Anotācija (ex-ante)

Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.

Vispārējā kārtība

Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2027. gadā ir 3 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētdienu – 2. maiju, un svētku dienu otrdienu – 4. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 24. jūniju, un sestdienu – 26. jūniju) un piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 18. novembri, un sestdienu – 20. novembri). Par šo darba dienu pārcelšanu Ministru kabinetam jāizdod rīkojums par darba dienas pārcelšanu, norādot, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas būtu pārceļamas.
Lai noskaidrotu mērķgrupas viedokli, vai darba dienu pārcelšana kārtējā gadā ir uzskatāma par lietderīgu, kā arī, lai uzzinātu mērķgrupas viedokli gadījumos, kad iespējami vairāki varianti, pārceļot darba dienu konkrētā mēneša ietvaros, kā arī motivāciju darba dienas pārcelšanai vai nepārcelšanai, Labklājības ministrija no 2026. gada 17. - 30. aprīlim vietnē visidati.lv organizēja mērķgrupas - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – aptauju. Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs uz minētās aptaujas jautājumiem atbildēja ārpus vietnes visidati.lv un aptaujas rezultātus nosūtīja Labklājības ministrijai apkopošanai. Kopā aptaujā piedalījās 6663 respondenti.
Aptaujā lielākais atbalsts pausts 2027. gada 25. jūnija darba dienas pārcelšanai – 73.5% respondentu atbalsta šīs darba dienas pārcelšanu. Atbalstu 2027. gada 3. maija darba dienas pārcelšanai pauduši 67.1% respondentu, bet 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai – 64.9% respondentu. Līdz ar to var secināt, ka šajos gadījumos atbalsts ir būtiski zemāks kā 25. jūnija darba dienas pārcelšanai.
Tāpat respondentiem tika uzdots jautājums, uz kuru no sestdienām tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros minētās darba dienas viņu ieskatā būtu pārceļamas.
Aptaujas rezultāti liecina par skaidru izvēli - 2027.  gada 3. maija darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 8. maiju, 2027. gada 25. jūnija, darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 19. jūniju, kā arī 2027. gada 19. novembra darba dienas pārcelšanai uz sestdienu, 2027. gada 13. novembri, savukārt citi piedāvātie varianti 2027. gada maija, jūnija un novembra darba dienu pārcelšanai (citas sestdienas tā paša mēneša ietvaros) ir izvēlēti krietni retāk.
Mērķgrupas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā pastāv dominējošs vairākuma atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, ja analizē darba dienu pārcelšanas motivāciju, rezultāti nav viennozīmīgi. Darba dienu pārcelšana dažādos mēnešos tiek vērtēta ar atšķirīgu intensitāti, un jautājumos par pārcelšanas apsvērumiem viedoklis dalās. Aptaujas rezultāti liecina, ka dominējošais apsvērums par labu darba dienu pārcelšanai ir iespēja izmantot garākas brīvdienas, netērējot ikgadējā atvaļinājuma dienas, savukārt darba organizācijas vai kalendāra ērtības apsvērumiem ir sekundāra nozīme. Līdz ar to darba dienu pārcelšana primāri tiek uztverta kā sociāls ieguvums, nevis kā instruments darba organizācijas efektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana ir nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kur darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina pārcelšanas praktisko ieguvumu.
Pēdējo gadu laikā Ministru kabineta rīkojums par darba dienu  pārcelšanu raisa  diskusijas arī plašākā sabiedrībā  - gan darba devējus pārstāvošās organizācijas, gan arī sociāli aktīvi sabiedrības pārstāvji plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sociālajos tīklos, kritizē darba dienu pārcelšanu kā tādu un aicina turpmāk nepārcelt darba dienas.   Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums par darba dienu pārcelšanu ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs. Līdz ar to vienlaikus pastāv atšķirīga prakse no valsts budžeta finansējamās institūcijās un citur. Tiek norādīts, ka darba dienu pārcelšana rada zināmu nenoteiktību no valsts budžeta finansējamo institūciju, pašvaldību, komersantu un organizāciju pieejamības kontekstā, jo rīkojums par darba dienas pārcelšanu juridiski netiek attiecināts uz visu tautsaimniecību kopumā. Tas rada zināmus izaicinājumus un  neskaidrības pakalpojumu pieejamībā, darba laika plānošanā, kā arī savstarpējā sadarbībā starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Vienlaikus šobrīd, izskatot likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1022/Lp14) pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā, ir iesniegts priekšlikums svītrot Darba likuma 133. panta ceturto daļu, tādējādi aicinot konceptuāli atteikties no darba dienu pārcelšanas mehānisma kā tāda.
Lai gan rīkojuma projekta mērķgrupas aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, tomēr, pieņemot lēmumu, nozīmīgi faktori ir arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums, kā arī paredzamās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši (grozījumi Darba likuma 133. pantā stājās spēkā 2010. gada 25. martā) un tādējādi nostiprinājusies kā prakse, kas kopumā tiek atbalstīta un vērtēta pozitīvi, ko apliecina mērķgrupas (no valsts budžeta finansējamās institūcijas) aptaujas rezultāti.

Nē

Ietekmēs fiziskās personas kā nodarbinātos no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.

Ietekmēs no valsts budžeta finansējamās institūcijas, kurās ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2027.gada jūnijā un novembrī.

Nē

Nē

Nē

Nē

-