Anotācija (ex-ante)

Dienests organizē un nodrošina pirmās palīdzības sniegšanas apmācīttiesīgo fizisko un juridisko personu atbilstības novērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) darbu. Atbilstoši noteikumu 7.punktam katru gadu Dienesta direktors apstiprina konkursa kārtībā izvēlētu komisiju 10 cilvēku sastāvā. Komisijas sastāvā ir apmācītājorganizāciju un Dienesta pārstāvji. Viens no komisijas uzdevumiem ir tiesību piešķiršana un atkārtota tiesību piešķiršana nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā juridiskām un fiziskām personām, kā arī instruktora palīga un instruktora tiesību piešķiršana pirmās palīdzības pasniedzējiem.
Pretendenti, kas vēlas iegūt tiesības nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, vai vēlas iegūt instruktora palīga, vai instruktora tiesības, Dienestā iesniedz noteikumos noteiktos dokumentus. Dienesta Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas (turpmāk -PPASO) galvenais speciālists veic iesniegto dokumentu priekšpārbaudi, sagatavo atzinumu par iesniegto dokumentu atbilstību likumdošanas prasībām un virza tos komisijai lēmuma pieņemšanai. Komisijas locekļi pēc iepazīšanās ar dokumentiem aizpilda veidlapu par interešu konfliktu neesamību.

Komisijas darba organizēšana ir apgrūtināta gadījumos, ja vairāki komisijas locekļi ir atzīmējuši interešu konflikta esamību vienam un tam pašam pretendentam.
Komisija, pieņemot  lēmumu par  atkārtotu tiesību piešķiršanu juridiskām un fiziskām personām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, instruktora palīga un instruktora tiesību piešķiršanai, kā arī par tiesību piešķiršanu juridiskām personām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, faktiski atkārtoti vērtē  pretendentu iesniegto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām, jo to jau priekšpārbaudē veicis Dienesta PPASO nodaļas galvenais speciālists. Lēmuma pieņemšana notiek bez plašām diskusijām, līdz ar to šādu lēmumu pieņemšanā iesaistīt 10 cilvēkus nebūtu lietderīgi.

Komisija pieņem lēmumu  tiesību piešķiršanai fiziskām personām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, ņemot vērā eksāmena (teorētisko zināšanu pārbaude, kardiopulmonālās reanimācijas prasmes pārbaude, praktisko iemaņu pārbaude, apmācības prasmju novērtēšana) rezultātus. Katru eksāmena daļu pieņem 10 komisijas locekļi vienlaikus, vērtējot vienas un tās pašas zināšanas un prasmes, tādējādi radot lielu stresu pirmās palīdzības pasniedzējiem stažieriem eksāmena kārtošanas laikā.

Lai efektivizētu komisijas darba organizēšanu, samazinātu administratīvo slogu un efektīvi izmantotu valsts pārvaldes līdzekļus, būtu jāsamazina komisijas locekļu skaits. Tas nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu un lēmumu pieņemšanas procesa paātrināšanu, vienlaikus nodrošinot, ka komisija spēj pildīt savas pamatfunkcijas un uzdevumus. Samazinot locekļu skaitu, tiktu saglabāta komisijas funkcionalitāte un kompetence, vienlaikus uzlabojot tās darbību un pārskatāmību. Dienests ir ierosinājis veidot komisiju 5 cilvēku sastāvā, ietverot tajā apmācītājorganzāciju un Dienesta pārstāvjus un resertifikācijas komisiju 3 cilvēku sastāvā, ietverot tajā tikai Dienesta pārstāvjus. Katrai komisijai ir nosakāmi savi uzdevumi. Sertifikācijas komisijai nosakāmi uzdevumi saistībā ar tiesību piešķiršanu juridiskām un fiziskām personām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, t.sk. eksāmena pieņemšanu, instruktora palīga un instruktora tiesību piešķiršanu, lēmuma pieņemšanu par apliecību anulēšanu apmācītājorganizācijai, sertifikātu anulēšanu pirmās palīdzības pasniedzējam, priekšlikumu izstrādi eksāmena satura pilnveidošanai. Savukārt, resertifikācijas komisijai ir nosakāmi uzdevumi saistībā ar lēmumu pieņemšanu par atkārtotu tiesību piešķiršanu juridiskām un fiziskām personām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, instruktora palīga un instruktora atkārtotu tiesību piešķiršanu, kur komisijai lēmuma pieņemšanai nepieciešams izvērtēt pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību ministru kabineta noteikumu prasībām.
 

2023.gadā Dienests ir veicis pārbaudes 20 apmācītājorganizācijās. Viena no būtiskākajām neatbilstībām ir – atšķirīga pieeja kvalitātes pārvaldes sistēmas izstrādei un formāli veikta iekšējā kontrole, proti, nodarbību kvalitātes pārbaudei ne vienmēr tiek piesaistīti apmācītājorganizācijā strādājošie pirmās palīdzības pasniedzēji ar instruktora palīga/instruktora statusu. Daļā apmācītājorganizāciju nodarbības kvalitātes kontroli veic administrācijas/biroja darbinieki, novērtējums ir emocionāls, proti, netiek vērtēts, vai teorētisko zināšanu apjoms atbilst aktuālajām vadlīnijām, vai tiek demonstrēti visi praktisko manipulāciju apmācību algoritmi, vai mācību procesā pielietots trīskāršās demonstrācijas pamatprincips.

Noteikumu projekts paredz vienotas  prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai, kas noteiktas noteikumu 6.pielikuma “Kvalitātes prasības apmācībai pirmās palīdzības sniegšanā” 7.punktā.
 

Šobrīd pirmās palīdzības pasniedzējs instruktora palīga statusu var iegūt, ja viņam ir triju gadu pieredze pirmās palīdzības apmācībā. Lai arī attiecīga statusa iegūšana paredz plašākas tiesības darboties pirmās palīdzības jomā, šobrīd nekādas papildu prasības instruktora palīga statusa iegūšanai (bez darba pieredzes) nav noteiktas. Tādējādi pirmās palīdzības pasniedzējs, iegūstot instruktora palīga statusu, nevar pilnvērtīgi realizēt tiesības patstāvīgi veikt apmācības paplašinātā pirmās palīdzības programmā, jo programma ietver sevī atšķirīgu zināšanu un praktisko iemaņu līmeni nekā pirmās palīdzības pamatprogramma. Šobrīd  Dienests, piešķirot instruktora palīga statusu, rekomendē iziet apmācību programmā, kurā pirmās palīdzības pasniedzējam tiek sniegtas papildu zināšanas un prasmes, lai varētu patstāvīgi veikt apmācību paplašinātā pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmā.
Pirmās palīdzības pasniedzējs instruktora statusu var iegūt, ja viņam ir piecu gadu pieredze pirmās palīdzības apmācībā. Praksē ir gadījumi, kad instruktora statusu pirmās palīdzības pasniedzējs iegūst arī nerealizējot instruktora palīga tiesības, piemēram, neuzraugot apmācību, kuru veic pasniedzēji stažieri. Līdz ar to augstākais profesionālais statuss pirmās palīdzības sniegšanas apmācībā tiek iegūts bez atbilstošas profesionālas pieredzes.
 

Lai nodrošinātu vienotu pieeju instruktora palīgu sagatavošanā, ar noteikumu projektu noteikumu 4.punktā ietverta pirmās palīdzības pasniedzēju – instruktoru palīgu 20 stundu sagatavošanas programma, pēc kuras sekmīgas apgūšanas dalībnieks saņem apliecinājumu, kas ir viens no nosacījumiem instruktora palīga statusa pirmreizējai piešķiršanai. Piešķirot pirmās palīdzības pasniedzējam instruktora statusu tiks vērtēta instruktora palīga tiesību pilnvērtīga izmantošana. Atkārtoti piešķirot instruktora palīga/ instruktora statusu tiks vērtēta instruktora palīga/instruktora tiesību izmantošana praktiskajā darbā.

Pirmreizēju tiesību piešķiršanai nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanai pretendents iesniedz iesniegumu un informāciju, tai skaitā, dzīves gaitas aprakstu un pārskatu par nostrādātām 90 apmācību stundām instruktora palīga vai instruktora vadībā. Ņemot vērā ilgstošo pieredzi, Dienests ir secinājis, ka dzīves gaitas aprakstam ir tikai informatīva nozīme,  savukārt praktiskas nozīmes lēmuma pieņemšanā par pretendenta pielaišanu eksāmena kārtošanai, tam nav. Iesniegtais pārskats par nostrādātajām 90 apmācību stundām instruktora palīga vai instruktora vadībā vairumā gadījumā ir formāls un apliecina nostrādāto stundu skaitu, bet nesniedz nekādu informāciju par pasniedzēja stažiera profesionālo darbību.

Ar noteikumu projektu tiek precizēti noteikumu 27.punktā minētie dokumenti, kuri jāiesniedz sertifikācijas komisijai, tai skaitā, pārskats par stažēšanās 90 mācību stundām instruktora palīga vai instruktora vadībā, atbilstoši Dienesta izstrādātajām vadlīnijām.

Dienests ir izstrādājis pārskata veidlapu par pirmās palīdzības pasniedzēja stažiera praksi, kurā ietverts vērtējums pirmās palīdzības pasniedzēja stažiera zināšanām un prasmēm pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī pedagoģisko prasmju vērtējums, rekomendācijas zināšanu un prasmju pilnveidei, kā arī sadaļa pirmās palīdzības pasniedzēja stažiera atsauksmei par stažēšanās procesu. Pārskata veidlapa saturēs ieskatu par stažiera profesionālo izaugsmi stažēšanās laikā, sagatavotību pirms eksāmena, kā arī informāciju par stažēšanās norisi. Pārskata veidlapa norādītā informācija apliecina instruktora palīga/ instruktora veikto darbu ar stažieri.

No 2024.gada 1. jūlija tika uzsākts darbs Pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmā (turpmāk - Informācijas sistēma), līdz ar to pirmās palīdzības pasniedzējiem nav lietderīgi sniegt pārskatu par veikto apmācību pirmās palīdzības sniegšanā pēdējo piecu gadu laikā, jo informācija ir pieejama Informācijas sistēmā. Lai izvērtētu pirmās palīdzības pasniedzēja atbilstību instruktora palīga vai instruktora statusam, atkārtotai statusa piešķiršanai būtiski ir iesniegt izvērtēšanai informāciju par instruktora palīga/instruktora tiesību izmantošanu piecu gadu laikā.

Ņemot vērā minēto, ar noteikumu projektu precizēti noteikumu 33.punktā minētie dokumenti atkārtotai tiesību piešķiršanai nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.

Dienests īsteno pirmās palīdzības pasniedzēju 68 stundu programmu saskaņā ar noteikumu 3. pielikumā “Pirmās palīdzības pasniedzēju 68 stundu apmācības programma” noteikto, Dienestā izstrādātajām aktuālajām vadlīnijām un algoritmiem par pirmās palīdzības sniegšanu. Laika gaitā noteikumu 3.pielikumā noteiktajā pirmās palīdzības pasniedzēju 68 stundu apmācības programmas saturā ietvertās tēmas ir zaudējušas aktualitāti, līdz ar to apmācības programmā būtu ietveramas laikam atbilstošākas un aktuālākas tēmas, piemēram, digitālo tehnoloģiju pielietošana pirmās palīdzības sniegšanas apmācībā. Pēc pirmās palīdzības pasniedzēju kursa apguves, dalībnieki sniedz atsauksmi par mācību kursu. Visbiežāk sniegtais ieteikums kursa pilnveidei ir palielināt stundu skaitu apgūto praktisko iemaņu nostiprināšanai.
 

Noteikumu projekts paredz izteikt noteikumu 3.pielikumu "Pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības programma" jaunā redakcijā, ietverot mācību programmas saturu  moduļos: vispārīgo prasmju attīstīšanai un pirmās palīdzības sniegšanas apmācībai nepieciešamo prasmju apgūšanai. Mācību programmas ilgums palielināts par 8 stundām, kuras paredzētas apgūto praktisko iemaņu nostiprināšanai.

Kvalitātes prasībās apmācībai pirmās palīdzības sniegšanā nav noteikta prasība nodarbību satura atbilstībai Dienesta izstrādātajām aktuālajām pirmās palīdzības vadlīnijām un algoritmiem. Tas rada dažādas interpretācijas Dienesta sniegto metodisko norādījumu ievērošanā. Atšķirīgā pieeja aktuālo pirmās palīdzības vadlīniju un algoritmu ievērošanā, nodrošinot mācību procesu, ietekmē nodarbību kvalitāti un līdz ar to arī iegūto zināšanu un praktisko iemaņu apjomu. Noteikumos ir noteikts vienai apmācības grupai nepieciešamais medicīnisko materiālu un aprīkojuma minimums, nenorādot, uz kuru pirmās palīdzības programmu (pamatzināšanu vai paplašinātās) tas attiecināms, kā arī nav norādīts minimālais aprīkojuma daudzums. Esošais regulējums pieļauj situāciju, ka 15 apmācāmo grupai nodarbībā tiek izmantots nepietiekošs (piemēram, visiem nepietiek cimdi, pārsēji) aprīkojuma/materiālu daudzums, kas kavē praktisko iemaņu apguvi. Dienesta pārbaudēs konstatēts, ka dažos gadījumos visi apmācāmie neizpilda visus mācību programmā iekļautos algoritmus materiālu/aprīkojuma trūkuma dēļ. Noteikumos nav atrunātas kvalitātes prasības aprīkojumam, kuru izmanto praktiskai apmācībai. Dienesta pārbaudēs konstatēts, ka praktisko iemaņu apmācībā tiek izmantots higiēnas prasībām vai nodarbību mērķim neatbilstošs aprīkojums, piemēram, mācību ārējais automātiskais defibrilators, kurā nav pieejama latviešu valoda.

Mācību telpai, kurā notiek apmācības pirmās palīdzības sniegšanā, ir jābūt tik lielai, lai apmācāmajiem būtu iespēja brīvi tajā pārvietoties un no jebkuras sēdvietas būtu saskatāmi izmantotie uzskates materiāli. Pirmās palīdzības praktisko manipulāciju apmācības algoritmos ir noteikts, ka praktisko treniņu un demonstrāciju izpildei jāparedz papildu brīvs laukums vismaz 2,5 x 3m. Dienesta pārbaudēs konstatēts, ka ne vienmēr apmācība pirmās palīdzības sniegšanā tiek izmantotas grupas lielumam atbilstoša telpa un praktisko iemaņu apmācībai tiek izmantota kāda blakus esoša telpa, piemēram, gaitenis.
Esošais regulējums nosaka apmācītājorganizācijām  aprakstīt kvalitātes kontroles procedūras, vispārīgi definējot mērķi. Dienesta pārbaudēs konstatēts, ka kvalitātes kontroles procedūru apraksti ir ļoti virspusēji un netiek ievērotas tajos minētās prasības.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz noteikt noteikumu 6.pielikumā “Kvalitātes prasības apmācībai pirmās palīdzības sniegšanā” prasības pirmās palīdzības apmācību programmu saturam un ilgumam, praktisko manipulāciju algoritmu apguvei izmantotajam aprīkojumam, tai skaitā, vienai apmācības grupai nepieciešamo medicīnisko materiālu un aprīkojuma minimumu, kā arī prasības nodarbību telpas platībai. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmās palīdzības sniegšanas apmācību iedzīvotājiem un palielinātu apmācītājorganizāciju atbildību par sniegtā pakalpojuma (pirmās palīdzības sniegšanas apmācība) kvalitāti, pirmās palīdzības pasniedzējiem – instruktora palīgiem, instruktoriem deleģētas tiesības veikt apmācību kvalitātes uzraudzību  apmācītājorganizācijām.

Vienlaikus ar noteikumu projektu precizētas prasības apliecības anulēšanai apmācītājorganizācijai un sertifikāta anulēšanai pirmās palīdzības pasniedzējam – piecu gadu periodā atkārtoti konstatējot neatbilstību kādai no kvalitātes prasībām, neizdalot atsevišķas prasības, kā to šobrīd paredz noteikumi.

Noteikumu 4.punktā noteiktas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmas. Dažas no programmām, piemēram, paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programma operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, laika gaitā ir zaudējušas aktualitāti.  Noteikumos ir noteikts, ka apliecinājuma par pirmās palīdzības sniegšanas programmas apgūšanu derīguma termiņš ir pieci gadi. Jāņem vērā, ka iegūtās zināšanas un prasmes tiek zaudētas, ja netiek regulāri pielietotas. Tādējādi atkārtotas apmācības ieviešana  nodrošinātu iespēju uzturēt praktiskās iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā atbilstošā līmenī.

Ar noteikumu projektu ir pārskatītas pirmās palīdzības programmas –svītrotas neaktuālās un iekļautas programmas iedzīvotāju un pirmās palīdzības pasniedzēju praktisko iemaņu pilnveidošanai: pirmās palīdzības pasniedzēju – instruktoru palīgu 16 stundu sagatavošanas programma (paredzēta pirmās palīdzības pasniedzējiem, kuri vēlas iegūt instruktora palīga statusu), atkārtota apmācība pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu apmācības programmā iekļauto algoritmu apguvei un paplašinātās pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmā iekļauto algoritmu apguvei. Sniegts priekšlikums atkārtotai apmācībai - ne retāk, kā reizi 2 gados. Uz atkārtotu apmācību pirmās palīdzības sniegšanā darbinieku nosūtītu darba devējs, ņemot vērā darbinieka darba risku izvērtējumu un pienākumus. Atkārtota apmācība vēlama darbiniekiem, kuri uzņēmumā/iestādē ir atbildīgi par pirmās palīdzības sniegšanu un iedzīvotājiem, kuri vēlas nostiprināt iegūtās praktiskās iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā. Atkārtotās apmācības ilgums praktisko iemaņu nostiprināšanai jāveic atbilstoši noteiktajam praktisko apmācību ilgumam konkrētajā programmā: pirmās palīdzības pamatzināšanu programmā: 6 stundas, un paplašinātās pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmā – 14 stundas. Atkārtotai apmācībai paredzēta divu stundu praktisko iemaņu pārbaude. Informāciju par atkārtotu apmācību ievada Informācijas sistēmā (noteikumu projekta 4.punkts).
 

Noteikumos nav noteikts akadēmiskās stundas ilgums minūtēs. Pirmās palīdzības apmācības programmas var pielīdzināt Izglītības likuma 46.pantā aprakstītajām neformālās izglītības programmām, kuras ir tiesīgas īstenot akreditētas izglītības iestādes. Savukārt, Profesionālās izglītības likuma, 28.panta ceturtā daļa nosaka, ka mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs. Pamatojoties uz iepriekšminēto, daļa apmācītājorganizāciju (ar izglītības iestādes statusu) nosaka akadēmiskās stundas ilgumu 40 minūtes, kas rada atšķirīgo pieeju pirmās palīdzības programmu īstenošanai, jo Noteikumos noteiktais stundu skaits teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanai noteikts ņemot vērā akadēmiskās stundas ilgumu 45 minūtes.

Lai nozarē nodrošinātu vienotu pieeju pirmās palīdzības apmācības ilgumam un novērstu atšķirīgās interpretācijas, noteikts viennozīmīgi uztverams mācību stundas ilgums pirmās palīdzības apmācības programmās – 45 minūtes.

Noteikumos noteikta viena izņēmuma kategorija, kurai nav nepieciešama apmācība pirmās palīdzības sniegšanā - ārstniecības personas. Savukārt, pirmās palīdzības pasniedzējiem, ja nepieciešama apliecība par pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācību programmas apgūšanu, jāapgūst šī programma.
 

Ņemot vērā, ka spēkā esošs pirmās palīdzības pasniedzēja sertifikāts apliecina, ka pirmās palīdzības sniegšanā nepieciešamās zināšanas un prasmes ir apgūtas, sniegts priekšlikums pirmās palīdzības pasniedzēju sertifikātu pielīdzināt apliecībai par pirmās palīdzības pamatzināšanu programmas apgūšanu. Noteikumu projekts paredz, ka pirmās palīdzības sniegšanā neapmāca ārstniecības personas un pirmās palīdzības pasniedzējus (noteikumu projekta 6.punkts).

Noteikumos nav noteikta institūcija, kurā vērsties, ja nepieciešams atzinums par ārvalstīs iegūtu apliecinājumu par pirmās palīdzības kursa apgūšanu atbilstību kādai no pirmās palīdzības apmācības programmām. Ņemot vērā, ka Dienests ir atbildīgā institūcija par pirmās palīdzības sniegšanas apmācības metodisko vadību un, lai uzturētu vienotu un kvalitatīvu pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu valstī, Dienests pēc pieprasījuma sniedz viedokli par ārvalstīs apgūtās pirmās palīdzības programmas atbilstību valstī noteiktajām programmām.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā Dienestam ir noteikta funkcija izvērtēt ārvalstīs iegūtu apliecinājumu par pirmās palīdzības kursa apgūšanu un sniegt atzinumu par tā atbilstību kādai no pirmās palīdzības apmācības programmām.

Noteikumi nosaka tiesības atkārtoti kārtot pirmās palīdzības pasniedzēja eksāmenu pēc sešiem mēnešiem. Pirmās palīdzības pasniedzēja eksāmens ir zināšanu un prasmju pārbaude, tāpat tas pārbauda cilvēka spēju tikt galā ar stresu. Situācijās, kad pirmās palīdzības pasniedzējs stažieris ir sapratis savas kļūdas un sekmīgi sagatavojies atkārtotai eksāmena kārtošanai, ir jāievēro likumdošanā noteiktais termiņš – 6 mēneši, kam nav objektīvs pamatojums.

Lai nodrošinātu vienādu pieeju eksāmena kārtošanai neatkarīgi no tā – pirmreizēji vai atkārtoti iesniegti dokumenti tiesību piešķiršanai nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, grozījumu projektā svītrots laika ierobežojums (seši mēneši) atkārtotai eksāmena kārtošanai.

Lai uzturētu vienotu un kvalitatīvu pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu valstī, Dienestam ir deleģēta funkcija izvērtēt iesniegtās pirmās palīdzības programmas un sniegt atzinumus par šīm programmām. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts precizē Dienesta funkcijas.

Dienesta pārbaudēs secināts, ka atsevišķi pasniedzēji un organizācijas izmanto trešo valstu ražotāju aprīkojumu, kuru nav iespējams iegādāties no izplatītājiem ES, līdz ar to pastāv šaubas par tā kvalitāti, drošumu apmācāmajiem un pasniedzējiem, kā arī atbilstību ES regulām. Tāpēc, lai nodrošinātu vienotu apmācību kvalitātes standartu, noteikumu projektā būtu jāparedz prasība par aprīkojuma atbilstību ES tirgum, proti, aprīkojumam jābūt ražotāja izsniegtai ES atbilstības deklarācijai.

Vienlaikus noteikumi ir pilnveidojami, lai sakārtotu pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu valstī atbilstoši mūsdienu prasībām un starptautiskajiem pētījumiem par pirmās palīdzības apmācību kvalitāti.

Ar noteikumu projektu precizētas Noteikumu 6.9.apakšpunktā noteiktās funkcijas, nosakot, ka Dienests izskata arī pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības programmas ar papildu zināšanu apguvi saistībā ar apmācāmo vajadzībām un riskiem, kā arī noteikumi papildināti ar 6.15. apakšpunktu, nosakot, ka Dienests izvērtē ārvalstīs iegūtu apliecinājumu par pirmās palīdzības kursa apgūšanu un sniedz atzinumu par tā atbilstību kādai no pirmās palīdzības apmācības programmām.

Noteikumu projekts precizē prasības instruktora palīga statusa iegūšanai, kā obligātu prasību nosakot apliecinājumu par pirmās palīdzības pasniedzēju – instruktoru palīgu 20 stundu sagatavošanas programmas pabeigšanu. Vienlaikus instruktora palīgam tiek deleģētas tiesības uzraudzīt apmācības kvalitāti apmācītājorganizācijā.

Ar noteikumu projektu tiek precizētas prasības instruktora statusa iegūšanai – pretendentam jābūt vismaz triju gadu pieredzei  instruktora palīga darbā. Vienlaikus instruktoram  tiek deleģētas tiesības uzraudzīt apmācības kvalitāti apmācītājorganizācijā

Noteikumu projekts precizē noteikumu 17.punktu, optimizējot prasības, kurām jāatbilst apmācītājorganizācijai un dokumentu sarakstu, kurš jāiesniedz pirmreizēju/ atkārtotu tiesību piešķiršanai nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.

Precizēta noteikumu 24.punkta redakcija, nosakot, kuros gadījumos sertifikācijas komisija pieņem lēmumu par apliecības anulēšanu apmācītājorganizācijai, sertifikāta anulēšanai pirmās palīdzības pasniedzējam.

Precizēta noteikumu 27.punkta redakcija, nosakot dokumentu iesniegšanu elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vienlaikus iesniegšanai noteikti dokumenti, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanas procesā.

Precizēta noteikumu 31. punkta redakcija, nosakot, ka pirmās palīdzības pasniedzēja eksāmens nav nokārtots, ja persona vienā eksāmena daļā ieguvusi komisijas vērtējumu "neapmierinoši".

Precizēta noteikumu 33. punkta redakcija, nosakot, ka pārskats par veikto darbu pirmās palīdzības jomā pēdējo piecu gadu laikā jāiesniedz tikai instruktora palīga un instruktora tiesību iegūšanai.

Precizēta noteikumu 34. punkta redakcija, svītrojot noteikto termiņu (seši mēneši) atkārtotai pirmās palīdzības pasniedzēja eksāmena kārtošanai.

Svītrots noteikumu 38 punkts, jo apstrīdēšanas komisijas lēmumu nepieņem balsojot. Komisija sagatavo lēmumu, kurā ietver tā pamatojumu. Balsot nav nepieciešams.

Vienlaikus ar darbu Informācijas sistēmā, notiek tās pilnveide. Lai atvieglotu normatīvā akta uztveri, atbilstoši veiktajam informācijas sistēmas pilnveides darbam, precizētas noteikumu 54. punkta apakšpunktu redakcijas ar informāciju, kuru ievada un pārzina pirmās palīdzības pasniedzēji un apmācītājorganizācijas un ievada/dzēš/labo Dienests.

Ar noteikumu projektu svītroti aktualitāti zaudējušie noslēguma sadaļas jautājumi:
     1) 59.punkts, jo ar 2024.gada 1. ūliju šo noteikumu 11.2., 11.3., 11.4. un 11.5. apakšpunktā minētajiem pirmās palīdzības sniegšanas apmācību veicējiem ir obligāta informācijas sistēmas lietošana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;
     2) 61.punkts, jo ar 2024.gada 1.jūliju šo noteikumu 11.2., 11.3., 11.4. un 11.5. apakšpunktā minētajiem pirmās palīdzības sniegšanas apmācību veicējiem ir obligāta informācijas sistēmas lietošana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, līdz ar to punkts par elektronisku vai rakstisku ikmēneša pārskatu iesniegšanu dienestam, norādot apmācības grupu skaitu, apmācāmo skaitu, izsniegto apliecību par pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kursa noklausīšanos vai beigšanu numurus kārtību ir zaudējis spēku.

Ar noteikumu projektu precizētas noteikumu 6.pielikumā noteiktās kvalitātes prasības pirmās palīdzības apmācību nodrošināšanai un aprīkojumam, kā arī apmācību grupai nepieciešamais medicīnisko materiālu un aprīkojuma minimums, medicīnisko materiālu saraksts un skaits. Vadoties pēc starptautiskiem pirmās palīdzības apmācību standartiem un pētījumiem par pirmās palīdzību apmācību kvalitāti, ir palielināts aprīkojuma skaits atdzīvināšanas manekenu un defibrilatoru pozīcijās (skaits ir palielināts no 1 uz 2), kā arī noteiktas tehniskās funkcijas un parametri. Pieaugušā atdzīvināšanas manekena atgriezeniskās saites ierīce ir piederums vai rīks, kuru var novietot uz/zem/integrēt manekenā, vai arī tas var būt kā iebūvēts komponents vai funkcija. Apgūstot atdzīvināšanas pasākumu algoritmu, apmācāmais trenējas izmantojot atgriezeniskās saites ierīci, tādējādi gan apmācāmais, gan pirmās palīdzības pasniedzējs var redzēt atdzīvināšanas pasākumu kvalitāti, ļaujot atpazīt, apstiprināt vai labot prasmes, kad tas nepieciešams. Atgriezeniskās saites ierīces var nodrošināt skaidru un objektīvu atdzīvināšanas pasākumu kvalitātes novērtējumu, piemēram, sirds masāžas ritmu un dziļumu.

Par pamatu atdzīvināšanas manekenu tehniskajām funkcijām un parametriem  tika ņemti sekojoši starptautiski standarti un pētījumi:
 

Nr.p.k.	Standarta/pētījuma nosaukums	Publiskā saite	Secinājums
1.	“Does real-time objective feedback and competition improve performance and quality in manikin CPR training”	https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26471882/	Rezultāti liecina, ka atdzīvināšanas manekenu reāllaika atgriezeniskās saites izmantošana var ievērojami palīdzēt uzlabot atdzīvināšanas pasākumu prasmes.
2.	Americal Heart Association 2020 vadlīnijas	https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/CIR.0000000000000903	Atgriezeniskās saites ierīču izmantošanas atdzīvināšanas pasākumu apmācību laikā veicina atdzīvināšanas prasmju apguvi un saglabāšanu
3.	Eiropas Atdzīvināšanas Padomes 2021 vadlīnijas	https://cprguidelines.eu/guidelines-2021	Ir pierādījumi, ka atgriezeniskās saites ierīces izmantošana atdzīvināšanas pasākumu apmācības laikā var uzlabot sirds masāžas kvalitāti.
4.	Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija	https://www.ifrc.org/sites/default/files/2022-02/EN_GFARC_GUIDELINES_2020.pdf	Atdzīvināšanas pasākumu apmācību laikā var izmantot ierīces, kas nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti, lai uzlabotu atdzīvināšanas pasākumu kvalitāti.
5.	Heart and Stroke Foundation of Canada	https://cpr.heartandstroke.ca/s/article/Use-of-Feedback-Devices-in-Resuscitation-Training-Courses?language=en_US	Ja apmācāmais var pareizi praktizēt prasmes, viņš, visticamāk, izmantos šīs pareizās prasmes un veiks kvalitatīvāku atdzīvināšanu reālā ārkārtas situācijā. Noņemot subjektivitāti studentu prasmju snieguma novērtēšanā prakses un pārbaudes laikā, atgriezeniskās saites ierīces palīdz studentiem apgūt atdzīvināšanas pasākumu prasmes.

Atdzīvināšanas pasākumu prasmes ir viens no būtiskākajiem pirmās palīdzības sniegšanas stūrakmeņiem. Minimāli palielinot atdzīvināšanas manekenu un defibrilatoru skaitu, tiks nodrošināts, ka apmācāmajiem būs vairāk un papildu iespējas praktiski nodarboties šajā tik būtiskajā pirmās palīdzības praktiskajā manipulācijā. Par pamatu atdzīvināšanas manekenu un defibrilatoru skaita palielināšanai tika ņemti vērā ieteikumi no pirmās palīdzības pasniedzējiem, instruktora palīgiem un instruktoriem, kā arī starptautiskajām pirmās palīdzības apmācību vadlīnijām.

Dažādi starptautiski pētījumi apliecina, ka praktiskās nodarbības veicina prasmju apgūšanu un noturību.  
(https://bmcpublichealth.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12889-020-09072-y , https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0283099 , https://sjtrem.biomedcentral.com/articles/10.1186/1757-7241-19-11).

Starptautiskās prakses piemēri, nosakot aprīkojuma skaitu pirmās palīdzības apmācībās:

Nr.p.k.	Standarta/pētījuma nosaukums	Aprīkojuma skaits / Komentārs
1.	Americal Heart Association 2020 vadlīnijas	1 manekens uz 3 apmācāmajiem
2.	Amerikas Sarkanais Krusts	1 manekens uz 2 apmācāmajiem 1 defibrilators uz 2 apmācāmajiem
3.	Eiropas Atdzīvināšanas Padome	1 manekens uz 6-8 apmācāmajiem 1 defibrilators uz 6-8 apmācāmajiem
4.	Heart and Stroke Foundation of Canada	1 manekens uz 1 apmācāmo 1 defibrilators uz 1 apmācāmo

Nosakot aprīkojuma skaitu ņemts vērā grupas lielums - ja apmācāmo personu skaits apmācību grupā ir līdz vai virs 50 % no pieļaujamā apmācāmo skaita, tad apmācības programmas īstenošanai izmanto medicīnisko materiālu un aprīkojumu nodrošina tādā daudzumā, lai tas būtu pietiekams praktiskās apmācības veikšanai.