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritēriji pēc būtības neparedz aizliegumus iegūt meža vai lauksaimniecības biomasu konkrētajās teritorijās, bet paredz, ka šādas biomasas izejvielas nav uzskatāmas par atbilstošiem Noteikumos noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to nebūtu izmantojama degvielas piegādātājiem noteikto mērķu izpildei vai konkrētās iekārtas to nevarēs deklarēt kā ilgtspējīgu, t.i. šādas izejvielas pēc būtības nebūtu izmantojamas kā degviela vai kurināmais. Vienlaikus tas neparedz, ka šādu biomasu nevar iegūt citiem nolūkiem, piemēram, kā izejvielu kokrūpniecībā, mēbeļu ražošanā utt.
Līdz ar to ir secināms, ka ciršanas apliecinājumi un ārpus meža nocirstās koksnes apliecinājumi diemžēl nevarētu būt tas dokuments, ko varētu izmantot, lai izvērtētu, vai meža biomasa atbilst ilgtspējas kritērijiem, jo šie apliecinājumi ir ar šaurāku tvērumu. Ilgtspējas kritēriji kā priekšnoteikums atļaut vai neatļaut cirst nebūtu nosakāms, jo ilgtspējas kritēriji attiecas nevis uz meža biomasas izejvielu ieguvi (ciršanu) kopumā, bet uz tieši meža biomasas kurināmā izejvielu ieguvi (un ciršanas apliecinājumi nenosaka iegūstamo izejvielu izmantošanu).
Ciršanas apliecinājums ir tikai viens no dokumentiem, kas ir izmantojams ciršanas likumības apliecināšanai, jo pamato, ka biomasa tiek iegūta teritorijā un apstākļos, kādos ciršana ir atļauja.
Šobrīd netika plānots noteikt ilgtspējas kritērijus, kā ciršanas atļaujas nosacījumu, jo ilgtspējas kritēriju būtība ir ierobežot neilgtspējīgas koksnes izmantošanu, t.i. nepieļaut to, ka meža biomasa tiek iegūta tikai kurināmā ražošanai. Līdz ar to šobrīd veidojas situācija, ka kompetentās iestādes izsniegs biomasas ieguves atļaujas, bet siltumenerģijas ražotāji tās uzskatīs par nederīgām, jo tāda ir Direktīvas 2018/2001 ideja.
Atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem nevar būt kā priekšnoteikums biomasas ieguves atļaujai, jo atbilstība šiem kritērijiem ir nosakāma tikai biomasas kurināmā izmantošanas beigu posmā - sadedzināšanas iekārtā, jo ir atkarīga no gala šķeldas maisījuma, no izmantotās sadedzināšanas iekārtas veida - koģenerācijas iekārt vai katlu māja.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulai (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - Regula 2023/1115) no 2025. gada 30. decembra (Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 19.decembra regula (ES) 2024/3234, ar ko groza Regulu (ES) 2023/1115 attiecībā uz noteikumiem par piemērošanas dienu) regula jāsāk ieviest lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Valsts meža dienests ir kompetentā valsts iestāde, kura veiks šīs regulas prasību uzraudzību, t.sk. sekos līdzi meža un lauksaimniecības biomasu plūsmai. Līdz ar to ir saprotams, ka Valsts meža dienests sekos līdzi arī piegādes ķēžu informācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Definīcijas un vispārīgie nosacījumi
Šobrīd Noteikumos ir iekļautas daudzas Direktīvas 2018/2001 definīcijas, lai bremzētu minētās direktīvas netransponēšanas pārkāpumu procedūras tālāko virzību. Vienlaikus Likumā un Transporta enerģijas likumā ir iekļauts lielākais vairums no definīcijām, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem.
Direktīva 2023/2413 aktualizē, paplašina un pastiprina ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju ietaupījumu kritērijus, tos nosakot dažādiem augšanas tipiem - kūdrājs, virsājs, mitrājs, kā arī nosakot nosacījumus "senajiem mežiem", "pirmatnējiem mežiem" uc., bet nenosakot definīcijas tiem, definējumu atstājot dalībvalstu kompetencē. Tāpat šādas definīcijas nav iekļautas citas jomas vai nozares Eiropas Savienības tiesību aktos. Vienlaikus "mitrājs" nav noteikts kā definīcija, bet tā skaidrojums ir iekļauts Direktīvas 2018/2001 (konsolidētā versija) 29. panta 4. panta a) apakšpunktā.
Tāpat Likumā ir iekļauti vairāki vispārīgi nosacījumi par kritēriju piemērošanu un izņēmumiem no tiem.
Šobrīd Noteikumos ir iekļautas daudzas Direktīvas 2018/2001 definīcijas, lai bremzētu minētās direktīvas netransponēšanas pārkāpumu procedūras tālāko virzību. Vienlaikus Likumā un Transporta enerģijas likumā ir iekļauts lielākais vairums no definīcijām, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem.
Direktīva 2023/2413 aktualizē, paplašina un pastiprina ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju ietaupījumu kritērijus, tos nosakot dažādiem augšanas tipiem - kūdrājs, virsājs, mitrājs, kā arī nosakot nosacījumus "senajiem mežiem", "pirmatnējiem mežiem" uc., bet nenosakot definīcijas tiem, definējumu atstājot dalībvalstu kompetencē. Tāpat šādas definīcijas nav iekļautas citas jomas vai nozares Eiropas Savienības tiesību aktos. Vienlaikus "mitrājs" nav noteikts kā definīcija, bet tā skaidrojums ir iekļauts Direktīvas 2018/2001 (konsolidētā versija) 29. panta 4. panta a) apakšpunktā.
Tāpat Likumā ir iekļauti vairāki vispārīgi nosacījumi par kritēriju piemērošanu un izņēmumiem no tiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts svītro tās definīcijas, kas ir noteiktas Likumā, kas stājās spējā 2024. gada 15. jūlijā, un Transporta enerģijas likumā. Noteikumu projekts izstrādā nosacījumus "kūdrājs" un "virsājs", balstoties uz Latvijas specifiskajiem apstākļiem un ekspertu piedāvātajiem nosacījumiem.
Vienlaikus ir jāsecina, ka dabas aizsardzības regulējumā vai mežsaimniecības jomas regulējuma aktualizēšanas ietvaros notiek aktīvas diskusijas par definīcijām, kas skar arī Noteikumu nosacījumus un diskusijas notiek jau pietiekami ilgu laiku un joprojām nav panākta vienošanās par "senie meži" definīciju. Attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem novērtēšanu un apliecināšanu šāda vilcināšanās var radīt lielu risku energopiegādes drošībai un arī enerģijas pieejamībai par saprātīgām cenām. Ja šīs definīcijas nebūs noteiktas nacionālā līmenī, tad brīvprātīgo shēmu sertificēšanas struktūras, kas sertificē kurināmā piegādātājus vai enerģijas ražošanas iekārtas, izmantos savu shēmu ietvaros izstrādātās definīcijas, kas varētu būt nelabvēlīgi Latvijai, un kas radītu konkurences kropļojumus, jo sertificētiem piegādātājiem un iekārtām tiktu piemērotas vienas definīcijas (iespējams stingrākas un nelabvēlīgākas), kā citiem piegādātājiem un iekārtām, kuras izvēlēsies nesertificēties un izmantos komersanta shēmu atbilstības apliecināšanai. Līdz ar to, lai visiem "spēles dalībniekiem" piemērotu vienlīdzīgus nosacījumus, ir nepieciešams noteikt nacionālās definīcijas, kuras izmantotu gan sertificēšanas struktūras, gan tiktu izmantotas komersantu shēmas ietvaros.
Senie meži
Noteikumu kontekstā nav specifiski noteikta definīcija "senie meži", jo tos mežus, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - meža biotopi mikroliegumos, aptver Noteikumu 9.2 un 9.3. apakšpunkts.
Ministru kabineta protokollēmumā Noteikumu projekta apstiprināšanai ir noteikts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijām kopīgi izstrādāt attiecīgo "senie meži" definīciju, izvēloties, kurā no tiesību aktiem šo definīciju iekļaut. Protokollēmuma projektā nav jau konkrēti noteikts, kurš likums būtu grozāms, atstājot izvēles brīvību abām ministrijām par šo vienoties, bet pirmsšķietami tie būtu grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā vai Meža likumā. Ņemot vērā, ka nosacījumi senajiem mežiem attiecas uz dabas aizsardzības politiku, tad Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir noteikts pienākums attiecīgos tiesību aktu projektus Ministru kabinetā iesniegt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei. Tādējādi neskatoties uz to, kurš tiesību akts tiks grozīts, nozares ministrei divu mēnešu laikā būs jāiesniedz Ministru kabinetā atbilstošā likuma grozījumu likumprojektu, lai tajā definētu "senie meži".
Ņemot vērā iepriekšminēto un Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) 29. panta 3. punkta a) apakšpunkta, kas noteic, ka nosacījumi jānosaka senajiem mežiem atbilstoši dalībvalsts definīcijai, transponēšanas nepieciešamību, Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir noteikts arī uzdevums klimata un enerģētikas ministram iesniegt grozījumus Noteikumos, lai tajos noteiktu nosacījumus arī senajiem mežiem.
Pirmatnējie meži
"Pirmatnējie meži" definīcija netiek noteikta Noteikumu projektā, bet tajā ir iekļauta atsauce uz Regulas 2023/1115 2. panta 8. punktu, kurā ir definēti "pirmatnējie meži".
Tā kā minētā definīcija ir noteikta tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā, tad tā netiek noteikta Noteikumu projektā.
Cita kokaugiem klāta zeme
"Cita kokaugiem klāta zeme" netiek definēts Noteikumu projektā, jo Direktīvas 2018/2001 redakcija (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) neatbilst Regulas 2023/1115 2. panta 12. punktā iekļautajai definīcijai, kur Direktīva 2018/2001 pēc būtības noteic, ka konkrētajiem nosacījumiem atbilst pirmatnējie meži un meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, t.i. citām ar kokiem klātām teritorijām arī būtu jāatbilst nosacījumiem, kas tiek piemēroti "pirmatnējiem mežiem vai citām teritorijām, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību".
Lai novērstu šo definīciju neatbilstošu piemērošanu, Noteikumu projektā "cita kokaugiem klāta zeme" redakcija ir mainīta, lai tā nesakristu ar Regulā 2023/1115 noteiktajai definīcijai.
Kūdrājs
"Kūdrājs" nosacījumi ir izstrādāti sadarbībā ar nozaru ekspertiem, kā arī konsultējoties ar citu valstu ekspertiem, vienlaikus ievērojot Direktīvas 2018/2001 un Direktīvas 2023/2413 būtību.
Virsājs
"Virsājs" nosacījumi ir izstrādāti, balstoties uz virsāju biotopu nosacījumiem (https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/es_biotopi_latvija_rokasgramata_lv_2_izdevums.pdf).
Mitrājs
Tā kā "mitrājs" skaidrojums ir iekļauts Direktīvas 2018/2001 (konsolidētā versija) 29. panta 4. panta a) apakšpunktā, šis skaidrojums ir izmantots "mitrājs" definēšanai Noteikumu projektā.
Noteikumu projekts svītro arī vispārīgos nosacījumus no Noteikumiem, kas jau ir iekļauti Likumā un Transporta enerģijas likumā, kas minētajos likumos jau ir piemēroti Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem.
No vispārīgiem nosacījumiem un visu Noteikumu projektā tiek svītrots nosacījums, ka kritēriji attiecas uz degvielu ražošanas iekārtām.
Vienlaikus ir jāsecina, ka dabas aizsardzības regulējumā vai mežsaimniecības jomas regulējuma aktualizēšanas ietvaros notiek aktīvas diskusijas par definīcijām, kas skar arī Noteikumu nosacījumus un diskusijas notiek jau pietiekami ilgu laiku un joprojām nav panākta vienošanās par "senie meži" definīciju. Attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem novērtēšanu un apliecināšanu šāda vilcināšanās var radīt lielu risku energopiegādes drošībai un arī enerģijas pieejamībai par saprātīgām cenām. Ja šīs definīcijas nebūs noteiktas nacionālā līmenī, tad brīvprātīgo shēmu sertificēšanas struktūras, kas sertificē kurināmā piegādātājus vai enerģijas ražošanas iekārtas, izmantos savu shēmu ietvaros izstrādātās definīcijas, kas varētu būt nelabvēlīgi Latvijai, un kas radītu konkurences kropļojumus, jo sertificētiem piegādātājiem un iekārtām tiktu piemērotas vienas definīcijas (iespējams stingrākas un nelabvēlīgākas), kā citiem piegādātājiem un iekārtām, kuras izvēlēsies nesertificēties un izmantos komersanta shēmu atbilstības apliecināšanai. Līdz ar to, lai visiem "spēles dalībniekiem" piemērotu vienlīdzīgus nosacījumus, ir nepieciešams noteikt nacionālās definīcijas, kuras izmantotu gan sertificēšanas struktūras, gan tiktu izmantotas komersantu shēmas ietvaros.
Senie meži
Noteikumu kontekstā nav specifiski noteikta definīcija "senie meži", jo tos mežus, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - meža biotopi mikroliegumos, aptver Noteikumu 9.2 un 9.3. apakšpunkts.
Ministru kabineta protokollēmumā Noteikumu projekta apstiprināšanai ir noteikts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijām kopīgi izstrādāt attiecīgo "senie meži" definīciju, izvēloties, kurā no tiesību aktiem šo definīciju iekļaut. Protokollēmuma projektā nav jau konkrēti noteikts, kurš likums būtu grozāms, atstājot izvēles brīvību abām ministrijām par šo vienoties, bet pirmsšķietami tie būtu grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā vai Meža likumā. Ņemot vērā, ka nosacījumi senajiem mežiem attiecas uz dabas aizsardzības politiku, tad Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir noteikts pienākums attiecīgos tiesību aktu projektus Ministru kabinetā iesniegt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei. Tādējādi neskatoties uz to, kurš tiesību akts tiks grozīts, nozares ministrei divu mēnešu laikā būs jāiesniedz Ministru kabinetā atbilstošā likuma grozījumu likumprojektu, lai tajā definētu "senie meži".
Ņemot vērā iepriekšminēto un Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) 29. panta 3. punkta a) apakšpunkta, kas noteic, ka nosacījumi jānosaka senajiem mežiem atbilstoši dalībvalsts definīcijai, transponēšanas nepieciešamību, Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir noteikts arī uzdevums klimata un enerģētikas ministram iesniegt grozījumus Noteikumos, lai tajos noteiktu nosacījumus arī senajiem mežiem.
Pirmatnējie meži
"Pirmatnējie meži" definīcija netiek noteikta Noteikumu projektā, bet tajā ir iekļauta atsauce uz Regulas 2023/1115 2. panta 8. punktu, kurā ir definēti "pirmatnējie meži".
Tā kā minētā definīcija ir noteikta tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā, tad tā netiek noteikta Noteikumu projektā.
Cita kokaugiem klāta zeme
"Cita kokaugiem klāta zeme" netiek definēts Noteikumu projektā, jo Direktīvas 2018/2001 redakcija (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) neatbilst Regulas 2023/1115 2. panta 12. punktā iekļautajai definīcijai, kur Direktīva 2018/2001 pēc būtības noteic, ka konkrētajiem nosacījumiem atbilst pirmatnējie meži un meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, t.i. citām ar kokiem klātām teritorijām arī būtu jāatbilst nosacījumiem, kas tiek piemēroti "pirmatnējiem mežiem vai citām teritorijām, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību".
Lai novērstu šo definīciju neatbilstošu piemērošanu, Noteikumu projektā "cita kokaugiem klāta zeme" redakcija ir mainīta, lai tā nesakristu ar Regulā 2023/1115 noteiktajai definīcijai.
Kūdrājs
"Kūdrājs" nosacījumi ir izstrādāti sadarbībā ar nozaru ekspertiem, kā arī konsultējoties ar citu valstu ekspertiem, vienlaikus ievērojot Direktīvas 2018/2001 un Direktīvas 2023/2413 būtību.
Virsājs
"Virsājs" nosacījumi ir izstrādāti, balstoties uz virsāju biotopu nosacījumiem (https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/es_biotopi_latvija_rokasgramata_lv_2_izdevums.pdf).
Mitrājs
Tā kā "mitrājs" skaidrojums ir iekļauts Direktīvas 2018/2001 (konsolidētā versija) 29. panta 4. panta a) apakšpunktā, šis skaidrojums ir izmantots "mitrājs" definēšanai Noteikumu projektā.
Noteikumu projekts svītro arī vispārīgos nosacījumus no Noteikumiem, kas jau ir iekļauti Likumā un Transporta enerģijas likumā, kas minētajos likumos jau ir piemēroti Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem.
No vispārīgiem nosacījumiem un visu Noteikumu projektā tiek svītrots nosacījums, ka kritēriji attiecas uz degvielu ražošanas iekārtām.
Problēmas apraksts
Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām
Direktīva 2023/2413 noteic papildus nosacījumus ilgtspējas kritērijiem, paplašinot kritēriju aptvērumu. Minētā direktīva arī paplašina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) aptvērumu, ja netiek izpildīti riska novērtējuma kritēriji.
Direktīva 2023/2413 noteic papildus nosacījumus ilgtspējas kritērijiem, paplašinot kritēriju aptvērumu. Minētā direktīva arī paplašina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) aptvērumu, ja netiek izpildīti riska novērtējuma kritēriji.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem, Noteikumu projektā ir noteikts, ka:
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija pirmatnējie meži un citas kokiem klātas teritorijas;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 ha (iepriekš platības slieksnis netika noteikts);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no virsājiem, kur Direktīvā 2018/2001 netiek definēts šāds augšanas apstākļu tips, definējumu atstājot dalībvalstu ziņā;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas uz 2008. gada janvāri bija mitrājs, bet pēc tam šīm teritorijām šāds statuss vairs nav noteikts.
Iepriekšminētie nosacījumi attiecas uz biodegvielu vai biomasas kurināmā lauksaimniecības biomasas izejvielām, piemēram, rapsi, kukurūzu, graudiem, salmiem uc. Vienlaikus atbilstoši lauksaimniecības un mežsaimniecības praksēm Latvijā šobrīd meža zemju transformācija par aramzemēm notiek ļoti mazā apjomā, līdz ar to var pieņemt, ka mežsaimniecības darbības lauksaimniecības biomasas izejvielu ieguvi ietekmē ļoti maz.
Noteikumu projekts nemaina Noteikumu nosacījumus attiecībā uz "no-go" teritorijām lauksaimniecības biomasas izejvielām un nenosaka izņēmumu kādai konkrētai dabas aizsardzības teritorijai, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajai zonai, jo Direktīvas 2018/2001 teksts konkrēti noteic, ka izejvielas netiek iegūtas teritorijās (platībās), kas dabas aizsardzības mērķiem izraudzītas ar tiesību aktiem vai ko dabas aizsardzības mērķiem izraudzījusies attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu ir pieņemts likums "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu", kur ir definēta "neitrālā zona", kurā tiek nodrošināta ilgtspējīga dabsaimniecība, un zonējumu nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas noteic, ko drīkst un nedrīkst darīt arī rezervāta neitrālajā daļā. Līdz ar to ir saprotams, ka konkrētie specifiskie tiesību akti nosaka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālās zonas lietošanas nosacījumus, tāpēc tos nav nepieciešams specifiski izdalīt arī Noteikumos.
Riska novērtējuma kritēriju meža biomasām neizpildes gadījumi
Tāpat Noteikumu projektā ir noteikts, ka, ja meža biomasas ilgtspējas kritēriji (riska novērtējuma kritērija) netiek izpildīti, tad uz lauksaimniecības biomasas izejvielām attiecināmie kritēriji ir attiecināmi arī uz meža biomasas izejvielām. Tādējādi, ja meža biomasas izejvielas neatbildīs Noteikumu 15. un 17. punktā noteiktajiem kritērijiem ne valsts, ne reģiona līmenī, tad uz šādām meža biomasas izejvielām būs attiecināmi tie kritēriji, kas ir attiecināmi uz lauksaimniecības biomasas izejvielām.
Ģeotelpisko datu publicēšana
Noteikumu projekts precizē nosacījumus ģeotelpisko datu publicēšanai, kur Noteikumi noteic, ka šāda informācija ir jāpublicē tikai par par īpaši aizsargājamās dabas teritorijām, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, zālājiem un pļavām ar lielu bioloģisko daudzveidību, bet Noteikumu projekts paplašina teritoriju aptvērumu, par kurām ir jāpublicē ģeotelpiskie dati, nosakot, ka tiek publicēti arī dati par pirmatnējiem mežiem, mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsājiem, zālājiem uc..
Šobrīd ir noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina atvērtos ģeotelpiskos datus par minētajām teritorijām, tomēr, ievācot informāciju, kas ir nepieciešama atjaunīgās enerģijas go-to teritoriju kartēšanai, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir secinājusi, ka šādu datu turētājs nav tikai Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī, piemēram, Valsts meža dienests, pašvaldības uc. Tāpēc Noteikumu projekts noteic, ka Dabas aizsardzības pārvalde publicē datus, ko arī cita starpā saņem no datu turētāja.
Nosacījumi kūdrājiem
Kūdrāju nosacījumos ir svarīgi ievērot nosacījumu "šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana", kas pēc būtības nozīmē, ka, ja konkrēto izejvielu audzēšanai pēc 2008. gada 1. janvāra konkrētajā kūdrājā ir no jauna ierīkota meliorācija, tad šādas izejvielas nebūtu atzīstamas par ilgtspējīgām. Tomēr, ja konkrētajā kūdrājā meliorācijas sistēma ir bijusi ierīkota pirms 2008. gada, un šobrīd kūdrājā tiek audzētas lauksaimniecības biomasas izejvielas, tad atbilstība ilgtspējas kritērijiem ir nodrošināta. Tātad svarīgākais ilgtspējas kritērija noteikšanai ir noteikt, vai kūdrājā pēc 2008. gada ir no jauna ierīkota meliorācijas sistēma, t.i. kūdrājs ir ticis mākslīgi no jauna nosusināts. Līdz ar to ir saprotams, ka nosacījums neattiecas uz vēsturiskajām meliorācijas sistēmām.
Noteikumu projektā attiecībā uz "kūdrāju" ir iekļauta atkāpe mitrāja statusa piemērošanai. Noteikumos ir noteikts, ka izejvielas nevar būt iegūtas teritorijās, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka nenotiek kūdrāja nosusināšana vai nav pierādīts, ka šīm zemes platībām piemērojams mitrāju statuss", jo atbilstoši Noteikumu 11.3. apakšpunktam izejvielas var iegūt no platībām, kurām līdz 2008. gada janvārim bija "mitrājs" statuss, bet šobrīd vairs nav, kas pēc būtības nozīmē, ka izejvielas var būt iegūtas no teritorijas, kas atbilst "mitrājs" statusam, piemēram, 2025. gadā. Vienlaikus Noteikumu projekts noteic, ka šī mitrāja statusa atkāpe ir piemērojama līdz brīdim, kad Noteikumu projekts stāsies spēkā, tādējādi nodrošinot, ka pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas un nosacījumu spēkā stāšanās, lai "apietu" Noteikumu nosacījumus, tiek apzināti nosusināti purvi (mitrāji) kūdras ieguvei, uzreiz plānojot šīs teritorijas appludināt un audzēt paludikultūras. nevis atbilstoši rekultivēt. Tādējādi minētā atkāpe nodrošina to, ka mitrāji netiek apzināti nosusināti gan kūdras ieguvei, gan pēc tam biodegvielu vai biomasas kurināmā audzēšanai.
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija pirmatnējie meži un citas kokiem klātas teritorijas;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 ha (iepriekš platības slieksnis netika noteikts);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no virsājiem, kur Direktīvā 2018/2001 netiek definēts šāds augšanas apstākļu tips, definējumu atstājot dalībvalstu ziņā;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas uz 2008. gada janvāri bija mitrājs, bet pēc tam šīm teritorijām šāds statuss vairs nav noteikts.
Iepriekšminētie nosacījumi attiecas uz biodegvielu vai biomasas kurināmā lauksaimniecības biomasas izejvielām, piemēram, rapsi, kukurūzu, graudiem, salmiem uc. Vienlaikus atbilstoši lauksaimniecības un mežsaimniecības praksēm Latvijā šobrīd meža zemju transformācija par aramzemēm notiek ļoti mazā apjomā, līdz ar to var pieņemt, ka mežsaimniecības darbības lauksaimniecības biomasas izejvielu ieguvi ietekmē ļoti maz.
Noteikumu projekts nemaina Noteikumu nosacījumus attiecībā uz "no-go" teritorijām lauksaimniecības biomasas izejvielām un nenosaka izņēmumu kādai konkrētai dabas aizsardzības teritorijai, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajai zonai, jo Direktīvas 2018/2001 teksts konkrēti noteic, ka izejvielas netiek iegūtas teritorijās (platībās), kas dabas aizsardzības mērķiem izraudzītas ar tiesību aktiem vai ko dabas aizsardzības mērķiem izraudzījusies attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu ir pieņemts likums "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu", kur ir definēta "neitrālā zona", kurā tiek nodrošināta ilgtspējīga dabsaimniecība, un zonējumu nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas noteic, ko drīkst un nedrīkst darīt arī rezervāta neitrālajā daļā. Līdz ar to ir saprotams, ka konkrētie specifiskie tiesību akti nosaka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālās zonas lietošanas nosacījumus, tāpēc tos nav nepieciešams specifiski izdalīt arī Noteikumos.
Riska novērtējuma kritēriju meža biomasām neizpildes gadījumi
Tāpat Noteikumu projektā ir noteikts, ka, ja meža biomasas ilgtspējas kritēriji (riska novērtējuma kritērija) netiek izpildīti, tad uz lauksaimniecības biomasas izejvielām attiecināmie kritēriji ir attiecināmi arī uz meža biomasas izejvielām. Tādējādi, ja meža biomasas izejvielas neatbildīs Noteikumu 15. un 17. punktā noteiktajiem kritērijiem ne valsts, ne reģiona līmenī, tad uz šādām meža biomasas izejvielām būs attiecināmi tie kritēriji, kas ir attiecināmi uz lauksaimniecības biomasas izejvielām.
Ģeotelpisko datu publicēšana
Noteikumu projekts precizē nosacījumus ģeotelpisko datu publicēšanai, kur Noteikumi noteic, ka šāda informācija ir jāpublicē tikai par par īpaši aizsargājamās dabas teritorijām, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, zālājiem un pļavām ar lielu bioloģisko daudzveidību, bet Noteikumu projekts paplašina teritoriju aptvērumu, par kurām ir jāpublicē ģeotelpiskie dati, nosakot, ka tiek publicēti arī dati par pirmatnējiem mežiem, mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsājiem, zālājiem uc..
Šobrīd ir noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina atvērtos ģeotelpiskos datus par minētajām teritorijām, tomēr, ievācot informāciju, kas ir nepieciešama atjaunīgās enerģijas go-to teritoriju kartēšanai, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir secinājusi, ka šādu datu turētājs nav tikai Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī, piemēram, Valsts meža dienests, pašvaldības uc. Tāpēc Noteikumu projekts noteic, ka Dabas aizsardzības pārvalde publicē datus, ko arī cita starpā saņem no datu turētāja.
Nosacījumi kūdrājiem
Kūdrāju nosacījumos ir svarīgi ievērot nosacījumu "šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana", kas pēc būtības nozīmē, ka, ja konkrēto izejvielu audzēšanai pēc 2008. gada 1. janvāra konkrētajā kūdrājā ir no jauna ierīkota meliorācija, tad šādas izejvielas nebūtu atzīstamas par ilgtspējīgām. Tomēr, ja konkrētajā kūdrājā meliorācijas sistēma ir bijusi ierīkota pirms 2008. gada, un šobrīd kūdrājā tiek audzētas lauksaimniecības biomasas izejvielas, tad atbilstība ilgtspējas kritērijiem ir nodrošināta. Tātad svarīgākais ilgtspējas kritērija noteikšanai ir noteikt, vai kūdrājā pēc 2008. gada ir no jauna ierīkota meliorācijas sistēma, t.i. kūdrājs ir ticis mākslīgi no jauna nosusināts. Līdz ar to ir saprotams, ka nosacījums neattiecas uz vēsturiskajām meliorācijas sistēmām.
Noteikumu projektā attiecībā uz "kūdrāju" ir iekļauta atkāpe mitrāja statusa piemērošanai. Noteikumos ir noteikts, ka izejvielas nevar būt iegūtas teritorijās, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka nenotiek kūdrāja nosusināšana vai nav pierādīts, ka šīm zemes platībām piemērojams mitrāju statuss", jo atbilstoši Noteikumu 11.3. apakšpunktam izejvielas var iegūt no platībām, kurām līdz 2008. gada janvārim bija "mitrājs" statuss, bet šobrīd vairs nav, kas pēc būtības nozīmē, ka izejvielas var būt iegūtas no teritorijas, kas atbilst "mitrājs" statusam, piemēram, 2025. gadā. Vienlaikus Noteikumu projekts noteic, ka šī mitrāja statusa atkāpe ir piemērojama līdz brīdim, kad Noteikumu projekts stāsies spēkā, tādējādi nodrošinot, ka pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas un nosacījumu spēkā stāšanās, lai "apietu" Noteikumu nosacījumus, tiek apzināti nosusināti purvi (mitrāji) kūdras ieguvei, uzreiz plānojot šīs teritorijas appludināt un audzēt paludikultūras. nevis atbilstoši rekultivēt. Tādējādi minētā atkāpe nodrošina to, ka mitrāji netiek apzināti nosusināti gan kūdras ieguvei, gan pēc tam biodegvielu vai biomasas kurināmā audzēšanai.
Problēmas apraksts
Ilgtspējas kritēriji meža biomasas izejvielām
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina un stiprina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) nosacījumus, kā arī noteic nosacījumus meža biomasas izejvielu ieguves sasaistei ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saistību izpildes nosacījumiem.
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina un stiprina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) nosacījumus, kā arī noteic nosacījumus meža biomasas izejvielu ieguves sasaistei ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saistību izpildes nosacījumiem.
Risinājuma apraksts
Riska novērtējuma kritērijs
Noteikumu projektā ir noteikts, ka riska novērtējuma kritērija izpildei ir jānovērtē, ka valstī ir spēkā uzraudzības un izpildes pasākumi un tiesību akti, kas nodrošina, ka:
- tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji, un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un sugu un dzīvotņu saglabāšanai.
- meži, kuros tiek iegūta meža biomasas neaug šādās zemēs - pirmatnējie meži, meži, kur ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas, zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsāji, mitrāji, kūdrāji;
- meža biomasas kurināmā ražotāji izdod ticamības deklarāciju par to, ka meža biomasas izejvielas nav iegūtas no iepriekšējā ievilkumā minētajām zemēm, t.i. pirmatnējiem mežiem, neskartajiem mežiem, zālājiem, virsājiem, mitrājiem un kūdrājiem;
- netiek pieļauta pirmatnējo mežu un seno mežu degradācija un pārvēršana par plantāciju mežiem, netiek pieļauta mežizstrāde neaizsargātās augsnēs un tiek novērsta celmu un sakņu ieguve;
- tiek ievērotas maksimālās lielo kailciršu platības un atmirušās koksnes ieguves sliekšņi, ja tādi ir noteikti konkrēto valstu meža apsaimniekošanas nozares tiesību aktos;
- līdz minimumam tiek samazināta nelabvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm.
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir noteikti izņēmumi riska novērtējuma piemērošanai - ja valstī nav izstrādāti tiesību akti vai vadības sistēmas, kas nepieļauj, ka meža biomasas izejvielas tiek iegūtas noteikumu 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā, t.i. pirmatnējos mežos, bioloģiski daudzveidīgos mežos, virsājos, mitrājos vai kūdrājos, kā arī nav noteikts pienākums kurināmā ražotājiem izdot ticamības deklarāciju, tad attiecībā uz meža biomasas izejvielām ir jāveic pilnais novērtējums ieguves teritorijas līmenī - katrai ieguves teritorijai ir jāizvērtē, vai minētā teritorija atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem - ir vai nav pirmatnējais mežs, cita kokiem klāta teritorija, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, bioloģiski daudzveidīgs mežs, virsājs, mitrājs vai kūdrājs.
Riska novērtējuma papildināšana
Ar Direktīvu 2023/2413 tika papildināti kritēriji, kas ir piemērojami meža biomasas izejvielām papildus nosakot, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošana no iekšzemes meža biomasas ir jāatbilst dalībvalstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) darbībām noteiktām saistībām un mērķrādītājiem un rīcībpolitikām un pasākumiem, ko dalībvalsts aprakstījusi savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos.
Šis nosacījums, kas tika iekļauts Direktīvā 2023/2413 trialoga sarunu ar Eiropas Parlamentu laikā, atbilstoši nozares vērtējumam pēc būtības nav izpildāms un piemērojams meža biomasas ieguves līmenī un komersantu līmenī šādu iemeslu dēļ:
1) Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841/ES par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - Regula 2018/841) 4. pantā noteiktie mērķi un saistības tiek noteiktas dalībvalsts līmenī un tiek noteiktas piecu gadu periodam: 2021.-2025. un 2026.-2030. gadam.
2) tas, vai Eiropas Savienības dalībvalsts ir izpildījusi Regulā 2018/841 noteiktos mērķus un saistības atbilstoši Regulas 2018/841 un Komisijas 2020. gada 7. augusta īstenošanas regulas 2020/1208/ES par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014, tiek noteikts ar divu gadu nobīdi, t.i. piemēram 2027. gadā būs zināmi dati par 2025. gadu.
Ja Noteikumu projektā tiek tiešā tekstā transponēti Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) nosacījumi, tas nozīmētu ar atpakaļejošu datumu atzīt Latvijā izmantoto biomasu par neilgtspējīgu, piedevām šis var novest pie situācijas, kad tikai 2032. gadā tiktu secināts, ka piecu gadu mērķis un saistības nav izpildītas, kas nozīmē, ka katrā no šiem pieciem gadiem izmantotā biomasa būtu atzīstama par neilgtspējīgu.
Ņemot vērā iepriekšminēto Noteikumos jau noteiktais riska novērtējums ar Noteikumu projektu tiek papildināts arī ar jaunu novērtējumu, kura ietvaros jānovērtē, vai no Latvijas meža biomasas izejvielām ražotajām biodegvielu vai biomasas kurināmā ražošanai ir jāatbilst Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem ZIZIMM sektora mērķiem (Regula 2018/841).
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums neparedz atbilstības kritērijiem prezumpciju, bet nosaka, ka biomasas ražošana atbilst kritērijiem, ja Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi rezultējas Regulas 2018/841 mērķu izpildē, kurā izstrādātās prognozes šo atbilstību var arī neuzrādīt, piemēram, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi nerezultējas Eiropas parlamenta un padomes 2023. gada 13. septembra direktīvā 2023/1791/ES par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 noteikto mērķu izpildē, un plānā ir noteikts, ka Latvija pirmsšķietami šos mērķus neizpildīs.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka šo izvērtējumu, vai ir izpildījušies Noteikumu 18.1 punkta nosacījumi, veiks Zemkopības ministrija jau Noteikumos noteiktā izvērtējuma ietvaros, vienlaikus šis izvērtējums netiks iekļauts Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra rīkojumā Nr. 49 "Par Latvijas tiesību aktu, kā arī uzraudzības un izpildes sistēmas spēju nodrošināt meža biomasas izejvielu atbilstību ilgtspējas kritērijiem" (https://likumi.lv/ta/id/349169-par-latvijas-tiesibu-aktu-ka-ari-uzraudzibas-un-izpildes-sistemas-speju-).
Tāpat ir jāsecina, ka šis nosacījums nav piemērojams ieguves vai komersantu līmenī, jo uz Direktīvas 2018/2001 29. panta 7a. punktu nav iekļauta atsauce ne Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punktā, ne 30. panta 1. punktā, kas nozīmē, ka šis nosacījums pēc būtības nav ilgtspējas kritērijs un emisiju ietaupījumu kritērijs.
Vienlaikus ņemot vērā iespējamās dažādās šī nosacījuma piemērošanas interpretācijas un neskaidrības, Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisijas sniegto skaidrojumu Igaunijas ekspertiem
"Uz jautājumu, kā tiek demonstrēta atbilstība 29. panta 7.a punktam, ja mērķis ir noteikts 2030. gadam (un līdz ar to tikai tad - 2030. gadā, kad atbilstību varētu pārbaudīt), tas tiešām varētu šķist sarežģīti, tādēļ šis pants ir jālasa saistībā ar Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) 29. panta 7.b punktu. Saskaņā ar šo noteikumu dalībvalstīm savos aktualizētajos Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (kas bija jāiesniedz jau līdz 2024. gada 30. jūnijam) jau 2024. gada jūnijā bija jāziņo par:
- novērtējumu par iekšzemes meža biomasas piegādi, kas pieejama enerģētikas vajadzībām 2021.-2030. gadā saskaņā ar 29. panta ilgtspējības kritērijiem;
- novērtējumu par to, vai plānotā meža biomasas izmantošana enerģijas ražošanai ir saderīga ar dalībvalstu mērķiem un budžetiem 2026.–2030. gadam, kas noteikti Regulas 2018/841 4. pantā;
- apraksta valsts pasākumus un politiku, kas nodrošina saderību ar šiem mērķiem un budžetiem.
Tāpēc mērķi varētu noteikt 2030. gadā, bet dalībvalstīm jau tagad ir daži pienākumi, lai nodrošinātu, ka šī konsekvence jau tiek ņemta vērā un ka jau tiek veikti “piesardzības” pasākumi, lai nodrošinātu, ka mērķis tiks sasniegts un ka dalībvalstīm noteiktais “konsekvences” pienākums ir izpildīts.
Ja iepriekš minētie pienākumi netiek ievēroti, Komisijai ir šādas juridiskās iespējas:
1. ZIZIMM saistību neizpilde (tostarp 2030. gada mērķis): pārkāpumu procedūras saskaņā ar Regulu 2018/841.
2. Regulas 2018/1999 un Direktīvas 2018/2001 ziņošanas pienākumu neievērošana: attiecīgās pārkāpumu procedūras.
3. Nav ievērots pienākums nodrošināt biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielas izmantošanas atbilstību ZIZIMM mērķiem un attiecīgajai valsts politikai un pasākumiem (jānodrošina saskaņā ar 29. panta 7.a punktu): iespējamie Direktīvas 2018/2001 pārkāpumi.
Tomēr, ņemiet vērā, ka iespējamā neatbilstība 29. panta 7.a punktam nepadarīs dalībvalstī ražoto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu automātiski neilgtspējīgu. Tiek saprasts, ka 29. panta 7.a punkts uzliek dalībvalstīm noteiktus pienākumus, taču mūsu lasījumā tas neievieš papildu ilgtspējības kritēriju. Tāpēc uzņēmējiem nevajadzētu demonstrēt atbilstību šim noteikumam, un brīvprātīgām shēmām šeit nav nozīmes. Šis pienākums ir jāievēro tikai dalībvalstīm.
Vienlaikus norādām, ka tikai Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir autoritatīvi interpretēt Savienības tiesību aktus, un šis skaidrojums ir sniegts, lai palīdzētu jums īstenot valsts līmenī."
Klimata un enerģētikas ministrija arī no Latvijas puses ir prasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu - oficiālā valsts vēstule ir iesniegta Eiropas Komisijai 2024. gada decembrī.
Iepriekšminētie nosacījumi papildina riska novērtējuma kritērijus, līdz ar to ir noteikts, ka Zemkopības ministrijai šie jaunie kritēriji būs jāņem vērā Noteikumu 47.2 punktā noteiktā novērtējuma veikšanas ietvaros.
ZIZIMM kritērijs
Direktīva 2023/2413 negroza Direktīvas 2018/2001 29. panta 7. punktu, kas ir transponēti Noteikumu 17. punktā, vienlaikus Noteikumu projekts redakcionāli precizē Noteikumu 17.2. apakšpunktu aizstājot, nosacījumu, ka "ir pieņemti attiecīgie tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un sniedz pierādījumus, ka ZIZIMM darbību emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto CO2 piesaistes apjomu" ar nosacījumu, ka minētajiem tiesību aktiem ir jāparedz, ka ZIZIMM darbību emisiju apjoms nepārsniedz radīto CO2 piesaisti. Tādējādi tiek noteikts, ka tiesību aktiem nevis jāsniedz pierādījumi, bet ir jāparedz, ka ZIZIMM darbībās emisijas nepārsniedz piesaisti, piemēram, Latvijas gadījumā tas būtu Ministru kabineta rīkojums par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam paredz, ka ZIZIMM sektorā emisiju apjoms nepārsniedz CO2 piesaisti.
Lai gan Direktīvas 2018/2001 angļu valodas redakcijā ir lietota redakcija "provides evidence", tomēr Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi nesniedz pierādījumus kādu mērķu izpildei, bet to paredz.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka riska novērtējuma kritērija izpildei ir jānovērtē, ka valstī ir spēkā uzraudzības un izpildes pasākumi un tiesību akti, kas nodrošina, ka:
- tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji, un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un sugu un dzīvotņu saglabāšanai.
- meži, kuros tiek iegūta meža biomasas neaug šādās zemēs - pirmatnējie meži, meži, kur ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas, zālāji, kas aizņem vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsāji, mitrāji, kūdrāji;
- meža biomasas kurināmā ražotāji izdod ticamības deklarāciju par to, ka meža biomasas izejvielas nav iegūtas no iepriekšējā ievilkumā minētajām zemēm, t.i. pirmatnējiem mežiem, neskartajiem mežiem, zālājiem, virsājiem, mitrājiem un kūdrājiem;
- netiek pieļauta pirmatnējo mežu un seno mežu degradācija un pārvēršana par plantāciju mežiem, netiek pieļauta mežizstrāde neaizsargātās augsnēs un tiek novērsta celmu un sakņu ieguve;
- tiek ievērotas maksimālās lielo kailciršu platības un atmirušās koksnes ieguves sliekšņi, ja tādi ir noteikti konkrēto valstu meža apsaimniekošanas nozares tiesību aktos;
- līdz minimumam tiek samazināta nelabvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm.
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir noteikti izņēmumi riska novērtējuma piemērošanai - ja valstī nav izstrādāti tiesību akti vai vadības sistēmas, kas nepieļauj, ka meža biomasas izejvielas tiek iegūtas noteikumu 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā, t.i. pirmatnējos mežos, bioloģiski daudzveidīgos mežos, virsājos, mitrājos vai kūdrājos, kā arī nav noteikts pienākums kurināmā ražotājiem izdot ticamības deklarāciju, tad attiecībā uz meža biomasas izejvielām ir jāveic pilnais novērtējums ieguves teritorijas līmenī - katrai ieguves teritorijai ir jāizvērtē, vai minētā teritorija atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem - ir vai nav pirmatnējais mežs, cita kokiem klāta teritorija, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, bioloģiski daudzveidīgs mežs, virsājs, mitrājs vai kūdrājs.
Riska novērtējuma papildināšana
Ar Direktīvu 2023/2413 tika papildināti kritēriji, kas ir piemērojami meža biomasas izejvielām papildus nosakot, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošana no iekšzemes meža biomasas ir jāatbilst dalībvalstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) darbībām noteiktām saistībām un mērķrādītājiem un rīcībpolitikām un pasākumiem, ko dalībvalsts aprakstījusi savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos.
Šis nosacījums, kas tika iekļauts Direktīvā 2023/2413 trialoga sarunu ar Eiropas Parlamentu laikā, atbilstoši nozares vērtējumam pēc būtības nav izpildāms un piemērojams meža biomasas ieguves līmenī un komersantu līmenī šādu iemeslu dēļ:
1) Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841/ES par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - Regula 2018/841) 4. pantā noteiktie mērķi un saistības tiek noteiktas dalībvalsts līmenī un tiek noteiktas piecu gadu periodam: 2021.-2025. un 2026.-2030. gadam.
2) tas, vai Eiropas Savienības dalībvalsts ir izpildījusi Regulā 2018/841 noteiktos mērķus un saistības atbilstoši Regulas 2018/841 un Komisijas 2020. gada 7. augusta īstenošanas regulas 2020/1208/ES par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014, tiek noteikts ar divu gadu nobīdi, t.i. piemēram 2027. gadā būs zināmi dati par 2025. gadu.
Ja Noteikumu projektā tiek tiešā tekstā transponēti Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) nosacījumi, tas nozīmētu ar atpakaļejošu datumu atzīt Latvijā izmantoto biomasu par neilgtspējīgu, piedevām šis var novest pie situācijas, kad tikai 2032. gadā tiktu secināts, ka piecu gadu mērķis un saistības nav izpildītas, kas nozīmē, ka katrā no šiem pieciem gadiem izmantotā biomasa būtu atzīstama par neilgtspējīgu.
Ņemot vērā iepriekšminēto Noteikumos jau noteiktais riska novērtējums ar Noteikumu projektu tiek papildināts arī ar jaunu novērtējumu, kura ietvaros jānovērtē, vai no Latvijas meža biomasas izejvielām ražotajām biodegvielu vai biomasas kurināmā ražošanai ir jāatbilst Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem ZIZIMM sektora mērķiem (Regula 2018/841).
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums neparedz atbilstības kritērijiem prezumpciju, bet nosaka, ka biomasas ražošana atbilst kritērijiem, ja Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi rezultējas Regulas 2018/841 mērķu izpildē, kurā izstrādātās prognozes šo atbilstību var arī neuzrādīt, piemēram, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi nerezultējas Eiropas parlamenta un padomes 2023. gada 13. septembra direktīvā 2023/1791/ES par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 noteikto mērķu izpildē, un plānā ir noteikts, ka Latvija pirmsšķietami šos mērķus neizpildīs.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka šo izvērtējumu, vai ir izpildījušies Noteikumu 18.1 punkta nosacījumi, veiks Zemkopības ministrija jau Noteikumos noteiktā izvērtējuma ietvaros, vienlaikus šis izvērtējums netiks iekļauts Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra rīkojumā Nr. 49 "Par Latvijas tiesību aktu, kā arī uzraudzības un izpildes sistēmas spēju nodrošināt meža biomasas izejvielu atbilstību ilgtspējas kritērijiem" (https://likumi.lv/ta/id/349169-par-latvijas-tiesibu-aktu-ka-ari-uzraudzibas-un-izpildes-sistemas-speju-).
Tāpat ir jāsecina, ka šis nosacījums nav piemērojams ieguves vai komersantu līmenī, jo uz Direktīvas 2018/2001 29. panta 7a. punktu nav iekļauta atsauce ne Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punktā, ne 30. panta 1. punktā, kas nozīmē, ka šis nosacījums pēc būtības nav ilgtspējas kritērijs un emisiju ietaupījumu kritērijs.
Vienlaikus ņemot vērā iespējamās dažādās šī nosacījuma piemērošanas interpretācijas un neskaidrības, Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisijas sniegto skaidrojumu Igaunijas ekspertiem
"Uz jautājumu, kā tiek demonstrēta atbilstība 29. panta 7.a punktam, ja mērķis ir noteikts 2030. gadam (un līdz ar to tikai tad - 2030. gadā, kad atbilstību varētu pārbaudīt), tas tiešām varētu šķist sarežģīti, tādēļ šis pants ir jālasa saistībā ar Direktīvas 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) 29. panta 7.b punktu. Saskaņā ar šo noteikumu dalībvalstīm savos aktualizētajos Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (kas bija jāiesniedz jau līdz 2024. gada 30. jūnijam) jau 2024. gada jūnijā bija jāziņo par:
- novērtējumu par iekšzemes meža biomasas piegādi, kas pieejama enerģētikas vajadzībām 2021.-2030. gadā saskaņā ar 29. panta ilgtspējības kritērijiem;
- novērtējumu par to, vai plānotā meža biomasas izmantošana enerģijas ražošanai ir saderīga ar dalībvalstu mērķiem un budžetiem 2026.–2030. gadam, kas noteikti Regulas 2018/841 4. pantā;
- apraksta valsts pasākumus un politiku, kas nodrošina saderību ar šiem mērķiem un budžetiem.
Tāpēc mērķi varētu noteikt 2030. gadā, bet dalībvalstīm jau tagad ir daži pienākumi, lai nodrošinātu, ka šī konsekvence jau tiek ņemta vērā un ka jau tiek veikti “piesardzības” pasākumi, lai nodrošinātu, ka mērķis tiks sasniegts un ka dalībvalstīm noteiktais “konsekvences” pienākums ir izpildīts.
Ja iepriekš minētie pienākumi netiek ievēroti, Komisijai ir šādas juridiskās iespējas:
1. ZIZIMM saistību neizpilde (tostarp 2030. gada mērķis): pārkāpumu procedūras saskaņā ar Regulu 2018/841.
2. Regulas 2018/1999 un Direktīvas 2018/2001 ziņošanas pienākumu neievērošana: attiecīgās pārkāpumu procedūras.
3. Nav ievērots pienākums nodrošināt biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielas izmantošanas atbilstību ZIZIMM mērķiem un attiecīgajai valsts politikai un pasākumiem (jānodrošina saskaņā ar 29. panta 7.a punktu): iespējamie Direktīvas 2018/2001 pārkāpumi.
Tomēr, ņemiet vērā, ka iespējamā neatbilstība 29. panta 7.a punktam nepadarīs dalībvalstī ražoto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu automātiski neilgtspējīgu. Tiek saprasts, ka 29. panta 7.a punkts uzliek dalībvalstīm noteiktus pienākumus, taču mūsu lasījumā tas neievieš papildu ilgtspējības kritēriju. Tāpēc uzņēmējiem nevajadzētu demonstrēt atbilstību šim noteikumam, un brīvprātīgām shēmām šeit nav nozīmes. Šis pienākums ir jāievēro tikai dalībvalstīm.
Vienlaikus norādām, ka tikai Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir autoritatīvi interpretēt Savienības tiesību aktus, un šis skaidrojums ir sniegts, lai palīdzētu jums īstenot valsts līmenī."
Klimata un enerģētikas ministrija arī no Latvijas puses ir prasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu - oficiālā valsts vēstule ir iesniegta Eiropas Komisijai 2024. gada decembrī.
Iepriekšminētie nosacījumi papildina riska novērtējuma kritērijus, līdz ar to ir noteikts, ka Zemkopības ministrijai šie jaunie kritēriji būs jāņem vērā Noteikumu 47.2 punktā noteiktā novērtējuma veikšanas ietvaros.
ZIZIMM kritērijs
Direktīva 2023/2413 negroza Direktīvas 2018/2001 29. panta 7. punktu, kas ir transponēti Noteikumu 17. punktā, vienlaikus Noteikumu projekts redakcionāli precizē Noteikumu 17.2. apakšpunktu aizstājot, nosacījumu, ka "ir pieņemti attiecīgie tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un sniedz pierādījumus, ka ZIZIMM darbību emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto CO2 piesaistes apjomu" ar nosacījumu, ka minētajiem tiesību aktiem ir jāparedz, ka ZIZIMM darbību emisiju apjoms nepārsniedz radīto CO2 piesaisti. Tādējādi tiek noteikts, ka tiesību aktiem nevis jāsniedz pierādījumi, bet ir jāparedz, ka ZIZIMM darbībās emisijas nepārsniedz piesaisti, piemēram, Latvijas gadījumā tas būtu Ministru kabineta rīkojums par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam paredz, ka ZIZIMM sektorā emisiju apjoms nepārsniedz CO2 piesaisti.
Lai gan Direktīvas 2018/2001 angļu valodas redakcijā ir lietota redakcija "provides evidence", tomēr Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi nesniedz pierādījumus kādu mērķu izpildei, bet to paredz.
Problēmas apraksts
Emisiju ietaupījumu kritēriji
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina emisiju ietaupījumu kritērijus un pēc būtības tos attiecina ne tikai jaunām iekārtām, kas tika nodotas ekspluatācijā (kurās siltumenerģijas ražošanai uzsākts izmantot biomasas kurināmo), bet arī uz esošajām iekārtām noteiktu termiņu pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā.
Direktīvā 2023/2413 kā sekundārajā Eiropas Savienības tiesību aktā ir iekļauti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas/ kurināmā un pārstrādātā kurināmā emisiju ietaupījumu kritēriji, kas iepriekš tika noteikti pakārtotajos Eiropas Komisijas tiesību aktos.
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina emisiju ietaupījumu kritērijus un pēc būtības tos attiecina ne tikai jaunām iekārtām, kas tika nodotas ekspluatācijā (kurās siltumenerģijas ražošanai uzsākts izmantot biomasas kurināmo), bet arī uz esošajām iekārtām noteiktu termiņu pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā.
Direktīvā 2023/2413 kā sekundārajā Eiropas Savienības tiesību aktā ir iekļauti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas/ kurināmā un pārstrādātā kurināmā emisiju ietaupījumu kritēriji, kas iepriekš tika noteikti pakārtotajos Eiropas Komisijas tiesību aktos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir noteikts, ka emisiju ietaupījumu kritēriji ir stacionārajām sadedzināšanas iekārtām ir šādi:
1) 80%, ja iekārta, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā, enerģiju no attiecīgās iekārtas ir sākts ražots pēc 20.11.2023.;
2) ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražots periodā no 01.01.2021. līdz 20.11.2023. - emisiju ietaupījuma kritērijs ir 70% līdz 31.12.2029., un no 01.01.2023. - 80%;
3) 80%, ja iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais kuru jauda ir vienāda lielāka par 10 MW, ekspluatācija (enerģijas ražošana no cietā biomasas kurināmā) ir uzsākta pirms 01.01.2021., no brīža, kad iekārtas ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus. Šis nosacījums ir piemērojams ne agrāk par 01.01.2026., vienlaikus ir obligāts no 31.12.2029.
Tas nozīmē, ka, ja:
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.20218., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 31.12.2029.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2025., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.01.2026.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.09.2012., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.09.2027.
4) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot periodā 01.01.2021. līdz 20.11.2023., emisiju ietaupījums ir 70% tik ilgi, kamēr iekārtas ekspluatācijas termiņš nesasniedz 15 gadus, un 80% pēc tam.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2022., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 70% līdz 01.09.2037. un 80% pēc tam.
5) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot pirms 01.01.2021., emisiju ietaupījums ir 80% pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15%, bet ne agrāk kā no 01.01.2026..
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2007., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 80% no 01.01.2026..
1) 80%, ja iekārta, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā, enerģiju no attiecīgās iekārtas ir sākts ražots pēc 20.11.2023.;
2) ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražots periodā no 01.01.2021. līdz 20.11.2023. - emisiju ietaupījuma kritērijs ir 70% līdz 31.12.2029., un no 01.01.2023. - 80%;
3) 80%, ja iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais kuru jauda ir vienāda lielāka par 10 MW, ekspluatācija (enerģijas ražošana no cietā biomasas kurināmā) ir uzsākta pirms 01.01.2021., no brīža, kad iekārtas ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus. Šis nosacījums ir piemērojams ne agrāk par 01.01.2026., vienlaikus ir obligāts no 31.12.2029.
Tas nozīmē, ka, ja:
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.20218., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 31.12.2029.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2025., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.01.2026.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.09.2012., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.09.2027.
4) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot periodā 01.01.2021. līdz 20.11.2023., emisiju ietaupījums ir 70% tik ilgi, kamēr iekārtas ekspluatācijas termiņš nesasniedz 15 gadus, un 80% pēc tam.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2022., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 70% līdz 01.09.2037. un 80% pēc tam.
5) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot pirms 01.01.2021., emisiju ietaupījums ir 80% pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15%, bet ne agrāk kā no 01.01.2026..
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2007., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 80% no 01.01.2026..
Problēmas apraksts
Atbilstības apliecināšana un uzraudzība
Likums, kas stājās spēkā 2024. gada 15. jūlijā, noteic galvenās prasības attiecībā uz atbilstības noteiktajiem kritērijiem apliecināšanu un uzraudzību, tai skaitā, nosakot kādas shēmas vai platformas ir izmantojamas atbilstības apliecināšanai, kā arī nosakot pienākumu visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem dalībniekiem sniegt informāciju Eiropas Savienības izveidotajā datubāzē.
Likums, kas stājās spēkā 2024. gada 15. jūlijā, noteic galvenās prasības attiecībā uz atbilstības noteiktajiem kritērijiem apliecināšanu un uzraudzību, tai skaitā, nosakot kādas shēmas vai platformas ir izmantojamas atbilstības apliecināšanai, kā arī nosakot pienākumu visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem dalībniekiem sniegt informāciju Eiropas Savienības izveidotajā datubāzē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts svītro no Noteikumiem nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, tai skaitā, to, kādi rīki ir jāizmanto atbilstības apliecināšanai - brīvprātīgā shēma, nacionālā shēma, komersanta shēma vai biomasas birža.
Ņemot vērā atziņas Noteikumu nosacījumu ieviešanai, Noteikumu projekts precizē vairākus nosacījumus par to, kas komersantiem ir jāziņo Enerģētikas un vides aģentūrai, atvieglojot komersantiem vairākus ziņošanas nosacījumus un precizējot, kādu informāciju komersants iesniedz attiecībā uz meža biomasas kurināmo, kas iekārtai tiek piegādāts uzreiz no izejvielu ieguves vietas ("pa tiešo no lauka").
Masas bilances sistēmas ieviešana un piegādes ķēdes izsekojamība
Atbilstoši Direktīvas 2018/2001 30. panta 1. punktam dalībvalstīm ir obligāti jāprasa visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem izstrādāt un ieviest masas bilances sistēmu - izstrādāt procedūras masas bilances sistēmai un piegādes ķēdes izsekojamībai un darboties atbilstoši procedūrām. Minētās procedūras masas bilances sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai un darbināšanai ļauj komersantam izsekot izmantotās izejvielas - to izcelsmes valsts, to izcelsmes vieta (augšanas tips, augšanas vieta), kurināmā izejvielu veids (koka veids), kurināmā partijas emisiju rādītāji, kā arī minētā masas bilances sistēma ļauj komersantam iespēju identificēt kurināmā piegādes ķēdi.
Regulas 2023/1115 procedūru izmantošana
Atmežošanas regulas ietvars
Atbilstoši Regulas 2023/1115 nosacījumiem pirms regulā noteikto produktu - šajā gadījumā 4403 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, 4401 Kurināmā koksne, apaļkoki, zari, žagari vai tamlīdzīgās formās; šķelda vai skaidas; zāģu skaidas un koksnes atkritumi un atgriezumi, aglomerēti vai neaglomerēti apaļkoki, briketes, granulu vai tamlīdzīgās formās; laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas jāveic pienācīga pārbaude, lai pierādītu to, ka attiecīgie izstrādājumi:
- ir neatmežojoši;
- tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem; un
- uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums
Pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas tirgus dalībnieki veic pienācīgu pārbaudi saistībā ar visiem attiecīgajiem izstrādājumiem, ko piegādā katrs konkrētais piegādātājs, kas ietver:
- informācijas, datu un dokumentu vākšanu;
- riska novērtēšanas pasākumus;
- riska mazināšanas pasākumus.
Atmežošanas regulas aptvērums
Atbilstoši Regulas 2023/1115 nosacījumiem piegādes ķēdes izsekojamība un pienācīgā pārbaude attiecas uz visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem - izejvielu pirmreizējais ieguvējs, izejvielu pārstrādātājs, importētājs, eksportētājs, lielie tirgotāji.
Tirgus dalībnieki paziņo tirgus dalībniekiem un tirgotājiem lejup pa piegādes ķēdi par attiecīgajiem izstrādājumiem, ko tie laiduši tirgū vai eksportējuši, visu informāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka ir veikta pienācīga pārbaude un nav konstatēts nekāds risks vai ir konstatēts tikai
nenozīmīgs risks, tostarp ar minētajiem izstrādājumiem saistīto pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numurus.
Pienācīgās pārbaudes sistēma
Lai veiktu pienācīgu pārbaudi, tirgus dalībnieki izveido un pastāvīgi atjaunina procedūru un pasākumu satvaru nolūkā nodrošināt, ka attiecīgie izstrādājumi, ko tie laiž tirgū vai eksportē, atbilst regulas prasībām.
Tirgus dalībnieki pārskata pienācīgu pārbaužu sistēmu vismaz reizi gadā. Ja tirgus dalībniekiem kļūst zināmi jauni notikumi, kas varētu ietekmēt pienācīgas pārbaudes sistēmu, tie atjaunina pienācīgas pārbaudes sistēmu, lai ņemtu vērā minētos notikumus. Tirgus dalībnieki uzskaiti par šādiem pienācīgu pārbaužu sistēmu atjauninājumiem glabā piecus gadus.
Lielie uzņēmumi - tirgus dalībnieki, katru gadu publiski ziņo, cik vien iespējams plaši, tostarp internetā, par savu pienācīgu pārbaužu sistēmu, tostarp par to veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu savus pienākumus. Tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas arī citi Savienības tiesību akti, kas nosaka prasības attiecībā uz vērtību ķēdes pienācīgu pārbaudi, drīkst izpildīt savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo punktu, iekļaujot nepieciešamo informāciju, kad tiek veikts ziņojums saistībā ar minētajiem citiem Savienības tiesību aktiem.
Ziņošana Atmežošanas regulas ietvaros
Pirms produktu laišanas tirgū tirgus dalībniekam ir jāiesniedz pienācīgas pārbaudes paziņojums, kur Eiropas Komisija pienācīgas pārbaudes paziņojuma iesniegšanai izveido un pēc tam uztur informācijas sistēmu (TRACES).
Pienācīgas pārbaudes paziņojumā iekļauts:
- izstrādājuma sistēmas kods (4401 malka, šķeldas, skaidas; 4403 neapstrādāti kokmateriāli)
- pilns zinātniskais sugu nosaukums
- daudzums
- ģeolokācija (GEO Json).
No TRACES sistēmas par katru pienācīgās pārbaudes paziņojumu iegūstams references numurs (REF#) un verifikācijas numurs (VER#), kas ir nododami nākamajiem piegādes ķēdes posma dalībniekiem.
Tirgus dalībnieki uzskaiti par pārbaudes paziņojumiem glabā piecus gadus no dienas, kad paziņojums iesniegts
Ņemot vērā Regulas 2023/1115 nosacījumus ir secināms, ka komersanti, uz kuriem attiecas minētā regula, un kas darbosies Regulas 2023/1115 piegādes ķēdes ietvaros, ar Regulas 2023/1115 nosacījumu ieviešanu un īstenošanu pēc būtības būs ieviesuši Noteikumu 27.punktu, kas attiecas uz izejvielu izsekojamību. Tāpat ir secināms, ka, lai sagatavotu Regulā 2023/1115 noteikto pārbaudes paziņojumu, komersantiem būs jāizstrādā procedūras, kas atbilst masas bilances procedūru nosacījumiem. Līdz ar to tie komersanti, kas izpildīs Regulas 2023/1115 nosacījumus, tos varēs izmantot arī lai izpildītu Noteikumu nosacījumus.
Vienlaikus ir secināms, ka Regula 2023/1115 nav piemērojama emisiju rādītāju izsekojamībai visā piegādes ķēdē, attiecībā uz kuru komersantiem būs jāizstrādā specifiskas procedūras emisiju rādītāju aprēķinam vai informācijas nodošanai piegādes ķēdē, lai kurināmā pēdējais izmantotājs (sadedzināšanas iekārtu operatoriem) varētu aprēķināt izmantotās kurināmā partijas emisiju rādītājus (izmantojot kurināmā partijas specifiskās emisiju vērtības vai izmantojot Noteikumu 2. pielikumā iekļautās standartvērtības).
Ņemot vērā atziņas Noteikumu nosacījumu ieviešanai, Noteikumu projekts precizē vairākus nosacījumus par to, kas komersantiem ir jāziņo Enerģētikas un vides aģentūrai, atvieglojot komersantiem vairākus ziņošanas nosacījumus un precizējot, kādu informāciju komersants iesniedz attiecībā uz meža biomasas kurināmo, kas iekārtai tiek piegādāts uzreiz no izejvielu ieguves vietas ("pa tiešo no lauka").
Masas bilances sistēmas ieviešana un piegādes ķēdes izsekojamība
Atbilstoši Direktīvas 2018/2001 30. panta 1. punktam dalībvalstīm ir obligāti jāprasa visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem izstrādāt un ieviest masas bilances sistēmu - izstrādāt procedūras masas bilances sistēmai un piegādes ķēdes izsekojamībai un darboties atbilstoši procedūrām. Minētās procedūras masas bilances sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai un darbināšanai ļauj komersantam izsekot izmantotās izejvielas - to izcelsmes valsts, to izcelsmes vieta (augšanas tips, augšanas vieta), kurināmā izejvielu veids (koka veids), kurināmā partijas emisiju rādītāji, kā arī minētā masas bilances sistēma ļauj komersantam iespēju identificēt kurināmā piegādes ķēdi.
Regulas 2023/1115 procedūru izmantošana
Atmežošanas regulas ietvars
Atbilstoši Regulas 2023/1115 nosacījumiem pirms regulā noteikto produktu - šajā gadījumā 4403 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, 4401 Kurināmā koksne, apaļkoki, zari, žagari vai tamlīdzīgās formās; šķelda vai skaidas; zāģu skaidas un koksnes atkritumi un atgriezumi, aglomerēti vai neaglomerēti apaļkoki, briketes, granulu vai tamlīdzīgās formās; laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas jāveic pienācīga pārbaude, lai pierādītu to, ka attiecīgie izstrādājumi:
- ir neatmežojoši;
- tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem; un
- uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums
Pirms attiecīgo izstrādājumu laišanas tirgū vai pirms to eksportēšanas tirgus dalībnieki veic pienācīgu pārbaudi saistībā ar visiem attiecīgajiem izstrādājumiem, ko piegādā katrs konkrētais piegādātājs, kas ietver:
- informācijas, datu un dokumentu vākšanu;
- riska novērtēšanas pasākumus;
- riska mazināšanas pasākumus.
Atmežošanas regulas aptvērums
Atbilstoši Regulas 2023/1115 nosacījumiem piegādes ķēdes izsekojamība un pienācīgā pārbaude attiecas uz visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem - izejvielu pirmreizējais ieguvējs, izejvielu pārstrādātājs, importētājs, eksportētājs, lielie tirgotāji.
Tirgus dalībnieki paziņo tirgus dalībniekiem un tirgotājiem lejup pa piegādes ķēdi par attiecīgajiem izstrādājumiem, ko tie laiduši tirgū vai eksportējuši, visu informāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka ir veikta pienācīga pārbaude un nav konstatēts nekāds risks vai ir konstatēts tikai
nenozīmīgs risks, tostarp ar minētajiem izstrādājumiem saistīto pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numurus.
Pienācīgās pārbaudes sistēma
Lai veiktu pienācīgu pārbaudi, tirgus dalībnieki izveido un pastāvīgi atjaunina procedūru un pasākumu satvaru nolūkā nodrošināt, ka attiecīgie izstrādājumi, ko tie laiž tirgū vai eksportē, atbilst regulas prasībām.
Tirgus dalībnieki pārskata pienācīgu pārbaužu sistēmu vismaz reizi gadā. Ja tirgus dalībniekiem kļūst zināmi jauni notikumi, kas varētu ietekmēt pienācīgas pārbaudes sistēmu, tie atjaunina pienācīgas pārbaudes sistēmu, lai ņemtu vērā minētos notikumus. Tirgus dalībnieki uzskaiti par šādiem pienācīgu pārbaužu sistēmu atjauninājumiem glabā piecus gadus.
Lielie uzņēmumi - tirgus dalībnieki, katru gadu publiski ziņo, cik vien iespējams plaši, tostarp internetā, par savu pienācīgu pārbaužu sistēmu, tostarp par to veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu savus pienākumus. Tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas arī citi Savienības tiesību akti, kas nosaka prasības attiecībā uz vērtību ķēdes pienācīgu pārbaudi, drīkst izpildīt savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo punktu, iekļaujot nepieciešamo informāciju, kad tiek veikts ziņojums saistībā ar minētajiem citiem Savienības tiesību aktiem.
Ziņošana Atmežošanas regulas ietvaros
Pirms produktu laišanas tirgū tirgus dalībniekam ir jāiesniedz pienācīgas pārbaudes paziņojums, kur Eiropas Komisija pienācīgas pārbaudes paziņojuma iesniegšanai izveido un pēc tam uztur informācijas sistēmu (TRACES).
Pienācīgas pārbaudes paziņojumā iekļauts:
- izstrādājuma sistēmas kods (4401 malka, šķeldas, skaidas; 4403 neapstrādāti kokmateriāli)
- pilns zinātniskais sugu nosaukums
- daudzums
- ģeolokācija (GEO Json).
No TRACES sistēmas par katru pienācīgās pārbaudes paziņojumu iegūstams references numurs (REF#) un verifikācijas numurs (VER#), kas ir nododami nākamajiem piegādes ķēdes posma dalībniekiem.
Tirgus dalībnieki uzskaiti par pārbaudes paziņojumiem glabā piecus gadus no dienas, kad paziņojums iesniegts
Ņemot vērā Regulas 2023/1115 nosacījumus ir secināms, ka komersanti, uz kuriem attiecas minētā regula, un kas darbosies Regulas 2023/1115 piegādes ķēdes ietvaros, ar Regulas 2023/1115 nosacījumu ieviešanu un īstenošanu pēc būtības būs ieviesuši Noteikumu 27.punktu, kas attiecas uz izejvielu izsekojamību. Tāpat ir secināms, ka, lai sagatavotu Regulā 2023/1115 noteikto pārbaudes paziņojumu, komersantiem būs jāizstrādā procedūras, kas atbilst masas bilances procedūru nosacījumiem. Līdz ar to tie komersanti, kas izpildīs Regulas 2023/1115 nosacījumus, tos varēs izmantot arī lai izpildītu Noteikumu nosacījumus.
Vienlaikus ir secināms, ka Regula 2023/1115 nav piemērojama emisiju rādītāju izsekojamībai visā piegādes ķēdē, attiecībā uz kuru komersantiem būs jāizstrādā specifiskas procedūras emisiju rādītāju aprēķinam vai informācijas nodošanai piegādes ķēdē, lai kurināmā pēdējais izmantotājs (sadedzināšanas iekārtu operatoriem) varētu aprēķināt izmantotās kurināmā partijas emisiju rādītājus (izmantojot kurināmā partijas specifiskās emisiju vērtības vai izmantojot Noteikumu 2. pielikumā iekļautās standartvērtības).
Problēmas apraksts
Eiropas Savienības datubāze
Attiecībā uz Eiropas Savienības datubāzes izmantošanu un tajā ievadāmo informāciju, ir jānorāda, ka minētie nosacījumi ir noteikti gan Direktīvā 2023/2413, gan Komisijas 2022. gada 14. jūnija īstenošanas regulā 2022/996/ES par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996). Līdz ar Likumā ir iekļauti nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā 2023/2413, nedublējot Regulas 2022/996 nosacījumus.
Tāpat Eiropas Komisija 2024. gada beigās ir uzsākusi darbu pie Komisijas deleģētās regulas Savienības datu bāzes darbības detalizētai noteikšanai, projekta (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/14297-Renewable-and-recycled-carbon-fuels-extending-the-scope-of-traceability-of-the-EU-database_en), kuru paredzēts apstiprināt 2025.gada otrajā pusē.
Attiecībā uz Eiropas Savienības datubāzes izmantošanu un tajā ievadāmo informāciju, ir jānorāda, ka minētie nosacījumi ir noteikti gan Direktīvā 2023/2413, gan Komisijas 2022. gada 14. jūnija īstenošanas regulā 2022/996/ES par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996). Līdz ar Likumā ir iekļauti nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā 2023/2413, nedublējot Regulas 2022/996 nosacījumus.
Tāpat Eiropas Komisija 2024. gada beigās ir uzsākusi darbu pie Komisijas deleģētās regulas Savienības datu bāzes darbības detalizētai noteikšanai, projekta (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/14297-Renewable-and-recycled-carbon-fuels-extending-the-scope-of-traceability-of-the-EU-database_en), kuru paredzēts apstiprināt 2025.gada otrajā pusē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteic Direktīvā 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) noteiktos sākotnējos datus un informāciju, ko piegādes ķēdē iesaistītajiem ir jāievada Eiropas Savienības datubāzē.
Vienlaikus, ka Eiropas Savienības datubāzi (https://webgate.ec.europa.eu/UnionDatabase/home) un informāciju, kas tajā ir jānorāda visā piegādes ķēdē un visiem piegādēs ķēdes dalībniekiem, izstrādā un sagatavo Eiropas Komisija, līdz ar to dalībvalstīm ir mazas iespējas to ietekmēt.
Tāpat, lai gan Direktīva 2023/2413 noteic, ka dalībvalstīm Savienības datubāze ir pieejama monitoringa un datu pārbaudes vajadzībām, tomēr atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam dalībvalstīm nav atļauts veikt uzraudzību vai verifikāciju tieši Savienības datubāzē, t.i. dalībvalstīm nav redzama Savienības datu bāzē ievadītā informācija tiešsaistes režīmā, tā vietā dalībvalstu ekspertiem ir jālejupielādē dati un jāveic šīs darbības ārpus datubāzes, kas nozīmē, ka nav skaidrs, kā veikt procesu pārkāpumu, kļūdu utt. gadījumā.
Šobrīd Eiropas Komisija tikai izstrādā tehniskos risinājumus gāzveida kurināmā / degvielas transakcijām Savienības datubāzē un tās sasaistei ar dalībvalstu datubāzēm un dalībvalstu izcelsmes reģistriem. Kā Eiropas Komisija informēja 2025. gada 29. janvāra ekspertu grupas par Savienības datu bāzi sanāksmē, pēc tehnisko risinājumu izstrādes attiecīgi tiks izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā - Regulā 2022/996 un regulas projektā par Savienības datu bāzes darbībām, kas varētu stāties spēkā 2025. gada beigās (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/14297-Renewable-and-recycled-carbon-fuels-extending-the-scope-of-traceability-of-the-EU-database_en).
Tieši minētajos tieši piemērojamos Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktos tiks noteikti detalizēti pienākumi un detalizētas atbildības - kura persona kurā brīdī ievada, apstiprina, pārbauda u.c. ievadītos datus. Ņemot vērā, ka minētie tiesību akti būs tieši piemērojami un ņemot vērā, ka šobrīd, kad vēl tiek izstrādāti tehniskie un juridiskie nosacījumi, nav iespējams Noteikumu projektā iekļaut informāciju prasītajā detalizācijas pakāpē. Kā arī Noteikumu projektā tas nebūtu jānosaka, ja tas tiks noteikts tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā - regulā.
Tāpēc Noteikumu projektā būs tikai transponēti Direktīvas 2023/2413 nosacījumi, nepieciešamības gadījumā pēc Eiropas Savienības tiesību aktu spēkā stāšanās pielāgojot Noteikumu redakciju, ja tiks konstatētas, ka Noteikumos iekļautie nosacījumi ir pretrunā tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Atbilstoši Eiropas Komisijas tehnisko risinājumu piedāvājumam, dabasgāzes pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators būs tas, kas apstiprinās Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju par pārvades sistēmā ievadīto gāzveida kurināmo / degvielu, un tikai pēc šī apstiprinājumi par attiecīgo enerģijas daudzumu tiks izdots ilgtspējas apliecinājums un šis apjoms tiks automātiski sasaistīts ar izcelsmes apliecinājumu, ja izcelsmes apliecinājuma reģistrs būs pilnībā sasaistīts ar Savienības datubāzi. Līdz ar to ir saprotams, ka pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators būs pilnībā iesaistīts darbībās Savienības datubāzē.
Nosacījumi par to, kā notiek izcelsmes apliecinājumus piegādes ķēdē iesaistītie ievada izcelsmes apliecinājumus Savienības datubāzē un kā minētie izcelsmes apliecinājumi tiek atcelti, pēc tam, kad gāzveida degviela/kurināmais tiek laists tirgū (izņemts no piegādes ķēdes un izņemts no Savienības datubāzē), atbilst Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmās daļas 9. punktā dotajam deleģējumam, kas dod deleģējumu Noteikumu projektā iekļaut Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes nosacījumus, jo Noteikumu projekts nosaka izcelsmes apliecinājumu ievades nosacījumus, bet pienākums izcelsmes apliecinājums atcelt ir daļa no "uzraudzības un pārbaudes", jo izcelsmes apliecinājuma atcelšanas pienākums ir noteikts, lai novērstu dubulto uzskaiti uzraudzības ietvaros.
Vienlaikus, ka Eiropas Savienības datubāzi (https://webgate.ec.europa.eu/UnionDatabase/home) un informāciju, kas tajā ir jānorāda visā piegādes ķēdē un visiem piegādēs ķēdes dalībniekiem, izstrādā un sagatavo Eiropas Komisija, līdz ar to dalībvalstīm ir mazas iespējas to ietekmēt.
Tāpat, lai gan Direktīva 2023/2413 noteic, ka dalībvalstīm Savienības datubāze ir pieejama monitoringa un datu pārbaudes vajadzībām, tomēr atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam dalībvalstīm nav atļauts veikt uzraudzību vai verifikāciju tieši Savienības datubāzē, t.i. dalībvalstīm nav redzama Savienības datu bāzē ievadītā informācija tiešsaistes režīmā, tā vietā dalībvalstu ekspertiem ir jālejupielādē dati un jāveic šīs darbības ārpus datubāzes, kas nozīmē, ka nav skaidrs, kā veikt procesu pārkāpumu, kļūdu utt. gadījumā.
Šobrīd Eiropas Komisija tikai izstrādā tehniskos risinājumus gāzveida kurināmā / degvielas transakcijām Savienības datubāzē un tās sasaistei ar dalībvalstu datubāzēm un dalībvalstu izcelsmes reģistriem. Kā Eiropas Komisija informēja 2025. gada 29. janvāra ekspertu grupas par Savienības datu bāzi sanāksmē, pēc tehnisko risinājumu izstrādes attiecīgi tiks izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā - Regulā 2022/996 un regulas projektā par Savienības datu bāzes darbībām, kas varētu stāties spēkā 2025. gada beigās (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/14297-Renewable-and-recycled-carbon-fuels-extending-the-scope-of-traceability-of-the-EU-database_en).
Tieši minētajos tieši piemērojamos Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktos tiks noteikti detalizēti pienākumi un detalizētas atbildības - kura persona kurā brīdī ievada, apstiprina, pārbauda u.c. ievadītos datus. Ņemot vērā, ka minētie tiesību akti būs tieši piemērojami un ņemot vērā, ka šobrīd, kad vēl tiek izstrādāti tehniskie un juridiskie nosacījumi, nav iespējams Noteikumu projektā iekļaut informāciju prasītajā detalizācijas pakāpē. Kā arī Noteikumu projektā tas nebūtu jānosaka, ja tas tiks noteikts tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā - regulā.
Tāpēc Noteikumu projektā būs tikai transponēti Direktīvas 2023/2413 nosacījumi, nepieciešamības gadījumā pēc Eiropas Savienības tiesību aktu spēkā stāšanās pielāgojot Noteikumu redakciju, ja tiks konstatētas, ka Noteikumos iekļautie nosacījumi ir pretrunā tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Atbilstoši Eiropas Komisijas tehnisko risinājumu piedāvājumam, dabasgāzes pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators būs tas, kas apstiprinās Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju par pārvades sistēmā ievadīto gāzveida kurināmo / degvielu, un tikai pēc šī apstiprinājumi par attiecīgo enerģijas daudzumu tiks izdots ilgtspējas apliecinājums un šis apjoms tiks automātiski sasaistīts ar izcelsmes apliecinājumu, ja izcelsmes apliecinājuma reģistrs būs pilnībā sasaistīts ar Savienības datubāzi. Līdz ar to ir saprotams, ka pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators būs pilnībā iesaistīts darbībās Savienības datubāzē.
Nosacījumi par to, kā notiek izcelsmes apliecinājumus piegādes ķēdē iesaistītie ievada izcelsmes apliecinājumus Savienības datubāzē un kā minētie izcelsmes apliecinājumi tiek atcelti, pēc tam, kad gāzveida degviela/kurināmais tiek laists tirgū (izņemts no piegādes ķēdes un izņemts no Savienības datubāzē), atbilst Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmās daļas 9. punktā dotajam deleģējumam, kas dod deleģējumu Noteikumu projektā iekļaut Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes nosacījumus, jo Noteikumu projekts nosaka izcelsmes apliecinājumu ievades nosacījumus, bet pienākums izcelsmes apliecinājums atcelt ir daļa no "uzraudzības un pārbaudes", jo izcelsmes apliecinājuma atcelšanas pienākums ir noteikts, lai novērstu dubulto uzskaiti uzraudzības ietvaros.
Problēmas apraksts
Izmaiņas komersantu shēmas nosacījumos
Noteikumi noteic komersantu shēmas darbības nosacījumus, kur nozares pārstāvji ir snieguši savu viedokli par novērojumiem komersantu shēmas piemērošanā.
Noteikumi noteic komersantu shēmas darbības nosacījumus, kur nozares pārstāvji ir snieguši savu viedokli par novērojumiem komersantu shēmas piemērošanā.
Risinājuma apraksts
2022. gadā Noteikumos viens no atbilstības apliecināšanas veidiem tika noteikta komersantu shēma, kur 2023. gadā tika noteikti komersantu shēmas darbības nosacījumi.
Komersantu shēmas būtība bija noteikti vienkāršotus nosacījumus salīdzinot ar Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu vai nacionālo shēmu attiecībā uz tādiem komersantiem, kas biomasas kurināmo ražo tikai un vienīgi no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām. Komersantu shēmas attiecināšana tikai uz Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām tika izvēlēta, jo pārrobežu atbilstības apliecināšanas shēmai pēc būtības ir jābūt Eiropas Komisijas apstiprinātai, jo tai ir jāspēj veikt pārrobežu piegādes ķēdes izsekošanu un jāspēj izdot ilgtspējas apliecinājumus, kas būtu starptautiski atzīstami (starptautiskā atzīšana ir tikai Eiropas Komisijas atzītajām shēmām).
Komersanta shēmas ietvaros tāpat kā brīvprātīgās shēmas vai Eiropas Komisijas apstiprinātās nacionālās shēmas ietvaros ir jāizstrādā atbilstošas procedūras un jāievieš masas bilances sistēma, jo tā ir ne tikai Direktīvas 2018/2001 prasība, bet šīs procedūras un masas bilances sistēma ļauj komersantam izsekot izmantotās izejvielas - to izcelsmes valsts, to izcelsmes vieta (augšanas tips, augšanas vieta), kurināmā izejvielu veids (koka veids), emisiju rādītāji. Kā arī minētā masas bilances sistēma ļauj komersantam iespēju identificēt kurināmā piegādes ķēdi:
- kuras izejvielas (kurināmais) ir piegādātas no komersanta, kuram ir koksnes piegādes ķēdes sertifikāts,
- kuras izejvielas vai kurināmais ir piegādāts no komersanta, kuram ir brīvprātīgās shēmas sertifikāts,
- kuru piegādā komersants "pa tiešo no lauka"
- kuras izejvielas nav "nosegtas" ar kādu no iepriekšminētajiem sertifikātiem.
Iepriekšminētais ir īpaši svarīgi, jo komersantu shēmas ietvaros atbilstības apliecināšanai uz katru no iepriekšminētajiem kurināmā apjomiem - kurš ir/nav nosegts ar piegādes ķēdes sertifikātu vai brīvprātīgās shēmas sertifikātu, ir attiecināms cits atbilstības apliecināšanas dokuments.
Ņemot vērā 2023.-2024. gada atziņas par komersanta shēmas darbību un nosacījumu izpratni, Noteikumu projekts noteic nedaudz stingrākus nosacījumus komersanta shēmai attiecībā uz ieviesto masas bilances sistēmas uzraudzību, kur tiek noteikts, ka, ja komersanta shēmu izmantojošam komersantam (kurināmā piegādātājam vai kurināmā izmantotājam) nav koksnes piegādes ķēdes sertifikāts (attiecas tikai uz kurināmā piegādātāju) vai brīvprātīgās shēma sertifikāts (attiecas gan uz kurināmā piegādātāju, gan kurināmā izmantotāju), tad šādam komersantam reizi piecos gados ir jāveic izstrādāto procedūru un ieviestās un izmantotās masas bilances sistēmas neatkarīgs audits, un tiek noteikts, ka pirmo reizi minētais audits ir jānodrošina līdz 2025. gada 31. decembrim, t.i. nedaudz vairāk kā septiņu mēnešu laikā pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Noteikumos noteiktās procedūras un masas bilances sistēmas ieviešana un īstenošana attiecībā uz komersanta shēmu ir obligāta prasība un tas, vai komersants ir ieviesis procedūras un masas bilances sistēmu neapliecina, ka izmantotās izejvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas vai emisiju ietaupījumu kritērijiem.
Komersantu shēmas paplašināšanas iespējas
Šobrīd komersantu shēma aptver tikai to kurināmo, kura izejvielas ir audzētas un iegūtas Latvijā un kuras Latvijā ir pārstrādātas kurināmajā, t.i. Latvijas meža biomasu, un šī pieeja ir izvēlēta, lai komersantu shēma būtu viegli izsekojama, lai tā darbotos kā vienkāršotā pieeja vienkāršo piegādes ķēžu izmantotājiem un vienkāršajām (arī mazas jaudas) iekārtām, lai Latvijas kompetentās iestādes varētu izsekot piegādes ķēdes.
Lai komersantu shēmu paplašinātu uz citu valstu /citu dalībvalstu izcelsmes izejvielām vai kurināmo, Latvijas komersantu shēmai būtu jābūt apstiprinātam Eiropas Komisijā un šīs shēmas/sistēmas ietvaros būtu jānosaka sertifikācijas procesu (komersantu sertifikācija) un jānosaka atbilstības apliecinājumu/sertifikātu izdošanas un izsekošanas nosacījumi un noteikti būtu jānosaka arī auditēšanas un pārbaužu "uz vietas" nosacījumus. Kas savukārt nozīmē, ka valsts (kompetentās iestādes) pusē būtiski palielināsies pienākumi - Eiropas Komisijas apstiprinājums, sertificēšana, sertifikātu izsekošana, auditi un pārbaudes uz vietas, un līdz ar to būtu jāparedz arī finansējums šo jauno pienākumu veikšanai, piemēram, jaunas nodevas piemērošana komersantu shēmas izmantotājiem.
Komersantu shēmas būtība bija noteikti vienkāršotus nosacījumus salīdzinot ar Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu vai nacionālo shēmu attiecībā uz tādiem komersantiem, kas biomasas kurināmo ražo tikai un vienīgi no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām. Komersantu shēmas attiecināšana tikai uz Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām tika izvēlēta, jo pārrobežu atbilstības apliecināšanas shēmai pēc būtības ir jābūt Eiropas Komisijas apstiprinātai, jo tai ir jāspēj veikt pārrobežu piegādes ķēdes izsekošanu un jāspēj izdot ilgtspējas apliecinājumus, kas būtu starptautiski atzīstami (starptautiskā atzīšana ir tikai Eiropas Komisijas atzītajām shēmām).
Komersanta shēmas ietvaros tāpat kā brīvprātīgās shēmas vai Eiropas Komisijas apstiprinātās nacionālās shēmas ietvaros ir jāizstrādā atbilstošas procedūras un jāievieš masas bilances sistēma, jo tā ir ne tikai Direktīvas 2018/2001 prasība, bet šīs procedūras un masas bilances sistēma ļauj komersantam izsekot izmantotās izejvielas - to izcelsmes valsts, to izcelsmes vieta (augšanas tips, augšanas vieta), kurināmā izejvielu veids (koka veids), emisiju rādītāji. Kā arī minētā masas bilances sistēma ļauj komersantam iespēju identificēt kurināmā piegādes ķēdi:
- kuras izejvielas (kurināmais) ir piegādātas no komersanta, kuram ir koksnes piegādes ķēdes sertifikāts,
- kuras izejvielas vai kurināmais ir piegādāts no komersanta, kuram ir brīvprātīgās shēmas sertifikāts,
- kuru piegādā komersants "pa tiešo no lauka"
- kuras izejvielas nav "nosegtas" ar kādu no iepriekšminētajiem sertifikātiem.
Iepriekšminētais ir īpaši svarīgi, jo komersantu shēmas ietvaros atbilstības apliecināšanai uz katru no iepriekšminētajiem kurināmā apjomiem - kurš ir/nav nosegts ar piegādes ķēdes sertifikātu vai brīvprātīgās shēmas sertifikātu, ir attiecināms cits atbilstības apliecināšanas dokuments.
Ņemot vērā 2023.-2024. gada atziņas par komersanta shēmas darbību un nosacījumu izpratni, Noteikumu projekts noteic nedaudz stingrākus nosacījumus komersanta shēmai attiecībā uz ieviesto masas bilances sistēmas uzraudzību, kur tiek noteikts, ka, ja komersanta shēmu izmantojošam komersantam (kurināmā piegādātājam vai kurināmā izmantotājam) nav koksnes piegādes ķēdes sertifikāts (attiecas tikai uz kurināmā piegādātāju) vai brīvprātīgās shēma sertifikāts (attiecas gan uz kurināmā piegādātāju, gan kurināmā izmantotāju), tad šādam komersantam reizi piecos gados ir jāveic izstrādāto procedūru un ieviestās un izmantotās masas bilances sistēmas neatkarīgs audits, un tiek noteikts, ka pirmo reizi minētais audits ir jānodrošina līdz 2025. gada 31. decembrim, t.i. nedaudz vairāk kā septiņu mēnešu laikā pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Noteikumos noteiktās procedūras un masas bilances sistēmas ieviešana un īstenošana attiecībā uz komersanta shēmu ir obligāta prasība un tas, vai komersants ir ieviesis procedūras un masas bilances sistēmu neapliecina, ka izmantotās izejvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas vai emisiju ietaupījumu kritērijiem.
Komersantu shēmas paplašināšanas iespējas
Šobrīd komersantu shēma aptver tikai to kurināmo, kura izejvielas ir audzētas un iegūtas Latvijā un kuras Latvijā ir pārstrādātas kurināmajā, t.i. Latvijas meža biomasu, un šī pieeja ir izvēlēta, lai komersantu shēma būtu viegli izsekojama, lai tā darbotos kā vienkāršotā pieeja vienkāršo piegādes ķēžu izmantotājiem un vienkāršajām (arī mazas jaudas) iekārtām, lai Latvijas kompetentās iestādes varētu izsekot piegādes ķēdes.
Lai komersantu shēmu paplašinātu uz citu valstu /citu dalībvalstu izcelsmes izejvielām vai kurināmo, Latvijas komersantu shēmai būtu jābūt apstiprinātam Eiropas Komisijā un šīs shēmas/sistēmas ietvaros būtu jānosaka sertifikācijas procesu (komersantu sertifikācija) un jānosaka atbilstības apliecinājumu/sertifikātu izdošanas un izsekošanas nosacījumi un noteikti būtu jānosaka arī auditēšanas un pārbaužu "uz vietas" nosacījumus. Kas savukārt nozīmē, ka valsts (kompetentās iestādes) pusē būtiski palielināsies pienākumi - Eiropas Komisijas apstiprinājums, sertificēšana, sertifikātu izsekošana, auditi un pārbaudes uz vietas, un līdz ar to būtu jāparedz arī finansējums šo jauno pienākumu veikšanai, piemēram, jaunas nodevas piemērošana komersantu shēmas izmantotājiem.
Problēmas apraksts
Funkciju nodošana Enerģētikas un vides aģentūrai
Šobrīd Noteikumi noteic Būvniecības valsts kontroles biroju kā iestādi, kas ir energoresursu informācijas sistēmas izstrādātājs un uzturētājs un kas ir komersantu iesniegto datu apstrādātājs, apkopotājs un publicētājs.
Vienlaikus ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" ar 2025. gada 1. februāri tiek izveidota Enerģētikas un vides aģentūru, kuras 2.2. apakšpunkts noteic, ka Enerģētikas un vides aģentūra ir Būvniecības valsts kontroles biroja funkciju uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, mantas, finanšu līdzekļu pārņēmēja enerģētikas politikas administrēšanas jomā, izņemot enerģētikas politikas administrēšanas informācijas tehnoloģiju sistēmu – Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas, Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas, Energoresursu informācijas sistēmas un Elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēmas – uzturēšanas funkciju.
Šobrīd Noteikumi noteic Būvniecības valsts kontroles biroju kā iestādi, kas ir energoresursu informācijas sistēmas izstrādātājs un uzturētājs un kas ir komersantu iesniegto datu apstrādātājs, apkopotājs un publicētājs.
Vienlaikus ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" ar 2025. gada 1. februāri tiek izveidota Enerģētikas un vides aģentūru, kuras 2.2. apakšpunkts noteic, ka Enerģētikas un vides aģentūra ir Būvniecības valsts kontroles biroja funkciju uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, mantas, finanšu līdzekļu pārņēmēja enerģētikas politikas administrēšanas jomā, izņemot enerģētikas politikas administrēšanas informācijas tehnoloģiju sistēmu – Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas, Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas, Energoresursu informācijas sistēmas un Elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēmas – uzturēšanas funkciju.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu attiecīgajos nosacījumos ņemot vērā iepriekšminēto Ministru kabineta rīkojumu Nr. 1191 pienākumi, kas Noteikumos ir noteikti Būvniecības valsts kontroles birojam, tiek noteikti Enerģētikas un vides aģentūrai, izņemot nosacījumus, kas attiecas uz energoresursu informācijas sistēmu kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka ilgtspējas kritēriju riska izvērtējumu meža biomasas izejvielām tiek veikts nacionālā līmenī. Alternatīvais risinājums būtu uzlikt šo pienākumu katram atsevišķam komersantam, tādējādi radot papildus administratīvo un finansiālo slogu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir pazemināts jaudas robežslieksnis, no kura iekārtām ir jānodrošina atbilstība noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to paplašinās iekārtu aptvērums, uz kurām attieksies minētie nosacījumi. Vienlaikus Likums precizē "iekārtu" definīciju, ar kuru jaudas robežslieksnī ir jāieskaita tikai tās iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida kurināmais, kā rezultātā no Noteikumu aptvēruma tiks izslēgtas iekārtas ar lielāku jaudu, bet mazas jaudas biomasas sadedzināšanas iekārtām. Tādējādi jaudas robežsliekšņa samazināšanas rezultātā palielinātais iekārtu aptvērums netiek tik būtiski ietekmēts ar piemēroto "iekārta" iekārtu.
Noteikumu projekts arī atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem arī noteic, ka kritēriji ir attiecināmi arī uz biometāna ražotājiem (iepriekš tika attiecināts tikai uz biogāzes kurināmā izmantotājiem).
Noteikumu projekts arī paplašina to iekārtu aptvērumu, uz kurām attieksies SEG emisiju ietaupījumu kritērijs (papildus ilgtspējas kritērijiem).
Noteikumu projekts arī atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem arī noteic, ka kritēriji ir attiecināmi arī uz biometāna ražotājiem (iepriekš tika attiecināts tikai uz biogāzes kurināmā izmantotājiem).
Noteikumu projekts arī paplašina to iekārtu aptvērumu, uz kurām attieksies SEG emisiju ietaupījumu kritērijs (papildus ilgtspējas kritērijiem).
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pēc būtības nemaina būtiski Noteikumos noteiktos nosacījumu, bet paplašina to komersantu aptvērumu, uz kuriem tas attieksies.
Ir paredzams, ka ar Noteikumu projektu palielināsies administratīvais slogs komersantiem, jo Noteikumu projekta subjektiem, kas izmanto cieto un gāzveida biomasu, ir noteikti pienākumi izmantot tādu biomasu, kas atbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un arī ir noteikts pienākums ziņot par izmantotā biomasas kurināmā atbilstību šiem kritērijiem.
Degvielas piegādātājiem un kurināmā piegādātājiem radīsies atbilstības izmaksas nodrošināt galapatēriņam realizētās transporta enerģijas vai kurināmā atbilstības ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem pamatojumu.
Vienlaikus Noteikumu projekts precizē informācijas iesniegšanas nosacījumus, mazinot iesniedzamo datu un informācijas apjomu, piemēram, netiek prasīts norādīt biodegvielas ražošanas paņēmienu vai pievienot atbilstības apliecinājumu, kas mazinās komersantiem administratīvās izmaksas informācijas ziņošanā.
Ir paredzams, ka ar Noteikumu projektu palielināsies administratīvais slogs komersantiem, jo Noteikumu projekta subjektiem, kas izmanto cieto un gāzveida biomasu, ir noteikti pienākumi izmantot tādu biomasu, kas atbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un arī ir noteikts pienākums ziņot par izmantotā biomasas kurināmā atbilstību šiem kritērijiem.
Degvielas piegādātājiem un kurināmā piegādātājiem radīsies atbilstības izmaksas nodrošināt galapatēriņam realizētās transporta enerģijas vai kurināmā atbilstības ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem pamatojumu.
Vienlaikus Noteikumu projekts precizē informācijas iesniegšanas nosacījumus, mazinot iesniedzamo datu un informācijas apjomu, piemēram, netiek prasīts norādīt biodegvielas ražošanas paņēmienu vai pievienot atbilstības apliecinājumu, kas mazinās komersantiem administratīvās izmaksas informācijas ziņošanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
58 912,00
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
18,41
Stundas likme ir izvēlēta "242411 Atbilstības VĒRTĒTĀJS" profesijai (https://www.vid.gov.lv/lv/media/26781/download?attachment)
80,00
aptuveni 2 nedēļu darbs auditēt kurināmā ražotāja un kurināmā izmantotāja (iekārtas) procedūras un masas bilances sistēmu
40
aptuvenais iekārtu un kurināmā ražotāju skaits
1
1 reizi 5-gadu periodā
58 912,00
Administratīvās izmaksas kurināmā piegādātāja un kurināmā izmantotāja vienreizējam auditam, kas jāveic reizi piecos gadus, komersantu procedūrām un ieviestajai masas bilancei, ko būs jāveic no komersanta neatkarīgam auditoram, lai auditētu noteikumos noteikto pienākumu izpildi, var atšķirties, un konkrētas komersanta izmaksas KEM nav pieejamas (ir komercnoslēpums), tāpēc aprēķinā tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē pieejamā informāciju par vidējo stundas likmi nozarē, balstoties uz kuru ir veikts aptuvenais aprēķins.
Kopā
58 912,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzēto normu ieviešana tiks nodrošināta to izpildē iesaitīto iestāžu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2413
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva 2023/2413/ES, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
Apraksts
Noteikumu projekts detalizēti transponē Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, galvenokārt 2. panta un 29.-31.a panta un V un VI pielikuma grozījumus.
Šajā punktā ir iekļauta informācija tikai par to Direktīvas 2023/2413 nosacījumu transponēšanu, kas attiecas uz noteikumu projektu.
Šajā punktā ir iekļauta informācija tikai par to Direktīvas 2023/2413 nosacījumu transponēšanu, kas attiecas uz noteikumu projektu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva 2023/2413/ES, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 19) punkta a) apakšpunktā izteiktie grozījumi Direktīvas 2018/2001 29.panta 1.punktā
Noteikumu projekts "Noteikumi par atjaunīgās enerģijas datu aprēķinu un ziņošanu".
Enerģētikas likuma 58.6 panta trešā un ceturtā daļa, 58.9 panta otrā daļa
Enerģētikas likuma 58.6 panta trešā un ceturtā daļa, 58.9 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts
28.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas b) apakšpunkts
28.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas c) apakšpunkts
28.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas d) apakšpunkts
28.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas e) apakšpunkts
28.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 2.rindkopa
30.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 4.punkta 3.rindkopa
32.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta d) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 5.punkts
33. un 34.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta i) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punkts
35. un 36.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta ii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta a) apakšpunkta vi) un vii) punkts
38., 39. un 59.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta iii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punkts
40. un 41.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta f) apakšpunkta iii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 7.a punkts
44.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta f) apakšpunkta iii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 7.b punkts
Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojums Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam"
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta d) apakšpunkts
50.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta e) apakšpunkts
51.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta f) apakšpunkts
53.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta g) apakšpunkts
52.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta h) apakšpunkts
54.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta h) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 13.punkts
neattiecas uz Latviju, jo nosaka prasības atbalsta saņemšanai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtām attālākajos reģionos, kuru Latvijai nav
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta i) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 15.punkts
Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 88. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 20) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.a pants
49.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta a) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 1.punkta 1.rindkopas ievaddaļa
Enerģētikas likuma 58.7 pants, Noteikumu Nr. 686 27. punkts, noteikumu projekta 65. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 2.punkts
Noteikumu Nr. 686 28. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 1.rindkopas 1. un 2.teikums
Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtā daļa
Noteikumu Nr. 686 36. un 39. punkts, VIII1 un IX1 nodaļa
Noteikumu projekta 63., 66., 72., 78.punkts
Noteikumu Nr. 686 36. un 39. punkts, VIII1 un IX1 nodaļa
Noteikumu projekta 63., 66., 72., 78.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 2.rindkopa
Enerģētikas likuma 58.6 panta otrā daļa
Noteikumu Nr. 686 37. punkts un 40.3. apakšpunkts
Noteikumu projekta 64. un 67.punkts
Noteikumu Nr. 686 37. punkts un 40.3. apakšpunkts
Noteikumu projekta 64. un 67.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta e) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 6.punkta 1.rindkopa
Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtā daļa
Noteikumu Nr. 686 VIII1 un IX1 nodaļa
Noteikumu projekta 71.-79.punkts
Noteikumu Nr. 686 VIII1 un IX1 nodaļa
Noteikumu projekta 71.-79.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta f) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 9.punkts
Enerģētikas likuma 58.6 panta sestā daļa
Noteikumu Nr. 686 36. un 39. punkts
Noteikumu projekta 63. un 66.punkts
Noteikumu Nr. 686 36. un 39. punkts
Noteikumu projekta 63. un 66.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 22) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 31.a panta 2.punkta 1. un 3.rindkopa
Noteikumu projekta 86.punktā izteiktais Noteikumu Nr. 686 47.11 1. un 47.11 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 22) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 31.a panta 2.punkta 4.rindkopa
Noteikumu projekta 86.punktā izteiktais Noteikumu Nr. 686 47.11 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 22) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 31.a panta 4.punkts
Noteikumu projekta 86.punktā izteiktais Noteikumu Nr. 686 47.12 punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
I pielikuma 5.punkts
1.pielikums
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
I pielikuma 6.punkts
2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvā 2018/2001 (Direktīvas 2023/2413 redakcijā) noteikumu projekta nosacījumu aptvērumā ir iekļauti vairāki nosacījumi, kuru piemērošanai vai īstenošanai dalībvalstij ir dota izvēles brīvība:
1) Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 2. rindkopas 2. teikums
Direktīvas 2018/2001 29.panta 1. punkta 2. rinkdopa ir transponēta ar Enerģētikas likuma 58.6 panta piekto daļu, kur Direktīvā 2018/2001 iekļautā izvēles brīvība netika piemērota, ņemot vērā, ka atkritumu šķirošanas nosacījumi Latvijā jau tiek piemēroti un nebūtu pamata visiem komersantiem likt izmantot šādas sistēmas. Vienlaikus šī izvēles brīvība netika izvēlēta, jo Latvijā šobrīd nenotiek siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošana no sadzīves atkritumiem.
2) Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 5. rindkopa
Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkts ir transponēts ar Enerģētikas likumu, kura izstrādes un apstiprināšanas laikā netika izvēlēta iespēja ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus noteikt arī iekārtām ar mazāku jaudu nekā noteikts Direktīvā 2018/2001. Ņemot vērā, ka Latvijā pārsvarā ir mazākas jaudas iekārtas Latvijas iedzīvotāju blīvuma, iedzīvotāju izvietošanās un centralizētās siltumapgādes sistēmas īpatnību dēļ, mazāka jaudas sliekšņa piemērošana būtiski palielinātu iekārtu aptvērumu, vienlaikus izmantotās biomasas apjomu aptvertu daudz mazākā apjomā. Piemēram, ja jaudas slieksnis tiktu noteikts 5MW, tad Direktīvas 2018/2001 29.-31. pants tiktu attiecināts uz četras reizes vairāk iekārtām nekā, ja jaudas slieksnis būtu 20MW, bet tikai uz 1,9 reizes vairāk meža biomasas kurināmā. Līdz ar to ir secināms, ka Latvijas gadījumā mazinot jaudas slieksni tiktu būtiski palielināts administratīvais slogs komersantiem ar daudz mazāku ieguvumu kurināmā izejvielu aptvērumā.
3) Direktīvas 2018/2001 29. panta 11. punkta 4. rindkopa
Ņemot vērā, ka Enerģētikas likumā netika izvēlēta iespēja kritērijus piemērot arī iekārtām ar zemāku jaudas slieksni, tad netiek arī izvēlēta iespēja augstākas energoefektivitātes prasības piemērot iekārtām ar zemāku jaudas slieksni. Tāpat arī tiek ņemts vērā, ka Latvijā lielākā daļa koģenerācijas iekārtas ar lielāku jaudu (virs 50MW) iekārtu atbilst noteiktajām efektivitātes prasībām, kur minētajām iekārtām ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, kurās tiek noteikts izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (https://likumi.lv/ta/id/222147-kartiba-kada-piesakamas-a-b-un-c-kategorijas-piesarnojosas-darbibas-un-izsniedzamas-atlaujas-a-un-b-kategorijas-piesarnojoso-da...).
4) Direktīvas 2018/2001 29. panta 13. punkts
Direktīvā 2018/2001 noteiktās izvēles brīvības netiek izvēlētas, jo minētā izvēles brīvība neattiecas uz Latviju, jo nosaka prasības atbalsta saņemšanai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtām attālākajos reģionos, kuru Latvijai nav.
5) Direktīvas 2018/2001 29. panta 14. punkts
Latvija neizvēlas piemērot papildu ilgtspējas kritērijus biomasas degvielām vai biomasas kurināmajiem, jo uzskata, ka Direktīvā 2018/2001 iekļautie kritēriji ir pietiekami ilgtspējas apliecināšanai. Vienlaikus Latvija uzskata, ka arī atbilstības apliecināšana jau noteiktajiem kritērijiem ir būtisks administratīvs slogs gan valsts iestādēm, gan komersantiem.
6) Direktīvas 2018/2001 29. panta 15. punkts
Minētā izvēles brīvība ir piemērota ar Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 88. punktu, jo minētais nosacījums Direktīvā 2018/2001 ir iekļauts tiesiskās paļāvības nodrošināšanai un atbalsta piešķiršanas negatīvo izmaiņu nepiemērošanai. Ņemot vērā, ka tieši šobrīd notiek atbalsta programmu izstrāde vai īstenošana cita starpā arī atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tad minētais nosacījumus atbalsta piemērošanas nepārtrauktībai ir īpaši svarīgs.
7) Direktīvas 2018/2001 30. panta 6. punkts
Latvija minēto izvēles brīvību (Direktīvas 2018/2001 31.panta 6.punkta 1.rindkopa) ir izvēlējusies ar Noteikumu Nr.686 IX1 nodaļu, izstrādājot un īstenojot komersanta shēmu, kas pēc būtības ir nacionālā shēma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka minētā shēma ir nacionālā (tikai uz Latviju attiecināmā) shēma, tad komersantu shēma aptver tikai Latvijā audzētas un iegūtas izejvielas. Tāpat, ņemot vērā, ka šī shēma aptver tikai Latvijā audzētas un iegūtas izejvielas, tad par minēto shēmu Latvija nav izvēlējusies paziņot Eiropas Komisijai (Direktīvas 2018/2001 31.panta 6.punkta 2.rindkopa), tādējādi šī shēma nav Eiropas Komisijas apstiprinātā nacionālā shēma, bet Latvijas izveidotā nacionālā shēma.
8) Direktīvas 2018/2001 31. panta 2. punkts
Minētā izvēles brīvība ir piemērota un īstenota ar Noteikumu Nr.686 26.1 un 26.2 punktu, un minētais ziņojums ir iesniegts Eiropas Komisijā 2024.gada novembra sākumā.
9) Direktīvas 2018/2001 31. panta 3. punkts
Minētā izvēles brīvība neattiecas uz Latviju, jo Latvijai nav ārpus Eiropas Savienības esošas teritorijas un par tādām teritorijām Latvija ziņojumus negatavos un neiesniegs.
10) Direktīvas 2018/2001 31.a panta 5. punkta 1. rindkopa
Nosacījums, ka sertifikācijas institūcijas var būt tās, kas pārbauda Savienības datu bāzē ievadītos datus, ko ievada piegādes ķēdē iesaistītie komersanti, ir piemērots ar Enerģētikas likuma 58.7 panta trešo un ceturto daļu, kur minētā izvēle ir veikta, jo tieši brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas ir tās, kas pārbauda datus un tās, kurām ir pilnīga informācija un zināšanas par piegādes ķēdē iesaistītajiem komersantiem un piegādes ķēdē nodotajiem sūtījumiem.
11) Direktīvas 2018/2001 31.a panta 5. punkta 2.-4. rindkopa
Direktīvā 2018/2001 noteiktā izvēles iespēja Savienības datubāzē informāciju iekļaut no dalībvalstu nacionālās datubāzes netiek izvēlēta, jo Latvijai nav un nebūs šādas datubāzes. Latvijā piegādes ķēdes datubāze nav izveidota kapacitātes trūkuma un izmaksu neefektivitātes dēļ. Savienības datubāze ir izveidota biodegvielu vai bioloģiskā šķidrā kurināmā piegādes ķēdes izsekojamībai, kur Latvijā ir tikai 1 biodegvielu ražotājs.
1) Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 2. rindkopas 2. teikums
Direktīvas 2018/2001 29.panta 1. punkta 2. rinkdopa ir transponēta ar Enerģētikas likuma 58.6 panta piekto daļu, kur Direktīvā 2018/2001 iekļautā izvēles brīvība netika piemērota, ņemot vērā, ka atkritumu šķirošanas nosacījumi Latvijā jau tiek piemēroti un nebūtu pamata visiem komersantiem likt izmantot šādas sistēmas. Vienlaikus šī izvēles brīvība netika izvēlēta, jo Latvijā šobrīd nenotiek siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošana no sadzīves atkritumiem.
2) Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkta 5. rindkopa
Direktīvas 2018/2001 29. panta 1. punkts ir transponēts ar Enerģētikas likumu, kura izstrādes un apstiprināšanas laikā netika izvēlēta iespēja ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus noteikt arī iekārtām ar mazāku jaudu nekā noteikts Direktīvā 2018/2001. Ņemot vērā, ka Latvijā pārsvarā ir mazākas jaudas iekārtas Latvijas iedzīvotāju blīvuma, iedzīvotāju izvietošanās un centralizētās siltumapgādes sistēmas īpatnību dēļ, mazāka jaudas sliekšņa piemērošana būtiski palielinātu iekārtu aptvērumu, vienlaikus izmantotās biomasas apjomu aptvertu daudz mazākā apjomā. Piemēram, ja jaudas slieksnis tiktu noteikts 5MW, tad Direktīvas 2018/2001 29.-31. pants tiktu attiecināts uz četras reizes vairāk iekārtām nekā, ja jaudas slieksnis būtu 20MW, bet tikai uz 1,9 reizes vairāk meža biomasas kurināmā. Līdz ar to ir secināms, ka Latvijas gadījumā mazinot jaudas slieksni tiktu būtiski palielināts administratīvais slogs komersantiem ar daudz mazāku ieguvumu kurināmā izejvielu aptvērumā.
3) Direktīvas 2018/2001 29. panta 11. punkta 4. rindkopa
Ņemot vērā, ka Enerģētikas likumā netika izvēlēta iespēja kritērijus piemērot arī iekārtām ar zemāku jaudas slieksni, tad netiek arī izvēlēta iespēja augstākas energoefektivitātes prasības piemērot iekārtām ar zemāku jaudas slieksni. Tāpat arī tiek ņemts vērā, ka Latvijā lielākā daļa koģenerācijas iekārtas ar lielāku jaudu (virs 50MW) iekārtu atbilst noteiktajām efektivitātes prasībām, kur minētajām iekārtām ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, kurās tiek noteikts izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (https://likumi.lv/ta/id/222147-kartiba-kada-piesakamas-a-b-un-c-kategorijas-piesarnojosas-darbibas-un-izsniedzamas-atlaujas-a-un-b-kategorijas-piesarnojoso-da...).
4) Direktīvas 2018/2001 29. panta 13. punkts
Direktīvā 2018/2001 noteiktās izvēles brīvības netiek izvēlētas, jo minētā izvēles brīvība neattiecas uz Latviju, jo nosaka prasības atbalsta saņemšanai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtām attālākajos reģionos, kuru Latvijai nav.
5) Direktīvas 2018/2001 29. panta 14. punkts
Latvija neizvēlas piemērot papildu ilgtspējas kritērijus biomasas degvielām vai biomasas kurināmajiem, jo uzskata, ka Direktīvā 2018/2001 iekļautie kritēriji ir pietiekami ilgtspējas apliecināšanai. Vienlaikus Latvija uzskata, ka arī atbilstības apliecināšana jau noteiktajiem kritērijiem ir būtisks administratīvs slogs gan valsts iestādēm, gan komersantiem.
6) Direktīvas 2018/2001 29. panta 15. punkts
Minētā izvēles brīvība ir piemērota ar Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 88. punktu, jo minētais nosacījums Direktīvā 2018/2001 ir iekļauts tiesiskās paļāvības nodrošināšanai un atbalsta piešķiršanas negatīvo izmaiņu nepiemērošanai. Ņemot vērā, ka tieši šobrīd notiek atbalsta programmu izstrāde vai īstenošana cita starpā arī atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tad minētais nosacījumus atbalsta piemērošanas nepārtrauktībai ir īpaši svarīgs.
7) Direktīvas 2018/2001 30. panta 6. punkts
Latvija minēto izvēles brīvību (Direktīvas 2018/2001 31.panta 6.punkta 1.rindkopa) ir izvēlējusies ar Noteikumu Nr.686 IX1 nodaļu, izstrādājot un īstenojot komersanta shēmu, kas pēc būtības ir nacionālā shēma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka minētā shēma ir nacionālā (tikai uz Latviju attiecināmā) shēma, tad komersantu shēma aptver tikai Latvijā audzētas un iegūtas izejvielas. Tāpat, ņemot vērā, ka šī shēma aptver tikai Latvijā audzētas un iegūtas izejvielas, tad par minēto shēmu Latvija nav izvēlējusies paziņot Eiropas Komisijai (Direktīvas 2018/2001 31.panta 6.punkta 2.rindkopa), tādējādi šī shēma nav Eiropas Komisijas apstiprinātā nacionālā shēma, bet Latvijas izveidotā nacionālā shēma.
8) Direktīvas 2018/2001 31. panta 2. punkts
Minētā izvēles brīvība ir piemērota un īstenota ar Noteikumu Nr.686 26.1 un 26.2 punktu, un minētais ziņojums ir iesniegts Eiropas Komisijā 2024.gada novembra sākumā.
9) Direktīvas 2018/2001 31. panta 3. punkts
Minētā izvēles brīvība neattiecas uz Latviju, jo Latvijai nav ārpus Eiropas Savienības esošas teritorijas un par tādām teritorijām Latvija ziņojumus negatavos un neiesniegs.
10) Direktīvas 2018/2001 31.a panta 5. punkta 1. rindkopa
Nosacījums, ka sertifikācijas institūcijas var būt tās, kas pārbauda Savienības datu bāzē ievadītos datus, ko ievada piegādes ķēdē iesaistītie komersanti, ir piemērots ar Enerģētikas likuma 58.7 panta trešo un ceturto daļu, kur minētā izvēle ir veikta, jo tieši brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas ir tās, kas pārbauda datus un tās, kurām ir pilnīga informācija un zināšanas par piegādes ķēdē iesaistītajiem komersantiem un piegādes ķēdē nodotajiem sūtījumiem.
11) Direktīvas 2018/2001 31.a panta 5. punkta 2.-4. rindkopa
Direktīvā 2018/2001 noteiktā izvēles iespēja Savienības datubāzē informāciju iekļaut no dalībvalstu nacionālās datubāzes netiek izvēlēta, jo Latvijai nav un nebūs šādas datubāzes. Latvijā piegādes ķēdes datubāze nav izveidota kapacitātes trūkuma un izmaksu neefektivitātes dēļ. Savienības datubāze ir izveidota biodegvielu vai bioloģiskā šķidrā kurināmā piegādes ķēdes izsekojamībai, kur Latvijā ir tikai 1 biodegvielu ražotājs.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiek nodrošināta tiesību aktu portālā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktu sabiedrība tiek aicināta sniegt viedokli par Noteikumu projektu. Saņemto viedokļu apkopojums ir pieejams tiesību aktu portālā.
Noteikumu projekts publicēts sabiedrības līdzdalībai tiesību aktu portālā.
Ir saņemti vairāki viedokļi par Noteikumu projektu, kuru apkopojums un Klimata un enerģētikas ministrijas atbilde ir publicēta tiesību aktu portālā.
Sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā Noteikumu projekta pilnveidošanā.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Centrālā statistikas pārvalde
- Zemkopības ministrija
- Enerģētikas un vides aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un minētie kritēriji ir izstrādāti, lai mazinātu šādu degvielu un kurināmā izejvielu audzēšanas, ieguves, ražošanas un izmantošanas ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību uc.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir divejāda ietekme uz klimatneitralitāti:
1) Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un pēc būtības var samazināt šādu degvielu un kurināmā izmantošanu, jo sarežģīs šī kurināmā izmantošanu - degvielai un kurināmajam būs jānodrošina atbilstības apliecinājumu sistēma, būs jāpamato šādu degvielu vai kurināmā atbilstība, lai to varētu uzskatīt par ilgtspējīgu, bet atbilstības pamatošanas un apliecināšanas sistēma un dokumentu izsniegšana varētu sadārdzināt šādu degvielu un kurināmā cenu);
2) Noteikumu projekta ietekmē mazinoties atjaunojamās degvielas vai kurināmā izejvielu audzēšanai vai ieguvei varētu mazināties lauksaimniecības sektora emisijas vai īstermiņā mazināties oglekļa dioksīda piesaistes zudumi.
1) Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un pēc būtības var samazināt šādu degvielu un kurināmā izmantošanu, jo sarežģīs šī kurināmā izmantošanu - degvielai un kurināmajam būs jānodrošina atbilstības apliecinājumu sistēma, būs jāpamato šādu degvielu vai kurināmā atbilstība, lai to varētu uzskatīt par ilgtspējīgu, bet atbilstības pamatošanas un apliecināšanas sistēma un dokumentu izsniegšana varētu sadārdzināt šādu degvielu un kurināmā cenu);
2) Noteikumu projekta ietekmē mazinoties atjaunojamās degvielas vai kurināmā izejvielu audzēšanai vai ieguvei varētu mazināties lauksaimniecības sektora emisijas vai īstermiņā mazināties oglekļa dioksīda piesaistes zudumi.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi