26-TA-1023: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par darba dienu pārcelšanu 2027. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par darba dienu pārcelšanu 2027.gadā” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Rīkojuma projekts paredz 2027. gada 25. jūnija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju, pārcelt uz sestdienu - 19. jūniju un 2027. gada 19. novembra (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri, pārcelt uz sestdienu - 13. novembri.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Rīkojuma projekts paredz 2027. gada 25. jūnija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju, pārcelt uz sestdienu - 19. jūniju un 2027. gada 19. novembra (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri, pārcelt uz sestdienu - 13. novembri.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2027. gadā ir 3 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētdienu – 2. maiju, un svētku dienu otrdienu – 4. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju) un piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri). Par šo darba dienu pārcelšanu Ministru kabinetam jāizdod rīkojums par darba dienas pārcelšanu, norādot, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas būtu pārceļamas.
Lai noskaidrotu mērķgrupas viedokli, vai darba dienu pārcelšana kārtējā gadā ir uzskatāma par lietderīgu, kā arī, lai uzzinātu mērķgrupas viedokli gadījumos, kad iespējami vairāki varianti, pārceļot darba dienu konkrētā mēneša ietvaros, kā arī motivāciju darba dienas pārcelšanai vai nepārcelšanai, Labklājības ministrija no 2026. gada 17. - 30. aprīlim vietnē visidati.lv organizēja mērķgrupas - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – aptauju. Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs uz minētās aptaujas jautājumiem atbildēja ārpus vietnes visidati.lv un aptaujas rezultātus nosūtīja Labklājības ministrijai apkopošanai. Kopā aptaujā piedalījās 6663 respondenti.
Aptaujā lielākais atbalsts pausts 2027. gada 25. jūnija darba dienas pārcelšanai – 73.5% respondentu atbalsta šīs darba dienas pārcelšanu. Atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai pauduši 67.1% respondentu, bet 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai – 64.9% respondentu. Līdz ar to var secināt, ka šajos gadījumos atbalsts ir būtiski zemāks kā 25. jūnija darba dienas pārcelšanai.
Tāpat respondentiem tika uzdots jautājums, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas viņu ieskatā būtu pārceļamas.
Aptaujas rezultāti liecina par skaidru izvēli - 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 8. maiju, 2027. gada 25. jūnija, darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, kā arī 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt citi piedāvātie varianti 2027. gada maija, jūnija un novembra darba dienu pārcelšanai (citas sestdienas tā paša mēneša ietvaros) ir izvēlēti krietni retāk.
Mērķgrupas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā pastāv dominējošs vairākuma atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, ja analizē darba dienu pārcelšanas motivāciju, rezultāti nav viennozīmīgi. Darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti, un jautājumos par pārcelšanas apsvērumiem viedoklis dalās. Aptaujas rezultāti liecina, ka dominējošais apsvērums par labu darba dienu pārcelšanai ir iespēja izmantot garākas brīvdienas, netērējot ikgadējā atvaļinājuma dienas, savukārt darba organizācijas vai kalendāra ērtības apsvērumiem ir sekundāra nozīme. Līdz ar to darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kur darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina pārcelšanas praktisko ieguvumu.
Pēdējo gadu laikā Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu raisa diskusijas arī plašākā sabiedrībā - gan darba devējus pārstāvošās organizācijas, gan arī sociāli aktīvi sabiedrības pārstāvji plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sociālajos tīklos, kritizē darba dienu pārcelšanu kā tādu un aicina turpmāk nepārcelt darba dienas. Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs. Līdz ar to vienlaikus pastāv atšķirīga prakse no valsts budžeta finansējamās institūcijās un citur. Tiek norādīts, ka darba dienu pārcelšana rada zināmu nenoteiktību no valsts budžeta finansējamo institūciju, pašvaldību, komersantu un organizāciju pieejamības kontekstā, jo rīkojums par darba dienas pārcelšanu juridiski netiek attiecināts uz visu tautsaimniecību kopumā. Tas rada zināmus izaicinājumus un neskaidrības pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā, kā arī savstarpējā sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Vienlaikus šobrīd, izskatot likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14) pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā, ir iesniegts priekšlikums svītrot Darba likuma 133. panta ceturto daļu, tādējādi aicinot konceptuāli atteikties no darba dienu pārcelšanas mehānisma kā tāda.
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši (grozījumi Darba likuma 133. pantā stājās spēkā 2010. gada 25. martā) un tādējādi nostiprinājusies kā prakse, kas kopumā tiek atbalstīta un vērtēta pozitīvi, ko apliecina mērķgrupas (no valsts budžeta finansējamās institūcijas) aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2027. gadā ir 3 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētdienu – 2. maiju, un svētku dienu otrdienu – 4. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju) un piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri). Par šo darba dienu pārcelšanu Ministru kabinetam jāizdod rīkojums par darba dienas pārcelšanu, norādot, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas būtu pārceļamas.
Lai noskaidrotu mērķgrupas viedokli, vai darba dienu pārcelšana kārtējā gadā ir uzskatāma par lietderīgu, kā arī, lai uzzinātu mērķgrupas viedokli gadījumos, kad iespējami vairāki varianti, pārceļot darba dienu konkrētā mēneša ietvaros, kā arī motivāciju darba dienas pārcelšanai vai nepārcelšanai, Labklājības ministrija no 2026. gada 17. - 30. aprīlim vietnē visidati.lv organizēja mērķgrupas - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – aptauju. Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs uz minētās aptaujas jautājumiem atbildēja ārpus vietnes visidati.lv un aptaujas rezultātus nosūtīja Labklājības ministrijai apkopošanai. Kopā aptaujā piedalījās 6663 respondenti.
Aptaujā lielākais atbalsts pausts 2027. gada 25. jūnija darba dienas pārcelšanai – 73.5% respondentu atbalsta šīs darba dienas pārcelšanu. Atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai pauduši 67.1% respondentu, bet 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai – 64.9% respondentu. Līdz ar to var secināt, ka šajos gadījumos atbalsts ir būtiski zemāks kā 25. jūnija darba dienas pārcelšanai.
Tāpat respondentiem tika uzdots jautājums, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas viņu ieskatā būtu pārceļamas.
Aptaujas rezultāti liecina par skaidru izvēli - 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 8. maiju, 2027. gada 25. jūnija, darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, kā arī 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt citi piedāvātie varianti 2027. gada maija, jūnija un novembra darba dienu pārcelšanai (citas sestdienas tā paša mēneša ietvaros) ir izvēlēti krietni retāk.
Mērķgrupas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā pastāv dominējošs vairākuma atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, ja analizē darba dienu pārcelšanas motivāciju, rezultāti nav viennozīmīgi. Darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti, un jautājumos par pārcelšanas apsvērumiem viedoklis dalās. Aptaujas rezultāti liecina, ka dominējošais apsvērums par labu darba dienu pārcelšanai ir iespēja izmantot garākas brīvdienas, netērējot ikgadējā atvaļinājuma dienas, savukārt darba organizācijas vai kalendāra ērtības apsvērumiem ir sekundāra nozīme. Līdz ar to darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kur darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina pārcelšanas praktisko ieguvumu.
Pēdējo gadu laikā Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu raisa diskusijas arī plašākā sabiedrībā - gan darba devējus pārstāvošās organizācijas, gan arī sociāli aktīvi sabiedrības pārstāvji plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sociālajos tīklos, kritizē darba dienu pārcelšanu kā tādu un aicina turpmāk nepārcelt darba dienas. Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs. Līdz ar to vienlaikus pastāv atšķirīga prakse no valsts budžeta finansējamās institūcijās un citur. Tiek norādīts, ka darba dienu pārcelšana rada zināmu nenoteiktību no valsts budžeta finansējamo institūciju, pašvaldību, komersantu un organizāciju pieejamības kontekstā, jo rīkojums par darba dienas pārcelšanu juridiski netiek attiecināts uz visu tautsaimniecību kopumā. Tas rada zināmus izaicinājumus un neskaidrības pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā, kā arī savstarpējā sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Vienlaikus šobrīd, izskatot likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14) pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā, ir iesniegts priekšlikums svītrot Darba likuma 133. panta ceturto daļu, tādējādi aicinot konceptuāli atteikties no darba dienu pārcelšanas mehānisma kā tāda.
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši (grozījumi Darba likuma 133. pantā stājās spēkā 2010. gada 25. martā) un tādējādi nostiprinājusies kā prakse, kas kopumā tiek atbalstīta un vērtēta pozitīvi, ko apliecina mērķgrupas (no valsts budžeta finansējamās institūcijas) aptaujas rezultāti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2027. gadā ir 3 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētdienu – 2. maiju, un svētku dienu otrdienu – 4. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju) un piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri).
Darba likuma 133. panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinetam rīkojums par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Darba likuma 133. panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinetam rīkojums par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Risinājuma apraksts
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts pārliecinošs atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tiek ņemts vērā, ka aptaujas rezultāti liecina, ka darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti, nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks un jautājumos par darba dienu pārcelšanas apsvērumiem aptaujāto viedoklis dalās, kas kopumā liecina, ka darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai. Tāpat, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu. Attiecīgi rīkojuma projekta 1.punkts piedāvā risinājumu, kas paredz pārcelt tikai divas no trīs darba dienām, proti, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2027. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, un no piektdienas, 2027. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt nepārcelt 2027. gada 3. maija darba dienu.
Tādējādi tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem būs iespēja izmantot lielāku atpūtas dienu skaitu pēc kārtas. Šādas darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Darba dienu pārcelšanai nevajadzētu ierobežot tiesības uz dažāda veida atvaļinājumiem kā atpūtas laiku. Atvaļinājuma gadījumā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam būtu saistoši, ja darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.
Ar rīkojuma projekta 2. punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Tādējādi tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem būs iespēja izmantot lielāku atpūtas dienu skaitu pēc kārtas. Šādas darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Darba dienu pārcelšanai nevajadzētu ierobežot tiesības uz dažāda veida atvaļinājumiem kā atpūtas laiku. Atvaļinājuma gadījumā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam būtu saistoši, ja darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.
Ar rīkojuma projekta 2. punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēta iespēja vispār nepārcelt darba dienas 2027. gadā vai pārcelt tikai vienu vai citas divas no trijām minētajām darba dienām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Šāda tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027. gada jūnijā un novembrī. Tā tiktu nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem būs iespēja izmantot lielāku atpūtas dienu skaitu pēc kārtas. Šādas darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Rīkojuma mērķgrupas aptauja
Apraksts
Labklājības ministrija no 2026. gada 17. - 30. aprīlim vietnē visidati.lv organizēja mērķgrupas - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – aptauju. Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs uz minētās aptaujas jautājumiem atbildēja ārpus vietnes visidati.lv un aptaujas rezultātus nosūtīja Labklājības ministrijai apkopošanai.
Apkopojot un izvērtējot aptaujas rezultātus secināms, ka kopā aptaujā piedalījušies 6663 respondenti. Respondentu skaits pa nozarēm: Finanšu ministrija – 1408; Labklājības ministrija – 1106; Iekšlietu ministrija– 697; Tieslietu ministrija – 676; Kultūras ministrija – 625; Aizsardzības ministrija – 446; Ekonomikas ministrija– 393; Veselības ministrija – 343; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – 321; Izglītības un zinātnes ministrija – 189; Klimata un enerģētikas ministrija – 192; Valsts kanceleja – 96; Satiksmes ministrija – 83; Zemkopības ministrija – 76; Ārlietu ministrija – 5; nozare nav norādīta – 7.
Respondentiem tika uzdots jautājums, kuras no minētajām trīs darba dienām 2027.gadā viņu ieskatā būtu pārceļamas uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Lielākais atbalsts pausts 2027. gada 25. jūnija darba dienas pārcelšanai – 73.5% respondentu atbalsta šīs darba dienas pārcelšanu. Atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai pauduši 67.1% respondentu, bet 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai – 64.9% respondentu. Līdz ar to var secināt, ka šajos gadījumos atbalsts ir būtiski zemāks kā 25. jūnija darba dienas pārcelšanai. Tādējādi mērķgrupas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā pastāv dominējošs vairākuma atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, kaut arī darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti.
Tāpat respondentiem tika uzdots jautājums, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas viņu ieskatā būtu pārceļamas.
Vairākums no respondentiem, kuri pauduši atbalstu konkrētās darba dienas pārcelšanai, pauduši atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 8. maiju (76 % respondentu), 2027. gada 25. jūnija, darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju (62 % respondentu), kā arī 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri (63 % respondentu), savukārt citi piedāvātie varianti 2027. gada maija, jūnija un novembra darba dienu pārcelšanai (citas sestdienas tā paša mēneša ietvaros) ir izvēlēti krietni retāk.
Savukārt, ja analizē respondentu attieksmi pret darba dienu pārcelšanas apsvērumiem, viedoklis nav pārliecinoši viennozīmīgs. Aptaujas rezultāti jautājumos par apsvērumiem liecina, ka dominējošais apsvērums par labu darba dienu pārcelšanai ir iespēja izmantot garākas brīvdienas, netērējot ikgadējā atvaļinājuma dienas, savukārt darba organizācijas vai kalendāra ērtības apsvērumiem ir sekundāra nozīme. Savukārt jautājumos, kuros bija ietverti apgalvojumi, kas atbalsta nepārcelšanu, respondentu atbildes dalās. Apgalvojumiem - darbs tāpat jāizdara, nepatīk sešu dienu darba nedēļa, vienā dienā starp svētkiem var pieteikt atvaļinājumu, tādēļ labāk strādāt vienu dienu starp svētkiem īstajā dienā nekā sestdienā – piekrīt nedaudz vairāk kā trešdaļa respondentu, kas iepretim nedaudz vairāk kā pusei respondentu, kas šos apgalvojumus noraida, liecina par to, ka respondentu viedoklis dalās. Līdz ar to secināms, ka darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kas skaidrojams ar to, ka šajās nozarēs darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina pārcelšanas praktisko ieguvumu.
Pēdējo gadu laikā Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu raisa diskusijas arī plašākā sabiedrībā - gan darba devējus pārstāvošās organizācijas, gan arī sociāli aktīvi sabiedrības pārstāvji plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sociālajos tīklos, kritizē darba dienu pārcelšanu kā tādu un aicina turpmāk nepārcelt darba dienas. Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs. Līdz ar to vienlaikus pastāv atšķirīga prakse no valsts budžeta finansējamās institūcijās un citur. Tiek norādīts, ka darba dienu pārcelšana rada zināmu nenoteiktību no valsts budžeta finansējamo institūciju, pašvaldību, komersantu un organizāciju pieejamības kontekstā, jo rīkojums par darba dienas pārcelšanu juridiski netiek attiecināts uz visu tautsaimniecību kopumā. Tas rada zināmus izaicinājumus un neskaidrības pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā, kā arī savstarpējā sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Vienlaikus šobrīd, izskatot likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14) pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā, ir iesniegts priekšlikums svītrot Darba likuma 133. panta ceturto daļu, tādējādi aicinot konceptuāli atteikties no darba dienu pārcelšanas mehānisma kā tāda.
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
Attiecīgi, ņemot vērā aptaujas rezultātus un pārējos iepriekš minētos apsvērumus, var secināt, ka ir iespējams piedāvāt kompromisu, kas paredz pārcelt tikai divas no trīs darba dienām, proti, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2027. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, un no piektdienas, 2027. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt nepārcelt 2027. gada 3. maija darba dienu.
Apkopojot un izvērtējot aptaujas rezultātus secināms, ka kopā aptaujā piedalījušies 6663 respondenti. Respondentu skaits pa nozarēm: Finanšu ministrija – 1408; Labklājības ministrija – 1106; Iekšlietu ministrija– 697; Tieslietu ministrija – 676; Kultūras ministrija – 625; Aizsardzības ministrija – 446; Ekonomikas ministrija– 393; Veselības ministrija – 343; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – 321; Izglītības un zinātnes ministrija – 189; Klimata un enerģētikas ministrija – 192; Valsts kanceleja – 96; Satiksmes ministrija – 83; Zemkopības ministrija – 76; Ārlietu ministrija – 5; nozare nav norādīta – 7.
Respondentiem tika uzdots jautājums, kuras no minētajām trīs darba dienām 2027.gadā viņu ieskatā būtu pārceļamas uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Lielākais atbalsts pausts 2027. gada 25. jūnija darba dienas pārcelšanai – 73.5% respondentu atbalsta šīs darba dienas pārcelšanu. Atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai pauduši 67.1% respondentu, bet 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai – 64.9% respondentu. Līdz ar to var secināt, ka šajos gadījumos atbalsts ir būtiski zemāks kā 25. jūnija darba dienas pārcelšanai. Tādējādi mērķgrupas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā pastāv dominējošs vairākuma atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, kaut arī darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti.
Tāpat respondentiem tika uzdots jautājums, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas viņu ieskatā būtu pārceļamas.
Vairākums no respondentiem, kuri pauduši atbalstu konkrētās darba dienas pārcelšanai, pauduši atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 8. maiju (76 % respondentu), 2027. gada 25. jūnija, darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju (62 % respondentu), kā arī 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri (63 % respondentu), savukārt citi piedāvātie varianti 2027. gada maija, jūnija un novembra darba dienu pārcelšanai (citas sestdienas tā paša mēneša ietvaros) ir izvēlēti krietni retāk.
Savukārt, ja analizē respondentu attieksmi pret darba dienu pārcelšanas apsvērumiem, viedoklis nav pārliecinoši viennozīmīgs. Aptaujas rezultāti jautājumos par apsvērumiem liecina, ka dominējošais apsvērums par labu darba dienu pārcelšanai ir iespēja izmantot garākas brīvdienas, netērējot ikgadējā atvaļinājuma dienas, savukārt darba organizācijas vai kalendāra ērtības apsvērumiem ir sekundāra nozīme. Savukārt jautājumos, kuros bija ietverti apgalvojumi, kas atbalsta nepārcelšanu, respondentu atbildes dalās. Apgalvojumiem - darbs tāpat jāizdara, nepatīk sešu dienu darba nedēļa, vienā dienā starp svētkiem var pieteikt atvaļinājumu, tādēļ labāk strādāt vienu dienu starp svētkiem īstajā dienā nekā sestdienā – piekrīt nedaudz vairāk kā trešdaļa respondentu, kas iepretim nedaudz vairāk kā pusei respondentu, kas šos apgalvojumus noraida, liecina par to, ka respondentu viedoklis dalās. Līdz ar to secināms, ka darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kas skaidrojams ar to, ka šajās nozarēs darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina pārcelšanas praktisko ieguvumu.
Pēdējo gadu laikā Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu raisa diskusijas arī plašākā sabiedrībā - gan darba devējus pārstāvošās organizācijas, gan arī sociāli aktīvi sabiedrības pārstāvji plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sociālajos tīklos, kritizē darba dienu pārcelšanu kā tādu un aicina turpmāk nepārcelt darba dienas. Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs. Līdz ar to vienlaikus pastāv atšķirīga prakse no valsts budžeta finansējamās institūcijās un citur. Tiek norādīts, ka darba dienu pārcelšana rada zināmu nenoteiktību no valsts budžeta finansējamo institūciju, pašvaldību, komersantu un organizāciju pieejamības kontekstā, jo rīkojums par darba dienas pārcelšanu juridiski netiek attiecināts uz visu tautsaimniecību kopumā. Tas rada zināmus izaicinājumus un neskaidrības pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā, kā arī savstarpējā sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Vienlaikus šobrīd, izskatot likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14) pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā, ir iesniegts priekšlikums svītrot Darba likuma 133. panta ceturto daļu, tādējādi aicinot konceptuāli atteikties no darba dienu pārcelšanas mehānisma kā tāda.
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
Attiecīgi, ņemot vērā aptaujas rezultātus un pārējos iepriekš minētos apsvērumus, var secināt, ka ir iespējams piedāvāt kompromisu, kas paredz pārcelt tikai divas no trīs darba dienām, proti, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2027. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, un no piektdienas, 2027. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt nepārcelt 2027. gada 3. maija darba dienu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs fiziskās personas kā nodarbinātos no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs no valsts budžeta finansējamās institūcijas, kurās ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Valsts kancelejas un ministriju padotībā esošās no valsts budžeta finansējamās institūcijasNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Rīkojuma mērķgrupas aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar minētās aptaujas rezultātiem ir iespējams iepazīties, vēršoties Labklājības ministrijā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Labklājības ministrija no 2026. gada 17. - 30. aprīlim vietnē visidati.lv organizēja mērķgrupas - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – aptauju. Aptaujā piedalījušies 6663 respondenti. Aptaujas rezultāti ietverti anotācijas 1.4. sadaļā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
